20. gs. 60. gados Jefferson Airplane bija Sanfrancisko (Kalifornijas pavalsts, Amerikas Savienotās Valstis, ASV) hipiju kontrkultūras līdere un viena no pirmām ievērojamām psihedēliskā roka grupām. 70. un 80. gados panākumus guva arī tās bijušo dalībnieku grupas Jefferson Starship un Starship.

1965. gadā folkdziedātājs un dziesmu autors Mārtijs Beilins (Marty Balin, īstajā vārdā Martins Džerels Bukvolds, Martyn Jerel Buchwald) Sanfrancisko atvēra mūzikas klubu The Matrix, kuram jau drīzā nākotnē bija milzīga ietekme uz vietējo rokmūzikas apriti. Darbības sākumā tur bieži muzicēja Grateful Dead; Big Brother and the Holding Company ar solisti Dženisu Džoplinu (Janis Joplin); Santana; Steppenwolf un citi vēlāk ievērojami ASV Rietumkrasta psihedēliskā roka mūziķi, taču kluba pastāvīgā grupa bija M. Beilina izveidotā Jefferson Airplane (angļu 'Džefersona lidmašīna'), kas sākumā spēlēja folkmūziku, bet drīz pārorientējās uz folkroku un folkpopu.

Jefferson Airplane kļuva par pirmo Sanfrancisko grupu, kas noslēdza līgumu ar lielu ierakstu kompāniju RCA Victor un laida klajā albumu Jefferson Airplane Takes Off (1966). Nedaudz vēlāk to atstāja dziedātāja Signija Andersone (Signe Anderson), kuru nomainīja Greisa Slika (Grace Slick, pilnā vārdā Greisa Bārneta Vinga Slika, Grace Barnett Wing Slick) no vēl vienas ar Matrix saistītas grupas The Great Society – turpmāk tieši ar spēcīgu balsi, izteiksmīgu ārieni un harismātisku personību apveltītā G. Slika kļuva par tās publisko seju, nereti aizēnojot pārējo mūziķu ieguldījumu.

1966. gada nogalē, sākot ieskaņot otro albumu, nostabilizējās grupas sastāvs, kas radījis tās nozīmīgākos darbus. Bez abiem galvenajiem vokālistiem un dziesmu autoriem M. Beilina un G. Slikas tajā ietilpa ritmģitārists, dziedātājs un dziesmu autors Pols Kentners (Paul Kantner, pilnā vārdā Pols Lorins Kentners, Paul Lorin Kantner), ģitārists un dziedātājs Jorma Kaukonens (Jorma Kaukonen, pilnā vārdā Jorma Ludviks Kaukonens, Jorma Ludwik Kaukonen), basģitārists Džeks Kesedijs (Jack Casady, pilnā vārdā Džons Viljams Kesedijs, John William Casady) un bundzinieks Spensers Draidens (Spencer Dryden, pilnā vārdā Spensers Čārlzs Draidens, Spencer Charles Dryden).

Jefferson Airplane otrais albums Surrealistic Pillow (1967), kurā grupas sākotnēji lirisko folkroka skanējumu papildinājusi ievērojami abrazīvāku elektroģitāru dominante, bieži atzīts ne tikai par vienu no pirmiem, bet arī nozīmīgākajiem amerikāņu psihedēliskā roka ierakstiem. Kaut tajā netrūkst arī citu ievērojamu skaņdarbu, Surrealistic Pillow panākumu pamatā bija divi singli – ekspresīva rokdziesma Somebody to Love un White Rabbit, kurā Lūisa Kerola (Lewis Carroll) grāmatas “Alises piedzīvojumi Brīnumzemē” (Alice’s Adventures in Wonderland) motīvi apvienoti ar narkotisku tēlainību un bolero ritmu. Dziesmu pirmā izpildītāja bija G. Slikas iepriekšējā grupa Great Society, bet līdz ar tās izjukšanu abas nonāca dziedātājas (G. Slika bija White Rabbit autore, savukārt Somebody to Love sacerēja viņas vīrabrālis Derbijs Sliks, Darby Slick) jaunās grupas repertuārā, kļūstot par Jefferson Airplane vienīgajiem Top 10 hitiem un vairojot Sanfrancisko piedēvēto bohēmiski anarhistiskas “hipiju galvaspilsētas” reputāciju.

Kaut grupai vairs neizdevās pietuvoties Surrealistic Pillow un abu tā hitu komercpanākumiem, tā arī vēlāk radījusi novatoriskus un augstu vērtējumu guvušus albumus After Bathing at Baxter’s (1967); Crown of Creation (1968) un Volunteers (1969), kam bija plaša ietekme uz sava laika mūziku un hipiju kustības idejiskajām nostādnēm.

1971. gadā Jeffersone Airplane atstāja tās dibinātājs M. Beilins. Pārējie mūziķi laida klajā vēl divus hipijiskas retorikas bagātus albumus Bark (1971) un Long John Silver (1972), kā arī vairākus individuāli veiktus ieskaņojumus, līdz 1973. gadā grupu pameta arī J. Kaukonens un Dž. Kesedijs, kuri jau vairākus gadus paralēli darbībai Jefferson Airplane sastāvā muzicēja blūzroka grupā Hot Tuna. Pēc viņu zaudējuma grupas darbība vairs netika turpināta līdz 1989. gadam, kad tās 60. gadu sastāvs (bez S. Draidena) apvienojās viena albuma (Jefferson Airplane) ieskaņošanai un koncertturnejas veikšanai.

1974. gadā P. Kentners un G. Slika, pieaicinot vēl vairākus mūziķus (t. sk. vēlāk prominento ģitāristu Kreigu Čakiso, Craig Chaquico), nodibināja grupu Jefferson Starship (angļu ‘Džefersona zvaigžņu kuģis’). 1975. gadā grupai pievienojās arī M. Beilins un tās otrais albums Red Octopuss sasniedza Billboard topa 1. vietu. Kaut Jefferson Starship visnotaļ tradicionālajai rokmūzikai nepiemita Jefferson Airplane novatorisms un ietekme, vērā ņemamus panākumus guva arī citi tās ieskaņojumi. Taču 1978. gadā alkoholisma dēļ no grupas bija spiesta šķirties tās lielākā zvaigzne G. Slika (vēlāk epizodiski atgriezās). Nedaudz vēlāk grupu pameta arī M. Beilins, bet 1984. gadā, to atstājot arī pēdējam Jefferson Airplane veterānam P. Kentneram, pārējie mūziķi darbību turpināja ar nosaukumu Starship (‘Zvaigžņu kuģis’).

Šim grupas modelim tika prognozēts īss un neievērojams mūžs, taču tā debijas albums, 80. gadu stadionroka un poproka stilistikā ieturētais Kneep Deep in the Hoopla (1985), kura ieskaņošanā atkal piedalījās G. Slika, iekļuva ASV Top 10, bet tā singli We Built This City un Sara sasniedza topa virsotni. 1987. gadā šo panākumu atkārtoja arī singls Nothing’s Gonna Stop Us Now, bet nākamajā gadā G. Slika grupu atstāja Jefferson Airplane atkalapvienošanās dēļ (vēlāk dziedātāja par Starship mūziku izteikusies ļoti kritiski).

Savukārt P. Kentners 90. gadu sākumā izveidoja grupu Jefferson Starship: The Next Generation (‘Džefersona zvaigžņu kuģis: nākamā paaudze’), kuras nosaukums pēc dažiem gadiem tika saīsināts uz Jefferson Starship. Grupā muzicējuši arī Jefferson Airplane dalībnieki Dž. Kesedijs, M. Beilins un S. Andersone.

Kaut ievērojamus panākumus guvušas arī Jefferson Starship un Starship, mākslinieciski un vēsturiski nozīmīgāka bijusi Jefferson Airplane darbība, kas tieši veicināja psihedēliskā roka rašanos un 60. gadu hipiju kustības izplatību.

Izpildot gan popdziesmas, gan improvizētus brīvas formas skaņdarbus, kuros folka, blūza, džeza un indiešu mūzikas ietekmes apvienotas ar paaudzes noskaņojumu izsakošiem tekstiem par brīvību un mīlestību, Vjetnamas kara nosodījumu un aicinājumiem uz jaunatnes revolūciju, kosmiskām fantāzijām un narkotiku lietošanu kā ceļu uz transcendentālu pieredzi, Jefferson Airplane 60. gadu 2. pusē bija viena no pirmajām amerikāņu grupām, kas radīja jauna veida mūziku. Savukārt tās un Grateful Dead (abu grupu starpā pastāvēja ciešas profesionālas un draudzīgas attiecības) koncertizpildījuma maniere lika pamatus Rietumkrasta psihedēliskā roka improvizācijas tradīcijām. Vēsturiski spilgta loma bijusi arī G. Slikai – viņa un Dž. Džoplina bija pirmās sievietes, kuras, iedvesmojot daudz sekotāju, kļuvušas par pasaules mēroga rokzvaigznēm.

Grupas lielākie panākumi sakrita ar ASV, bet jo īpaši Sanfrancisko hipiju kustības augstāko pacēluma punktu 1967. gada vasarā, kas populārās kultūras vēsturē pazīstama kā “mīlestības vasara” (summer of love). Toties tās vēlākā darbība, ko apgrūtināja narkotiku, alkohola un seksuālas brīvības ekscesi, kā arī to veicinātās radošās un personiskās domstarpības, netieši dublēja līdzīgu iemeslu noteiktu pilsētas jauniešu vispārējā ideālisma apsīkumu.

Būdama cieši saistīta ar laikmeta aktuālajām norisēm, Jefferson Airplane ir vienīgā grupa, kas piedalījusies trīs nozīmīgākajos 60. gadu mūzikas forumos: Monterejas popfestivālā (Monterey Pop Festival, 1967), kas tiek uzskatīts par desmitgades pirmo lielo jaunatnes kultūras notikumu, par hipiju kustības kulmināciju dēvētajā Vudstokas festivālā (Woodstock Festival, 1969) un vardarbības pārņemtajā Altamontas festivālā (Altamont Festival, 1969), kas nereti minēts kā hipiju ideālu sabrukuma mirklis. 1968. gadā Jefferson Airplane kā vienīgie amerikāņu mūziķi uzstājās arī pirmajā Vaitas salas festivālā (Isle of Wight Festival) Anglijā.

Rokenrola slavas zāles (Rock and Roll Hall of Fame) tīmekļa vietnē tās nopelni rezumēti šādi: “Īsti nebūdami ne blūza, ne popa, folka vai eksperimentu grupa, arī ne apsēsti britu sekotāji, Jefferson Airplane ietekmējās no tā visa un ne tikai no tā. Plašākā skatījumā viņus varam dēvēt par pirmo pilnvērtīgo Amerikas grupu, kas, apvienojot nozīmīgas un viegli identificējamas ietekmes, tām piešķīra jaunu jēgu.”

Jefferson Airplane uzņemta Rokenrola slavas zālē (1996). Grupai piešķirta Grammy balva par mūža ieguldījumu (Grammy Lifetime Achievement Award, 2016).

Albums Surrealistic Pillow iekļauts žurnāla Rolling Stone 500 visu laiku ievērojamāko albumu sarakstā (500 Greatest Albums of All Time, 2020).

M. Beilins (vokāls, 1965–1971; 1989; miris 2018)

J. Kaukonens (solo ģitāra, vokāls, 1965–1972; 1989)

P. Kentners (ritmģitāra, vokāls, 1965–1972; 1989; miris 2016)

S. Andersone (vokāls, 1965–1966; mirusi 2016)

Skips Spenss (Skip Spence; sitamie instrumenti, 1965–1966)

Dž. Kesedijs (basģitāra, 1965–1972; 1989)

G. Slika (vokāls, 1966–1972; 1989)

S. Draidens (sitamie instrumenti, 1966–1972; miris 2005)

Džoijs Kovingtons (Joey Covington; sitamie instrumenti, 1970–1972; miris 2013)

Džons Krīčs (John Creach; vokāls, vijole, 1970–1972; miris 1994)

Džons Barbata (John Barbata; sitamie instrumenti, 1972)

Deivids Freibergs (David Freiberg; vokāls, ritmģitāra, 1972)

A Song for All Seasons; Comin’ Back to Me; Crown of Creation; Embryonic Journey; Good Shepeherd; Lather; Martha; Plastic Fantastic Lover; Somebody to Love; Triad; The Ballad of You and Me and Pooneil; Volunteers; White Rabbit.

Jefferson Airplane Takes Off (RCA Victor, 1966); Surrealistic Pillow (RCA Victor, 1967); After Bathing at Baxter’s (RCA Victor, 1967); Crown of Creation (RCA Victor, 1968); Bless It’s Pointed Little Head* (RCA Victor, 1969); Volunteers (RCA Victor, 1969); Bark (Grunt/RCA Victor, 1971); Long John Silver (Grunt/RCA Victor, 1972); Jefferson Airplane (Epic, 1989); Live at Fillmore East* (RCA, 1998).

* koncertieraksti