Massive Attack bija triphopa aizsācēja un žanra ievērojamākā pārstāve, taču vairāk uzskatāma par mainīga dalībnieku sastāva jaunrades laboratoriju nekā mūziķu grupējumu tradicionālā izpratnē. Lai arī tās darbības nozīmīgākais laiks bija 20. gs. 90. gados, ievērību guvuši arī vēlākie ieskaņojumi un koncertturnejas.

20. gs. 80. gados Bristolē (Anglija) izveidojās multikulturāla pagrīdes klubu kustība, kas vienoja jaunus mūzikas, kino, grafiti u. c. mākslu pārstāvjus. Desmitgades pirmajā pusē šajā vidē ievērību izpelnījās neformāla mūziķu un dīdžeju apvienība The Wild Bunch, bet 1988. gadā trīs tās dalībnieki uzsāka kopīgus muzikālus eksperimentus, izveidojot Massive Attack pamatkodolu. Tie bija: dīdžejs Endrū Vaulzs (Andrew Vowles, pilnā vārdā Endrū Lī Aizeks Vaulzs, Andrew Lee Isaac Vowles), zināms arī kā Sēne (Mushroom), dīdžejs Grānts Māršals (Grant Marshall, pilnā vārdā Grāntlijs Evans Māršals, Grantley Evan Marshall) ar segvārdu Tētiņš Džī (Daddy G) un reperis un ielu mākslinieks Roberts Del Naja (Robert Del Naja) jeb 3D (3D); viņiem regulāri pievienojās ar Wild Bunch saistīts reperis Edriens Tavzs (Adrian Thaws, pilnā vārdā Edriens Nikolass Metjūzs Tavzs, Adrian Nicholas Matthews Thaws), plašāk pazīstams kā Trikijs (Tricky). Visi bija dzimuši Anglijā, taču Sēne un Tētiņš Džī nāca no Karību jūras salu ģimenēm, Trikija vecāki bija no Jamaikas un Ganas, savukārt 3D māte bija angliete, tēvs – itālis. Viņi aizrāvās ar hiphopu, regeju, soulu un elektronisko deju mūziku (EDM), taču, uzskatīja, ka tās aktuālās stilistikas ir sevi izsmēlušas, un vēlējās radīt EDM antitēzi – mūziku, kas būtu gan eksperimentāla, gan relaksējoša, izsakoties 3D vārdiem: “deju mūziku galvai, nevis kājām”.

Nosaukums Massive Attack (angļu ‘vērienīgs uzbrukums’) aizgūts no amerikāņu ielu mākslinieka Brima Fuentesa (Brim Fuentes) grafiti Bristolē.

Nozīmīgs faktors, kas grupas muzikālos meklējumus ievirzīja mērķtiecīgā gultnē, bija dziedātājas un reperes Nenes Čerijas (Neneh Cherry) un viņas dzīvesbiedra un producenta Kemerona Makveja (Cameron McVey) uzmundrinājums. 3D un Sēne piedalījās N. Čerijas albuma Raw Like Sushi (1989) tapšanā, savukārt N. Čerija un K. Makvejs sniedza morālu un finansiālu atbalstu Massive Attack pirmo skaņdarbu ieskaņošanai (daļa sesiju notika viņu dzīvoklī Londonā).

1990. gada rudenī, pusgadu pirms debijas albuma izdotais singls Daydreaming demonstrēja oriģinālu stilistiku, kurā hiphops apvienots ar soulmūzikai raksturīgu dziedājumu, taču plašāku ievērību izpelnījās nākamais singls Unfinished Sympathy (1991), kas vēlāk nereti atzīts par vienu no spilgtākajiem britu soulmūzikas skaņdarbiem. Tāpat kā Daydreaming, to iedziedājusi kādreizējā Wild Bunch līdzgaitniece Šara Nelsone (Shara Nelson, viņa arī dziesmas teksta autore), kuras kaislīgi emocionālo vokālu akcentē atmosfērisks stīgu grupas pavadījums – lai apmaksātu tā ieskaņošanu studijā Abbey Road, grupa pārdeva kopīgo auto.

Īstenojot eksperimentālas deju mūzikas konceptu, Massive Attack un Džonija Dolāra (Johnny Dollar) kopīgi producētajā debijas albumā Blue Lines (1991) sintezēts souls, hiphops, regejs, dabs un elektroniskā mūzika. Tā kā viņu rīcībā bija ļoti ierobežots instrumentārijs, mūziķi vadījās pēc hausmūzikas un hiphopa apritē izplatītas pārliecības, ka mūziku var radīt arī bez mūzikas instrumentiem. Vairums no deviņām Blue Lines dziesmām balstītas iepriekš eksistējušu soula, fanka un džezroka izpildītāju (Aizeks Heiss, Isaac Hayes; Els Grīns, Al Green; Funkadelic; Mahavishnu Orchestra u. c.) ierakstu samplos (fragmentos), kas dažādi manipulēti, tā radot jaunus un oriģinālus skaņdarbus ar EDM neierasti lēnu tempu un sapņaini meditatīvu skanējumu. Četrus no tiem iedziedājusi Š. Nelsone, trīs – Jamaikas regeja mūziķis Horass Endijs (Horace Andy, vienīgais vokālists, kurš piedalījies visos Massive Attack albumos), bet Viljama DeVona (William DeVaughn) 70. gadu souldziesmu Be Thankful for What You Got izpilda Tonijs Braiens (Tony Bryan); vairākos skaņdarbos vokālista dziedājums mijas ar Trikija un 3D repošanu.

Blue Lines saņēma augstu novērtējumu, kļuva par 90. gadu mūzikas klasiku un aizsāka strauju izplatību guvušu EDM apakšžanru, ko mediji vispirms klasificēja kā britu hiphopu, bet vēlāk iesauca par triphopu. Massive Attack dalībnieki šo apzīmējumu uzskatīja par neveiksmīgu un pēc analoģijas ar t. s. mīlētāju roku (lovers’ rock, regeja novirziens ar romantisku sieviešu vokālu) savu agrīno mūziku dēvēja par mīlētāju hiphopu (lovers’ hip hop).

Otrais albums Protection (1994) tapa sadarbībā ar vēl vienu Wild Bunch veterānu – Nellī Hūperu (Nellee Hooper), kurš jau bija producējis veiksmīgus Soul II Soul, Šineidas O’Konoras (Sinéad O’Connor) un Bjorkas (Björk) ieskaņojumus. Protection turpina debijas albumā aizsākto soulu, dabu, hiphopa bītus un repu apvienojošo stilistiku un samplēšanā balstīto jaunrades metodi, taču tam piemīt profesionāli izsmalcinātāks skanējums un melanholiskāka noskaņa, ko īpaši vairo Everything But the Girl dziedātājas Treisijas Tornas (Tracey Thorn) rezignētais vokāls dziesmās Protection un Better Things; vēl divas dziesmas iedziedājusi nigēriešu izcelsmes skotu vokāliste Nikoleta (Nicolette).

Sasniedzot britu topa ceturto pozīciju, Protection kļuva par Massive Attack pirmo Top 10 panākumu un līdz ar dažas nedēļas iepriekš iznākušo Bristoles grupas Portishead debijas albumu Dummy apliecināja triphopu kā vienu no vadošajiem 90. gadu elektroniskās mūzikas novirzieniem. Top 10 iekļuva arī Madprofesora (Mad Professor) remiksētā Protection daba versija No Protection (1995).

Ar Nīlu Deividžu (Neil Davidge) producētajā albumā Mezzanine (1998) atslābināti relaksēto skanējumu un soulmūzikas dominanti nomainījusi emocionāli tumšāka un nospriegotāka atmosfēra, kas sasaucas ar modernā dzīvesveida izraisīta stresa u. c. sabiedrības neirožu tematiku. Tas ir grupas pirmais albums bez solokarjeru uzsākušā Trikija, kura statuss Massive Attack sastāvā arī agrāk bija neskaidrs. Atšķirīgu niansētību tam sniedz Cocteau Twins dziedātājas Elizabetes Freizeres (Elizabeth Fraser) ēteriskais vokāls trīs skaņdarbos, tostarp Massive Attack vienīgajā Top 10 hitā Teardrop; sākotnēji grupa apsvēra iespēju Teardrop iedziedāšanu piedāvāt Madonnai (Madonna), ar kuru tā sastrādājās jau Mārvina Geja (Marvin Gaye) dziesmas I Want You kaverversijā, kas iekļauta autoram veltītā dažādu mākslinieku albumā Inner City Blues (1995).

No iepriekšējiem albumiem Mazzanine atšķiras ar blīvāku un daudzslāņaināku skanējumu, arī izteiktāku roka un alternatīvā roka estētikas klātbūtni – pirmo reizi Massive Attack mūzikā nozīmīga loma ir elektriskajai ģitārai, bet ierasto soula, daba un džezroka samplu klāstu papildinājuši aizguvumi no The Velvet Underground; Led Zeppelin; Pink Floyd; Ultravox; The Cure u. c. rokmūziķu ieskaņojumiem.

Muzikālās mentalitātes izmaiņas aizsāka nesaskaņas starp grupas agrāko, vairāk uz soulu, fanku un hiphopu orientēto ievirzi atbalstošo Sēni un 3D, kurš grupas nākotni saistīja ar tuvināšanos postpankam. 1998. gada nogalē, beidzoties Mezzanine koncertturnejai, Sēne no Massive Attack aizgāja.

Kaut līdzās slavinošām atsauksmēm grupai tika pārmesta pārmērīga aizraušanās ar atmosfēriskām skaņu faktūrām, kas dažbrīd aizēnojušas melodijas, kā arī 3D un Tētiņa Džī salīdzinoši monotonā repošana, kas nespēja kompensēt Trikija iztrūkumu, Mezzanine kļuva par tās pirmo Nr. 1 albumu Lielbritānijā un vairākās citās valstīs, uzrādīja Massive Attack labāko rezultātu (Nr. 60) Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), kur triphops pārsvarā tika uztverta kā eksperimentāla pagrīdes mūzika ar ierobežotu komercpotenciālu, un arī mūsdienās nereti vērtēts kā viens no 20. gs. nogales muzikālo gaisotni vispilnīgāk apliecinošiem albumiem.

Ģimenes situācijas dēļ grupu uz laiku pametot arī Tētiņam Džī, albums 100th Window (2003) tapa vienpersoniskā 3D vadībā, studijā atkal asistējot N. Deividžam. Atsakoties no samplēšanas un gandrīz pilnībā arī no hiphopa un regeja elementiem, tajā vairāk dzirdama dzīvā muzicēšana, noskaņa kļuvusi vēl tumšāka, bet tematika, atspoguļojot vispārējo noskaņojumu pēc 11.09.2001. teroraktiem ASV, ieguvusi vēl skaudrāku sociālpolitisku ievirzi. Triju dziesmu vokālais izpildījums šoreiz uzticēts Š. O’Konorai, bet pārējās jau ierasti skan H. Endija un 3D balsis, turklāt 3D vokāls kļuvis tuvāks dziedāšanai ne vairs ritmiskai rečitēšanai.

Mezzanine panākumu inerce arī 100th Window sākotnēji nodrošināja lielu ievērību, tūlīt pēc iznākšanas ļaujot izvirzīties britu topa līderpozīcijā, taču panākumi bija īslaicīgi un kritikas atsauksmes nesaudzīgākas nekā agrāk. Albuma turnejas laikā Massive Attack koncertēja arī Latvijā (Rīgā, 2003).

Piektais albums Heligoland (2010) iznāca septiņus gadus pēc 100th Window – starplaikā 3D un N. Deividžs sacerēja mūziku vairākām filmām, turklāt grupā atgriezās Tētiņš Džī. Heligoland ieskaņošanā piedalījās īpaši daudz viesvokālistu, kas, sekojot Massive Attack tradīcijai, iesaistījās arī dziesmu sacerēšanā – t. sk. Tunde Adebimpe (Tunde Adebimpe) no grupas TV on the Radio, Martina Toplija Bērda (Martina Topley-Bird), grupu Blur un Gorillaz līderis Deimons Olberns (Damon Albarn), Elbow vokālists Gajs Gārvijs (Guy Garvey) un Houpa Sendovāla (Hope Sandoval) no Mazzy Star, kā arī H. Endijs. Joprojām attālinoties no “klasiskā” triphopa skanējuma, viņiem izdevās radīt laikmetīgu un žanriski grūti klasificējamu darbu, kurš gan netuvojās grupas pirmo albumu oriģinalitātei un ietekmei.

Pēc Heligoland grupas diskogrāfiju papildinājuši vairāki minialbumi (EP), t. sk. Ritual Spirit (2016), kurā 3D un Tētiņam Džī pēc vairāk nekā 20 gadu pārtraukuma pievienojies Trikijs; savukārt 2020. gadā YouTube publiskotā audiovizuālā minialbumā Eutopia no Massive Attack kādreizējā pamatkodola dalībniekiem dzirdams tikai 3D.

Massive Attack darbība nosacīti iedalāma divos periodos – pirmais aptver 20. gs. pēdējo desmitgadi, kad Sēne, Tētiņš Džī, 3D un Trikijs, balstoties diskotēku pieredzē un dažādu žanru mūzikas ierakstu kolekcijās, lika pamatus triphopa estētikai, radot dažus no tās nozīmīgākajiem paraugiem, kas līdz mūsdienām iedvesmojuši vairāku paaudžu mūziķus, t. sk. Bjorku, Everything But the Girl; Madonnu; Moloko, Dubstar; Death in Vegas; UNKLE; Burial, Morcheeba; Groove Armada; The xx; The Weeknd; Young Fathers; GoGo Penguin.

Šajā laikā vairākkārt aktualizējās jautājums par citu mākslinieku ieskaņojumu samplu pielietojumu Massive Attack mūzikā un tā legālo pamatojumu (ar līdzīgām problēmām saskārušies daudzi hausmūzikas, hiphopa un triphopa mākslinieki). Massive Attack mēdza norādīt atsauces uz sampliem, kas viņu mūzikā izmantoti īpaši uzkrītoši (Billija Kobema, Billy Cobham, džezroka skaņdarba Stratus ritma cilpa albuma Blue Lines kompozīcijā Safe from Harm; Velvet Underground un Pīta Sīgera, Pete Seeger, ierakstu fragmenti Mezzanine dziesmā Risingson u. c.), attiecīgos mūziķus minot kā savu skaņdarbu līdzautorus. Citos gadījumos samplu izcelsme netika atšifrēta un to izmantošana notika bez saskaņošanas ar autoriem un izdevējiem. Piemēram, Manfreds Manns (Manfred Mann) 90. gadu nogalē ierosināja tiesvedību par viņa skaņdarba Tribute (1972) fragmenta nesankcionētu izmantojumu albuma Mezzanine dziesmā Black Milk. Dažos vēlākos izdevumos (izlase Collected, 2006, u. c.), Massive Attack šo dziesmu (ar mainītu nosaukumu Black Melt) iekļāva bez konkrētā sampla, tomēr vēlāk atzina M. Mannu par tās līdzautoru.

Grupas darbības otrais periods sākās pēc gadsimtu mijas, līdz ar 3D idejiskās dominances nostiprināšanos. Šajā laikā Massive Attack jaunradei raksturīga attālināšanās no pašu radītās triphopa pamatidentitātes. Tās repertuāram un publiskajai nostājai piemīt arvien izteiktāka politiskā ievirze, kas izpaudusies regulārā Lielbritānijas valdības politikas kritikā, pretkara, kodolatbruņošanās un cilvēktiesību organizāciju atbalstā, skarot arī klimata izmaiņas, sociālo un materiālo nevienlīdzību, t. s. nodokļu paradīžu postošo ietekmi uz ekonomiskajiem procesiem, vispārēja garantētā ienākumu nepieciešamību, Covid-19 pandēmijas politiskos un ekonomisko aspektus u. c. sabiedriski un politiski aktuālās tēmas. Politiskā konteksta dēļ 21. gs. otrajā desmitgadē sociālajos tīklos un presē izplatījās pieņēmums, ka 3D ir starptautiski slavenais ielu mākslinieks ar segvārdu Benksijs (Banksy) – gan 3D, gan persona, kas sevi dēvē par Benksiju, šo apgalvojumu noraidīja.

Massive Attack saņēmuši britu mūzikas industrijas balvu Brit kategorijā Labākais britu deju mūzikas mākslinieks (Best British Dance Act, 1996).

Blue Lines un Mezzanine iekļauti žurnāla Rolling Stone 500 visu laiku ievērojamāko albumu sarakstā (500 Greatest Albums of All Time, 2020).

Endrū “Sēne” Vaulzs (taustiņinstrumenti, plašu atskaņotāji, sitamie instrumenti, programmēšana, 1988–1998)

Roberts “3D” Del Naja (vokāls, taustiņinstrumenti, ģitāras, programmēšana, kopš 1988)

Grānts “Tētiņš Džī” Māršals (vokāls, taustiņinstrumenti, ģitāras, programmēšana, 1988–2001; kopš 2005)

Edriens “Trikijs” Tavzs (vokāls, taustiņstiņistrumenti, ģitāras, programmēšana, 1988–1995; kopš 2016)

* Grupas fanu forumā Massiveattack.Ie u. c. interneta avotos minēts, ka kopš 2016. gada Massive Attack ietilpst 3D, Tētiņš Džī un Trikijs; grupas oficiālajā tīmekļa vietnē tās sastāvs nav publiskots

Angel; Daydreaming; Inertia Creeps; Karmacoma; Paradise Circus; Protection; Risingson; Safe from Harm; Sly; Special Cases; Teardrop; Unfinished Sympathy

Blue Lines (Wild Bunch/Virgin, 1991); Protection (Circa/Virgin, 1994); Mezzanine (Circa/Virgin, 1998); 100th Window (Virgin, 2003); Heligoland (Virgin, 2010)