70. gadu sākumā daba popularitāti Jamaikā veicināja skaņu sistēmās izplatītā tostēšanas (toasting, tostu teikšana un dziedāšana) tradīcija – vēlāk hiphopā izplatītajai repošanai radniecīgs dīdžeja priekšnesums uz instrumentālas skaņdarba fonogrammas fona rečitējot vai dziedot spontāni improvizētu vai iepriekš sacerētu tekstu, kā ar veidojot dialogus ar atsevišķām no oriģinālieskaņojuma saglabātām vokālista dziedātām frāzēm.
Visbūtiskāk daba evolūciju stimulēja ierakstu studiju tehnoloģiju inovācijas, īpaši daudzkanālu miksēšanas pulšu izplatība (70. gadu 1. pusē vadošās Jamaikas studijas sāka lietot 12 un 16 kanālu pultis), kas pavēra plašas ieskaņojumu pēcapstrādes iespējas, ļaujot studiju padarīt par skaņas eksperimentu laboratoriju un būtiski mainot skaņu inženiera lomu. Iepriekš inženieru funkcijas ierakstu sesijās aprobežojās ar producenta norādījumu tehnisko realizāciju, taču daba tradīcijā tie, pateicoties elektrotehniskām zināšanām un prasmei izmantot studijas tehnoloģijas, kļuva par radošā procesa galvenajām personām. Mūziķis, skaņu inženieris un producents Saintists (Scientist, īstajā vārdā Houptens Ouvertens Brauns, Hopeton Overton Brown) intervijā žurnālam Billboard (2017) šo situāciju raksturo šādi: “Dabmūzikā inženieris kļūst par komponistu, aranžētāju, izpildītāju un mākslinieku. Ja producentam piemīt inženiera iemaņas, [arī] viņš var radīt daba ierakstu, taču, nepārzinot pults darbību, viņa iespējas būs ierobežotas.”
Minēto procesu rezultātā dabs no regeja attīstības blakusprodukta pārauga mākslinieciski suverēnā Jamaikas mūzikas izpausmē. Jau 70. gadu 1. pusē apritē bija daudz jaunā žanra ierakstu, turklāt to inženieri, producenti un izdevēji (bieži vienā personā) vairs neaprobežojās tikai ar regeja singlu B pusēm, bet sāka laist klajā albumus, kas pilnībā veltīti dabmūzikai un arvien biežāk bija radīti, nevis pārmiksējot iepriekš eksistējušus dziesmu ieskaņojumus, bet uzreiz ieskaņojot attiecīgiem skaniskiem parametriem atbilstošu mūziku.
Savukārt 70. gadu 2. pusē vadošie regeja mūziķi bieži strādāja Anglijā un Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), kur piemērojās angloamerikāniskā roka un popmūzikas skanējumam, zaudējot daļu sākotnējās, ar Jamaikas mūzikas un producēšanas tradīcijām saistītās specifikas. Tādējādi, regejam gūstot arvien plašāku starptautisku ievērību, žanra dzimtenē tā aktualitāte mazinājās, un skaņu sistēmu pasākumos sāka dominēt daba ieraksti, kas precīzāk atbilda vietējās publikas gaumei. Savukārt tie regeja mūziķi, kuri joprojām lielākoties darbojas Jamaikā, arvien biežāk pievērsās daba repertuāram.