20. gs. 60. gados Beatles bija lieli nopelni rietumu jaunatnes kultūras attīstībā un rokmūzikas māksliniecisko pamatu izveidē.  Beatles un Bobs Dilans (Bob Dylan) vairāk nekā jebkurš cits mūziķis veicināja roka estētisko un idejisko briedumu, padarot to par vienu no savas un dažu nākamo paaudžu masveidīgākajām, sociāli un mākslinieciski nozīmīgākajām pašizpausmēm. Radoši piesātinātākajā periodā (1962–1970) grupā muzicēja ritma ģitārists un dziedātājs Džons Lenons (John Lennon, pilnā vārdā Džons Vinstons Lenons, John Winston Lennon, kopš 1969. gada – Džons Ono Lenons, John Ono Lennon), basģitārists un dziedātājs Pols Makartnijs (Paul McCartney, pilnā vārdā Džeimss Pols Makartnijs, James Paul McCartney), ģitārists un dziedātājs Džordžs Harisons (George Harrison), kā arī bundzinieks un dziedātājs Ringo Stārs (Ringo Starr, īstajā vārdā Ričards Stārkijs, Richard Starkey).

1957. gadā septiņpadsmitgadīgais Dž. Lenons Liverpūlē nodibināja grupu The Quarrymen, kurai pēc dažiem mēnešiem pievienojās piecpadsmitgadīgais P. Makartnijs un vēl nedaudz vēlāk – četrpadsmitgadīgais Dž. Harisons. Pēc vairākām pārējo dalībnieku un nosaukuma maiņām, šie trīs ģitāristi izkristalizējās par grupas pamatkodolu, ko 1960. gadā papildināja Dž. Lenona mācību biedrs Liverpūles Mākslas koledžā Stjuarts Satklifs (Stuart Satcliffe). Neilgu laiku grupa bija pazīstama kā The Beatals; Silver Beetles un Silver Beatles, līdz tika izraudzīts nosaukums The Beatles – ortogrāfiski izkropļots Beetles (“Vaboles”) – netieša atsauce uz amerikāņu mūziķa Badija Hollija (Buddy Holly) grupu The Crickets (“Circeņi”) un apzīmējumu Beat (“Bīts”). 1960. gada vasarā, papildinājuši sastāvu ar bundzinieku Pītu Bestu (Pete Best), Beatles devās pirmajā peļņas braucienā uz Hamburgu, kur spēlēja naktsklubos. Divus nākamos gadus grupa regulāri uzstājās gan Hamburgā, gan Liverpūlē, kur tās pamatrezidence bija klubs Cavern (1961.–1963. gadā Beatles te uzstājās 292 reizes).

1961. gadā, beidzoties otrajai Hamburgas vizītei, S. Satklifs izlēma mākslas studijas turpināt Vācijā un grupu atstāja (1962. gadā S. Satklifs Hamburgā nomira) – turpmāk basģitāru viņa vietā spēlēja P. Makartnijs. 1961. gadā Hamburgā Beatles kā pavadītājsastāvs ar nosaukumu The Beat Brothers piedalījās angļu rokenrola dziedātāja Tonija Šeridana (Tony Sheridan) ierakstu sesijās – šie ieskaņojumi vēlāk izdoti dažādos salikumos ar dažādiem nosaukumiem – My Bonnie, Ain’t She Sweet, In the Beginning (Circa  1960), The Beatles First un citi.

1962. gadā Beatles noslēdza menedžmenta līgumu ar Liverpūles uzņēmēju Braienu Epstainu (Brian Epstein), kuram bija liela nozīme grupas vēlāko panākumu nodrošināšanā. Pēc sākotnēji neveiksmīgām pārrunām ar vairākām ierakstu kompānijām, B. Epstainam izdevās vienoties par sadarbību ar EMI Records filiāles Parlophone vadītāju Džordžu Mārtinu (George Martin), kurš producēja gandrīz visus turpmākos Beatles ierakstus. 1962. gada vasarā, sākot pirmās sesijas Dž. Mārtina vadībā, Beatles nomainīja bundzinieku, P. Besta vietā pieņemot R. Stāru no Liverpūles grupas Rory Storm and the Hurricanes – turpmāk sastāvs palika nemainīgs līdz pat grupas pastāvēšanas beigām.

Grupas pirmajos albumos līdzās Dž. Lenona un P. Makartnija dziesmām skanēja arī citu autoru sacerējumi – parasti tie bija amerikāņu rokenrola, ritmblūza, soula vai kantrī skaņdarbi. Savukārt kopš albuma Rubber Soul (1965) repertuārā bija tikai grupas dalībnieku dziesmas. Stilistika dažu gadu laikā mainījās no vienkāršām skifla, bīta, rokenrola un mūzikhola tradīcijās balstītām mīlasdziesmām uz izsmalcinātiem skaņdarbiem ar komplicētām muzikālām idejām un daudzveidīgām ietekmēm, starp kurām minama B. Dilana jaunrade, indiešu klasiskā mūzika, avangarda komponistu Karlheinca Štokhauzena (Karlheinz Stockhausen) un Džona Keidža (John Cage) darbi, kā arī aktuālās populārās mūzikas tendences – blūzroks, folkroks, souls, psihedēlija un citas. Beatles inspirācijas neaprobežojās ar mūziku – viņus iedvesmoja arī britu absurda un melnā humora tradīcijas, dadaisma un sirreālisma estētika, indiešu garīgās mācības (grupas aizraušanās ar transcendentālo meditāciju ievērojami veicināja rietumu pasaules interesi par austrumu garīgajām praksēm), Mikelandželo Antonioni (Michelangelo Antonioni) filmas, Lūisa Kerola (Lewis Carroll), Timotija Līrija (Timothy Leary) grāmatas. Agrīnajos ierakstos dzirdamas gandrīz tikai ģitāras, mutes harmonikas un sitamie instrumenti (reizēm arī Dž. Mārtina spēlētās klavieres), savukārt kopš 60. gadu vidus instrumentārijs ieguva gandrīz neierobežotu mērogu – tika izmantots simfoniskais orķestris, stīgu kvartets, sītara, tabla un citi indiešu instrumenti un novatoriski tehnoloģiski risinājumi, kas vēlāk bieži lietoti daudzu citu mūziķu ierakstos.

Kaut vairākums Beatles dziesmu pazīstamas kā Dž. Lenona un P. Makartnija kopdarbi, ir zināms, ka sākot no 60. gadu vidus abi pārsvarā strādājuši individuāli, un kopīgi parakstītajiem skaņdarbiem bieži bijis viens galvenais autors. P. Makartnija sacerējumus raksturo spilgti izteikts melodisms un optimisms, kā arī stilistiska daudzveidība, bet Dž. Lenona radošo rokrakstu veidojis agrīnā rokenrola vienkāršībā sakņots tiešums, sakāpināta emocionālā ekspresija un jutīgums. Kopš 60. gadu vidus repertuāru regulāri papildināja arī Dž. Harisona sacerējumi, kas nereti izceļas ar smalku lirismu un indiešu mūzikas ietekmēm. Dziesmu tekstos līdzās mīlas lirikai un personīgām refleksijām (īpaši raksturīgas Dž. Lenona jaunradei) sastopami arī sociāli un politiski komentāri (A Day In the Life; Eleanor Rigby; Lady Madonna; Revolution; Taxman u. c.), kā arī garīgi meklējumi (visvairāk Dž. Harisona dziesmās) u. c. tematika.

Grupas devums pieskaitāms rokmūzikas visnozīmīgākajiem paraugiem, kas joprojām iedvesmo arvien jaunas mūziķu un klausītāju paaudzes (trīs desmitgades pēc grupas izjukšanas izdotā dziesmu izlase 1 (2000) piedzīvoja vairāk nekā 30 mlj eksemplāru tirāžu un sasniedza pirmo pozīciju 35 valstu pārdošanas tabulās). Ar Dž. Mārtina palīdzību Beatles izkopa oriģinālu ierakstu skanējumu, kurš atstāja milzīgu ietekmi uz neskaitāmiem sekotājiem un laika gaitā piedzīvoja daudzveidīgu attīstību, būtiski veicinot visas rokmūzikas māksliniecisko evolūciju. Lielākā daļa pirmā albuma Please Please Me (1963) tika ieskaņota vienā dienā (tāpat kā vairums grupas pārējo albumu, tas tapis ierakstu studijā Abbey Road Londonā). Līdzās astoņām Dž. Lenona un P. Makartnija dziesmām tajā bija seši citu autoru sacerējumi, un grupas jauneklīgi aizrautīgajā izpildījumā šī mūzika uzrunāja milzīgu jauniešu auditoriju. 30 nedēļas noturoties Lielbritānijas pieprasītāko albumu tabulas pirmajā vietā (līdz to ieņēma grupas otrais albums With the Beatles, 1963), Please Please Me aizsāka milzīgu Beatles (un ģitārmūzikas) popularitātes vilni, kas strauji izplatījās daudzviet pasaulē un tika dēvēts par bītlomāniju (Beatlemania). 1964. gada pirmā koncertturneja pa Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV) – vēsturiski vadošo populārās mūzikas lielvalsti – panākumiem piešķīra globālu mērogu, paverot ceļu uz ASV tirgu arī daudziem citiem britu mūziķiem (The Animals; The Dave Clark Five; Donovans, Donovan; Herman’s Hermits; Manfred Mann; The Rolling Stones; The Troggs u. c.). Dažus turpmākos gadus ASV dominēja britu mūzika – šis fenomens tika dēvēts par britu invāziju (British invasion). 1963.–66. gadā Beatles koncertēja četru kontinentu (Eiropa, Ziemeļamerika, Āzija, Austrālija) 18 valstīs un visur grupu pavadīja masu histērija, tika atdarinātas mūziķu frizūras, ģērbšanās stils un mūzika, savukārt ietekme uz jauno paaudzi tika analizēta kā vēl nebijis sociāls, psiholoģisks un estētisks fenomens. 1966. gadā Beatles pārtrauca koncertdarbību un turpmāk strādāja tikai ierakstu studijā. Šis bezprecedenta lēmums aizsāka radoši nozīmīgāko un bagātāko periodu grupas mūžā, ļaujot tapt dažām no tās izcilākajām skaņuplatēm – Sgt. Pepper’s Lonely Hearts Club Band (1967), Magical Mystery Tour (1967), The Beatles (1968, pazīstama kā White Album) un Abbey Road (1969). Albuma Sgt. Pepper’s Lonely Hearts Club Band ieskaņošanai grupa veltīja 700 stundu, radot vienu no desmitgades slavenākajiem mūzikas darbiem, kas ievērojami paplašināja rokmūzikas idejisko un māksliniecisko arsenālu.

Pēc grupas izjukšanas 1970. gadā tās dalībnieki muzikālo darbību veica katrs atsevišķi. Aktīvākais bija P. Makartnijs, kurš guva plašus panākumus gan ar grupu Wings (20. gs. 70. gados), gan individuāli un, tāpat kā R. Stārs, turpinājis karjeru arī 21. gadsimtā. Dž. Lenonu, kurš 70. gadu 1. pusē izdeva vairākus albumus, 1980. gadā nogalināja garīgi nelīdzsvarots slepkava. Dž. Harisons pirmajos gados pēc Beatles šķiršanās baudīja ievērojamus radošus un komerciālus panākumus, bet turpmāk viņa radošajai darbībai bija sporādisks raksturs.

Beatles filmējušies trīs spēlfilmās: “Grūtas dienas vakars” (A Hard Day’s Night, režisors Ričards Lesters, Richard Lester, 1964, Lielbritānija); “Palīgā!” (Help!, režisors R. Lesters, 1965, Lielbritānija); “Brīnumainais noslēpumainais brauciens” (Magical Mystery Tour, režisors The Beatles un Bernards Noulss, Bernard Knowles, 1967, Lielbritānija) un dokumentālā filmā – “Lai notiek” (Let it Be, režisors Maikls Linzijis-Hogs, Michael Lindsey-Hogg, 1970, Lielbritānija); 2021. gadā klajā nāca režisora Pītera Džeksona (Peter Jackson) trīsdaļīgā dokumentālā filma “The Beatles: Atpakaļ uz sākumu“ (The Beatles: Get Back), kas samontēta no “Lai notiek” vajadzībām filmētā materiāla. Grupas mūzika dzirdama animācijas filmā “Dzeltenā zemūdene” (Yellow Submarine, režisors Džordžs Danings, George Dunning, 1968, Lielbritānija), kuras varoņi ir Beatles vizuāli līdzinieki. Pēc grupas izjukšanas tai veltītas vairākas spēlfilmas, daudzas dokumentālās filmas un vairāki simti grāmatu.

Beatles uzņemti Rokenrola slavas zālē (Rock and Roll Hall of Fame, 1988). 

Beatles nopelni Lielbritānijas kultūras eksporta veicināšanā novērtēti ar Britu Impērijas biedra ordeni (MBE, 1965), ko saņēma visi grupas dalībnieki, savukārt viņu muzikālie sasniegumi godināti ar daudzām mūzikas industrijas balvām. 1999. gadā amerikāņu žurnāls Time grupu ierindoja starp 100 nozīmīgākajiem 20. gs. cilvēkiem, bet žurnālā Rolling Stone 500 visu laiku izcilāko albumu sarakstā (500 Greatest Albums of All Time, 2020) iekļauti deviņi Beatles darbi.

Arī 21. gs. daudzviet pasaulē notiek regulāri Beatles fanu pasākumi, bet tās dalībnieku dzimtajā pilsētā Liverpūlē apskatāmi ar grupas vēsturi saistīti tūrisma objekti. 2023. gadā, 53 gadus pēc grupas izjukšanas, Lielbritānijas singlu tabulas virsotni sasniedza jauns Beatles singls Now and Then, kura pamatā ir Dž. Lenona 1977. gadā veikts demoieskaņojums, ko P. Makartnijs, Dž. Harisons un R. Stārs 1995. un 2022. gadā papildinājuši ar instrumentālām un vokālām partijām; 2025. gadā šī dziesma tika novērtēta ar Grammy balvu kategorijā Labākais roka izpildījums (Best Rock Performance) – tā bija grupas astotā Grammy godalga. Now and Then kļuva arī par Beatles 18. Nr. 1 singlu Lielbritānijā; nacionālajā albumu tabulā grupa šādu panākumu guvusi ar 18 albumiem (ieskaitot izlases). ASV singlu topa (Billboard Hot 100) virsotni tā sasniegusi ar 20 singliem; ASV albumu tabulas (Billboard 200) līderpozīcijā, ieskaitot izlases, bijuši 19 Beatles albumi.

Dž. Lenons (ritma ģitāra, klavieres, mutes harmonikas, vokāls, 1957–1970; miris 1980)

P. Makartnijs (ģitāra, basģitāra, klavieres, vokāls,1957–1970)

Dž. Harisons (ģitāra, vokāls,1958–1970; miris 2001)

S. Satklifs (basģitāra,1960–1961; miris 1962)

P. Bests (sitamie instrumenti, 1960–1962)

R. Stārs (sitamie instrumenti, vokāls, 1962–1970)

A Day in the Life; A Hard Day’s Night; Across the Universe; All My Loving; All You Need is Love; And I Love Her; Back in the U.S.S.R.; Can’t Buy Me Love; Come Together; Day Tripper; Don’t Let Me Down; Eight Days a Week; Eleanor Rigby; Get Back; Girl; Hello, Goodbye; Help!; Here Comes the Sun; Hey Jude; I Feel Fine; I Want to Hold Your Hand; Lady Madonna; Let it Be; Love Me Do; Michelle; Norwegian Wood; Ob-La-Di, Ob-La-Da; Octopus’s Garden; Paperback Writer; Penny Lane; Please Please Me; Revolution; Sgt. Pepper’s Lonely Hearts Club Band; She Loves You; Something; Strawberry Fields Forever; The Ballad of John and Yoko; The Fool on the Hill; The Long and Winding Road; Ticket to Ride; We Can Work it Out; While My Guitar Gently Weeps; With a Little Help from My Friends; Yellow Submarine; Yesterday u. c.

Please Please Me (Parlophone, 1963); With the Beatles (Parlophone, 1963); A Hard Day’s Night (Parlophone, 1964); Beatles for Sale (Parlophone, 1964); Help! (Parlophone, 1965); Rubber Soul (Parlophone, 1965); Revolver (Parlophone, 1966); Sgt. Pepper’s Lonely Hearts Club Band (Parlophone, 1967); Magical Mystery Tour (Parlophone, 1967); The Beatles (pazīstams kā White Album; Apple, 1968); Yellow Submarine (Apple, 1969, mūzika animācijas filmai Yellow Submarine); Abbey Road (Apple, 1969); Let it Be (Apple, 1970); The Beatles at the Hollywood Bowl** (Parlophone, 1977); Live at the BBC** (Parlophone, 1994); Anthology 1 (Apple, 1995);  Anthology 2 (Apple, 1996); Anthology 3 (Apple, 1996); Let It Be… Naked (Apple, 2003); Love (Apple, 2006); On Air – Live at the BBC, Volume 2** (Apple, 2013)

* 20. gs. 60. gados Beatles albumi dažādās valstīs iznāca dažādos sakārtojumos un ar dažādiem nosaukumiem. Šeit uzrādīti sākotnēji Lielbritānijas tirgum paredzētie izdevumi un 1967. gadā tikai Ziemeļamerikā izdotais Magical Mystery Tour, kas vēlāk laists klajā arī Lielbritānijā un citur, kā arī vairāki pēc grupas izjukšanas klajā nākuši albumi ar iepriekš nepubliskotiem ierakstiem.

** koncertieraksti