Ska radÄs 20. gs. 50. gadu nogalÄ un 60. gadu sÄkumÄ JamaikÄ, KarÄ«bu reÄ£iona mÅ«zikai saplÅ«stot ar amerikÄÅu ritmblÅ«zu. Ska attÄ«stÄ«bu iedala trÄ«s periodos: pÄc pirmÄ popularitÄtes viļÅa 60. gados JamaikÄ, 70. gados tas kļuva aktuÄls LielbritÄnijas pankmÅ«zikas vidÄ, kur radÄs priekÅ”noteikumi žanra tÄlÄkai starptautiskai izplatÄ«bai 90. gados, kad daudzÄs valstÄ«s attÄ«stÄ«jÄs skapanks (ska punk), skakors (ska-core) u. c. stilistikas, kas raduÅ”Äs pankroka mÅ«ziÄ·iem savÄ jaunradÄ integrÄjot ska elementus.
Saistītie Ŕķirkļi
Grupas Madness koncerts. 20. gs. 80. gadi.
Satura rÄdÄ«tÄjs
PriekÅ”vÄsture. SkaÅu sistÄmas
50. gados populÄrÄkÄ masu izklaides forma Jamaikas galvaspilsÄtÄ KingstonÄ bija mobilu diskotÄku jeb skaÅu sistÄmu (sound systems) fenomens. Par skaÅu sistÄmÄm dÄvÄja gan tehnisku inventÄru (skaļruÅus, pastiprinÄtÄjus un plaÅ”u atskaÅotÄjus), gan deju pasÄkumus (diskotÄkas), kuros tas tika izmantots. AparatÅ«ra parasti bija izvietota uz smagÄ automobiļa kravas platformas, tÄdÄļ pasÄkumi varÄja notikt dažÄdos pilsÄtas rajonos; iecienÄ«tÄko sistÄmu Ä«paÅ”nieki un dÄ«džeji bija personas ar augstu sociÄlo statusu, to starpÄ valdÄ«ja ievÄrojama konkurence un reizÄm arÄ« kriminÄlas attiecÄ«bas.
Ska raÅ”anÄs, vispÄrÄjs raksturojums un nosaukuma izcelsme
50. gadu 1. pusÄ skaÅu sistÄmu pamatrepertuÄru veidoja amerikÄÅu ritmblÅ«za un t. s. džampblÅ«za (jump blues, strauja tempa blÅ«za paveids ar bagÄtÄ«gu pÅ«Å”aminstrumentu izmantojumu) ieskaÅojumi, taÄu desmitgades vidÅ«, Amerikas SavienotajÄs ValstÄ«s (ASV) modÄ nÄkot rokenrolam, Å”Ädu ierakstu Ä«patsvars strauji mazinÄjÄs. Pie ritmblÅ«za autentiskÄs enerÄ£ijas radusÄ« jamaikieÅ”u publika rokenrola salÄ«dzinoÅ”i komerciÄlo skanÄjumu uzÅÄma rezervÄti, tÄdÄļ skaÅu sistÄmÄm nÄcÄs meklÄt citu repertuÄru. Å ajÄ situÄcijÄ vairÄkas sistÄmas tika papildinÄtas ar primitÄ«vÄm studijÄm, kurÄs ieskaÅoja vietÄjo mÅ«ziÄ·u atskaÅotus skaÅdarbus. SÄkotnÄji tie joprojÄm nereti bija amerikÄÅu ritmblÅ«za hiti, kas ierakstÄ«ti, cieÅ”i sekojot oriÄ£inÄlizpildÄ«juma stilistikai, bet vÄlÄk Å”ie mÅ«ziÄ·i sÄka repertuÄru papildinÄt ar JamaikÄ tradicionÄli iecienÄ«to kalipso (calypso, TrinidadÄ un Tobago radies afrokarÄ«bu mÅ«zikas žanrs) un mento (mento, Jamaikas tautas mÅ«zikas stilistika) ritmiskajÄm struktÅ«rÄm. TÄ radÄs jauna tipa mÅ«zika, kas bija raksturÄ«ga tikai Jamaikai ā Ätra tempa deju skaÅdarbi, ko izpildÄ«ja nelieli ansambļi, kuru skanÄjumÄ lÄ«dzÄs elektriskajÄm Ä£itÄrÄm, basÄ£itÄram un klavierÄm vai elektroÄrÄ£elÄm (reizÄm arÄ« bungÄm), liela nozÄ«me bija arÄ« pÅ«Å”aminstrumentiem.
SkaÅuplaÅ”u atskaÅotÄji vairumam jamaikieÅ”u bija nesasniedzama luksusa prece, tÄdÄļ pirmie ska ieskaÅojumi nebija paredzÄti tirdzniecÄ«bai, bet tikai ekskluzÄ«vai lietoÅ”anai tos producÄjuÅ”Äs skaÅu sistÄmas pasÄkumos. LÄ«dz ar mÅ«zikas popularitÄti augot arÄ« ieskaÅojumu pieprasÄ«jumam, radÄs ierakstu kompÄnijas un skaÅuplaÅ”u ražotnes, kas tÄpat bija cieÅ”i saistÄ«tas ar skaÅu sistÄmÄm.
Vispirms jauno mÅ«ziku dÄvÄja par džampapu (jump up, iepriekÅ” reizÄm lietots kÄ kalipso apzÄ«mÄjums), bet pamazÄm apritÄ iegÄjÄs nosaukums āskaā. TÄ izcelsme, tÄpat kÄ daudzas citas žanra sÄkumperioda norises, dažÄdos avotos skaidrota atŔķirÄ«gi, taÄu vairums versiju to saista ar specifisku Ä£itÄras (reizÄm arÄ« klavieru) skaÅu, kas radusies bagÄtÄ«gi sinkopÄtajos skaÅdarbos akcentÄjot vÄjo taktsdaļu. Žanra vÄstures vadoÅ”Ä pÄtniece Hetere Ogastina (Heather Augustyn) grÄmatÄ āSka: mutvÄrdu vÄstureā (Ska: An Oral History, 2010) citÄ mÅ«ziÄ·i Dereku Morganu (Derrick Morgan): āKad nespÄlÄjÄm Ä«stÄ blÅ«za stilÄ, Ä£itÄra skanÄja citÄdi. Ä¢itÄra un klavieres taisa to ska skaÅu ā āska, skaā. TÄdÄļ mÄs to iesaucÄm par ska.ā
Pirmais periods. Jamaika
Pirmais ska hits ā Teofilusa Bekforda (Teophilus Beckford) izpildÄ«tais Easy Snappin ā tika ieskaÅots 1956. gadÄ, taÄu sÄkumÄ skanÄja vienÄ«gi producenta Koksona Doda (Coxsone Dodd) skaÅu sistÄmÄs un nacionÄlu ievÄrÄ«bu guva tikai 1959. gadÄ, kad K. Doda jaundibinÄtÄ ierakstu kompÄnija Worldisc to laida klajÄ masu publikai pieejamÄ izdevumÄ. K. Dods bija viens no ievÄrojamÄkiem ska producentiem, savukÄrt viÅa 1963. gadÄ izveidotÄ ierakstu kompÄnija Studio One reizÄm dÄvÄta par āJamaikas Motownā. DažÄdos periodos ar to sadarbojuÅ”ies tÄdi mÄkslinieki kÄ Bobs MÄrlijs (Bob Marley) un The Wailers; Toots and the Maytals; BÄrnings SpÄ«rs (Burning Spear); Horass Endijs (Horace Andy); LÄ« āSkreÄsā Perijs (Lee āScratchā Perry) un The Skatalites ā Studio One studijas grupa, kas spÄlÄja instrumentÄlo pavadÄ«jumu daudzu slavenÄ«bu ierakstos, un arÄ« pati ieskaÅoja vairÄkus klasiskus singlus. Pirms dziedÄtÄja karjeras uzsÄkÅ”anas ar K. Doda skaÅu sistÄmu bija saistÄ«ts arÄ« žanra slavenÄkais izpildÄ«tÄjs Prinss Basters (Prince Buster).
Pirmajos gados ska piemita izteikti optimistiska mentalitÄte, kas bieži skaidrota kÄ reakcija uz Jamaikas nacionÄlÄs neatkarÄ«bas iegÅ«Å”anu (1962), turklÄt žanram bija nozÄ«mÄ«ga loma valsts starptautiskÄ tÄla izveidÄ. H. Ogastina grÄmatÄ āOperÄcija džampaps: Jamaikas nacionÄlÄs skaÅas kampaÅaā (Operation Jump Up: Jamaicaās Campaign for a National Sound, 2018) atsaucas uz valdÄ«bas un tÅ«risma vadÄ«tÄju rÅ«pÄ«gi plÄnotu stratÄÄ£iju āmÅ«zikas, dejas, jaunÄ«bas un neatkarÄ«bu tikko ieguvuÅ”as valsts identitÄtes meklÄjumu sinerÄ£ijas kapitalizÄÅ”anaiā. StratÄÄ£iju izstrÄdÄja toreizÄjais attÄ«stÄ«bas un labklÄjÄ«bas ministrs, bijuÅ”ais skaÅu sistÄmas Ä«paÅ”nieks un vÄlÄkais premjerministrs Edvards SÄ«ga (Edward Seaga) un tÄs prioritÄte bija ska prezentÄcija Vispasaules izstÄdÄ Å ujorkÄ (ASV) 1964. gadÄ.
NacionÄlajai eiforijai noplokot sociÄlu un ekonomisku problÄmu dÄļ, augoÅ”Ä sabiedriskÄ spriedze atspoguļojÄs arÄ« ska dziesmÄs, kas Ä«paÅ”i akcentÄja t. s. paÅ”puiku jeb rÅ«diju (rudy, no rude boy ā tÄ dÄvÄja jaunieÅ”us ar kriminÄlÄm nosliecÄm) tematiku. PiedevÄm Å”ajÄ laikÄ samilza konflikts starp žanra prominencÄm P. Basteru un D. Morganu, bet jo Ä«paÅ”i starp viÅu cienÄ«tÄjiem. NesaskaÅÄm izvÄrÅ”oties varmÄcÄ«gÄs ielu bandu sadursmÄs, konflikta noregulÄÅ”anÄ personÄ«gi iesaistÄ«jÄs valsts premjerministrs HjÅ« Lousons Å Ä«rers (Hugh Lawson Shearer).
60. gadu 2. pusÄ ska aktualitÄte JamaikÄ mazinÄjÄs un tas piedzÄ«voja tÄlÄkas žanriskas mutÄcijas (soulmÅ«zikas ietekmÄ palÄninÄjÄs temps, intonÄcija kļuva melanholiskÄka, bet tekstos bija arvien vairÄk sociÄlpolitisku motÄ«vu), pÄraugot vispirms rokstedijÄ (rocksteady) un pÄc tam regejÄ (reggae).
Otrais periods, Anglija un divtonis
AnglijÄ, kur bija relatÄ«vi daudz KarÄ«bu reÄ£iona imigrantu, ska netrÅ«ka klausÄ«tÄju arÄ« tad, kad JamaikÄ interese par žanru apsÄ«ka. Å eit tas tika dÄvÄts par blÅ«bÄ«tu (bluebeat) un kļuva par modu (mod) subkultÅ«ras un no tÄs atŔķÄluÅ”Äs skinhedu (skinhead) kustÄ«bas iecienÄ«tu mÅ«ziku. 70. gadu 2. pusÄ AnglijÄ radÄs vairÄkas grupas, kuras autentisko Jamaikas ska adaptÄja aktuÄlÄ pankroka kontekstÄ, mÅ«zikas tempu padarot vÄl ÄtrÄku, kopskanÄjumu asÄku un tematiku ā kritiskÄku (dziesmÄs bieži runÄts par dažÄdiem LielbritÄnijas tÄlaika ekonomiskÄs krÄ«zes aspektiem un rasu konfliktu eskalÄciju).
Daudzi no Å”iem mÅ«ziÄ·iem bija saistÄ«ti ar ierakstu kompÄniju 2 Tone Records, tÄdÄļ viÅu aizsÄkto ska atdzimÅ”anas vilni dÄvÄja par divtoni (two tone, arÄ« 2 tone ā angļu ādivtonisā, ādivtoÅuā). Å is nosaukums bija aizgÅ«ts no 60. gadu modu iecienÄ«tajiem t. s. divtoÅu uzvalkiem (two-tone suits), kas, atstarojot gaismu, mainÄ«ja krÄsas toni; reizÄm tÄ izcelsme skaidrota arÄ« ar faktu, ka ska grupÄs bieži muzicÄja gan baltÄdaini, gan melnÄdaini dalÄ«bnieki, turklÄt lÄ«dzÄs oriÄ£inÄlsacerÄjumiem tÄs izpildÄ«ja arÄ« Jamaikas ska hitus.
2 Tone Records bija neatkarÄ«ga kompÄnija, ko 1979. gadÄ nodibinÄja Džerijs Demerss (Jerry Dammers) ā divtoÅa kustÄ«bas ietekmÄ«gÄkÄs grupas The Specials lÄ«deris. Grupas singli Gangsters; A Message to You, Rudy; Too Much Too Young un Ghost Town (britu nr. 1 singls 1981. gadÄ), kÄ arÄ« Elvisa Kostello (Elvis Costello) producÄtais debijas albums The Specials (1979), minÄmi starp divtoÅa spilgtÄkiem paraugiem. 1981. gadÄ Specials atstÄja vairÄki dalÄ«bnieki, kuri nodibinÄja jaunÄ viļÅa grupu Fun Boy Three, bet Dž. Demerss turpmÄk darbojÄs projektÄ The Special AKA, kura populÄrÄkajos skaÅdarbos Racist Friend un Free Nelson Mandela turpinÄta Specials raksturÄ«gÄ antirasisma tematika.
Otra nozÄ«mÄ«gÄkÄ 2 Tone Records grupa bija The Beat (Ärpus LielbritÄnijas pÄrsvarÄ zinÄma kÄ The English Beat), kurÄ muzicÄja arÄ« 60. gadu Jamaikas ska saksofonists Saksa (Saxa) un AnglijÄ dzimis jamaikieÅ”u izcelsmes vokÄlists Renkings Rodžers (Ranking Roger). PÄc Beat izjukÅ”anas (1983) divi citi tÄs dalÄ«bnieki Endijs Kokss (Andy Cox) un Deivids StÄ«ls (David Steele) muzicÄja populÄrÄ jaunÄ viļÅa trio Fine Young Cannibals.
IespÄjams, pati slavenÄkÄ ar divtoÅa kustÄ«bu saistÄ«tÄ grupa ir Madness, kas ar pÄrtraukumiem darbojusies ilgÄk nekÄ Äetras desmitgades un iemantojusi britu popmÅ«zikas klasiÄ·u statusu. VÄlÄk Madness skanÄjumu papildinÄja arÄ« citu žanru iezÄ«mes, taÄu tÄs sÄkotnÄjÄ stilistika bija konsekventi ieturÄta ska tradÄ«cijÄs, arÄ« grupas nosaukums ir aizgÅ«ts no P. Bastera dziesmas Madness. SavukÄrt grupas debijas singls The Prince (1979. gads, vienÄ«gais 2 Tone Records izdevums Madness diskogrÄfijÄ) ir veltÄ«jums P. Basteram, bet viens no tÄs pirmiem plaÅ”u ievÄrÄ«bu guvuÅ”iem ieskaÅojumiem bija P. Bastera 60. gadu skaÅdarba One Step Beyond kaverversija (1979).
PazÄ«stamas divtoÅa grupas 70. gadu nogalÄ un 80. gadu sÄkumÄ bija arÄ« The Selecter un Bad Manners.
TreŔais periods, ASV (un citas valstis) un skapanks
AtseviŔķas divtoÅa grupas guva ievÄrÄ«bu arÄ« ASV u. c. valstÄ«s, tomÄr pamatÄ tas palika britu mÅ«zikas fenomens bez tÄlÄkas starptautiskas izplatÄ«bas. TomÄr divtoÅa mÅ«ziÄ·u iedibinÄtÄs ska un pankroka sintÄzes tradÄ«cijas sagatavoja estÄtisku augsni ska izplatÄ«bas treÅ”ajam vilnim, ko 80. gadu 2. pusÄ ASV nekomerciÄlÄs mÅ«zikas vidÄ aizsÄka grupas The Toasters; The Mighty Mighty Bosstones; Fishbone; Letās Go Bowling; Rancid u. c. mÅ«ziÄ·i, kuru darbÄ«ba dažu nÄkamo gadu laika ļÄva rasties skapankam (pankroks ar ska elementiem) un skakoram (hÄrdkora pankroks ar ska elementiem) u. c. lÄ«dzÄ«gÄm stilistikÄm. TaÄu, atŔķirÄ«bÄ no divtoÅa pÄrstÄvjiem, kas bija auguÅ”i ar autentiskÄ Jamaikas ska ierakstiem, Å”ie mÅ«ziÄ·i jau bija primÄri piederÄ«gi panku kultÅ«rai un aizguvumi no ska (atseviŔķas ritmiskas konstrukcijas, pÅ«Å”aminstrumentu izmantojums, dzÄ«vespriecÄ«ga intonÄcija) viÅu jaunradÄ pildÄ«ja vien atsvaidzinoÅ”u dekorÄciju funkciju.
Skapanka izplatÄ«bai sasniedzot ievÄrojamu masveidÄ«bu, 90. gadu vidÅ« tas, pateicoties tÄdÄm grupÄm kÄ Reel Big Fish; Sublime un Less Than Jake, ienÄca arÄ« meinstrÄ«ma apritÄ. MinÄtie mÅ«ziÄ·i guva vÄrÄ Åemamus komercpanÄkumus, to dziesmas bija daudzu radiostaciju un mÅ«zikas televÄ«zijas MTV rotÄcijÄ. Par paÅ”u veiksmÄ«gÄko grupu kļuva No Doubt, kuras Tragic Kingdom bija viens no 1995. gada populÄrÄkajiem albumiem; cita starpÄ No Doubt skapankam raksturÄ«ga arÄ« stipra popmÅ«zikas ietekme.
Kaut vairums starptautiski pazÄ«stamÄko treÅ”Ä perioda grupu nÄca no ASV, lÄ«dzÄ«ga skapanka attÄ«stÄ«ba Å”ajÄ laikÄ notika arÄ« daudzviet citur ā LatÄ«Åamerikas valstÄ«s, LielbritÄnijÄ, VÄcijÄ, KrievijÄ, FrancijÄ, ItÄlijÄ, SpÄnijÄ un arÄ« LatvijÄ, kur darbojÄs āVoiceks Voiskaā; āOranžÄs BrÄ«vdienasā; Loco Locals; All Day Long u. c. grupas. TÄpat kÄ divtoÅa gadÄ«jumÄ, arÄ« skapanka masu popularitÄte bija relatÄ«vi neilga un apsÄ«ka jau 90. gadu nogalÄ, taÄu dažÄdu valstu t. s. pagrÄ«des mÅ«zikas vidÄ aktÄ«va skapanka aprite notiek arÄ« mÅ«sdienÄs.
Multivide
Grupas Madness koncerts. 20. gs. 80. gadi.
Otrais no kreisÄs: Prinss Basters. 26.04.1967.
Grupa The Specials. 1979. gads.
Autora ieteiktie papildu resursi
Tīmekļa vietnes
IeteicamÄ literatÅ«ra
KlÄss VÄvere "Ska". NacionÄlÄ enciklopÄdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/-ska (skatÄ«ts 26.02.2026)