20. gs. 60. un 70. gados A. Heisam bija lieli nopelni soulmūzikas mākslinieciskās daudzveidības paplašināšanā, viņa jaunrade veicinājusi arī citu populārās mūzikas stilistiku rašanos un attīstību.

Nākamais mūziķis auga dziļā nabadzībā, vecvecāku ģimenē. Bērnībā sāka dziedāt baznīcas korī, baznīcā apguva arī klavieru, ērģeļu un vairāku pūšamo instrumentu spēli. Pametis skolu, strādāja dažādus darbus, kā arī muzicēja Memfisas un tās apkārtnes klubos un dzertuvēs; vidusskolu beidza jau pēc profesionāla mūziķa karjeras uzsākšanas.

20. gs. 60. gadu sākumā A. Heiss sāka strādāt par Memfisas ierakstu kompānijas Stax sesiju mūziķi. Pirmo profesionālo atzinību izpelnījās kopā ar Deividu Porteru (David Porter) sacerot dziesmas Stax ierakstu māksliniekiem; īpaši veiksmīga bija sadarbība ar duetu Sam & Dave, kas guva panākumus, izpildot Hold On, I’m Coming (1966), Soul Man (1967) u. c. soula klasikas statusu iemantojušus A. Heisa un D. Portera sacerējumus. Ievērojamākās šā perioda dziesmas Sam & Dave; Karlas Tomasas (Carla Thomas); Booker T. & The MG’s un citu izpildītāju interpretācijās apkopotas (līdz ar paša A. Heisa vēlākajiem hitiem) četru CD antoloģijā The Spirit of Memphis 1962–1976 (2017).

Par Stax pirmo izdevumu, kas nopelnījis t. s. platīna statusu, kļuva A. Heisa otrais paša iedziedātais albums Hot Buttered Soul (1969, gadu iepriekš izdotais debijas albums ievērību neguva) – daudzējādā ziņā revolucionārs ieraksts ar lielu ietekmi uz soula attīstību. Tajā bija tikai četri skaņdarbi, turklāt divi tolaik jau plaši pazīstami – 12 minūtes ilga Bērta Bekaraka (Burt Bacharach) un Hēla Deivida (Hal David) dziesmas Walk On By (iepriekš vislabāk zināma Dionas Vorvikas, Dionne Warwick, dziedājumā) kaverversija un 19 minūtes gara Džimija Veba (Jimmy Webb) kompozīcijas By the Time I Get to Phoenix (iepriekš kantrīmūziķa Glena Kembela, Glen Campbell, hits) interpretācija. Tikpat pārsteidzošs kā šo ieskaņojumu garums (abu skaņdarbu oriģinālversijas ilgst nepilnas trīs minūtes), bija to skanējums – lēnas un pamatīgas, ar izsmalcinātiem stīgu un pūšamo instrumentu aranžējumiem, disonējoši distorsētas elektriskās ģitāras solopartijām un džezīgu kalvierspēli, šīs dziesmas, kas rečitētas A. Heisa jutekliskajā, vīrišķīgi zemajā basbaritonā ar krāšņiem fona vokāliem, ieguvušas cēlu un majestātisku veidolu, vairāk tuvojoties gospeļmūzikas svinīgumam nevis tolaik aktuālo trīsminūšu soula hitu sadzīviskajam hedonismam.

Līdzīgā stilistikā ieturēti arī A. Heisa nākamie albumi The Isaac Hayes Movement; ...To Be Continued (abi 1970) un Black Moses (1971). Neraugoties uz agrāk veiksmīgo autora karjeru, izpildītājdarbības agrīnajā (un veiksmīgākajā) posmā A. Heiss vairāk koncentrējās uz citu autoru dziesmu interpretācijām; īpaši dziedātājs bija iecienījis B. Bekaraka pophitus (I Just Don’t Know What to Do with Myself; The Look of Love; I’ll Never Fall in Love Again u. c.), kas viņa aranžējumos nereti ieguvuši pilnīgi jaunu identitāti.

Šajā laikā A. Heiss, kurš izcēlās ne vien ar oriģinālu mūziku un iespaidīgu balsi, bet arī kolorītu ārieni (gludi skūta galva, saulesbrilles, puskails torss, masīvas zelta ķēdes – afroamerikāņu vēsturiskās nebrīves simbols šajā gadījumā apliecināja triumfu pār vēsturiskajām netaisnībām) un afroamerikāņu mācītāju sprediķus atdarinošu uzstāšanās manieri (gan ierakstos, gan koncertos A. Heiss pie klausītājiem bieži vērsās ar Dievu, mīlestību un mieru sludinošiem monologiem, ko pats dēvēja par “repiem”, raps), bija pazīstams ar iesauku Melnais Mozus (Black Moses) un kļuva par vienu no populārākajiem melnādainajiem mūziķiem pasaulē.

A. Heisa pazīstamākais un panākumiem bagātākais darbs ir mūzika Ņujorkas afroamerikāņu kriminālās vides norisēs balstītai spriedzes filmai “Šafts” (Shaft, režisors Gordons Pārkss, Gordon Parks, 1971). Pārsvarā tajā dzirdami instrumentāli t. s. viegli klausāmi vai fona mūzikas (easy listening) skaņdarbi soula, džeza un fanka stilistikās, bet milzīgus panākumus guvusī filmas tituldziesma Theme from Shaft ir klasisks disko hits, kas par vairākiem gadiem apsteidza disko ēras sākumu un savam autoram sagādāja Amerikas Kinoakadēmijas (Academy of Motion Picture Arts and Sciences, AMPAS) balvu "Oskars" (Oscar) kategorijā Labākā oriģināldziesma (Best Original Song). Savukārt filmas mūzikas albums Shaft (1971) nopelnīja divas Grammy balvas (un septiņas nominācijas). Theme from Shaft ir A. Heisa pazīstamākais hits arī 21. gs. (2000. gadā viņš ieskaņoja jaunu tā versiju filmas rimeikam).

Arī vēlāk A. Heiss sacerējis mūziku vairākām līdzīgas tematikas filmām: “Trīs skarbi puiši” (Three Tough Guys, režisors Dučo Tesari, Duccio Tessari, 1974), “Traks Tērners” (Truck Turner, režisors Džonatans Keplens, Jonathan Kaplan, 1974) u. c.

A. Heisa kinoaktiera karjera sākās ar epizodisku līdzdalību filmā “Šafts”, bet turpmāk viņš filmējies vairākos desmitos dažāda apjoma lomu – viena no nozīmīgākām bija profesionālās gaitas beiguša un kriminālajā pasaulē ierauta amerikāņu futbolista atveidojums filmā “Traks Tērners”. Mūziķis redzams arī filmās “Bēgšana no Ņujorkas” (Escape from New York, režisors Džons Kārpenters, John Carpenter, 1981), “Robins Huds: vīri zeķubiksēs” (Robin Hood: Men in Tights, režisors Mels Brūkss, Mel Brooks, 1983), “Brāļi Blūzi 2000” (Blues Brothers 2000, režisors Džons Lendiss, John Landis, 1998) u. c.

70. gadu vidū A. Heisa karjeru sarežģīja Stax finanšu problēmas (ar laiku tās noveda arī pie mūziķa bankrota), turklāt viņa jaunradei arvien biežāk tika pārmesta atkārtošanās un paša izstrādāto klišeju atražošana. Desmitgades otrajā pusē, pēc attiecību saraušanas ar Stax, A. Heiss izdeva vairākus diskomūzikas albumus, veica koncertturneju un ierakstīja duetu albumu A Man and a Woman (1977) ar D. Vorviku, kā arī piedalījās kino un televīzijas (TV) filmās. 80. un 90. gados viņa muzikālā darbība bija neregulāra un ne tās mākslinieciskā nozīme, ne rezonanse nespēja tuvoties kādreizējiem sasniegumiem. Šajā laikā A. Heiss daudz nodevās humanitārai darbībai, īpaši atbalstot Ganas izglītības, medicīnas un tehnoloģisko attīstību.

90. gadu 2. pusē un nākamās desmitgades sākumā A. Heisa popularitāti negaidīti atjaunoja līdzdalība animētā TV seriālā “Dienvidparks” (South Park), kurā mūziķis ieskaņoja vienu no tēliem – frivolas dziesmiņas dziedošu Šefpavāru; “Šefa” izpildītā Chocolate Salty Balls, kas iekļauta albumā Chef Aid: The South Park Album (1998), pat sasniedza 1. vietu Lielbritānijas topā. Līdzdalību “Dienvidparkā” A. Heiss, būdams aktīvs scientoloģijas reliģiskās kustības dalībnieks, beidza 2006. gadā pēc seriāla epizodes, kurā kustība atklāta satīriskā kontekstā. Šim solim sekoja koncertdarbības atjaunošana, taču atgriešanās mūzikas apritē bija īslaicīga, jo 2008. gada augustā, neilgi pirms 66. dzimšanas dienas A. Heisu piemeklēja nāvējoša sirdslēkme.

A. Heisam bija ievērojami nopelni soula attīstībā, turklāt viņa ietekme iesniedzas arī citos populārās mūzikas žanros. 20. gs. 60. gados A. Heisa autora, aranžētāja un producenta talants veicināja t. s. Stax skanējuma rašanos, ļaujot Stax kļūt par vienu no ievērojamākām soula ierakstu kompānijām. Viņa pirmie albumi 70. gadu sākumā būtiski paplašināja žanra māksliniecisko mērogu, veicinot psihedēliskā soula (psychedelic soul) un simfoniskā soula (symphonic soul) stilistiku rašanos; tajos dzirdamā soula un fanka sintēze un orķestrālais skanējums sagatavoja mākslinieciskus priekšnoteikumus arī diskomūzikas dzimšanai. Savukārt A. Heisa iecienītie “repi” jeb runātie monologi (kritikas reizēm dēvēti par erotiskiem sprediķiem), tāpat kā mūziķa kolorītais vizuālais tēls kļuvuši par nozīmīgiem hiphopa estētikas pirmavotiem; viņa ierakstu sampli izmantoti daudzu hiphopa un R&B mākslinieku (Gang Starr; Wu-Tang Clan; Džei Zī, Jay Z; Tupaks, 2Pac; Dr. Drē, Dr. Dre; Public Enemy; Geto Boys; Ališa Kīsa, Alicia Keys, u. c.) ieskaņojumos. A. Heisa mūzikai raksturīgie stīgu aranžējumi snieguši būtisku ierosmi arī triphopa (trip hop) estētikai – viņa mūzika vairākkārt samplēta žanra prominenču Massive Attack; Portishead u. c. ierakstos.

A. Heiss uzņemts Rokenrola slavas zālē (Rock and Roll Hall of Fame, 2002) un Dziesmu autoru slavas zālē (Songwriters Hall of Fame, 2005), viņa ieraksti novērtēti ar trim Grammy balvām, vienu balvu "Oskars" un vienu Zelta globusa (Golden Globe) balvu. 1980. gadā Grammy balvu kategorijā Labākais sieviešu R&B vokālais izpildījums (Best Female R&B Vocal Performance) saņēma D. Vorvika par A. Heisa sacerētas (līdzautorībā ar Edrieni Andersoni, Adrienne Anderson) dziesmas Déjà Vu ieskaņojumu.

By the Time I Get to Phoenix; For the Good Times; I Just Don’t Know What to Do with Myself; I Stand Accused; I’ll Never Fall in Love Again; Ike’s Mood; Joy; Never Can Say Goodbye; Soulsville; The Look of Love; Theme from Shaft; Walk On By

Presenting Isaac Hayes (Atlantic, 1968); Hot Buttered Soul (Enterprise/Stax, 1969); The Isaac Hayes Movement (Enterprise/Stax, 1970); ...To Be Continued (Enterprise/Stax, 1970); Shaft* (Enterprise/Stax, 1971); Black Moses (Enterprise/Stax, 1971); Joy (Enterprise/Stax, 1973); Live at the Sahara Tahoe** (Enterprise/Stax, 1973); Tough Guys* (Enterprise/Stax, 1974); Truck Turner* (Enterprise/Stax, 1974); Chocolate Chip (HBS/ABC, 1975); Disco Connection (HBS/ABC, 1975); Groove-A-Thon (HBS/ABC, 1976); Juicy Fruit (Disco Freak) (HBS/ABC, 1976); New Horizon (Polydor, 1977); A Man and a Woman** (ABC, 1977, ar D. Vorviku); For the Sake of Love (Polydor, 1978); Don’t Let Go (Polydor, 1979); And Once Again (Polydor, 1980); Lifetime Thing (Polydor, 1981); U-Turn (Columbia, 1986); Love Attack (Columbia, 1988); Raw & Refined (Virgin, 1995); Branded (Virgin, 1995); Isaac Hayes at Wattstax** (Stax/Fantasy, 2003)

* mūzika tāda paša nosaukuma filmai

** koncertieraksti