Pēc grupas Joy Divison dziedātāja un ģitārista Iana Kērtisa (Ian Curtis, pilnā vārdā Ians Kevins Kērtiss, Ian Kevin Curtis) nāves trīs pārējie tās dalībnieki – basģitārists Pīters Huks (Peter Hook, līdz 1962. gadam Pīters Vudheds, Peter Woodhead), ģitārists Bernards Samners (Bernard Sumner, pazīstams arī kā Bernards Dikens, Bernard Dicken, un Bernards Albrehts, Bernard Albrecht) un bundzinieks Stīvens Moriss (Stephen Morris, pilnā vārdā Stīvens Pols Deivids Moriss, Stephen Paul David Morris) – turpināja muzicēt grupā, kuras nosaukums New Order (angļu ‘jaunā kārtība’) apliecināja viņu gatavību uzsākt jaunu posmu savā radošajā darbībā; asociācijas ar nacistu “jaunās kārtības” koncepciju grupas dalībnieki nolieguši kā nepamatotas. New Order galvenā vokālista funkcijas uzņēmās B. Samners, bet par taustiņinstrumentālisti un otrās ģitāras spēlētāju kļuva S. Morisa dzīvesbiedre Džiliana Gilberta (Gillian Gilbert, pilnā vārdā Džiliana Leslija Gilberta, Gillian Lesley Gilbert).

Grupas debijas albums Movement (1981) bija ieturēts Joy Division iedibinātajā postpanka stilistikā, bet vēlākajos ierakstos mūziķi eksperimentēja ar postpanka, aktuālo deju mūzikas un elektroniskās mūzikas stilistiku (hauss, asidhauss, elektro u. c.) sintēzi. Iedvesmojoties no tādiem māksliniekiem kā Āfrika Bambātā (Afrika Bambaataa); Braiens Īno (Brian Eno); Džordžo Moroders (Giorgio Moroder); Can; Kraftwerk; Sparks; Suicide un citiem, viņiem izdevās radīt oriģinālu un turpmāk plašu izplatību guvušu skanējumu, kurā melanholisks ģitāru postpanks apvienots ar eiforisku elektronisko deju popu.

New Order otrais albums Power, Corruption & Lies (1983) pieskaitāms 80. gadu populārās mūzikas nozīmīgākajiem ierakstiem un arī darbības turpinājumā grupa izdeva komerciāli veiksmīgus un mākslinieciski ietekmīgus albumus: Low-Life (1985); Brotherhood (1986); Technique (1989) un citi, kā arī plašu popularitāti guvušus singlus Blue Monday un Confusion (abi 1983); The Perfect Kiss (1985); Bizarre Love Triangle (1986); Fine Time (1989) un World in Motion (1990) – Anglijas futbola izlases oficiālā dziesma Pasaules kausa turnīrā, New Order vienīgais Nr. 1 singls Apvienotās Karalistes topā. New Order ierakstu un koncertu noformējumam raksturīga eleganti minimālistiska vizuālā identitāte, ko veidojis Joy Division un New Order patstāvīgais dizaineris Pīters Sevils (Peter Saville).

Arī 21. gs. pirmajās desmitgadēs New Order izdevusi atzinīgi novērtētus ierakstus un veikusi vairākas koncertturnejas, taču kopš albuma Republic (1993) iznākšanas grupas darbība ir neregulāra, turklāt to sarežģīja P. Huka un pārējo mūziķu domstarpības, kas 2007. gadā noveda pie grupas pastāvēšanas izbeigšanas. 2011. gadā tā darbību atjaunoja bez P. Huka līdzdalības.

New Order bija vieni no pirmajiem, kas 80. gadu sākumā konsekventi un veiksmīgi sintezēja roku ar elektronisko mūziku un deju mūziku, tā būtiski veicinot t. s. alternatīvās deju mūzikas stilistiku (elektro; frīstails; rokdānss u. c.) un reiva subkultūras (reivs, rave, – neformāls deju mūzikas pasākums, kas visu nakti risinās dīdžeju atskaņotas elektroniskās deju mūzikas pavadībā, bieži notiek pamestās industriālās telpās, arī brīvā dabā) attīstību un kļūstot par vienu no desmitgades nozīmīgākajām grupām. Tās ietekme skārusi vairāku paaudžu mūziķu jaunradi – The Human League; Pet Shop Boys; Soft Cell; Happy Mondays; The Stone Roses; Depeche Mode; The Chemical Brothers; Underworld; Hot Chip; Orbital; The Killers; Arcade Fire un citi – un bieži sastopama arī 21. gs. mūzikā.

New Order ieguldījums 80. gadu populārajā kultūrā neaprobežojās ar novatorisku un plašu ievērību guvušu mūziku – grupa bija arī Mančestras kluba The Haçienda, britu alternatīvās deju mūzikas aprites epicentra, galvenā finansētāja.

Muzicējot ārpus New Order lielāko ievērību guvis B. Samners, kurš 1988. gadā kopā ar bijušo grupas The Smiths ģitāristu Džoniju Marru (Johnny Marr) izveidoja alternatīvās deju mūzikas grupu Electronic, kas, sadarbībā ar dueta Pet Shop Boys dalībniekiem, bijušo Kraftwerk mūziķi Karlu Bartosu (Karl Bartos) un citiem māksliniekiem radījusi vairākus augstvērtīgus albumus. 2009. gadā B. Samners nodibināja grupu Bad Lieutenant – tajā spēlējis arī S. Moriss, kurš kopā ar Dž. Gilbertu darbojies arī ģimenes grupā The Other Two. P. Huks muzicējis grupās Revenge, Monaco un Freebass, bet 2010. gadā izveidoja grupu Peter Hook and the Light, kura izpilda Joy Division un New Order repertuāru.

P. Huks (basģitāra, taustiņinstrumenti, fona vokāls, 1980–2007)

B. Samners (vokāls, ģitāra, sintezatori, 1980­–2007; kopš 2011)

S. Moriss (sitamie instrumenti, taustiņinstrumenti, 1980­–2007; kopš 2011)

Dž. Gilberta (taustiņinstrumenti, ģitāra, fona vokāls, 1980–2001; kopš 2011)

Fils Kaningems (Phil Cunningham; ģitāra, taustiņinstrumenti, 2001–2007; kopš 2011)

Toms Čepmens (Tom Chapman; basģitāra, taustiņinstrumenti, kopš 2011)

Bizarre Love Triangle; Blue Monday; Confusion; Fine Time; Here to Stay; Regret; Ruined in a Day; Sub-culture; The Perfect Kiss; Thieves Like Us; Touched by the Hand of God; True Faith; World (The Price of Love); World in Motion.

Movement (Factory, 1981); Power, Corruption & Lies (Factory, 1983); Low-Life (Factory, 1985); Brotherhood (Factory, 1986); Technique (Factory, 1989); BBC Radio 1 Live in Concert* (Strange Fruit, 1992); Republic (London/Qwest, 1993); Get Ready (London/Reprise, 2001); Waiting for the Siren’s Call (London/Warner Bros., 2005); Live at the London Troxy* (Abbey Road Live, 2011); Live at Bestival 2012* (Sunday Best, 2013); Lost Sirens (Rhino, 2013); Music Complete (Mute, 2015); NOMC15* (Mute, 2017).

* koncertieraksti