Kompleksā tapuši daudzi ievērojami klasiskās un populārās mūzikas ieraksti. Plašāko ievērību guvusi Abbey Road (tolaik saucās EMI Recording Studios) saistība ar grupu The Beatles, taču tajā strādājuši arī daudzi citi dažādu žanru un paaudžu mūziķi, t. sk. Marija Kallasa (Maria Callas), Daniels Barenboims (Daniel Barenboim), Pink Floyd, Keita Buša (Kate Bush), Oasis un Kanje Vests (Kanye West).

1929. gadā viena no lielākajām britu ierakstu kompānijam (arī skaņuplašu atskaņotāju, t. s. gramofonu ražotāja) Gramophone Company izsolē iegādājās 19. gs. celtu dzīvojamo ēku ar lielu dārzu Abatijas ceļā 3, Sentdžonsvudas rajonā Londonas Ziemeļrietumdaļā. Īpašumā tika veikta vērienīga pārbūve, kā arī uzceltas vairākas jaunas ēkas, kas pirmo reizi mūzikas industrijas vēsturē bija projektētas tieši ierakstu studiju vajadzībām.

1931. gadā Gramophone Company apvienojās ar vēl vienu gramofonu ražotāju un mūzikas ierakstu izdevēju Columbia Graphophone Company, izveidojot jaunu uzņēmumu Electric and Musical Industries (EMI, vēlāk EMI Records), tādēļ jauno studiju kompleksu nosauca par EMI Recording Studios (“EMI ierakstu studijas”). Tā atklāšana un pirmā ierakstu sesija notika 1931. gada 12. novembrī, kad Londonas simfoniskais orķestris (London Symphony Orchestra) izmeklētas publikas klātbūtnē izpildīja angļu komponista Edvarda Elgara (Edward Elgar) sacerējumus (autors arī bija orķestra diriģents).

Līdz 20. gs. 80. gadiem kompleksu veidoja trīs studijas. Lielākā – ar 492 m² platību – bija Pirmā studija (Studio One), kas paredzēta lielu simfonisko orķestru un koru ieskaņošanai. 70. gadu nogalē, jaunu klasiskās mūzikas ierakstu īpatsvaram mazinoties, studija tika pārprofilēta kinomūzikas ieskaņošanai, taču arī vēlāk tajā strādājuši gan klasiskās, gan populārās mūzikas izpildītāji.

Vairāk nekā 200 m² plašā Otrā studija (Studio Two) sākotnēji bija paredzēta džeza orķestru ieskaņojumiem, bet 20. gs. 60. gados kļuva par Beatles pastāvīgo darba vietu un kopš tā laika nereti dēvēta par slavenāko studiju pasaulē.

Platības ziņā mazākā – 120 m² – ir Trešā studija (Studio Three), kur pirmajās desmitgadēs visbiežāk notika kamermūzikas ieraksti. Kopš 60. gadiem tā uzņēmusi arī daudzus roka un popa māksliniekus, bet 2011. gadā neilgi pirms nāves Trešajā studijā pēdējo sesiju ar Toniju Benetu (Tony Bennett) veica Eimija Vainhausa (Amy Winehouse).

Trīs iepriekšminētās studijas darbojas joprojām, bet 1980. gadā kompleksu papildināja t. s. Penthausa studija (The Penthouse), kas galvenokārt paredzēta ierakstu miksēšanai un dažādām pēcapstrādes manipulācijām. 2017. gadā tika atklāts Vārtu nams (The Gatehouse) un Priekšistaba (The Front Room) – salīdzinoši nelielas studijas relatīvi maza budžeta ieskaņojumiem.

Valstiskā un vēsturiskā kontekstā Abbey Road statusu stiprinājusi arī iesaiste nācijas dzīvē nozīmīgos brīžos un norisēs. Vairākas desmitgades Abbey Road tika ieskaņota tobrīd valdošā monarha gadskārtējā Ziemassvētku runa, bet 1939. gada 3. septembrī – karaļa Džordža VI (King George VI) uzruna nācijai, kurā tika izziņots Otrā Pasaules kara sākums (Džordžs VI atradās Bakingemas pilī un viņa runu tiešraidē translēja raidsabiedrība BBC, taču tās signāls pa telefona kabeli tika noraidīts arī uz Abbey Road); dažas nedēļas vēlāk EMI karaļa runu tiražēja skaņuplatē. Kara laikā regulārus propagandas vēstījumus studijā ierunāja premjerministrs Vinstons Čērčils (Winston Churchill).

20. gs. 30. un 40. gados kompleksā regulāri strādāja diriģenti Arturo Toskanīni (Arturo Toscanini) un Oto Klemperers (Otto Klemperer), arī pianists Vladimirs Horovics (Vladimir Horowitz). 1932. gadā E. Elgara “Vijolkoncertu si minorā” ar Londonas simfonisko orķestri (diriģents E. Elgars) ieskaņoja 16 gadus vecais Jehūdi Menuhins (Yehudi Menuhin), kurš drīzā nākotnē kļuva par vienu no izcilākajiem vijolniekiem pasaulē un arī vēlāk veica daudz ieskaņojumu Pirmajā studijā – gan kā vijolnieks, gan diriģents. 1966. gadā J. Menuhins un indiešu sitārists Ravi Šankars (রবি শংকর, Ravi Shankar) ieskaņoja albumu West Meets East (1967) – pirmo šāda līmeņa darbu, kurā apvienota Rietumu un Indijas klasiskā mūzika.

50. un 60. gados Abbey Road tapa ievērojama daļa operdziedātājas M. Kallasas diskogrāfijas. Kopš 50. gadiem tur ieskaņojās čellists Mstislavs Rostropovičs (Мстислав Леопольдович Ростропович), bet 1965. gadā E. Elgara čellkoncertu ar Londonas simfonisko orķestri (diriģents Džons Barbirolli, John Barbirolli) ierakstīja 20 gadus vecā Žaklīna di Prē (Jacqueline du Pré), kurai šis veikums sagādāja plašu ievērību, aizsākot neilgu (slimības dēļ), bet intensīvu starptautisku panākumu periodu. 1966. gadā ierakstu sesijā ar Angļu kamerorķestri (English Chamber Orchestra) kā diriģents debitēja D. Barenboims, kurš agrāk Abbey Road bija veicis ievērojamus klaviermūzikas ieskaņojumus.

60. gados Pirmajā studijā regulāri strādāja diriģents Herberts fon Karajans (Herbert von Karajan) un pianists Svjatoslavs Rihters (Святослав Теофилович Рихтер), un arī vēlāk tur ieskaņojumus veikuši daudzi ievērojami mūziķi, t. sk. Andrē Previns (André Previn), Montserata Kavaljē (Montserrat Caballé), Kiri Te Kanava (Kiri Te Kanava) un Jevgeņijs Kisins (Евгений Игоревич Кисин).

Sākotnēji EMI un attiecīgi arī Abbey Road repertuāra politika galvenokārt bija orientēta uz klasisko mūziku, tomēr jau 20. gs. 40. gados, lielā mērā pateicoties The Joe Loss Orchestra, Glenn Miller Orchestra u. c. deju un džeza orķestru ierakstiem, studija ieņēma nozīmīgu vietu arī populārās mūzikas apritē.

1958. gadā Klifs Ričards (Cliff Richard) Otrajā studijā iedziedāja Move It – pirmo britu rokenrola singlu. Šo dziesmu K. Ričards izpildīja ar grupu The Drifters, kura drīz nomainīja nosaukumu uz The Shadows, un 1960. gadā ierakstīja debijas singlu bez dziedātāja – instrumentālu ģitārmūzikas kompozīciju Apache, kas sniegusi lielu ietekmi pirmajai rokmūziķu paaudzei. Turpmāk K. Ričards un Shadows – gan kopā, gan atsevišķi – Abbey Road ierakstījās regulāri.

1967. gadā Trešajā studijā debijas albumu The Piper at the Gates of Dawn ieskaņoja grupa Pink Floyd, kas Abbey Road radījusi arī citus rokmūzikas klasikai pieskaitāmus darbus t. sk. The Dark Side of the Moon (1973) un Wish You Were Here (1975).

20. gs. 60. un 70. gados Abbey Road tapa arī Donovana (Donovan); Šērlijas Besijas (Shirley Bassey); The Zombies; The Hollies; The Pretty Things; Jeff Beck Group; Felas Kuti (Fela Kuti); Sida Bareta (Syd Barrett); Ela Stjuarta (Al Stewart); The Alan Parsons Project (ilggadēja Abbey Road inženiera un producenta Alana Pārsonsa, Alan Parsons, projekts) u. c. mūziķu ieskaņojumi.

Kopš 80. gadiem tur regulāri strādājusi K. Buša, bet 20. gs. nogalē sesijas aizvadījuši arī Radiohead; Oasis; Depeche Mode; Take That; Spice Girls un citi.

06.06.1962. Abbey Road pirmo izmēģinājuma sesiju producenta Džordža Mārtina (George Martin) vadībā veica Beatles – jauna grupa no Liverpūles, kas turpmāk bieži strādāja Otrajā studijā. Tur ieskaņota visa tās diskogrāfija, atskaitot albumu Let It Be (1970) un dažus singlos izdotus skaņdarbus. 60. gadu pirmajā pusē Beatles kļuva par populārāko grupu pasaulē, bet desmitgades turpinājumā, atsakoties no koncertdarbības, pilnībā koncentrējās uz darbu studijā, padarot to par jaunrades laboratoriju, un kopā ar Dž. Mārtinu un Abbey Road inženieriem izstrādājot novatoriskas ieskaņošanas metodes un daudzus vēlāk plaši izplatītus tehnoloģiskus jauninājumus. 25.06.1967. grupa ar Pirmajā studijā izpildītu dziesmu All You Need Is Love pārstāvēja Lielbritāniju pirmajā globāla mēroga televīzijas satelītu tiešraidījumā Our World (“Mūsu pasaule”). Savukārt pēdējam šajā studijā radītajam albumam grupa devusi nosaukumu Abbey Road (1969).

Pēc Beatles izjukšanas visi tās bijušie dalībnieki Abbey Road ieskaņojuši soloalbumus.

21. gs. pirmajās desmitgadēs mūzikas industrijā notikušo pārmaiņu rezultātā lielo studiju nozīme mazinājās, taču arī šajā laikā Abbey Road strādājuši daudzi ievērojami mākslinieki: Niks Keivs (Nick Cave, albums No More Shall We Part, 2001), K. Buša (Aerial, 2005, un 50 Words for Snow, 2011), K. Vests (koncertalbums Late Orchestration, 2006), Maiks Oldfīlds (Mike Oldfield, albums Music of the Spheres, 2007), Stings (Sting, albums Symphonicities, 2010), Florence & the Machine (Ceremonials, 2011) un citi.

Abbey Road ir viena no pasaulē ievērojamākām ierakstu māsterēšanas (pēcapstrādes) un remāsterēšanas (skaņas restaurācijas) studijām, kuras pakalpojumus izmantojuši arī latviešu mūziķi, t. sk. Raimonds Pauls (albums White Melodies, 2001) un “Instrumenti” (Tru, 2011).

Neformāls apzīmējums Abatijas ceļa studijas (studija) mūzikas industrijā un presē figurēja arī agrāk, taču oficiāla nosaukuma maiņa notika 1976. gadā, kad EMI Recording Studios tika pārdēvētas par Abbey Road Recording Studios.

2010. gadā Lielbritānijas valdība Abbey Road kompleksam un netālajai, uz Beatles albuma Abbey Road vāka redzamajai t. s. zebras tipa gājēju pārejai piemēroja aizsargājama vēstures pieminekļa statusu (English Heritage); minētā gājēju pāreja arī 21. gs. ir populārs tūristu apskates objekts.

2013. gadā, līdz ar EMI Records īpašnieku maiņu, Abbey Road kļuva par Nīderlandes mūzikas korporācijā Universal Music Group ietilpstošās kompānijas Virgin Records īpašumu.