Populārās kultūras vēsturē Monterejas festivāls bieži minēts kā pirmais ievērojamais 60. gadu Rietumvalstu jaunatnes kultūras forums, kam bijusi būtiska loma hipiju kustības popularizēšanā, rokmūzikas sociālā, mākslinieciskā un komerciālā potenciāla apzināšanā, kā arī rokfestivālu tradīcijas iedibināšanā. Spilgtus priekšnesumus tajā sniedza plašai amerikāņu publikai iepriekš mazpazīstamie Otiss Redings (Otis Redding), The Who, Dženisa Džoplina (Janis Joplin) un Džimijs Hendrikss (Jimi Hendrix), kuriem Monterejā gūtie panākumi ļāva izvirzīties starp desmitgades ievērojamākiem mūziķiem.
Festivāla devīze bija “Mūzika, mīlestība un puķes” (Music, Love and Flowers), savukārt tā nosaukumā uzsvērtā saistība ar popmūziku skaidrojama nevis ar žanrisko orientāciju, bet faktu, ka līdz 20. gs. 60. gadu nogalei visa jauniešu iecienītā mūzika angļu valodā nereti tika apzīmēta ar terminu ‘pop’, neiedziļinoties žanriskās un stilistiskās niansēs.