Triphops radās 20. gs. 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā Lielbritānijā, saplūstot elektroniskās mūzikas, hiphopa, psihedēlijas, džeza, soula, regeja un daba elementiem. Reizēm dēvēts arī par deju mūziku, kas paredzēta, lai to klausītos, nevis, lai tās pavadībā dejotu.

Par triphopa dzimteni uzskata Bristoli (Anglija), kur 80. gadu 2. pusē virkne dīdžeju, dziedātāju, reperu un producentu apvienojās neformālos grupējumos, kas tobrīd populārā asidhausa un reiva kustības ietekmē eksperimentēja ar EDM u. c. žanru kombinācijām. Viena no aktīvākām šāda veida apvienībām ar būtisku ietekmi uz triphopa rašanos bija The Wild Bunch, kurā darbojās dažādu rasu dalībnieki (Bristolē vēsturiski izveidojusies skaitliski ievērojama melnādaino iedzīvotāju, t. sk. Karību izcelsmes ieceļotāju populācija) ar daudzveidīgām muzikālām interesēm.

Šajā vidē radās mūzika, kuras galvenie pirmavoti bija elektronika un hiphops, kā arī daba un regeja ritmika. Specifiska īpatnība bija salīdzinoši zems temps, kā arī atbrīvoti mierīga noskaņa un uzsvērts zemo frekvenču skanējums. Skaņdarbi bieži bija instrumentāli, savukārt vokālinstrumentālās kompozīcijās dzirdams soulmūzikas ietekmēts sievietes vokāls, kas mijas ar vīrieša repošanu. No hiphopa pārņemtas iezīmes bija arī vinila plašu skrečošana un bagātīgs samplēšanas (iepriekš eksistējušu ieskaņojumu fragmentu izmantošana jaunas oriģinālmūzikas radīšanā) pielietojums. Daudzi sampli (fragmenti) tika aizgūti no 60. un 70. gadu kinomūzikas, kā arī džeza, soula un fanka klasikas. Piemēram, grupas Portishead kompozīcijā Glory Box un Trikija (Tricky) dziesmā Hell Is Round the Corner dzirdams viens un tas pats soulmūziķa Aizeka Heisa (Isaac Hayes) ieraksta Ike’s Rap II fragments, savukārt grupa Massive Attack vairākkārt izmantojusi citu A. Heisa ieskaņojumu samplus.

Žanra rašanās periodā šo mūziku mēdza klasificēt kā savdabīgu britu hiphopa paveidu, reizēm lietojot arī terminu “Bristoles skanējums” (the Bristol sound), taču 1994. gadā klubu kultūras žurnāls Mixmag sāka lietot apzīmējumu “triphops”, kas veidots kā saliktenis no vārdiem trip (angļu ‘ceļojums’; populārās kultūras slengā apzīmē halucinogēno narkotiku ietekmētu uztveres stāvokli, kam cita starpā raksturīgs arī attiecīgajai mūzikai piemītošais relaksētais noskaņojums) un hop (saīsinājums no hip hop).

Atsauce uz narkotiku lietošanu nosaukumā minēta, lai akcentētu mūzikas psihedēlisko noskaņojumu un marihuānas izplatību tās autoru un publikas lokā, taču vairums žanra aizsācēju pret šo apzīmējumu izturējās noliedzoši, uztverot to kā degradējošu. Tomēr, pateicoties viņu mūzikas popularitātei, tas guva plašu starptautisku izplatību un tiek lietots joprojām.

Pirmais plaši pazīstamais triphopa darbs ar lielu ietekmi uz žanra evolūciju bija Bristoles grupas Massive Attack debijas albums Blue Lines (1991), kurā bijušo Wild Bunch dalībnieku veidotajam grupas kodolam pievienojušies vairāki vokālisti, t. sk. souldziedātāja Šara Nelsone (Shara Nelson) un regeja mūziķis Horass Endijs (Horace Andy). Blue Lines bieži ierindots starp desmitgades nozīmīgākajiem ierakstiem un kopā ar nākamajiem albumiem Protection (1994) un Mezzanine (1998) padarīja Massive Attack par vienu no triphopa lielākajām autoritātēm.

Nozīmīga loma Blue Line tapšanā bija reperim Trikijam (Tricky), kura klusinātā rečitēšana, kas dažbrīd robežojas ar čukstēšanu, likusi pamatus turpmāk izplatītai triphopa repošanas manierei. 1995. gadā Trikijs laida klajā soloalbumu Maxinquaye, kurā viņa repošana mijas ar Martinas Toplijas Bērdas (Martina Topley-Bird) dziedājumu. Arī Maxinquaye bieži minēts starp žanra ievērojamākiem paraugiem un bija izvirzīts Merkūrija balvai (Mercury Prize), ko piešķir gada labākajam britu vai īru albumam.

Zīmīgi, ka Merkūrija balvu par albumu Dummy (1994) toreiz saņēma citi Bristoles triphopa pārstāvji – grupa Portishead. Dummy ir grupas debijas darbs un, atšķirībā no daudziem citiem agrīnā triphopa paraugiem, tajā nav dzirdams reps, toties dominē laikmetīgā kontekstā adaptēta t. s. ilgošanās dziesmu tradīcija (torch songs, 20. gs. 40. un 50. gadu populārās mūzikas balādes par nepiepildītu mīlestību). Savukārt albumā iekļautās kompozīcijas Sour Time pamatā ir televīzijas seriālā “Neiespējamā misija” (Mission: Impossible, 1966–1968) dzirdamā Lalo Šifrina (Lalo Schifrin) skaņdarba Danube Incident fragments – šis precedents aizsāka turpmāk triphopā izplatītu 60. un 70. gadu spiegu un detektīvfilmu mūzikas samplēšanas tendenci.

Prominenta persona Bristoles mūzikas vidē bija arī producents Nellī Hūpers (Nellee Hooper) – vēl viens kādreizējais Wild Bunch dalībnieks, kurš producējis Massive Attack un Portishead ierakstus, kā arī islandiešu mūziķes Bjorkas (Björk) triphopa ieskaņojumus albumos Debut (1993); Post (1995) un Homogenic (1997).

Ievērojami britu triphopa pārstāvji 90. gados bija arī Smith & Mighty; Funky Porcini; Lūks Vilberts (Luke Vibert, pazīstams arī kā Wagon Christ); DJ Food; Coldcut; UNKLE; Lamb; Morcheeba; Sneaker Pimps; Deivids Holmss (David Holmes); Groove Armada u.. c. – daudzi no šiem mūziķiem sadarbojās ar ierakstu kompānijām Mo’ Wax vai Ninja Tune.

Lai arī triphopa fenomens pārsvarā saistīts ar Lielbritānijas mūzikas apriti, par starptautisku autoritāti kļuva arī amerikāņu dīdžejs DJ Shadow, kura debijas skaņuplate Entroducing (1996) bija viens no pirmajiem albumiem, kas pilnībā radīts samplēšanas tehnikā. Augstu novērtējumu guvušus ierakstus klajā laiduši arī citu valstu mūziķi, dīdžeji un producenti: DJ Cam (Francija); Kruder & Dorfmeister (Austrija); Hovijs B (Howie B, Skotija); DJ Krush un Major Force West (Japāna); Amons Tobins (Amon Tobin, Brazīlija) u. c.

Mākslinieciski nozīmīgākais periods žanra attīstībā bija 20. gs. 90. gados. Šajā laikā triphopa mūziķi radīja daudz novatoriskas mūzikas, kas, par spīti eksperimentālajam raksturam, nereti spēja gūt plašas publikas ievērību, turklāt desmitgades otrajā pusē tās ietekme iesniedzās arī tādu meinstrīma popzvaigžņu kā Kailija Minoga (Kylie Minogue) un Madonna (Madonna) repertuārā. Gan 90. gados, gan vēlāk triphopa estētika veicinājusi dažādu elektroniskās mūzikas stilistiku rašanos un attīstību (čilauts, chill-out; lēntemps, downtempo; inteliģentā deju mūzika, intelligent dance music, IDM; dabsteps, dubstep, u. c.).

Massive Attack; Portishead; DJ Shadow u. c. triphopa pirmās paaudzes mūziķi radošo darbību turpinājuši arī 21. gs., savukārt viņu iedibinātās žanra tradīcijas iedvesmojušas tādus mūziķus kā Thievery Corporation; Goldfrapp; London Grammar; Bonobo; Sonar Collective; Flying Lotus; Submotion Orchestra; Moderator; Perera Elsewhere; Brock Berrigan un citus.