Psihedēliskā roka skaņdarbos bieži ignorēta populārajā mūzikā tradicionālā, noteiktā pantu un piedziedājumu kombinācijā balstītā dziesmas forma un rokā dominējošais 4/4 taktsmērs, tiem raksturīga intensīva elektronisku skaņu efektu, īpaši distortētas ģitāras izmantojums, arī taustiņinstrumentu pielietojums, garas un improvizētas instrumentu solopartijas, daudzslāņainas skaņu faktūras. Žanram piemīt daudzveidīgas muzikālas ietekmes, piemēram, blūzs, folks, indiešu klasiskā mūzika, frīdžezs, kā arī sirreāli, bieži vien angļu bērnu literatūras klasikas (īpaši Lūisa Kerola, Lewis Carroll, darbu) un Boba Dilana (Bob Dylan) apziņas plūsmas poēzijas ietekmēti teksti, kas nereti atsaucas uz narkotikām un to lietošanu.
Psihedēliskā roka uzplaukums sakrita ar brīdi, kad rokmūziķi ievērojami intensīvāk nekā agrāk sāka izmantot ierakstu studijas tehnoloģiskās iespējas, nereti mūziku radot tieši ieskaņošanas procesā. Koncertos tika bagātīgi izmantoti gaismu efekti (t. s. gaismas izrādes), un nereālu vizuālo iespaidu sniedzošas eļļas un krāsas traipu projekcijas, kas savukārt ietekmēja sava laika vizuālo mākslu (īpaši grafisko dizainu un plakāta žanru) un apģērbu modi (koši un spilgti krāsu salikumi, batikoti audumi, arī aizguvumi no viduslaiku modes).