Viens no 20. gs. ievērojamākajiem džeza mūziķiem.

Pirmās muzikālās iemaņas apguva bērnībā, tēva vadībā. Profesionālu saksofonista karjeru uzsāka 18 gadu vecumā. 40. gadu 2. pusē par pamatinstrumentu izvēlējās tenorsaksofonu (sākotnēji spēlēja alta saksofonu) un īslaicīgi mācījās džeza teoriju. 50. gadu sākumā muzicēja Dizija Gilespija (Dizzy Gilespie) grupā, kā arī citos bībopa (bebop) sastāvos.

Plašu ievērību izpelnījās kā Mailza Deivisa (Miles Davis) kvinteta (1955–1957) un seksteta (1958–1960) dalībnieks, piedaloties vairāku nozīmīgu albumu tapšanā (Cookin’; Relaxin’; Workin’; Steamin’, u. c. ar kvintetu un Milestones; Kind of Blue u. c. ar sekstetu) un apliecinot izcilas improvizatora dotības. 1957. gadā pēc konflikta ar M. Deivisu (Dž. Koltreina narkotiku atkarības dēļ), iesaistījās Teloniusa Monka (Thelonious Monk) kvartetā, kā arī veica vairākas ierakstu sesijas kā vadošais mūziķis. Dž. Koltreina otrais albums Blue Train (ieskaņots 1957. gadā, izdots 1958. gadā; piedalās Lī Morgans, Lee Morgan, trompete; Kērtiss Fulers, Curtis Fuller, trombons; Kenijs Drū, Kenny Drew, klavieres; Pols Čeimberss, Paul Chambers, bass; Filijs Džo Džounss, Phily Joe Jones, bungas) ar četrām paša kompozīcijām, kā arī 40. gadu popdziesmas I’m Old Fashioned adaptāciju, ir viens no slavenākajiem hārdbopa ierakstiem. 05.1959., divas nedēļas pēc līdzdalības M. Deivisa Kind of Blue sesijās, Dž. Koltreins ieskaņoja albumu Giant Steps (izdots 1960. gadā; pamatsastāvā ietilpst Tomijs Flenegens, Tommy Flanagan, klavieres; P. Čeimberss; Ārts Teilors, Art Taylor, bungas), kura mūzika balstīta sarežģītās harmoniskās struktūrās un Dž. Koltreinam raksturīgās, bet iepriekš reti lietotās akordu progresijās. Giant Steps titulkompozīcija un romantiskais skaņdarbs Naima – autora veltījums pirmajai sievai Huanitai Naimai Grabsai (Juanita Naima Grubbs) – ir starp viņa pazīstamākajiem sacerējumiem, savukārt saksofona spēlei šajā albumā bija tālejoša ietekme uz daudzu paaudžu mūziķiem.

1960. gadā, beidzot darbību M. Deivisa sekstetā, Dž. Koltreins nodibināja savu kvartetu (Makojs Tainers, McCoy Tyner, klavieres; Stīvs Deiviss, Steve Davis, bass; Elvins Džounss, Elvin Jones, bungas) un ierakstīja popmūzikas standartu albumu My Favorite Things, kurā pirmo reizi spēlēja soprānsaksofonu un turpināja eksperimentēt ar mūzikas melodisko un harmonisko uzbūvi, kā arī modālo improvizācijas tehniku. Albuma titulkompozīcija – Oskara Hemerstīna II (Oscar Hammerstein II) un Ričarda Rodžersa (Richard Rodgers) dziesmas (no mūzikla “Mūzikas skaņas”, The Sound of Music) interpretācija ar izvērstām klavieru un saksofona solopartijām – kļuva par populārāko skaņdarbu mūziķa repertuārā.

1960. gadu sākumā kvartetu papildina Ēriks Dolfijs (Eric Dolphy, saksofons, flauta), un Dž. Koltreins arvien vairāk pievērsās spontāni brīvai kolektīvi improvizētai muzicēšanai bez ritmiskiem, harmoniskiem un citiem ierobežojumiem, kas pazīstama kā avangarda džezs vai frīdžezs. Atteikšanās no vispārpieņemtiem džeza pamatprincipiem izpelnījās radikāli pretējus, arī klaji noliedzošus vērtējums, taču Dž. Koltreinam frīdžeza muzicēšana (kaut atsevišķos ierakstos viņš joprojām demonstrēja arī tradicionālāku spēles stilu) ar garām un sarežģītām solopartijām kļuva par garīgu praksi, pēc paša vārdiem – garīgu pašizpausmi, kuras mērķis ir dievišķā meklējumi. Dzīves pēdējā desmitgadē tieši garīgais aspekts noteica Dž. Koltreina jaunrades tematiku un pamatmotivāciju.

Audzis kristīgajā tradīcijā (abi vectēvi bija garīdznieki), vēlāk Dž. Koltreins iepazina islāma garīgās nostādnes un interesējās arī par indiešu filozofijas doktrīnām. Spilgts šā perioda albums, kas nereti atzīts par Dž. Koltreina nozīmīgāko darbu, bija A Love Supreme (1965. gads; M. Tainers; E. Džonss; Džimijs Gerisons, Jimmy Garrison – bass) – svīta četrās daļās, meditācija par Dievu un dievišķā mīlestību. Dž. Koltreina vēlīno mūziku raksturo neatslābstoši augsta emocionāla intensitāte un kolektīva improvizācija kā kompozīcijas pamatmetode, kas spilgti atklājas albumā Ascension (ierakstīts 1965. gadā, izdots 1966. gadā). Tajā dzirdams 40 minūtes ilgs skaņdarbs, kuru izpilda trīs tenorsaksofonisti (Dž. Koltreins, Ferouss Senderss, Pharoah Sanders, un Ārčijs Šeps, Archie Shepp); divi altsaksofonisti (Mērions Brauns, Marion Brown, un Džons Čikajs, John Tchicai); divi trompetisti (Fredijs Habards, Freddie Hubbard, un Djūijs Džonsons, Dewey Johnson); divi basisti (Ārts Deiviss, Art Davis, un Dž. Gerisons); pianists (M. Tainers) un bundzinieks (M. Džonss). Nosacīti līdzīgā stilistikā ieturēti arī pēdējie Dž. Koltreina mūža laikā izdotie ieraksti Meditations (1965; 1966), Kulu Sé Mama (1965; 1967) un Live at the Village Vanguard Again! (1966, Impulse!), kā arī vairāki albumi, kas publiskoti pēc autora nāves.

Lai gan Dž. Koltreina radošā darbība bija samērā īsa (mira ar aknu vēzi 40 gadu vecumā), viņš ir viens no ievērojamākiem džeza komponistiem un solistiem, kura jaunradei piemita revolucionāra ietekme uz visu turpmāko džeza mūziku un jo īpaši uz saksofonistiem. Ieskaņojis kopīgus albumus arī ar citiem ievērojamiem mūziķiem – T. Monku; Djūku Elingtonu (Duke Ellington, klavieres); Džoniju Hārtmanu (Johnny Hartman, vokāls); Miltu Džeksonu (Milt Jackson, vibrafons); Keniju Burelu (Kenny Burrell, ģitāra). Pēdējos gados Dž. Koltreina grupas pianiste bija viņa otrā sieva Alise Koltreina (Alice Coltrane); arī abu dēls Ravi Koltreins (Ravi Coltrane) ir pazīstams džeza saksofonists.

1997. gadā Dž. Koltreinam piešķirta Grammy balva par mūža ieguldījumu (Grammy Lifetime Achievement Award; mūziķa ieraksti balvai izvirzīti astoņas reizes), 2007. gadā – Pulicera speciālbalva (Special Pulitzer Award) par improvizācijas meistarību, izcilām muzikālām spējām un ikonisku nozīmību džeza vēsturē. 2017. gadā pirmizrādi piedzīvoja mūziķim veltīta dokmentāla filma “Apsēstais Treins” (Chasing Trane, režisors Džons Šeinfelds, John Scheinfeld, ASV).

Blue Train (1957; Blue Note); John Coltrane with the Red Garland Trio (1958, Prestige); Soultrane (1958, Prestige); Coltrane Time (1959, Blue Note); Giant Steps (1960, Atlantic); Coltrane Jazz (1961, Atlantic); My Favorite Things (1961, Atlantic); Olé Coltrane (1961, Atlantic); Africa/Brass (1961, Impulse!); Bags & Trane (1961, Atlantic, ar Miltu Džeksonu, Milt Jackson); Thelonious Monk with John Coltrane (1961, Jazzland, ar Teloniju Monku); Lush Life** (1961, Prestige); Live! At the Village Vanguard (1962, Impulse!); Duke Ellington & John Coltrane (1963, Impulse!); Ballads (1963, Impulse!); Dakar** (1963, Prestige); John Coltrane & Johnny Hartman (1963, Impulse!); Stardust** (1963, Prestige); Impressions (1963, Impulse!); John Coltrane with Kenny Burrell (1963, New Jazz, ar Keniju Burelu); Live at Birdland (1964, Impulse!); Coltrane’s Sound (1964, Atlantic); Crescent (1964, Impulse!); A Love Supreme (1965, Impulse!); Dear Old Stockholm (1965, Impulse!); The John Coltrane Quartet Plays (1965, Impulse!); Ascension (1966, Impulse!); Meditations (1966, Impulse!); Live at the Village Vanguard Again! (1966, Impulse!); Expression (1967, Impulse!); Transition (1970, Impulse!); Sun Ship (1971, Impulse!); Interstellar Space (1974, Impulse!); Stellar Regions (1995, Impulse!); Offering: Live at the Temple University (2014, Resonance).

 * uzrādīts izdošanas gads, kas dažreiz nesakrīt ar ierakstīšanas gadu

 ** Dž. Koltreins šajos ierakstos piedalījies kā viens no grupas dalībniekiem, nevis līderis, tomēr tie izdoti kā Dž. Koltreina albumi