Būdama viena no pirmajām britu grupām ar dažādu rasu dalībniekiem, 20. gs. 70. gadu beigās un 80. gadu sākumā The Specials kļuva par ska atdzimšanas jeb t. s. divtoņa (two tone, arī 2 Tone) kustības līderi. Jamaikas ska un regeju papildinot ar pankroka ievirzi un sociālpolitiski motivētiem tekstiem, tā būtiski paplašināja jaunā viļņa estētikas robežas. Darbību vairākkārt pārtraukusi un atjaunojusi (dažādos sastāvos), atzinīgu vērtējumu izpelnoties arī 21. gs. pirmajās desmitgadēs.

The Specials (no angļu ‘īpašie’) radās 1977. gadā Koventri (Anglija), apvienojoties vairākiem jauniešiem no vietējām regeja un pankroka grupām. Pēc vairākām sastāva maiņām 1979. gadā izkristalizējās septets, kas ieskaņoja grupas nozīmīgākos darbus: taustiņinstrumentālists Džerijs Demmerss (Jerry Dammers, pilnā vārdā Džeremijs Deivids Haunsels Demmerss, Jeremy David Hounsell Dammers), vokālisti Terijs Hols (Terry Hall, pilnā vārdā Terenss Edvards Hols, Terence Edward Hall) un Nevils Steipls (Neville Staple, pilnā vārdā Nevils Jūdžentons Steipls, Neville Eugenton Staple), basģitārists Horass Panters (Horace Panter, īstajā vārdā Stīvens Greiems Panters, Stephen Graham Panter), ģitāristi Rodijs Redieišns (Roddy Radiation, īstajā vārdā Roderiks Džeimss Baierss, Roderick James Byers) un Linvals Goldings (Lynval Golding), kā arī bundzinieks Džons Bredberijs (John Bradbury); ar viņiem bieži muzicēja arī trompetists Diks Kathels (Dick Cuthell, īstajā vārdā Ričards Kathels, Richard Cuthell) un trombonists Riko Rodrigess (Rico Rodriguez, īstajā vārdā Emanuels Rodriguezs, Emmanuel Rodriguez). Jamaikā dzimušie N. Steipls un L. Goldings bija uzauguši Anglijā, R. Rodriguezs bija dzimis Kubā, audzis Jamaikā, bet uz Angliju pārcēlies pusaudža vecumā; pārējie bija dzimuši un auguši Anglijā un pārstāvēja dažādus sabiedrības slāņus.

Vispirms grupa saucās The Automatics, taču, atklājoties, ka šāds nosaukums jau ir citai grupai, tas tikai nomainīts uz The Special AKA, bet pēc tam uz The Specials; nosaukums The Special AKA dažkārt lietots arī vēlāk. Pirmo ievērību grupa izpelnījās 1978. gadā, piedaloties The Clash koncertturnejā.

Sākumā Specials spēlēja autentiskas ska pirmā perioda (20. gs. 50. un 60. gados Jamaikā) dziesmas ar spontānu, pankrokam radniecīgu enerģiju, taču drīzumā repertuāru papildināja arī grupas dalībnieku (visbiežāk Dž. Demmersa) sacerējumi. 1979. gada britu Top 10 iekļuva grupas debijas singls Gangsters – Jamaikas ska slavenības Prinsa Bastera (Prince Buster) 60. gadu hita Al Capone pārstrādāta versija. Kaut Specials bija saņēmusi sadarbības piedāvājumu no ierakstu kompānijas Chrysalis Records, singlu klajā laida Dž. Demmersa jaundibinātā ierakstu kompānija 2 Tone Records, kas drīz kļuva par vienu veiksmīgākajām neatkarīgajām ierakstu izdevniecībām un divtoņa idejisko centru; starp tās pārstāvētajiem māksliniekiem bija The Selecter; The Beat; The Bodysnatchers un īslaicīgi arī Madness – otra ievērojamākā britu ska grupa līdzās Specials.

1979. gada rudenī 2 Tone izdeva Elvisa Kostello (Elvis Costello) producēto grupas debijas albumu The Specials – klasisku divtoņa paraugu ar kompetentām Jamaikas mūzikas interpretācijām un dažām no Specials ievērojamākām oriģināldziesmām: Nite Klub; Doesn’t Make It Alright; Concrete Jungle; Too Much Too Young u. c. Apliecinot principiālas izmaiņas britu mūzikas tirgū un publikas gaumē, eksotiskās un vēl nesen plašai publikai nezināmās grupas albums sasniedza nacionālā topa ceturto pozīciju. Vēl veiksmīgāks bija ar nosaukumu Specials AKA izdots pagarinātais singls, jeb minialbums (EP) Too Much Too Young Live! (1980). Tā tituldziesma, kas stāsta par priekšlaicīgām laulībām neplānotas grūtniecības dēļ un kontracepcijas nozīmi jauniešu attiecībās, bija iekļauta jau grupas debijas albumā, taču jaunais ieraksts, kas atšķīrās ar straujāku tempu un pankrokam tuvāku skanējumu, kļuva par reto singlu topa virsotni sasniegušo koncertieskaņojumu.

Otro albumu More Specials (1980) raksturo muzikāli meklējumi – virtuozi variētas soula, džeza, rokabilī, laundža, latīņu un fona mūzikas ietekmes, kas demonstrē ska un regeja spēju akumulēt daudzveidīgas žanriskas iezīmes.

Karjeras kulmināciju Specials sasniedza ar Ghost Town – Lielbritānijas politisko un ekonomisko procesu radītās spriedzes, jauniešu sociālās bezcerības un vardarbības uzplūdu ietekmē radītu dziesmu, kas 1981. gadā izvirzījās singlu tabulas vadībā.

Kaut arī Ghost Town bija viens no lielākajiem divtoņa hitiem, grupā valdīja straujo panākumu veicinātas nesaskaņas. Neilgi pēc singla iznākšanas no tās aizgāja T. Hols, N. Steipls un L. Goldings, kuri nodibināja jaunā viļņa grupu Fun Boy Three; pārējie mūziķi turpināja darbību ar nosaukumu Special AKA.

Trīs oriģinālsastāva dalībnieku zaudējums aizsāka haotisku, jaunām domstarpībām un mūziķu maiņām (sastāvā iekļāvās arī bijusī sieviešu ska grupas Bodysnatchers dziedātāja Roda Dakāra, Rhoda Dakar, kura Specials ierakstos bija piedalījusies jau iepriekš) piesātinātu periodu, būtiski kavējot nākamā albuma In the Studio tapšanu.

1984. gadā, kad In the Studio beidzot bija pabeigts, ska popularitāte jau bija apsīkusi. Albums guva kritikas ievērību un tā veiksmīgākais singls – ieslodzījumā esošajam Dienvidāfrikas Republikas antiaparteīda kustības līderim Nelsonam Mandelam veltītais Free Nelson Mandela ierindojās Top 10, tomēr In the Studio rezonanse bija daudz mazāka nekā grupas pirmajiem darbiem. Neilgi pēc tā iznākšanas Dž. Demmerss pieņēma lēmumu Specials pastāvēšanu beigt.

90. gados, ska mūzikai atkal piedzīvojot starptautiskas popularitātes uzplūdus, grupas bijušie dalībnieki N. Steipls, L. Goldings, R. Redieišns un H. Panters atsaucās piedāvājumam ieskaņot albumu ar Jamaikas mūzikas veterānu Desmondu Dekeru (Desmond Dekker). Pēc kopdarba ar D. Dekeru (King of Kings, 1993) viņi turpināja muzicēt, piesaistot vairākus papildmūziķus un atkal lietojot nosaukumu Specials. Šis grupas modelis ar mainīgu darbības intensitāti pastāvēja līdz 2001. gadam un ieskaņoja trīs kaverversiju albumus, kā arī atzinīgas atsauksmes guvušu oriģināldziesmu krājumu Guilty ‘til Proved Innocent! (1998).

2008. gada nogalē Specials izziņoja trīsdesmitgades koncertturneju, kurā pirmo reizi kopš 1981. gada sapulcējies gandrīz viss oriģinālsastāvs – atskaitot Dž. Demmersu, kurš piedalījās atjaunotās grupas pirmajos mēģinājumos, taču no tālākas līdzdalības atteicās; vēlāk bijušais līderis ar kādreizējiem kolēģiem vairs nav strādājis, toties vairākkārt mēģinājis juridiski apstrīdēt viņu tiesības uz nosaukumu Specials.

Pēc veiksmīgas jubilejas turnejas grupa turpināja koncertēt daudzviet pasaulē (atšķirībā no pirmajiem slavas gadiem, kad tās auditorija pamatā aprobežojās ar Lielbritāniju), taču 2013. gadā to veselības problēmu dēļ atstāja N. Steipls, bet 2014. gadā – R. Redieišns.

2015. gadā, pēkšņi nomirstot Dž. Bredberijam, mūzikas apskatnieki prognozēja Specials darbības beigas, taču 2019. gadā iznāca negaidīti pārliecinošs albums Encore. Tajā grupa atgriezusies pie sabiedriski un politiski aktuālas tematikas – vairākās dziesmās runāts par rasu un dzimumu līdztiesību, dziesmā Vote for Me analizēta politiskās varas atsvešinātība no iedzīvotāju vairākuma ikdienas, Lunatics ir Fun Boy Three debijas hits, kas sacerēts 20. gs. 80. gadu sākumā, atsaucoties uz pasaules lielvaru toreizējām attiecībām, bet 21. gs. otrās desmitgades starptautiskajā situācijā ieguvis jaunu kontekstu, savukārt dziesmā The Life and Times (Of a Man Called Depression) T. Hols atceras bērnībā pārciestu seksuālu varmācību un tās psiholoģiski traumatiskās sekas. Encore kļuva par Specials pirmo Nr. 1 albumu, savukārt pēc Brexit referenduma valdošā masu noskaņojuma atainojums to ļauj salīdzināt ar grupas agrīnajiem darbiem 70. un 80. gadu mijas periodā, kad Specials bija starp asredzīgākajiem sociālpolitiskās realitātes komentētājiem britu mūzikā.

Saglabājot pilsoniski aktīvu pozīciju, 2021. gadā Specials laida klajā dažādu laikmetu autoru (t. sk. Bigbils Brunzijs, Big Bill Broonzy; Leonards Koens, Leonard Cohen; Frenks Zapa, Frank Zappa; Bobs Mārlijs, Bob Marley) protesta dziesmu kolekciju Protest Songs 1924–2012. Kā nākamo grupa grasījās ieskaņot regeja klasikas albumu, taču šo ieceri izjauca galvenā dziedātāja T. Hola nāve pēc neilgas slimības 63 gadu vecumā.

Specials jaunrades nozīmīgākais devums – divi pirmie albumi un vairāki tajos neiekļauti singli (Rat Race; Ghost Town; The Boiler u. c.) – radīts pastāvēšanas pirmajos gados, kad iepriekš galvenokārt Karību salu emigrantu vidē iecienīto ska mūziku grupa atklāja plašākai auditorijai un apvienoja ar pankroka konfrontējošo attieksmi. Būtiska Specials jaunrades īpašība bija reālistiski tieši dziesmu teksti ar bieži uzsvērtu rasu vienotības ideju, ko 70. gadu otrajā pusē aktualizēja galēji labējo spēku veicināti ksenofobijas uzplūdi. Grupas dziesmās runāts arī par Mārgaretas Tečeres (Margaret Thatcher) valdības veikto reformu izraisītu bezdarba pieaugumu un sociālo nevienlīdzību, atsevišķu pilsētu (t. sk. Koventri) sociālekonomisko panīkumu, arī kodolkara draudiem aukstā kara apstākļos un jauniešu identitātes meklējumiem, naktsdzīvi, alkoholu un narkotikām, huligānismu un noziedzību. Savukārt mūziķu garderobē dominēja 50. un 60. gadu modu, rokeru un skinhedu subkultūru modes elementi.

Lielā mērā tieši Specials muzikālā un vizuālā savdabība, kā arī ar grupu saistītā ierakstu kompānija 2 Tone sniedza pamatidentitāti 70. un 80. gadu mijas periodā Lielbritānijā strauju attīstību guvušajam ska atdzimšanas vilnim, jeb divtoņa kustībai, kuras nosaukums aizgūts no modu iecienītajiem divtoņu uzvalkiem. Savukārt Specials praktizētā ska un pankroka sintēze veicināja ska attīstības trešajā periodā (20. gs. 80. gadu nogalē un 90. gados) izplatītā skapanka rašanos.

A Message to You Rudy; B.L.M.; Concrete Junge; Do Nothing; Doesn’t Make It Alright; Enjoy Yourself (It’s Later Than You Think); Free Nelson Mandela; Friday Night, Saturday Morning; Gangsters; Ghost Town; Man at C&A;  Nite Klub; Racist Friend; Rat Race; Sock It to Them J.B.; Stereotype; The Boiler; Too Much Too Young

The Specials (2 Tone, 1979); More Specials (2 Tone, 1980); In the Studio (2 Tone, 1984); BBC Radio 1 Live in Concert* (Windsong International, 1992); Live – Too Much Too Young* (Receiver, 1992); Live at the Moonlight Club* (2 Tone, 1992); King of Kings• (Trojan, 1993); Today’s Specials (Kuff / Virgin, 1996); Guilty ‘til Proved Innocent! (MCA, 1998); Blue Plate Specials Live* (Big Ear Music, 1999); Ghost Town Live* (Receiver, 1999); Skinhead Girl (Receiver, 2000); Conquering Ruler (Receiver, 2001); More... Or Less: The Specials Live* (Chrysalis, 2012); Encore (Island, 2019); Protest Songs 1924–2012 (Island, 2021)

* koncertieraksti

• ar Desmondu Dekeru

Dž. Demmerss* (taustiņinstrumenti, vokāls, 1977–1984)

T. Hols (vokāls, 1977–1981; 2008–2022; miris 2022)

N. Steipls (vokāls, 1978–1981; 1993; 1996–2001; 2008–2012)

H. Panters (basģitāra, 1977–1982; 1993–2001; 2008–2022)

R. Redieišns (ģitāra, vokāls, 1978–1981; 1993–2001; 2008–2014)

L. Goldings (ģitāra vokāls, 1977–1981; 1993–1998; 2008–2022)

Dž. Bredberijs (sitamie instrumenti, 1979–1984; 2008¬2015; miris 2015)

D. Kathels (trompete, flīgelhorns, 1979–1984)

R. Rodriguezs (trombons, 1979–1982; miris 2015)

R. Dakāra (vokāls, 1981–1984)

Nikolajs Torps Larsens (Nikolaj Torp Larsen, taustiņinstrumenti, vokāls, 2008–2022)

Stīvs Kredoks (Steve Cradock, ģitāra, vokāls, 2014–2022)

* Dažādos periodos The Specials muzicējuši vairāk nekā 30 dalībnieki. Šeit minētie ieskaņojuši grupas ievērojamākos darbus.