Rubber Soul bieži minēts kā darbs, kas aizsāka Beatles jaunrades brieduma fāzi, kurā par noteicošajiem kļuva nevis komerciāli, bet mākslinieciski apsvērumi, savukārt populārās kultūras kontekstā iezīmējās dalījums popmūzikā un rokmūzikā. Rubber Soul veicināja rokmūzikas žanrisko pamatu izveidošanos un albuma (LP) formāta izvirzīšanos par tās mākslinieciskā un komerciālā potenciāla pamatizpausmi (atšķirībā no agrāk dominējošā singlu formāta). Producents Dž. Mārtins memuāros “Viss, kas vajadzīgs, ir ausis” (All You Need Is Ears, 1979) raksta, ka Rubber Soul tapšanas laikā viņi ar grupu pirmo reizi par albumu domājuši ne vairs kā par atsevišķu dziesmu apkopojumu, bet gan kā vienotu mākslas darbu ar estētisku pašvērtību, kas šajā gadījumā visspilgtāk izpaužas izturētā skanējumā un noskaņojumā. Aizsākot jaunu tendenci populārajā mūzikā, Rubber Soul piedāvāja mūziku, kas vairāk piemērota nevis dejošanai, bet mierīgai refleksijai.
Rubber Soul
Saistītie šķirkļi
The Beatles 1965. gada albums Rubber Soul.
Satura rādītājs
Darbu ar Rubber Soul grupa sāka nedaudz vairāk kā divus mēnešus pēc albuma Help! un tāda paša nosaukuma spēlfilmas ("Palīgā!", režisors Ričards Lesters, Richard Lester) iznākšanas. Ierakstu kompānija EMI jaunā albuma izdošanu bija ieplānojusi pirms Ziemassvētkiem (Beatles izdevējkompānija Parlophone bija EMI koncerna struktūrvienība), tādēļ tā ieskaņošanai (arī vairāku dziesmu sacerēšanai) atlika tikai mēnesis. No 12.10.1965. līdz 11.11.1965. albuma sesijām studijā Abbey Road grupa veltīja 13 dienas, kurās ierakstīja 13 Rubber Soul iekļautus skaņdarbus (LP 14. kompozīcijas Wait pamatieskaņojums bija veikts jau iepriekšējā albuma Help! tapšanas laikā), kā arī dziesmas Day Tripper un We Can Work It Out, kas reizē ar albumu tika izdotas divu A pušu singlā.
Iepriekšējie panākumi Beatles bija nodrošinājuši tolaik mūzikas industrijā reti sastopamu radošo brīvību, ļaujot pavadīt vairāk laika studijā, turklāt sesijas pirmo reizi notika bez ilgstošiem koncertdarbības, filmēšanās vai citu iemeslu izraisītiem pārtraukumiem. Šajā situācijā grupai radās iespēja vēl nepieredzēti rūpīgi izstrādāt aranžējumus (dažām dziesmām tika ieskaņotas vairākas, savstarpēji būtiski atšķirīgas versijas), kā arī nodoties daudzveidīgiem muzikāliem meklējumiem un neierastiem tehnoloģiskiem risinājumiem, aizsākot eksperimentālu jaunrades metodi, kas kulminēja tās nākamajos albumos.
Laikā starp Help! iznākšanu un Rubber Soul sesijām grupa veica mēnesi ilgu koncertturneju pa Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV). Tajā gūtie iespaidi nostiprināja tās dalībnieku aizraušanos ar soulmūziku, kā arī nesen dzimušo folkroka stilistiku, īpaši Boba Dilana (Bob Dylan) un The Byrds jaunradi. Vairāk vai mazāk izteiktas šo avotu ietekmes sastopamas arī viņu jaunajā mūzikā. Atšķirībā no Beatles agrīnā repertuāra eiforiskās aizrautības, Rubber Soul dziesmām raksturīgs lēnāks temps, atslābinātāks skanējums un introspektīva noskaņa. Šajā laikā grupas mūziķi bija kaislīgi marihuānas smēķētāji, un arī viņu muzikālās mentalitātes maiņa bieži skaidrota ar marihuānas atslābinoši relaksējošo efektu.
Albumā dzirdamas tikai oriģināldziesmas. Divu – Think for Yourself un If I Needed Someone – autors ir Džordžs Harisons (George Harrison); otrā, kurā ģitārists ietekmējies no The Byrds folkroka skanējuma, nereti atzīta par viņa tobrīd pārliecinošāko sacerējumu. 12 pārējos skaņdarbus sacerējuši Džons Lenons (John Lennon) un Pols Makartnijs (Paul McCartney). Galveno balsi vairumā gadījumu iedziedājis dziesmas vai tās pamatieceres autors. Sekojot tradīcijai, vienu skaņdarbu – kantrī stilizāciju What Goes On – albumā dzied arī Ringo Stārs (Ringo Starr), kurš līdzās Dž. Lenonam un P. Makartnijam pirmoreiz minēts arī kā līdzautors.
Lielā mērā pateicoties B. Dilana piemēram, Beatles šajā laikā apguva personiskāku, savai dzīves izjūtai tuvāku tekstu rakstības manieri, kam raksturīgs savdabīgs, dažbrīd sirreāls humors un ironiski zemteksti. Tematikā joprojām dominē mīlestība, taču tās traktējums kļuvis plašāks un reālistiskāks. Agrāk jauneklīgi romantisko jūsmu nomainījis daudzslāņaināku, nereti arī komplicētu attiecību tēlojums, kurā netrūkst ne cinisma (dziesmas Run for Your Life varonis draud izrēķināties ar draudzeni, ja pieķers to ar citu puisi), ne mīlestības kā universāla garīga spēka cildinājuma (dziesma The Word), kas jau drīzumā, līdz ar hipiju kustības izplatību, kļuva par plaši izplatītu populārās mūzikas tematiku, bet šajā laikā vēl bija jaunums.
Starp albuma pazīstamākām kompozīcijām ir P. Makartnija romantiskā popbalāde Michelle un satīriskā rokdziesma Drive My Car, kā arī vairākas kompozīcijas, kuru autorība primāri piedēvēta Dž. Lenonam: Norwegian Wood (This Bird Has Flown) – liriski smalka melodija, kam savdabīgu kolorītu piešķir Dž. Harisona spēlēta sitāras partija (pirmais plaši pazīstamais šā indiešu instrumentu izmantojums Rietumu populārajā mūzikā), balāde Girl un In My Life – smeldzīgi nostalģiska refleksija par Liverpūlē aizvadīto bērnības un pieaugšanas laiku.
The Beatles – Rubber Soul.
Tāpat kā iepriekšējie Beatles albumi, ASV Rubber Soul iznāca no oriģinālā britu izdevuma atšķirīgā versijā. Pēc amerikāņu izdevēju Capitol Records iniciatīvas dziesmas Drive My Car, What Goes On, Nowhere Man un If I Needed Someone tajā aizstātas ar iepriekš britu Help! iekļautajām, bet ASV neizdotajām I’ve Just Seen a Face un It’s Only Love, tā akcentējot albumam piemītošo folkmūzikas ievirzi. Daudzi apskatnieki minējuši, ka tādējādi amerikāņu publikai laupīta iespēja pilnvērtīgi novērtēt LP māksliniecisko ieceri, tomēr šai Rubber Soul versijai bijusi tālejoša ietekme uz B. Dilana, The Beach Boys, Mārvina Geja (Marvin Gaye), Stīvija Vondera (Stevie Wonder), Toma Petija (Tom Petty) un daudzu citu amerikāņu mūziķu jaunradi.
Rubber Soul astoņas nedēļas noturējās britu albumu tabulas virsotnē (ASV – sešas). Neviena no LP iekļautajām dziesmām Lielbritānijā singlā neiznāca, taču reizē ar to izdotais Day Tripper/We Can Work It Out kļuva par pasaules mēroga hitu un, tāpat kā astoņi iepriekšējie Beatles singli, sasniedza Nr. 1 pozīciju grupas dzimtenē un daudzās citās valstīs; 1966. gada sākumā britu singlu topa līderpozīcijā izvirzījās arī dziesma Michelle grupas The Overlanders versijā.
Rubber Soul divreiz (2003. un 2012. gadā) iekļauts žurnāla Rolling Stone 500 visu laiku ievērojamāko albumu saraksta (500 Greatest Albums of All Time) piektajā vietā; 2020. gadā tas minēts šā reitinga 35. vietā.
Atzīmējot Rubber Soul iznākšanas piecdesmitgadi (2015), Rolling Stone rakstīja, ka tā bijusi līdz tam “pati neparastākā, bet arī pati siltākā, draudzīgākā un emocionāli tiešākā viņu [Beatles] radītā mūzika,” piebilstot, ka “mēs visi dzīvojam nākotnē, ko aizsāka šis albums”.
| 1. puse | |||
| Nr. p. k. | Nosaukums | Autors | Galvenā balss |
| 1. | Drive My Car | Dž. Lenons / P. Makartnijs | P. Makartnijs un Dž. Lenons |
| 2. | Norvegian Wood (This Bird Has Flown) | Dž. Lenons / P. Makartnijs | Dž. Lenons |
| 3. | You Won’t See Me | Dž. Lenons / P. Makartnijs | P. Makartnijs |
| 4. | Nowhere Man | Dž. Lenons / P. Makartnijs | Dž. Lenons |
| 5. | Think For Yourself | Dž. Harisons | Dž. Harisons |
| 6 | The Word | Dž. Lenons / P. Makartnijs | Dž. Lenons, P. Makartnijs un Dž. Harisons |
| 7. | Michelle | Dž. Lenons / P. Makartnijs | P. Makartnijs |
| 2. puse | |||
| 1. | What Goes On | Dž. Lenons / P. Makartnijs / R. Stārkijs | R. Stārs |
| 2. | Girl | Dž. Lenons / P. Makartnijs | Dž. Lenons |
| 3. | I’m Looking Through You | Dž. Lenons / P. Makartnijs | P. Makartnijs |
| 4. | In My Life | Dž. Lenons / P. Makartnijs | Dž. Lenons |
| 5. | Wait | Dž. Lenons / P. Makartnijs | Dž. Lenons un P. Makartnijs |
| 6. | If I Needed Someone | Dž. Harisons | Dž. Harisons |
| 7. | Run for Your Life | Dž. Lenons / P. Makartnijs | Dž. Lenons |
Multivide
The Beatles 1965. gada albums Rubber Soul.