Viens no nozīmīgākajiem mūziķiem džeza vēsturē. Lieli nopelni kūldžeza (cool jazz), hārdbopa, džezroka un citu novirzienu izveidē un popularizēšanā, kā arī daudzu mūziķu radošajā izaugsmē.

Trompetes spēli sāka apgūt 13 gadu vecumā, kopš 16 gadu vecuma darbojās kā profesionāls mūziķis Altonā un tās apkārtnē. 1944. gadā pārcēlās uz Ņujorku, kur īslaicīgi studēja mūziku Džuliarda skolā (Juilliard School) un regulāri muzicēja Hārlemas naktsklubos. 1945.–48. gadā ar pārtraukumiem spēlēja Čārlija Pārkera (Charlie Parker) kvintetā, piedalījās tā ierakstu sesijās un koncertturnejās, kā arī sadarbojās ar citiem mūziķiem. 1946. gadā veica pirmos ieskaņojumus kā grupas līderis.

Kaut arī M. Deivisa sākotnējā mākslinieciskā identitāte veidojās bibopa (bebop) tradīcijā, bībopa mūziķu aizraušanos ar izpildījuma tehnisko virtuozitāti un ritmisku un harmonisku komplicētību viņš izjuta kā radošās brīvības ierobežojumu. 40. gadu beigās izkristalizējās domubiedru grupa, kuras vadībā bija komponists un aranžētājs Gils Evanss (Gil Evans), saksofonists Džerijs Maligens (Gerry Mulligan) un M. Deiviss. Šajā vidē radās mūziķu sastāvs, kas kļuva pazīstams kā M. Deivisa nonets – 1949. un 1950. gados tas ieskaņoja virkni skaņdarbu ar bībopam neraksturīgi plūstošu skanējumu, skaidrām skaņu faktūrām, lēnāku tempu un meditatīvāku noskaņu. Sākotnēji izdoti vairākos singlos, šie ieraksti lika pamatus kūldžeza stilistikai un 1957. gadā tika apkopoti izlasē Birth of the Cool, kas tiek uzskatīta par vienu no nozīmīgākajām džeza skaņuplatēm.

Pēc agrīnajiem kūldžeza eksperimentiem M. Deiviss ar citu mūziķu sastāvu (M. Deivisa sekstets: Sonijs Rolinss, Sonny Rollins, tenorsaksofons; Džekijs Maklīns, Jackie McLean, altsaksofons; Volters Bišops, Walter Bishop, klavieres; Tomijs Poters, Tommy Potter, bass; Ārts Bleikijs, Art Blakey, bungas) radīja vienu no pirmajiem hārdbopa (hard bop) albumiem Dig (1951) – mūzika bija harmoniski vienkāršāka nekā bībops, bet ritmiskāka, ar stiprāku blūza un ritmblūza ietekmi nekā kūldžezam. Turmākajos gados, periodiski cīnoties ar narkotiku atkarību, M. Deiviss darbojās gan kūldžeza, gan hārdbopa stilistikās un veica ieskaņojumus, kas viņam sagādāja džeza idejiskā līdera reputāciju un apliecināja prasmi saliedēt izcilu instrumentālistu sastāvus. Kaut M. Deiviss spēlēja arī ar lieliem džeza un simfoniskajiem orķestriem, visvairāk viņa darbība saistīta ar nelielām mūziķu grupām.

1955. gadā M. Deiviss izveidoja kvintetu (Džons Koltreins, John Coltrane, tenorsaksofons; Reds Gārlends, Red Garland, klavieres; Pols Čeimberss, Paul Chambers, bass; Filijs Džo Džonss, Philly Joe Jones, bungas; 1958. gadā, pievienojoties altsaksofonistam Kenenbolam Aderlijam, Cannoball Adderley, tas transformējās par sekstetu), kas ieskaņoja daudz ievērojamu albumu – ‘Round About Midnight (ierakstīts 1955 un 1956, izdots 1957); Relaxin’ (ierakstīts 1956, izdots 1958); Workin’ (1956, 1959); Steamin’ (1956, 1961); Milestones (1958) un citus. Paralēli darbam ar kvintetu/sekstetu M. Deiviss Parīzē ar vietējiem džezmeņiem ieskaņoja spontāni improvizētu skaņu celiņu filmai “Lifts uz ešafotu” (Ascenseur pour l'échafaud, režisors Luijs Mals, Louis Malle, 1958), ko augsti novērtēja gan kino, gan mūzikas kritika, kā arī atsāka sadarbību ar G. Evansu – tās kulminācija bija albumi Porgy and Bess (ierakstīts 1958, izdots 1959) ar Džordža Gēršvina (George Gershwin) operas interpretāciju un Sketches of Spain (ieskaņots 1959 un 1960, izdots 1960) ar 16 minūtes ilgu Hoakina Rodrigo (Joaquin Rodrigo) skaņdarba Concierto de Aranjuez otrās daļas aranžējumu džeza un akadēmiskās mūzikas sastāviem.

1959. gada pavasarī ar Dž. Koltreinu, K. Aderliju, P. Čeimbersu, Džimiju Kābu (Jimmy Cobb, bungas) un Bilu Evansu (Bill Evans, klavieres) divās dienās ierakstīja vienu no slavenākajiem albumiem džeza vēsturē Kind of Blue (1959). Tajā ietilpa M. Deivisa un B. Evansa kompozīcijas, kuru izpildījums (bez iepriekšējiem mēģinājumiem) balstīts novatoriskā, turpmāk plaši pielietotā modālās improvizācijas tehnikā.

No 20. gs. 60. gadu vidus M. Deiviss strādāja ar jaunu kvintetu (Veins Šorters, Wayne Shorter, tenorsaksofons un soprānsaksofons; Herbijs Henkoks, Herbie Hancock, klavieres; Rons Kārters, Ron Carter, bass; Tonijs Viljamss, Tony Williams, bungas), kura repertuārā dominēja V. Šortera kompozīcijas.

60. gadu 2. puses mūzikā (albumi Miles in the Sky, 1968; Filles de Kilimanjaro, 1968; In A Silent Way, 1969) ienāca roka un fanka ritmi, bet skanējumu bagātināja elektriskie instrumenti (arī M. Deivisa trompetes spēli papildināja elektroniski efekti) – šī radošā evolūcija noveda pie džezroka (jazz rock, arī jazz fusion) rašanās un iezīmēja turpmāko galveno M. Deivisa stilistiku. Muzicējot ar bieži mainīgiem sastāviem, viņš radīja vairākus klasiskus džezroka ierakstus – A Tribute to Jack Johnson (1970); Big Fun (1970); On the Corner (1972) un citi. Šā perioda virsotne bija dubultalbums Bitches Brew (1970) ar sešiem improvizētiem skaņdarbiem, eksperimentālu instrumentāriju, inovatīviem ierakstu montāžas un producēšanas risinājumiem, kā arī ievērojamu mūziķu komandu, kuras kodolu līdzas M. Deivisam veidoja V. Šorters, Benijs Mopēns (Benny Maupin, basklarnete),  Džo Zavinuls  (Joe Zawinul, elektriskās klavieres), Čīks Korea (Chic Corea, elektriskās klavieres), Džons Maklaflins (John McLaughlin, elektriskā ģitāra), Deivs Holands (Dave Holland, bass, elektriskais bass), Hārvijs Brukss (Harvey Brooks, elektriskais bass), Džeks Dežonēts (Jack DeJohnette, bungas) un Lenijs Vaits (Lenny White, bungas). Bitches Brew panākumi džeza un roka auditorijā veicināja abu žanru tuvināšanos un ievērojami ietekmēja to attīstību.

70. gadu vidū M. Deivisa darbībā iestājās veselības problēmu izraisīts pārtraukums, bet 80. sākumā viņš atgriezās mūzikas apritē ar vairākiem ierasti eklektiskiem albumiem, kuros, izmantojot jaunās tehnoloģiskās iespējas, apvienots džezs, pops, souls, hiphops un elektroniskā mūzika. Profesionālās darbības pēdējos gados nozīmīga bija sadarbība ar basistu un producentu Markusu Milleru (Marcus Miller) un tās rezultātā tapušais albums Tutu (1986).

Nepilnas piecas desmitgades ilgās radošās darbības laikā M. Deiviss sniedzis būtisku ieguldījumu gandrīz visu nozīmīgāko džeza novirzienu attīstībā, iespējams, vairāk nekā jebkurš cits veicinot dažādu stilistisku jauninājumu rašanos un popularitāti, kā arī atklājot virkni jaunu talantu. Daudzi mūziķi, kas pirmo plašāko ievērību guvuši viņa vadībā, vēlāk bieži ierindoti starp džeza ievērojamākajām izcilībām: Dž. Koltreins, Č. Korea, Kīts Džerets (Keith Jarrett, klavieres, elektriskās klavieres), B. Evanss, H. Henkoks, D. Holands, R. Kārters, Billijs Kobems (Billy Cobham, bungas), Dž. Maklaflins, Džons Skofīlds (John Scofield, elektriskā ģitāra), T. Viljamss un citi.

Autoritatīvā džeza žurnāla Down Beat (ASV) gadskārtējā lasītāju aptaujā M. Deiviss trīs reizes (1955; 1957; 1961) atzīts par labāko trompetistu, viņš saņēmis deviņas Grammy balvas (arī par mūža ieguldījumu, 1990), savukārt viņa Kind of Blue ir visu laiku pieprasītākais džeza albums. M. Deivisam raksturīgo trompetes skanējumu un spēles paņēmienus vēlāk izmantojuši daudzi dažādu paaudžu mūziķi, un viņa joprojām nezūdošā ietekme pārsniedz džeza robežas, ietiecoties arī ritmblūzā, soulā, hiphopā un rokā. 

M. Deiviss ir viens no nedaudzajiem džezmeņiem, kurš uzņemts Rokenrola slavas zālē (Rock and Roll Hall of Fame, 2006). Kind of Blue un Bitches Brew iekļauti žurnāla Rolling Stone 500 visu laiku ievērojamāko albumu sarakstā (Greatest Albums of All Time, 2020).

Mūziķa personībai un talantam veltītas vairākas grāmatas, piemēram, Ešlija Kāna (Ashley Khan) “Kind of Blue: Mailza Deivisa meistardarba radīšana” (Kind of Blue: the Making of the Miles Davis Masterpiece, 2001); Kvinsija Trūpa (Quincy Troup) “Mailzs un es” (Miles and Me, 2002), dokumentālās filmas “Jūdzēm priekšā”* (Miles Ahead, režisors Kenets Līvaiss, Kenneth Levis, 1986); “Mailza Deivisa stāsts” (The Miles Davis Story, režisors Maiks Dibs, Mike Dibb, 2002) u. c., kā arī spēlfilma “Jūdzēm priekšā”* (Miles Ahead, režisors Dons Čīdls, Don Cheadle, 2015). M. Deiviss sarakstījis memuāru grāmatu “Mailzs: autobiogrāfija” (Miles: The Autobiography, 1990, sadarbībā ar K. Trūpu).

Musings of Miles (1955, Prestige); Blue Moods (1955, Prestige); Dig (1956, Prestige); Quintet/Sextet (1956, Prestige); Walkin’ (1957, Prestige); Birth of the Cool (1957, Capitol); Cookin’ (1957, Prestige); Bags’ Groove (1957, Prestige); ‘Round About Midnight (1957, Columbia); Miles Ahead (1957, Columbia); Relaxin’ (1958, Prestige); Milestones (1958, Columbia); Ascenseur pour l'échafaud (1958, Fontana, mūzika tāda paša nosaukuma filmai); Miles Davis and the Modern Jazz Giants (1959, Prestige); Porgy and Bess (1959, Columbia); Kind of Blue (1959, Columbia); Workin’ (1959, Prestige); Sketches of Spain (1960, Columbia); Steamin’ (1961, Prestige); Someday My Prince Will Come (1961, Columbia); E.S.P. (1965, Columbia); Miles Smiles (1967, Columbia); Sorcerer (1967, Columbia); Nefertiti (1967, Columbia); Filles de Kilimanjaro (1968, Columbia); In a Silent Way (1969, Columbia); Bitches Brew (1970, Columbia); Jack Johnson (1971, Columbia); On the Corner (1972, Columbia); Get Up With It (1974, Columbia); Tutu (1986, Warner Bros.).

 * uzrādīts izdošanas gads, kas dažreiz nesakrīt ar ierakstīšanas gadu