Mūsdienās dabs nereti klasificēts kā elektroniskās mūzikas paveids, taču tas radās (20. gs. 60. gadu beigās un 70. gadu sākumā Jamaikā) kā regeja apakšžanrs. Ar laiku daba attīstība regeja žanriskās robežas pārauga, tas piedzīvoja starptautisku izplatību un sniedza plašu un daudzveidīgu ietekmi dažādiem mūzikas novirzieniem.

Daba rašanās, tāpat kā daudzas citas Jamaikas populārās mūzikas norises, bija cieši saistīta ar t. s. skaņu sistēmu (sound systems, sīkāk skat. šķirklī “ska”) jeb mobilu diskotēku fenomenu. 60. gadu 2. pusē skaņu sistēmu pamatrepertuāru veidoja vietējo regeja mūziķu ieskaņojumi 45 apgriezienu vinila singlos. Desmitgades nogalē aizsākās tendence singla B pusē iekļaut A puses skaņdarba atšķirīgu versiju. Parasti tās pamatā bija A pusē dzirdamais ieskaņojums, no kura (daļēji vai pilnībā) aizvākts dziedājums, kā arī veiktas citas tehniskas manipulācijas – noklusināti atsevišķi instrumenti, pievienotas citu instrumentu pasāžas, dabas, dzīvnieku u. c. izcelsmes skaņas, runātās vai dziedātās frāzes un elektroniski audioefekti (īpaši izplatīts bija reverberācijas un atbalss efekts). Nozīmīga B puses iezīme bija uzsvērts bungu un basģitāras skanējums, tā akcentējot deju zālē nozīmīgās zemo frekvenču vibrācijas un regeja vienmuļo šūpveida ritmiku un nodrošinot suģestējoši transveidīgu iedarbību. Šīs korekcijas ļāva rasties no oriģinālieraksta būtiski atšķirīgam skaņdarbam, ar psihedēliski sapņainu skanējumu un ievērojami vienkāršotu melodisko, ritmisko un harmonisko struktūru. Daba producents un mūziķis Nīls Freizers (Neil Fraser), kurš pazīstams ar segvārdu Madprofesors (Mad Professor) intervijā laikrakstam The Guardian (2020) dabu dēvē par “regeja skeletu, kurš atbrīvots no visa, ko iespējams atmest”.

Jamaikas mūzikas vēsture ir dokumentēta ļoti nepilnīgi, taču daudzos avotos minēts, ka pirmais daba skaņdarbs radies nejauši, skaņu inženierim Baironam Smitam (Byron Smith) 1968. gadā (dažviet uzrādīts arī 1967. gads) miksējot grupas The Paragons singlu On the Beach un kļūdas dēļ tajā neiekļaujot vokālistu balsis. Šis ieskaņojums, kas diskotēkās ļāva dziesmas tekstu skandēt publikai un dīdžejam, kļuva ļoti pieprasīts un turpmāk līdzīgu ierakstu izplatība kļuva masveidīga.

Jaunizveidotos B pušu ieskaņojumus dēvēja par “dabiem” (no angļu dub, kas cita starpā apzīmē filmas dublāžu no oriģinālvalodas atšķirīgā valodā, elektromagnētiska ieraksta kopiju un ierakstu, kurā apvienotas dažādu avotu skaņas) – ar laiku šis apzīmējums kļuva arī par par attiecīgā mūzikas žanra nosaukumu. Termina izplatību mūzikas vidē veicināja arī jamaikiešu slengā pieņemts dub lietojums specifiski erotiskas dejas, kā arī dzimumakta apzīmēšanai.

70. gadu sākumā daba popularitāti Jamaikā veicināja skaņu sistēmās izplatītā tostēšanas (toasting, tostu teikšana un dziedāšana) tradīcija – vēlāk hiphopā izplatītajai repošanai radniecīgs dīdžeja priekšnesums uz instrumentālas skaņdarba fonogrammas fona rečitējot vai dziedot spontāni improvizētu vai iepriekš sacerētu tekstu, kā ar veidojot dialogus ar atsevišķām no oriģinālieskaņojuma saglabātām vokālista dziedātām frāzēm.

Visbūtiskāk daba evolūciju stimulēja ierakstu studiju tehnoloģiju inovācijas, īpaši daudzkanālu miksēšanas pulšu izplatība (70. gadu 1. pusē vadošās Jamaikas studijas sāka lietot 12 un 16 kanālu pultis), kas pavēra plašas ieskaņojumu pēcapstrādes iespējas, ļaujot studiju padarīt par skaņas eksperimentu laboratoriju un būtiski mainot skaņu inženiera lomu. Iepriekš inženieru funkcijas ierakstu sesijās aprobežojās ar producenta norādījumu tehnisko realizāciju, taču daba tradīcijā tie, pateicoties elektrotehniskām zināšanām un prasmei izmantot studijas tehnoloģijas, kļuva par radošā procesa galvenajām personām. Mūziķis, skaņu inženieris un producents Saintists (Scientist, īstajā vārdā Houptens Ouvertens Brauns, Hopeton Overton Brown) intervijā žurnālam Billboard (2017) šo situāciju raksturo šādi: “Dabmūzikā inženieris kļūst par komponistu, aranžētāju, izpildītāju un mākslinieku. Ja producentam piemīt inženiera iemaņas, [arī] viņš var radīt daba ierakstu, taču, nepārzinot pults darbību, viņa iespējas būs ierobežotas.”

Minēto procesu rezultātā dabs no regeja attīstības blakusprodukta pārauga mākslinieciski suverēnā Jamaikas mūzikas izpausmē. Jau 70. gadu 1. pusē apritē bija daudz jaunā žanra ierakstu, turklāt to inženieri, producenti un izdevēji (bieži vienā personā) vairs neaprobežojās tikai ar regeja singlu B pusēm, bet sāka laist klajā albumus, kas pilnībā veltīti dabmūzikai un arvien biežāk bija radīti, nevis pārmiksējot iepriekš eksistējušus dziesmu ieskaņojumus, bet uzreiz ieskaņojot attiecīgiem skaniskiem parametriem atbilstošu mūziku.

Savukārt 70. gadu 2. pusē vadošie regeja mūziķi bieži strādāja Anglijā un Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), kur piemērojās angloamerikāniskā roka un popmūzikas skanējumam, zaudējot daļu sākotnējās, ar Jamaikas mūzikas un producēšanas tradīcijām saistītās specifikas. Tādējādi, regejam gūstot arvien plašāku starptautisku ievērību, žanra dzimtenē tā aktualitāte mazinājās, un skaņu sistēmu pasākumos sāka dominēt daba ieraksti, kas precīzāk atbilda vietējās publikas gaumei. Savukārt tie regeja mūziķi, kuri joprojām lielākoties darbojas Jamaikā, arvien biežāk pievērsās daba repertuāram.

Pati nozīmīgākā persona daba attīstības sākumstadijā bija skaņu inženieris Osborns Radoks (Osbourne Ruddock), plašāk pazīstams kā Kings Tabijs (King Tubby) – labi pārzinādams elektrotehniku, K. Tabijs sākotnēji pelnīja iztiku labojot televizorus un radioaparātus, bet, sākot strādāt mūzikas industrijā, bija pirmais, kurš par daba jaunrades galveno instrumentu padarīja daudzkanālu pulti. 70. gados K. Tabijam piederēja populāra skaņu sistēma Tubbys Home Town Hi-Fi, savukārt viens no tās dīdžejiem bija tostēšanas tradīcijas aizsācējs un pazīstamākais pārstāvis Juerts Bekfords (Ewart Beckford), kurš uzstājās ar skatuves vārdu Jūrojs (U-Roy).

Kā vairums Jamaikas mūziķu un producentu, arī Ogustuss Pablo (Augustus Pablo, īstajā vārdā Horass Svebijs, Horace Swaby) vispirms darbojās skaņu sistēmās un producēja regeja ierakstus, bet vēlāk pievērsās dabam un ieskaņoja paša izpildītu mūziku, kā arī producēja citu mūziķu ieskaņojumus. Bez dažādiem tehniskiem jauninājumiem O. Pablo daba skanējumu bagātināja ar turpmāk Jamaikas mūzikā bieži izplatītām melodikas (melodica, mēlīšu pūšaminstruments ar klaviatūru) improvizācijām. Starp viņa ievērojamākiem darbiem ir albumi This Is Augustus Pablo (1974) un King Tubby Meets Rockers Uptown (1976), kas ieskaņots ar K. Tabiju.

Starptautiski pazīstamākais daba producents, mūziķis un vokālists bija Lī “Skrečs” Perijs (Lee “Scratch” Perry, īstajā vārdā Reinfrods Hjū Perijs, Rainfrod Hugh Perry) – ekscentriska personība ar lielu un ilggadēju ieguldījumu Jamaikas mūzikā. 70. gados L. “S”. Perija darbība bija cieši saistīta ar grupu The Upsetters, taču viņš producējis arī daudzu citu regeja un daba mūziķu ierakstus (Bobs Mārlijs, Bob Marley, un The Wailers; Džuniors Marvins, Junior Murvin; Makss Romeo, Max Romeo, u. c.), kā arī sadarbojies ar ievērojamiem folkroka, pankroka, hiphopa un elektroniskās mūzikas izpildītājiem (Džons Mārtins, John Martyn; The Clash; The Beastie Boys; The Orb u. c.). Viens no pirmajiem daba albumiem bija 1973. gadā izdotais Blackboard Jungle Dub, ko L. “S”. Perijs ieskaņojis ar Upsetters (skaņu inženieris K. Tabijs); starp spilgtiem žanra paraugiem bieži minēts arī Super Ape (1976) un daudzi citi viņa darbi.

70. gadu nogalē un 80. gadu sākumā Jamaikas kultūras kopainā dabs iezīmēja starpposmu starp regeju un tā jaunajiem, turpmāk dominējošajiem apakšžanriem  –  t. s. deju zāļu mūziku jeb dānsholu (dancehall) un skrandaiņu jeb regamafinu mūziku (raggamuffin music, bieži lietots arī saīsinājums ragga).

Līdz ar šo stilistiku izplatību dabmūzikas popularitāte Jamaikā kritās, toties daba subkultura šajā laikā radās citās valstīs. Īpaši masveidīga tā bija Lielbritānijā, kur Karību ieceļotāju vidē darbojās tādi mūziķi un producenti kā Madprofesors un Dža Šaka (Jah Shaka), bet regeja grupas UB40 skaņuplate Present Arms in Dub (grupas albuma Present Arms daba versija) 1981. gadā kļuva par pirmo daba albumu nacionālajā Top 40.

Britu daba tradīcijas cieši saistītas arī ar Eidriena Šervuda (Adrian Sherwood) darbību. Atšķirībā no žanra autoritāšu vairuma, Anglijā dzimušajam E. Šervudam etniskas saistības ar Jamaiku un Karību reģionu nav, taču tas viņam netraucēja kļūt par vienu no ievērojamākiem daba producentiem. 1979. gadā E. Šervuds nodibināja ierakstu kompāniju On-U Sound Records, kas pārstāvēja virkni pazīstamu dabmūziķu: Asian Dub Foundation; Singers & Players; Dub Syndicate; African Head Charge un citus. Albumā Time Boom X De Devil Dead (1986) viņa izviedotā grupa Dub Syndicate sadarbojās ar L. “S”. Periju, tāpat E. Šervuds strādājis arī ar citiem Jamaikas mūziķiem (Mikijs Dreds, Mikey Dread; Sly & Robbie u. c.), kā arī producējis un remiksējis alternatīvā roka, industriālā roka u. c. žanru mūziķu ieskaņojumus (Depeche Mode; Šineida O’Konora, Sinéad O’Connor; Ministry; Nine Inch Nails u. c.).

Iespējams, pats nozīmīgākais daba mūziķis, skaņu inženieris un producents 80. un 90. gados bija Saintists, kurš profesionālo darbību sāka Jamaikā K. Tabija vadībā, bet lielāko starptautisko ievērību guva pēc pārcelšanās uz ASV; atzinīgi novērtētus ieskaņojumus laidis klajā arī 21. gs. pirmajās desmitgadēs.

Viens no starptautiski pazīstamākajiem mūsdienu daba mūziķu kolektīviem ir ASV dzīvojošu Jamaikas mūziķu grupa Easy Star All-Stars, kas ievērību izpelnījās 2003. gadā, laižot klajā Dub Side of the Moon – rokgrupas Pink Floyd albuma The Dark Side of the Moon (1973) adaptāciju daba un regeja skanējumā. Vēlāk Easy Star All-Stars ieskaņojuši līdzīgas Radiohead; The Beatles un Maikla Džeksona (Michael Jackson) albumu interpretācijas.

Kaut ārpus Jamaikas daba attīstība pārsvarā risinājusies t. s. alternatīvās un eksperimentālās mūzikas kontekstā, ar retiem izņēmumiem paliekot ārpus meinstrīma aprites, daba specifiskajai ritmikai un skanējumam, tostēšanas tradīcijai un producēšanas paņēmieniem kopš 70. gadu 2. puses bijusi liela un tālejoša ietekme uz postpanku, R&B, ambiento mūziku, hausu, tehno, džanglu, hiphopu, triphopu, dabstepu u. c. žanriem, kā arī mūsdienās izplatīto samplēšanas un remiksēšanas tehniku.

21. gs. dabmūzikas izpausmes sastopamas ne tikai Jamaikas, ASV un Lielbritānijas, bet arī daudzu citu valstu (Vācija, Austrija, Spānija, Zviedrija, Polija, Francija, Nīderlande u. c.) nekomerciālās mūzikas vidē.