AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2025. gada 12. jūlijā
Klāss Vāvere

Otiss Redings

(Otis Redding, pilnā vārdā Otiss Rejs Redings jaunākais, Otis Ray Redding Jr.; 09.09.1941. Dausonā, Džordžijas pavalstī, Amerikas Savienotās Valstis, ASV–10.12.1967. Medisonas apkārtnē, Viskonsinas pavalstī, ASV)
amerikāņu soula un ritmblūza dziedātājs un dziesmu autors

Saistītie šķirkļi

  • Arita Frenklina
  • blūzs
  • duets
  • gospelis
  • populārā mūzika
  • ritmblūzs
  • soulmūzika
  • Stax Records
Otiss Redings. Ap 1960. gadu.

Otiss Redings. Ap 1960. gadu.

Avots: Bettmann / Getty Images, 517258838.

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Mūzikas gaitu sākums
  • 3.
    Profesionālā darbība
  • 4.
    Nozīme populārās mūzikas attīstībā
  • 5.
    Mūzikas industrijas novērtējums
  • 6.
    Ievērojamākās Otisa Redinga repertuāra dziesmas
  • 7.
    Albumi
  • Multivide 2
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Mūzikas gaitu sākums
  • 3.
    Profesionālā darbība
  • 4.
    Nozīme populārās mūzikas attīstībā
  • 5.
    Mūzikas industrijas novērtējums
  • 6.
    Ievērojamākās Otisa Redinga repertuāra dziesmas
  • 7.
    Albumi

Viens no ievērojamākiem vokālistiem soulmūzikas vēsturē, izcēlās ar emocionāli piesātinātu dziedājumu un enerģisku skatuvisko temperamentu. Apvienojot gospeļa, blūza, ritmblūza un rokenrola elementus, veicināja strauju žanra attīstību 20. gs. 60. gados.

Mūzikas gaitu sākums

Bērnībā dziedāja baznīcas korī, pusaudža vecumā sāka uzstāties ar gospeļu dziedājumiem Mekonas (Džordžijā, ASV) radiostacijā WIBB, piedalījās amatiervokālistu konkursos un muzicēja vairākās grupās. Aizrāvās ar agrīnā rokenrola slavenību Litlu Ričardu (Little Richard) un souldziedātāju Semu Kuku (Sam Cooke) – šo mūziķu ietekme saglabājās visā turpmākajā O. Redinga jaunradē.

Profesionālā darbība

1962. gadā neplānoti (nejaušības dēļ bija ieradies līdzi citam mūziķim) iedziedāja divas dziesmas ierakstu kompānijas Stax Records studijā Memfisā (Tenesī, ASV); viena no tām – These Arms of Mine – kļuva par populāru singlu.

Arī turpmākā darbība cieši saistīta ar Stax un tās studijas pastāvīgajām grupām Booker T. & the M.G.’s. un The Mar-Keys. Regulārās ierakstu sesijās mūziķi izstrādāja O. Redinga vīrišķīgajam vokālam atbilstošu, emocionāli intensīvu un neizskaistināti raupju t. s. Dienvidu soula (Southern soul) skanējumu ar gospeļmūzikai radniecīgu elektroērģeļu fonu, lakoniski izteiksmīgu ritma grupas un ģitārista sniegumu un bagātīgiem pūšaminstrumentu akcentiem.

Sākotnēji O. Redings galvenokārt bija pazīstams kā balāžu dziedātājs, bet albums Otis Blue/Otis Redding Sings Soul (1965) iezīmēja pavērsienu uz enerģiskāku un ritmiski dinamiskāku repertuāru. Kaut albumā lielākoties dzirdamas citu autoru dziesmu kaverversijas (t. sk. trīs S. Kuka kompozīcijas un The Rolling Stones hits (I Can’t Get No) Satisfaction), tajā iekļauts arī viens no slavenākajiem paša O. Redinga sacerējumiem – dziesma Respect, kas mūsdienās vislabāk pazīstama Aritas Frenklinas (Aretha Franklin) interpretācijā. Albums ievadīja radošiem un komerciāliem panākumiem bagātāko periodu O. Redinga karjerā. Šis albums tiek uzskatīts par vienu no soulmūzikas agrīnā perioda virsotnēm un arī 21. gs. tiek minēts aptaujās par populārās mūzikas ievērojamākiem ierakstiem.

1967. gada vasarā O. Redings uzstājās par pirmo lielo hipiju kultūras notikumu uzskatītajā Monterejas popfestivālā (Monterey Pop Festival), kurā piedalījās daudzi ievērojami mūziķi (Simon & Garfunkel; The Byrds; The Who; Jefferson Airplane; Dženisa Džoplina, Janis Joplin; Džimijs Hendrikss, Jimi Hendrix; The Mamas and the Papas u. c.). Dziedātāja eksplozīvais priekšnesums izpelnījās milzīgu ievērību un līdz ar sensacionālus panākumus guvušiem koncertiem Londonā (1966) u. c. Eiropas valstīs (1967) padarīja viņu par vienu no pirmajām afroamerikāņu mūzikas slavenībām roka publikā. Angļu mūzikas izdevuma Melody Maker lasītāji O. Redingu atzina par 1967. gada labāko vokālistu (starptautiskajā konkurencē) – pirmo reizi kopš 1956. gada līderpozīciju neatvēlot Elvisam Preslijam (Elvis Presley).

O. Redings gāja bojā lidmašīnas avārijā, būdams talanta pilnbriedā. Dažas dienas pirms nāves viņš ieskaņoja savu vispazīstamāko dziesmu (Sittin’ on) The Dock of the Bay  (līdzautorība ar Stīvu Kroperu, Steve Cropper) – neierasti melanholiskā un rezignētā kompozīcija kļuva par mūziķa vienīgo Nr. 1 hitu Billboard topā un pirmo ierakstu, kas šādu panākumu guvis pēc izpildītāja nāves. Arī vēlāk klajā nākuši vairāki augstvērtīgi albumi ar autora dzīves laikā neizdotiem ierakstiem.

Nozīme populārās mūzikas attīstībā

O. Redinga izpildījuma maniere un skatuves personība atstāja lielu ietekmi uz vairumu 60. un 70. gadu ritmblūza un soula vokālistu (Eta Džeimsa, Etta James; A. Frenklina; Mārvins Gejs, Marvin Gaye; Els Grīns, Al Green; Aizeks Heiss, Isaac Hayes, Slajs Stouns, Sly Stone, u. c.). Viņa ietekmi uz savu radošo darbību atzinuši arī daudzi rokmūziķi (Aerosmith; Alabama Shakes; The Black Crowes; Dž. Džoplina; Džo Kokers, Joe Cocker; The Rolling Stones; Rods Stjuarts, Rod Stewart; ZZ Top u. c.).

Radošās ieceres vairāk saistot ar albumu mērogu, nevis uz tūlītējiem panākumiem orientēto singlu formātu, O. Redings aizsāka žanra māksliniecisko un idejisko briedumu veicinošu tendenci, kas 70. gadu sākumā kulminēja ar nozīmīgiem, tematiski un muzikāli vienotiem M. Geja; Kērtisa Meifīlda (Curtis Mayfield); Stīvija Vondera (Stevie Wonder) u. c. mākslinieku konceptalbumiem.

Mūzikas industrijas novērtējums

Mūziķim piešķirtas trīs Grammy balvas (ieskaitot apbalvojumu par mūža ieguldījumu, Grammy Lifetime Achievement Award, 1999), viņš uzņemts Rokenrola slavas zālē (Rock and Roll Hall of Fame, 1989) un Dziesmu autoru slavas zālē (Songwriters Hall of Fame, 1994).

Žurnāla Rolling Stone ekspertu sastādītajā 100 visu laiku izcilāko dziedātāju reitingā (Rolling Stone’s 100 Greatest Singers of All Time, 2010) O. Redings atrodas 8. vietā. Šā paša žurnāla 500 visu laiku izcilāko albumu sarakstā (500 Greatest Albums of All Time, 2020) iekļauti viņa albumi Otis Blue un Complete & Unbelievable: The Otis Redding Dictionary of Soul, bet ievērojamāko dziesmu reitinga (500 Greatest Songs of All Time, 2021) pirmajā vietā minēta viņa sacerētā Respect A. Frenklinas interpretācijā.

Ievērojamākās Otisa Redinga repertuāra dziesmas

A Change Is Gonna Come; Fa-Fa-Fa-Fa-Fa (Sad Song); (I Can’t Get No) Satisfaction; I’ve Been Loving You Too Long; I’ve Got Dreams to Remember; Knock on Wood*; Love Man; My Girl; Mr. Pitiful; Pain in My Heart; Respect; Shake; (Sittin’ on) The Dock of the Bay; That’s How Strong My Love Is; These Arms of Mine; Tramp*; Try a Little Tenderness

* duets ar Karlu Tomasu (Carla Thomas)

Albumi

Pain in My Heart (ATCO, 1964); The Great Otis Redding Sings Soul Ballads (Volt, 1965); Otis Blue/Otis Redding Sings Soul (Volt, 1965); The Soul Album (Volt, 1966); Complete & Unbelievable: The Otis Redding Dictionary of Soul (Volt, 1966); Live in Europe* (Volt, 1967); King & Queen** (Stax, 1967); Live in Europe* (Volt, 1967); The Dock of the Bay (Volt, 1968); In Person at the Whisky a Go Go* (ATCO, 1968); Live on the Sunset Strip* (Stax, 1968); The Immortal Otis Redding (ATCO, 1968); Love Man (ATCO, 1969); Tell the Truth (ATCO, 1970); Remember Me (ATCO, 1992); Live in London and Paris* (Concorde, 2008); Dock of the Bay Sessions (Rhino/Atlantic, 2018)

* koncertieraksti. Pēc O. Redinga nāves klajā laisti daudzi agrāk nepubliskoti koncertu ieskaņojumi – šeit uzrādīti albumi, kas 08.01.2019. minēti O. Redinga tīmekļa vietnē 

** ar K. Tomasu

Multivide

Otiss Redings. Ap 1960. gadu.

Otiss Redings. Ap 1960. gadu.

Avots: Bettmann / Getty Images, 517258838.

Otiss Redings. 1967. gads.

Otiss Redings. 1967. gads.

Avots: Michael Ochs Archives/Getty Images, 74292572.

Otiss Redings. Ap 1960. gadu.

Avots: Bettmann / Getty Images, 517258838.

Saistītie šķirkļi:
  • Otiss Redings
Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • Arita Frenklina
  • blūzs
  • duets
  • gospelis
  • populārā mūzika
  • ritmblūzs
  • soulmūzika
  • Stax Records

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Otisa Redinga tīmekļa vietne
  • Otisa Redinga rezultāti Billboard singlu un albumu tabulā
  • Rolling Stone 100 visu laiku izcilākie dziedātāji, Rolling Stone’s 100 Greatest Singers of All Time, 03.12.2010.
  • Rolling Stone 500 visu laiku izcilākie albumi, Rolling Stone’s 500 Greatest Albums of All Time, 31.05.2012.
  • Gūlds, Dž., The New Yorker, Otisa Redinga un viņa revolūcijas piemiņai, Gould, J., The New Yorker, In Memory of Otis Redding and His Revolution, The New Yorker, 10.12.2017.

Ieteicamā literatūra

  • Brown, G., The Healer, Mojo, December 1997.
  • Brown, G., Otis Redding. Energy Flash, Mojo, November 2017.
  • Gould, J., Otis Redding. An Unfinished Life, New York, Crown Archetype, 2017.
  • Guralnick, P., Sweet Soul Music: Rhythm & Blues and the Southern Dream of Freedom, 2th edn., Boston, New York, London, Little, Brown & Company, 1999.
  • Larkin, C. (ed.), The Encyclopedia of Popular Music, 5th edn., London, Omnibus Press, 2007.
  • Lewis, J., Otis Redding. Dock of the Bay Sessions profile, Uncut, July 2018.
  • Rees, D. and L. Crampton, Q Encyclopedia of Rock Stars, 2nd edn., London, New York, Stuttgart, Moscow, 1999.
  • Ribowsky, M., Dreams to Remember: Otis Redding, Stax Records and the Transformation of Southern Soul, New York, London, Liveright, 2015.
  • Ward, E., G. Stokes and K. Tucker, Rock of Ages. The Rolling Stone History of Rock and Roll, New York, Rolling Stone Press, Summit Books, Distributed by Simon & Schuster, 1986.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Klāss Vāvere "Otiss Redings". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/26531-Otiss-Redings (skatīts 26.09.2025)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/26531-Otiss-Redings

Šobrīd enciklopēdijā ir 0 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2025. © Tilde, izstrāde, 2025. © Orians Anvari, dizains, 2025. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana