angļu rokgrupa

Kopš 20. gs. 90. gadu 2. puses viena no populārākām un autoritatīvākām grupām pasaulē. Darbojas alternatīvā roka un ārtroka žanros, mūzikai bieži piemīt eksperimentāls raksturs.

Radiohead 1985. gadā izveidoja pieci Abingdonas (Oksfordšīras grāfistē, Anglija) zēnu skolas audzēkņi: dziedātājs, ģitārists un taustiņinstrumentālists Toms Jorks (Thom Yorke, pilnā vārdā Tomass Edvards Jorks, Thomas Edward Yorke), ģitārists Eds O’Braiens (Ed O’Brien, pilnā vārdā Edvards Džons O’Braiens, Edward John O’Brien), bundzinieks Filips Selvejs (Philip Selway, pilnā vārdā Filips Džeimss Selvejs, Philip James Selway), ģitārists un taustiņinstrumentālists Džonijs Grīnvuds (Jonny Greenwood, pilnā vārdā Džonatans Ričards Gajs Grīnvuds, Jonathan Richard Guy Greenwood) un basģitārists Kolins Grīnvuds (Colin Greenwood, pilnā vārdā Kolins Čārlzs Grīnvuds, Colin Charles Greenwood).

Grupas sastāvs turpmāk palicis nemainīgs, taču tās pirmais nosaukums On a Friday 1991. gadā, noslēdzot līgumu ar ierakstu kompāniju EMI, tika nomainīts uz Radiohead (angļu ‘radiogalva’, aizguvums no Talking Heads dziesmas Radio Head). Darbības agrīnajā periodā puišu lielākās mūzikas autoritātes bija New Order; Talking Heads; R.E.M.; Pixies un Sonic Youth.

1992. gadā izdotais debijas singls Creep – sociālas neiederības un zema pašnovērtējuma patosā balstīta ģitārroka mīlasdziesma – Lielbritānijā palika bez plašākas ievērības, toties piesaistīja uzmanību citās valstīs, t. sk. Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), kur pat iekļuva Top 40. 1993. gadā atkārtots singla izdevums guva atzinību arī grupas dzimtenē un sasniedza Top 10. Arī 21. gs. Creep ir viena no Radiohead pazīstamākām dziesmām, taču, cenšoties norobežoties no asociācijas ar meinstrīma mūzikas apriti, grupa to ilgāk nekā divas desmitgades izslēdza no koncertrepertuāra.

Grāndža ģitāru skanējumā balstītais debijas albums Pablo Honey (1993) guva pretrunīgas atsauksmes, bet nākamais – introspektīvām un emocionāli jutīgām balādēm bagātais Bends nereti pieskaitīts 90. gadu britu roka klasikai.

Šajā laikā Radiohead mūzika reizēm tika klasificēta kā piederīga aktuālajai britpopa estētikai, bet jau nākamais albums OK Computer (1997), kurā reflektētas eksistenciālas 20. gs. nogales izjūtas un dzīvesveida aspekti (ikdienas dzīves temps, tehnoloģiskā atkarība, sabiedrības un personības attiecības, politika u. tml.) demonstrēja ievērojami ambiciozāku un daudzslāņaināku ārtroka identitāti. Albums aizsāka Radiohead sadarbību ar turpmāk pastāvīgo producentu Naidželu Godriču (Nigel Godrich), savukārt grupas jaunrade tajā kļuvusi novatoriskāka, to bagātinājušas elektroniskās, avangarda un 20. gs. klasiskās mūzikas iezīmes. OK Computer radošo mērogu un neordinaritāti britpopa kontekstā uzskatāmi raksturo albuma pirmais singls Paranoid Android – no četrām dramaturģiski vienotām daļām sastāvoša sešarpus minūtes ilga kompozīcija, kurā progresīvā roka tradīcijas apvienotas ar postpanka eksperimentālismu. OK Computer guva negaidītus komercpanākumus (1. vieta Lielbritānijā), saņēma Grammy balvu kategorijā Labākais alternatīvas mūzikas albums (Best Alternative Album) un tiek vērtēts kā viens no desmitgades ievērojamākiem rokmūzikas notikumiem, savukārt tā singli Paranoid Android; Karma Police; Lucky un No Surprises ir spilgtas laikmeta zīmes.

Vairoties no OK Computer skaņu paletes un radošo paņēmienu tālākas ekspluatācijas, albumā Kid A (2000) grupa īstenoja radikālu pārtapšanu, eksperimentējot ar krautroka, džeza un ambientās mūzikas ietekmēm, gandrīz pilnībā atsakoties no ģitārām un pievēršoties izteikti elektroniskām, sintētiskām skaņu faktūrām, programmētiem bītiem, skaņu cilpām un sampliem piesātinātam skanējumam, ko papildina stīgu un pūtēju ansamblis. Straujā pārvērtība pēc OK Computer grandiozajiem panākumiem sākotnēji tika uztverta neviennozīmīgi, taču Kid A atkal izraisīja pārsteidzoši plašu rezonansi, sasniedzot topa virsotni Lielbritānijā, Īrijā, Francijā, Kanādā un – pirmo reizi – ASV.

Arī nākamais albums Amnesiac (2001), kas ieskaņots Kid A sesijās un turpina elektroniskos eksperimentus, apliecināja Radiohead kā jaunās tūkstošgades sākumperioda intelektuālās rokmūzikas līderus.

Arī darbības turpinājumā grupa laidusi klajā darbus, kas guvuši augstu kritikas vērtējumu un popularitātes rādītājus. Albumā Hail to the Thief (2003) elektronisks skanējums apvienots ar tradicionālāku rokmūzikas ekspresiju un pārdomām par situāciju pasaulē pēc 2001. gada 11. septembra teroraktiem un 43. ASV prezidenta Džordža V. Buša (George W. Bush) stāšanās amatā. Albumā In Rainbows (2007) grupa atgriezusies pie elektronisku un akustisku instrumentu kombinācijas, kā arī salīdzinoši personiskākas tematikas, bet The King of Limbs (2011) klēpjdatoru skaņu estētika apvienota ar afrobīta ritmiku. Savukārt albumā A Moon Shaped Pool (2016) saplūdināti folka, minimālisma, elektroniskās, ambientās un kamermūzikas izteiksmes līdzekļi.

Plašu uzmanību guvušas arī Radiohead koncertturnejas, kas tai sagādājušas ievērojamas koncertgrupas reputāciju.

T. Jorks 2006. gada laida klajā albumu The Eraser, kas pretendēja uz Merkūrija mūzikas balvu (Mercury Music Prize) labākajam angļu vai īru albumam un Grammy balvu kategorijā Labākais alternatīvās mūzikas albums. Solodarbības turpinājumā ieskaņojis vēl divus elektroniskās mūzikas albumus Tomorrow’s Modern Boxes (2014) un Anima (2019), kā arī sacerējis mūziku šausmu filmai “Suspiria” (Suspiria, režisors Luka Gvadanino, Luca Guadagnino, 2018). Muzicējis arī supergrupā Atoms for Peace ar N. Godriču, Red Hot Chili Peppers basģitāristu Flī (Flea) un sitamo instrumentu mūziķiem Džoju Voronkeru (Joey Waronker) un Moro Rifosko (Mauro Refosco). Sadarbojies ar Bjorku (Björk); Sparklehorse; DJ Shadow; P. Dž. Hārviju (PJ Harvey); Flying Lotus un citiem mūziķiem.

Dž. Grīnvuds ārpus Radiohead visaktīvāk izpaudies kinomūzikas žanrā. Īpaši izceļama sadarbība ar režisoru Polu Tomasu Andersonu (Paul Thomas Anderson) – ģitārists sarakstījis mūziku tādām viņa filmām kā “Plūdīs asinis” (There Will Be Blood, 2007), “Pavēlnieks” (The Master, 2012), “Neredzamais pavediens” (Phantom Thread, 2017, mūzika nominēta "Oskara", Oscar, balvai) un citām. Sacerējis skaņdarbus arī Londonas Laikmetīgās mūzikas orķestrim (London Contemporary Orchestra), BBC Koncertu orķestrim (BBC Concert Orchestra), Austrālijas Kamerorķestrim (Australian Chamber Orchestra) un citiem mūsdienu mūzikas izpildītājkolektīviem. 2012. gadā ierakstu kompānija Nonesuch Records izdeva albumu Krzystof Penderecki/Jonny Greenwood ar poļu klasiskās un avangarda mūzikas komponista Kšištofa Penderecka (Krzysztof Eugeniusz Penderecki) skaņdarbiem un to ietekmē radītiem Dž. Grīnvuda sacerējumiem.

2022. gadā augstu novērtējumu (t. sk. žurnāla Uncut piesķirto titulu Gada albums) izpelnījās T. Jorka, Dž. Grīnvuda un džeza grupas Sons of Kemet bundzinieka Toma Skinnera (Tom Skinner) projekta The Smile debijas albums A Light for Attracting Attention.

Soloalbumus ieskaņojuši arī F. Selvejs un E. O’Braiens.

Rokenrola slavas zāles (Rock and Roll Hall of Fame) tīmekļa vietnē Radiohead raksturoti kā “The Beatles psihedēliskā ideālisma un Pink Floyd progresīvā roka meklējumu turpinātāji alternatīvā roka vidē”.

Atsevišķi kritiķi Radiohead pārmetuši pašmērķīgu eksperimentālismu un izkalkulētas autsaiderisma pozīcijas kultivēšanu, tomēr vairums ekspertu ir vienisprātis, ka kopš OK Computer grupa ieņem īpašu vietu ne tikai roka, bet visas mūsdienu mūzikas hierarhijā. Smeļoties iedvesmu ļoti plašā žanru spektrā (džezs, krautroks, klasiskā, elektroniskā, avangarda un pasaules mūzika) un tikpat daudzveidīgā autoru lokā (Mailzs Deiviss, Miles Davis; Alise Koltreina, Alice Coltrane; K. Pendereckis; Olivjē Mesiāns, Olivier Messiaen; Stīvs Reihs, Steve Reich; Terijs Railijs, Terry Riley, u. c.), Radiohead radījuši oriģinālu jaunrades valodu un daudz spilgtas mūzikas, kas, neraugoties uz māksliniecisku komplicētību, ir saprotama plašai auditorijai un sniegusi ierosmi dažādu žanru mūziķiem.

Amerikāņu klasiskās mūzikas pianists Kristofers O’Railijs (Christopher O’Riley) ieskaņojis divus Radiohead skaņdarbu interpretāciju albumus – True Love Waits (2003) un Hold Me to This (2005), bet jamaikiešu grupas Easy Star All-Stars albumā Radiodread (2006) regeja, ska un daba stilistikās adaptēts Radiohead albums OK Computer. Grupas sacerējumus interpretējuši arī folka un džeza mūziķi, savukārt amerikāņu minimālisma komponista S. Reiha kompozīcija Radio Rewrite no tāda paša nosaukuma albuma (2014) sacerēta balstoties Radiohead mūzikas motīvos. Tiešāka vai netiešāka grupas ietekme sastopama gandrīz visās mūsdienu alternatīvā roka stilistikās.

Radiohead ievērojamie komercpanākumi ietekmējuši priekšstatus par intelektuāli piesātinātas un mākslinieciski novatoriskas mūzikas potenciālu meinstrīma apritē, daudzus māksliniekus iedrošinot uz netradicionālāku pašizpausmes veidu un jaunrades eksperimentiem.

Ievērojama loma Radiohead bijusi arī mūzikas industrijas procesos, apgūstot ierakstu digitālās tirdzniecības iespējas internetā. 2007. gadā, noslēdzoties ilggadējai sadarbībai ar ierakstu kompāniju EMI, albumu In Rainbows grupa izdeva pašapgādā, pirmajos mēnešos pilnībā ignorējot tradicionālās izplatīšanas metodes un darot to pieejamu tikai virtuālā formā (lejuplādējot no grupas tīmekļa vietnes), turklāt par katra pircēja paša noteiktu cenu. Ar virtuālās izplatīšanas iespējām Radiohead eksperimentējuši arī vēlāk.

Grupa uzņemta Rokenrola slavas zālē (2019) un saņēmusi trīs Grammy balvas kategorijā Labākais alternatīvās mūzikas albums; tās ieraksti vairākkārt nominēti arī kategorijā Gada albums. Britu Dziesmu autoru, komponistu un autoru akadēmija Radiohead piešķīrusi četras Aivora Novello balvas (Ivor Novello Award).

Žurnāla Rolling Stone 500 visu laiku ievērojamāko albumu sarakstā (500 Greatest Albums of All Time, 2020) iekļauti četri Radiohead darbi.

T. Jorks (vokāls, ģitāra, taustiņinstrumenti, kopš 1985)

E. O’Braiens (ģitāra, fona vokāls, kopš 1985)

Dž. Grīnvuds (ģitāra, taustiņinstrumenti, kopš 1985)

K. Grīnvuds (basģitāra, kopš 1985)

F. Selvejs (bungas, kopš 1985)

2+2=5; A Wolf at the Door; Airbag; Burn the Witch; Creep; Daydreaming; Everything in It’s Right Place; Exit Music (For a Film); Fake Plastic Trees; Harry Patch (In Memory Of); How to Disappear Completely; Idioteque; Just; Karma Police; Kid A; Knives Out; Like Spinning Plates; Lucky; My Iron Lung; Motion Picture Soundtrack; No Surprises; Nude; Paranoid Android; Pyramid Song; Street Spirit (Fade Out); The National Anthem; True Love Waits; Videotape

Pablo Honey (EMI, 1993); The Bends (EMI, 1995); OK Computer (EMI, 1997); Kid A (EMI, 2000); Amnesiac (EMI, 2001); I Might Be Wrong: Live Recordings* (EMI, 2001); Hail to the Thief (EMI, 2003); In Rainbows (XL, 2007); The King of Limbs (XL, 2011); A Moon Shaped Pool (XL, 2016)

* koncertieraksti