AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2024. gada 27. jūnijā
Klāss Vāvere

ska

(angļu, fanču ska, vācu Ska, krievu ска)
populārās mūzikas žanrs

Saistītie šķirkļi

  • Bobs Mārlijs
  • dabs
  • jaunais vilnis, populārajā mūzikā
  • Madness
  • pankroks
  • populārā mūzika
  • regejs
  • The Specials
Grupas Madness koncerts. 20. gs. 80. gadi.

Grupas Madness koncerts. 20. gs. 80. gadi.

Avots: kpa/United Archives via Getty Images, 1286101840.

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Priekšvēsture. Skaņu sistēmas
  • 3.
    Ska rašanās, vispārējs raksturojums un nosaukuma izcelsme
  • 4.
    Pirmais periods. Jamaika
  • 5.
    Otrais periods, Anglija un divtonis
  • 6.
    Trešais periods, ASV (un citas valstis) un skapanks
  • Multivide 3
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Priekšvēsture. Skaņu sistēmas
  • 3.
    Ska rašanās, vispārējs raksturojums un nosaukuma izcelsme
  • 4.
    Pirmais periods. Jamaika
  • 5.
    Otrais periods, Anglija un divtonis
  • 6.
    Trešais periods, ASV (un citas valstis) un skapanks

Ska radās 20. gs. 50. gadu nogalē un 60. gadu sākumā Jamaikā, Karību reģiona mūzikai saplūstot ar amerikāņu ritmblūzu. Ska attīstību iedala trīs periodos: pēc pirmā popularitātes viļņa 60. gados Jamaikā, 70. gados tas kļuva aktuāls Lielbritānijas pankmūzikas vidē, kur radās priekšnoteikumi žanra tālākai starptautiskai izplatībai 90. gados, kad daudzās valstīs attīstījās skapanks (ska punk), skakors (ska-core) u. c. stilistikas, kas radušās pankroka mūziķiem savā jaunradē integrējot ska elementus.

Priekšvēsture. Skaņu sistēmas

50. gados populārākā masu izklaides forma Jamaikas galvaspilsētā Kingstonā bija mobilu diskotēku jeb skaņu sistēmu (sound systems) fenomens. Par skaņu sistēmām dēvēja gan tehnisku inventāru (skaļruņus, pastiprinātājus un plašu atskaņotājus), gan deju pasākumus (diskotēkas), kuros tas tika izmantots. Aparatūra parasti bija izvietota uz smagā automobiļa kravas platformas, tādēļ pasākumi varēja notikt dažādos pilsētas rajonos; iecienītāko sistēmu īpašnieki un dīdžeji bija personas ar augstu sociālo statusu, to starpā valdīja ievērojama konkurence un reizēm arī kriminālas attiecības.

Ska rašanās, vispārējs raksturojums un nosaukuma izcelsme

50. gadu 1. pusē skaņu sistēmu pamatrepertuāru veidoja amerikāņu ritmblūza un t. s. džampblūza (jump blues, strauja tempa blūza paveids ar bagātīgu pūšaminstrumentu izmantojumu) ieskaņojumi, taču desmitgades vidū, Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) modē nākot rokenrolam, šādu ierakstu īpatsvars strauji mazinājās. Pie ritmblūza autentiskās enerģijas radusī jamaikiešu publika rokenrola salīdzinoši komerciālo skanējumu uzņēma rezervēti, tādēļ skaņu sistēmām nācās meklēt citu repertuāru. Šajā situācijā vairākas sistēmas tika papildinātas ar primitīvām studijām, kurās ieskaņoja vietējo mūziķu atskaņotus skaņdarbus. Sākotnēji tie joprojām nereti bija amerikāņu ritmblūza hiti, kas ierakstīti, cieši sekojot oriģinālizpildījuma stilistikai, bet vēlāk šie mūziķi sāka repertuāru papildināt ar Jamaikā tradicionāli iecienīto kalipso (calypso, Trinidadā un Tobago radies afrokarību mūzikas žanrs) un mento (mento, Jamaikas tautas mūzikas stilistika) ritmiskajām struktūrām. Tā radās jauna tipa mūzika, kas bija raksturīga tikai Jamaikai – ātra tempa deju skaņdarbi, ko izpildīja nelieli ansambļi, kuru skanējumā līdzās elektriskajām ģitārām, basģitāram un klavierēm vai elektroērģelēm (reizēm arī bungām), liela nozīme bija arī pūšaminstrumentiem.

Skaņuplašu atskaņotāji vairumam jamaikiešu bija nesasniedzama luksusa prece, tādēļ pirmie ska ieskaņojumi nebija paredzēti tirdzniecībai, bet tikai ekskluzīvai lietošanai tos producējušās skaņu sistēmas pasākumos. Līdz ar mūzikas popularitāti augot arī ieskaņojumu pieprasījumam, radās ierakstu kompānijas un skaņuplašu ražotnes, kas tāpat bija cieši saistītas ar skaņu sistēmām.

Vispirms jauno mūziku dēvēja par džampapu (jump up, iepriekš reizēm lietots kā kalipso apzīmējums), bet pamazām apritē iegājās nosaukums “ska”. Tā izcelsme, tāpat kā daudzas citas žanra sākumperioda norises, dažādos avotos skaidrota atšķirīgi, taču vairums versiju to saista ar specifisku ģitāras (reizēm arī klavieru) skaņu, kas radusies bagātīgi sinkopētajos skaņdarbos akcentējot vājo taktsdaļu. Žanra vēstures vadošā pētniece Hetere Ogastina (Heather Augustyn) grāmatā “Ska: mutvārdu vēsture” (Ska: An Oral History, 2010) citē mūziķi Dereku Morganu (Derrick Morgan): “Kad nespēlējām īstā blūza stilā, ģitāra skanēja citādi. Ģitāra un klavieres taisa to ska skaņu – “ska, ska”. Tādēļ mēs to iesaucām par ska.”

Pirmais periods. Jamaika

Pirmais ska hits – Teofilusa Bekforda (Teophilus Beckford) izpildītais Easy Snappin – tika ieskaņots 1956. gadā, taču sākumā skanēja vienīgi producenta Koksona Doda (Coxsone Dodd) skaņu sistēmās un nacionālu ievērību guva tikai 1959. gadā, kad K. Doda jaundibinātā ierakstu kompānija Worldisc to laida klajā masu publikai pieejamā izdevumā. K. Dods bija viens no ievērojamākiem ska producentiem, savukārt viņa 1963. gadā izveidotā ierakstu kompānija Studio One reizēm dēvēta par “Jamaikas Motown”. Dažādos periodos ar to sadarbojušies tādi mākslinieki kā Bobs Mārlijs (Bob Marley) un The Wailers; Toots and the Maytals; Bērnings Spīrs (Burning Spear); Horass Endijs (Horace Andy); Lī “Skrečs” Perijs (Lee “Scratch” Perry) un The Skatalites – Studio One studijas grupa, kas spēlēja instrumentālo pavadījumu daudzu slavenību ierakstos, un arī pati ieskaņoja vairākus klasiskus singlus. Pirms dziedātāja karjeras uzsākšanas ar K. Doda skaņu sistēmu bija saistīts arī žanra slavenākais izpildītājs Prinss Basters (Prince Buster).

Pirmajos gados ska piemita izteikti optimistiska mentalitāte, kas bieži skaidrota kā reakcija uz Jamaikas nacionālās neatkarības iegūšanu (1962), turklāt žanram bija nozīmīga loma valsts starptautiskā tēla izveidē. H. Ogastina grāmatā “Operācija džampaps: Jamaikas nacionālās skaņas kampaņa” (Operation Jump Up: Jamaica’s Campaign for a National Sound, 2018) atsaucas uz valdības un tūrisma vadītāju rūpīgi plānotu stratēģiju “mūzikas, dejas, jaunības un neatkarību tikko ieguvušas valsts identitātes meklējumu sinerģijas kapitalizēšanai”. Stratēģiju izstrādāja toreizējais attīstības un labklājības ministrs, bijušais skaņu sistēmas īpašnieks un vēlākais premjerministrs Edvards Sīga (Edward Seaga) un tās prioritāte bija ska prezentācija Vispasaules izstādē Ņujorkā (ASV) 1964. gadā.

Nacionālajai eiforijai noplokot sociālu un ekonomisku problēmu dēļ, augošā sabiedriskā spriedze atspoguļojās arī ska dziesmās, kas īpaši akcentēja t. s. pašpuiku jeb rūdiju (rudy, no rude boy – tā dēvēja jauniešus ar kriminālām nosliecēm) tematiku. Piedevām šajā laikā samilza konflikts starp žanra prominencēm P. Basteru un D. Morganu, bet jo īpaši starp viņu cienītājiem. Nesaskaņām izvēršoties varmācīgās ielu bandu sadursmēs, konflikta noregulēšanā personīgi iesaistījās valsts premjerministrs Hjū Lousons Šīrers (Hugh Lawson Shearer).

60. gadu 2. pusē ska aktualitāte Jamaikā mazinājās un tas piedzīvoja tālākas žanriskas mutācijas (soulmūzikas ietekmē palēninājās temps, intonācija kļuva melanholiskāka, bet tekstos bija arvien vairāk sociālpolitisku motīvu), pāraugot vispirms rokstedijā (rocksteady) un pēc tam regejā (reggae).

Otrais periods, Anglija un divtonis

Anglijā, kur bija relatīvi daudz Karību reģiona imigrantu, ska netrūka klausītāju arī tad, kad Jamaikā interese par žanru apsīka. Šeit tas tika dēvēts par blūbītu (bluebeat) un kļuva par modu (mod) subkultūras un no tās atšķēlušās skinhedu (skinhead) kustības iecienītu mūziku. 70. gadu 2. pusē Anglijā radās vairākas grupas, kuras autentisko Jamaikas ska adaptēja aktuālā pankroka kontekstā, mūzikas tempu padarot vēl ātrāku, kopskanējumu asāku un tematiku – kritiskāku (dziesmās bieži runāts par dažādiem Lielbritānijas tālaika ekonomiskās krīzes aspektiem un rasu konfliktu eskalāciju).

Daudzi no šiem mūziķiem bija saistīti ar ierakstu kompāniju 2 Tone Records, tādēļ viņu aizsākto ska atdzimšanas vilni dēvēja par divtoni (two tone, arī 2 tone – angļu ‘divtonis’, ‘divtoņu’). Šis nosaukums bija aizgūts no 60. gadu modu iecienītajiem t. s. divtoņu uzvalkiem (two-tone suits), kas, atstarojot gaismu, mainīja krāsas toni; reizēm tā izcelsme skaidrota arī ar faktu, ka ska grupās bieži muzicēja gan baltādaini, gan melnādaini dalībnieki, turklāt līdzās oriģinālsacerējumiem tās izpildīja arī Jamaikas ska hitus.

2 Tone Records bija neatkarīga kompānija, ko 1979. gadā nodibināja Džerijs Demerss (Jerry Dammers) – divtoņa kustības ietekmīgākās grupas The Specials līderis. Grupas singli Gangsters; A Message to You, Rudy; Too Much Too Young un Ghost Town (britu nr. 1 singls 1981. gadā), kā arī Elvisa Kostello (Elvis Costello) producētais debijas albums The Specials (1979), mināmi starp divtoņa spilgtākiem paraugiem. 1981. gadā Specials atstāja vairāki dalībnieki, kuri nodibināja jaunā viļņa grupu Fun Boy Three, bet Dž. Demerss turpmāk darbojās projektā The Special AKA, kura populārākajos skaņdarbos Racist Friend un Free Nelson Mandela turpināta Specials raksturīgā antirasisma tematika.

Otra nozīmīgākā 2 Tone Records grupa bija The Beat (ārpus Lielbritānijas pārsvarā zināma kā The English Beat), kurā muzicēja arī 60. gadu Jamaikas ska saksofonists Saksa (Saxa) un Anglijā dzimis jamaikiešu izcelsmes vokālists Renkings Rodžers (Ranking Roger). Pēc Beat izjukšanas (1983) divi citi tās dalībnieki Endijs Kokss (Andy Cox) un Deivids Stīls (David Steele) muzicēja populārā jaunā viļņa trio Fine Young Cannibals.

Iespējams, pati slavenākā ar divtoņa kustību saistītā grupa ir Madness, kas ar pārtraukumiem darbojusies ilgāk nekā četras desmitgades un iemantojusi britu popmūzikas klasiķu statusu. Vēlāk Madness skanējumu papildināja arī citu žanru iezīmes, taču tās sākotnējā stilistika bija konsekventi ieturēta ska tradīcijās, arī grupas nosaukums ir aizgūts no P. Bastera dziesmas Madness. Savukārt grupas debijas singls The Prince (1979. gads, vienīgais 2 Tone Records izdevums Madness diskogrāfijā) ir veltījums P. Basteram, bet viens no tās pirmiem plašu ievērību guvušiem ieskaņojumiem bija P. Bastera 60. gadu skaņdarba One Step Beyond kaverversija (1979).

Pazīstamas divtoņa grupas 70. gadu nogalē un 80. gadu sākumā bija arī The Selecter un Bad Manners.

Trešais periods, ASV (un citas valstis) un skapanks

Atsevišķas divtoņa grupas guva ievērību arī ASV u. c. valstīs, tomēr pamatā tas palika britu mūzikas fenomens bez tālākas starptautiskas izplatības. Tomēr divtoņa mūziķu iedibinātās ska un pankroka sintēzes tradīcijas sagatavoja estētisku augsni ska izplatības trešajam vilnim, ko 80. gadu 2. pusē ASV nekomerciālās mūzikas vidē aizsāka grupas The Toasters; The Mighty Mighty Bosstones; Fishbone; Let’s Go Bowling; Rancid u. c. mūziķi, kuru darbība dažu nākamo gadu laika ļāva rasties skapankam (pankroks ar ska elementiem) un skakoram (hārdkora pankroks ar ska elementiem) u. c. līdzīgām stilistikām. Taču, atšķirībā no divtoņa pārstāvjiem, kas bija auguši ar autentiskā Jamaikas ska ierakstiem, šie mūziķi jau bija primāri piederīgi panku kultūrai un aizguvumi no ska (atsevišķas ritmiskas konstrukcijas, pūšaminstrumentu izmantojums, dzīvespriecīga intonācija) viņu jaunradē pildīja vien atsvaidzinošu dekorāciju funkciju.

Skapanka izplatībai sasniedzot ievērojamu masveidību, 90. gadu vidū tas, pateicoties tādām grupām kā Reel Big Fish; Sublime un Less Than Jake, ienāca arī meinstrīma apritē. Minētie mūziķi guva vērā ņemamus komercpanākumus, to dziesmas bija daudzu radiostaciju un mūzikas televīzijas MTV rotācijā. Par pašu veiksmīgāko grupu kļuva No Doubt, kuras Tragic Kingdom bija viens no 1995. gada populārākajiem albumiem; cita starpā No Doubt skapankam raksturīga arī stipra popmūzikas ietekme.

Kaut vairums starptautiski pazīstamāko trešā perioda grupu nāca no ASV, līdzīga skapanka attīstība šajā laikā notika arī daudzviet citur – Latīņamerikas valstīs, Lielbritānijā, Vācijā, Krievijā, Francijā, Itālijā, Spānijā un arī Latvijā, kur darbojās “Voiceks Voiska”; “Oranžās Brīvdienas”; Loco Locals; All Day Long u. c. grupas. Tāpat kā divtoņa gadījumā, arī skapanka masu popularitāte bija relatīvi neilga un apsīka jau 90. gadu nogalē, taču dažādu valstu t. s. pagrīdes mūzikas vidē aktīva skapanka aprite notiek arī mūsdienās.

Multivide

Grupas Madness koncerts. 20. gs. 80. gadi.

Grupas Madness koncerts. 20. gs. 80. gadi.

Avots: kpa/United Archives via Getty Images, 1286101840.

Otrais no kreisās: Prinss Basters. 26.04.1967.

Otrais no kreisās: Prinss Basters. 26.04.1967.

Fotogrāfs Larry Ellis. Avots: Daily Express/Hulton Archive/Getty Images, 535745007.

Grupa The Specials. 1979. gads.

Grupa The Specials. 1979. gads.

Avots: kpa/United Archives via Getty Images, 1286100534.

Grupas Madness koncerts. 20. gs. 80. gadi.

Avots: kpa/United Archives via Getty Images, 1286101840.

Saistītie šķirkļi:
  • ska
Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • Bobs Mārlijs
  • dabs
  • jaunais vilnis, populārajā mūzikā
  • Madness
  • pankroks
  • populārā mūzika
  • regejs
  • The Specials

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Rodriks, S., Chicago Reader, Ska: jaunās un dusmīgās Anglijas skaņa, Rodrick, S., Ska Story: the sound of angry young England, 22.03.1990.
  • Meisons, P., The Guardian, Prinsa Bastera nekrologs, Mason, P., Prince Buster obituary, 08.09.2016.
  • Kilifina, L., Culture Trip, Ska ievads 10 dziesmās, Kilifin, L., An Introduction to Ska in 10 Songs, 02.12.2016.

Ieteicamā literatūra

  • Augustyn, H., Ska: An Oral History, McFarland & Company, 2010.
  • Augustyn, H., Ska: The Rhythm of Liberation, Scarecrow Press, 2013.
  • Augustyn, H., Operation Jump Up: Jamaica’s Campaign for a National Sound, CreateSpace Independent Publishing Platform, 2018.
  • Bradley, L., Prince Buster. One Step Beyond, Mojo, September 1997.
  • Cameron, K., The Specials: Friendly Fiyah, Mojo, March 2019.
  • Harrison, I., Suggs. The Mojo Interview, Mojo, March 2017.
  • Harrison, I., Lee “Scratch” Perry: The Madness of King Dub, Mojo, June 2019.
  • Harrison, I., Madness. One Step Beyond, Mojo, January 2020.
  • Harrison, I., The Beat. Just Can’t Stop It, Mojo, July 2020.
  • Katz, D., Coxsone Dodd. One Step Beyond!, Mojo, March 2005.
  • Katz, D., Original Ska. How to Buy, Mojo, August 2005.
  • Katz., D., Prince Buster. One Step Beyond, Mojo, June 2008.
  • Katz, D., Toots and the Maytals: Police and Thieves, Mojo, August, 2011.
  • Lewis, J., The Specials: A Bit of Civic Pride, Uncut, January 2020.
  • Marshall, G., The Two Tone Story, S. T. Publishing, 1993.
  • Thomson, G., Lee “Scratch” Perry: “People think I’m mad.”, Uncut, June 2018.
  • Wilmer, V., Skanking Ahoy!, Mojo, July 1998.
  • Wilson, L., The Specials. Original Gangsters, Mojo, May 2008.
  • Wilson, L., 2 Tone Tales, Mojo, March 2019.

Klāss Vāvere "Ska". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/108648-ska (skatīts 26.09.2025)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/108648-ska

Šobrīd enciklopēdijā ir 0 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2025. © Tilde, izstrāde, 2025. © Orians Anvari, dizains, 2025. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana