Vairāk nekā septiņas desmitgades ilgušas profesionālās karjeras laikā izpelnījies augstu autoritāti kā ievērojams tradicionālās populārās mūzikas un Lielās amerikāņu dziesmu grāmatas repertuāra izpildītājs.
Tonijs Benets
amerikāņu dziedātājs
Saistītie šķirkļi
Tonijs Benets. 20. gs. 60. gadi.
Satura rādītājs
Bērnība, jaunība, mūzikas gaitu sākums
Dzimis trūcīgā itāļu imigrantu ģimenē. Pusaudža vecumā sāka strādāt par dziedātāju un oficiantu itāļu restorānos, kā arī mācījās mūziku un mākslu Ņujorkas Industriālās mākslas skolā (School of Industrial Art). Mācības pabeigt nevarēja atļauties, taču visu dzīvi turpināja gan dziedāt, gan gleznot (darbi izstādīti daudzās valstīs). 18 gadu vecumā tika iesaukts ASV bruņotajos spēkos un Otrā pasaules kara beigu periodā kā kājnieks piedalījās karadarbībā Eiropā. Pēc demobilizācijas kara veterānu sociālās adaptācijas programmas ietvaros pilnveidoja vokālo tehniku, kā arī atsāka uzstāties restorānos un naktsklubos. 1949. gadā jauno vokālistu piedalīties savā koncertturnejā uzaicināja aktieris un dziedātājs Bobs Houps (Bob Hope), kurš arī ierosināja viņa līdzšinējo skatuves vārdu Džo Bari (Joe Bari) nomainīt pret Tonijs Benets.
Profesionālā darbība
20. gs. 50. gadi. Pirmie panākumi
1950. gadā T. Benets noslēdza līgumu ar ierakstu kompāniju Columbia Records. Vispirms dziedātājs guva panākumus ar popmūzikas ierakstiem stīgu orķestra pavadījumā: 1951. gadā par ASV Nr. 1 singliem kļuva sentimentāla balāde Because of You un Henka Viljamsa (Hank Williams) hita Cold, Cold Heart interpretācija – šis T. Beneta ieskaņojums dziesmas autoram sagādāja pirmo ievērību ārpus kantrīmūzikas publikas. Savukārt 1953. gadā topa līderpozīcijā astoņas nedēļas noturējās enerģiskā svinga stilistikā ieturēts singls Rags to Riches, un turpmāk T. Beneta izpildījuma manierē t. s. krūneru maigi romantiskais dziedājums bieži apvienots ar džeza tehniku. Dziedātājs daudz uzstājās gan ar maziem džeza sastāviem, gan lieliem orķestriem un desmitgades beigās koncertēja un ieskaņoja vairākus albumus ar Kaunta Beizija (Count Basie) bigbendu.
60. un 70. gadi. Autoritātes nostiprināšana un apsīkums
1962. gadā klajā nāca singls Once Upon a Time, taču radio dīdžeji priekšroku deva nevis tā tituldziesmai, bet B pusē iekļautai romantiskai balādei I Left My Heart in San Francisco – tobrīd jau gandrīz 10 gadus vecam Džordža Korija (George Cory) un Daglasa Krosa (Douglass Cross) sacerējumam, kas kļuva par pašu pazīstamāko T. Beneta repertuāra skaņdarbu, nodrošināja viņam pirmās Grammy balvas (kategorijās Gada ieraksts, Record of the Year, un Labākais solo vokāla izpildījums, Best Solo Vocal Performance) un populārās mūzikas vēsturē saglabājies pateicoties tieši viņa interpretācijai.
Arī vēlāk dziedātājs veica augstvērtīgus ierakstus un regulāri uzstājās prestižos naktsklubos, taču tradicionālās popmūzikas aktualitātes zudums, kas sākās jau rokenrola uzplaukuma laikā un īpaši strauji progresēja līdz ar britu invāzijas un ģitārgrupu modes sākumu 60. gadu 1. pusē, mazināja publikas interesi arī par T. Benetu un vairumu citu šāda veida repertuāra izpildītāju.
Popularitātes kritums noveda pie domstarpībām un attiecību pārtraukšanas ar Columbia un paša dziedātāja ierakstu kompānijas Improv nodibināšanas. Par spīti vairākiem augstu vērtējumu guvušiem izdevumiem, t. sk. diviem albumiem ar džeza pianistu Bilu Evansu (Bill Evans) – The Tony Bennett/Bill Evans Album (1975) un Together Again (1977) – Improv darbība nebija veiksmīga, turklāt tās biznesa problēmas sakrita ar T. Beneta personiskās dzīves sarežģījumiem (laulības izjukšana, narkomānija, nodokļu parādi), kas 70. gadu nogalē noveda pie vairākus gadus ilga karjeras pārtraukuma.
80. un 90. gadi. Atdzimšana
Profesionālo darbību T. Benets atsāka 80. gadu 1. pusē. Šajā laikā viņš atjaunoja sadarbību ar kādreizējo aranžētāju un pianistu Ralfu Šeronu (Ralph Sharon), kā arī Columbia, kas turpmāk izdeva gandrīz visus viņa ieskaņojumus. Savukārt par dziedātāja menedžeri kļuva viņa dēls Denijs Benets (Danny Bennett).
1994. gadā pārsteidzošus panākumus, kas principiāli izmainīja T. Beneta statusu, guva uzstāšanās mūzikas televīzijas MTV pārrraidē Unplugged. Tajā ieskaņotais koncertalbums MTV Unplugged: Tony Bennett izpelnījās Grammy balvu kategorijā Gada albums (Album of the Year), ļaujot pilnvērtīgi iekļauties aktuālajā mūzikas apritē. Jaunas klausītāju paaudzes interesi veicināja arī uzstāšanās Glastonberijas festivālā (Glastonbury Festival) Anglijā 1998. gadā.
21. gs. pirmās desmitgades. Karjeras virsotne
Pretēji mūzikas industrijas tradīcijām, lielākos komercpanākumus T. Benets guvis jau veterāna vecumā, būdams pēdējais tik ievērojamais un aktīvais izpildītājs, kurš 21. gs. mūzikas apriti saista ar tradicionālās populārās mūzikas t. s. zelta periodu 20. gs. 1. pusē.
Tonijs Benets uzstājas Ņūportas džeza festivālā. ASV, 01.2002.
Albumos Duets: An American Classic (2006) un Duets II (2011) T. Benets savu klasisko repertuāru iedziedājis duetos ar dažādu paaudžu un žanru izpildītājiem: Polu Makartniju (Paul McCartney), Aritu Frenklinu (Aretha Franklin), Villiju Nelsonu (Willie Nelson), Eltonu Džonu (Elton John), Stīviju Vonderu (Stevie Wonder), Elvisu Kostello (Elvis Costello), k. d. lengu (k. d. leng), Stingu (Sting), Noru Džounsu (Norah Jones), Dixie Chics u. c. Pirmā duetu antoloģija ASV sasniedza trešo vietu, bet otrā T. Benetam ļāva pirmoreiz izvirzīties topa virsotnē, padarot 85 gadus veco dziedātāju par vecāko mūziķi, kurš guvis šādu panākumu. Savukārt ar Eimiju Vainhausu (Amy Winehouse) ieskaņotā dziesma Body and Soul izpelnījās Grammy balvu kategorijā Labākais popmūzikas dueta vai grupas izpildījums (Best Pop Duo or Group Performance).
Arī vēlāk T. Benets, konsekventi izpildot populārās mūzikas klasiku, sastrādājies ar gados ievērojami jaunākiem mūziķiem. 2014. gadā sadarbībā ar mūsdienu popzvaigzni Lēdiju Gaga (Lady Gaga) tapa vēl viens ASV Nr. 1 albums Cheek to Cheek, kuram sekoja 20. gs. 20. un 30. gadu komponista Džeroma Kerna (Jerome Kern) dziesmu krājums The Silver Lining (2015), kas ieskaņots ar pianistu Bilu Čārlapu (Bill Charlap), kā arī Džordža Gēršvina (George Gershwin) sacerējumiem veltītais Love Is Here to Stay (2018) ar dziedātāju Daienu Krālu (Diana Krall).
2021. gadā, neilgi pēc 95. dzimšanas dienas dziedātājs paziņoja par aktīvās mūziķa karjeras izbeigšanu; dažas nedēļas vēlāk klajā nāca viņa pēdējais albums Love for Sale, kas atkal iedziedāts ar Lēdiju Gaga un izpelnījās Grammy balvu kategorijā Labākais tradicionālās popmūzikas albums ar vokālu (Best Traditional Pop Vocal Album, 2022).
Tonijs Benets. 10 ievērojamas dziesmas.
Mākslinieciskā individualitāte un nozīme populārās mūzikas kontekstā
T. Beneta karjera bieži minēta kā unikāls nemainīgi augstas profesionālas meistarības precedents. 1965. gadā Frenks Sinatra (Frank Sinatra) intervijā žurnālam Life viņu atzina par labāko dziedātāju mūzikas industrijā un arī 21. gs. pirmajās desmitgadēs T. Benets joprojām saņēma Grammy balvas par vokālo izpildījumu.
Visu mūžu saglabājot uzticību amerikāņu populārās mūzikas standartu repertuāram un nemainīgai izpildījuma manierei (atbrīvots bel canto dziedājums brīvi plūstošā tenorā ar džeza frāzējumu), T. Benets vairāku paaudžu uztverē kļuvis par godājamu vecmeistaru, sirmas elegances simbolu un Lielās amerikāņu dziesmu grāmatas popularizētāju.
T. Benets iedziedājis virkni albumu, kas veltīti ievērojamiem tradicionālās populārās mūzikas autoriem un izpildītājiem (Ērvings Berlins, Irving Berlin; Djūks Elingtons, Duke Ellington; Ričards Rodžerss, Richard Rodgers un Lorenss Hārts, Lorenz Hart; F. Sinatra; Freds Astērs, Fred Astaire; Billija Holideja, Billie Holiday u. c.). Savukārt viņa daudzās un plašu ievērību guvušās sadarbības ar mūsdienu izpildītājiem šo repertuāru ļāvušas iepazīt jaunai klausītāju paaudzei.
Sabiedriskā darbība
20. gs. 60. gados T. Benets bija aktīvs pilsoņtiesību kustības un tās līdera Mārtina Lutera Kinga jaunākā (Martin Luther King Jr.) atbalstītājs. Vēlāk dziedātājs atbalstīja Jauniešu diabēta fonda (Juvenile Diabetes Foundation) pētniecības programmas, vēža izpētes un ārstniecības organizāciju Amerikas vēža sabiedrība (American Cancer Society) u. c. sabiedriski nozīmīgas iniciatīvas un fondus.
1999. gadā T. Benets ar dzīvesbiedri Sūzenu Benedeto (Susan Benedetto) izveidoja bezpeļņas organizāciju “Apgūstot mākslas” (Exploring the Arts), kuras mērķis ir mākslas izglītības veicināšana skolu mācību programmās. Kopš 2001. gada T. Beneta dzimtajā Kvīnsas rajonā Ņujorkā darbojas šīs organizācijas dibināta Frenka Sinatras Mākslas skola (Frank Sinatra School of the Arts).
No labās: Sūzena Benedeto un Tonijs Benets atklāj Frenka Sinatras Mākslas skolu. Ņujorka, ASV, 21.09.2009.
Sabiedrības un mūzikas industrijas novērtējums
T. Beneta ieskaņojumi novērtēti ar 19 Grammy balvām (t. sk. astoņas kategorijā Labākais tradicionālās popmūzikas albums ar vokālu un sešas kategorijā Labākais tradicionālās popmūzikas vokālais izpildījums, Best Traditional Pop Vocal Performance), viņam piešķirta arī Grammy balva par Mūža ieguldījumu (Lifetime Achievement Award, 2001).
Dziedātājs saņēmis Kenedija centra godalgu (Kennedy Center Honoree, 2005) un ir pirmais izpildītājs, kura intrepretētājdotības novērtētas ar ASV Kongresa bibliotēkas (Library of Congress) Gēršvinu balvu (The Gershwin Prize, 2017), ko parasti piešķir komponistiem un dziesmu autoriem.
Pie Sanfrancisko (Kalifornijas pavalsts, ASV) viesnīcas Fairmont Hotel, kur T. Benets pirmoreiz izpildīja dziesmu I Left My Heart in San Francisco, 2016. gadā uzstādīts viņam veltīts piemineklis.
Ievērojamākās Tonija Beneta repertuāra dziesmas
Because of You; Body and Soul (ar Eimiju Vainhausu); Chicago; Cold, Cold Heart; I Fall In Love Too Easily; I Left My Heart in San Francisco; Rags to Riches; ‘S Wonderful (ar Daienu Krālu); Smile; Stranger in Paradise; The Lady Is a Tramp (ar Lēdiju Gaga); The Way You Look Tonight; Waltz for Debby (ar Bilu Evansu); What a Wonderful World (ar k. d. lengu)
Nozīmīgākie albumi
Because of You (Columbia, 1952); Cloud 7 (Columbia, 1955); Alone at Last with Tony Bennett (Columbia, 1955); Tony (Columbia, 1957); In Person! (Columbia, 1959, ar Kaunta Beizija orķestri); Strike Up the Band (Roulette, 1959, ar Kaunta Beizija orķestri); I Left My Heart in San Francisco (Columbia, 1962); Tony Bennett at Carnegie Hall* (Columbia, 1962); This Is All I Ask (Columbia, 1963); For Once in My Life (Columbia, 1967); Summer of ’42 (Columbia, 1971), The Good Things in Life (MGM/Verve, 1972); The Tony Bennett/Bill Evans Album (Improv, 1975, ar Bilu Evansu); Together Again (Improv, 1977, ar Bilu Evansu); The Art of Excellence (Columbia, 1986); Bennett/Berlin (Columbia, 1987); Astoria: Portrait of the Artist (Columbia, 1990); Perfectly Frank (Columbia, 1992); MTV Unplugged: Tony Bennett* (Columbia, 1994); Here’s to the Ladies (Columbia, 1995); Tony Bennett on Holiday (Columbia, 1997); Bennett Sings Ellington: Hot & Cool (Columbia/RPM, 1999); Playin’ with My Friends: Bennett Sings the Blues (Columbia/RPM, 2001, ar dažādiem māksliniekiem); A Wonderful World (Columbia/RPM, 2002, ar k. d. lengu); Duets: An American Classic (Columbia/RPM, 2006, ar dažādiem māksliniekiem); Duets II (Columbia/RPM, 2011, ar dažādiem māksliniekiem); Cheek to Cheek (Columbia/Streamline/Interscope, 2014, ar Lēdiju Gaga); The Silver Lining: the Songs of Jerome Kern (Columbia, 2015, ar Bilu Čārlapu); Love Is Here to Stay (Verve, 2018, ar Daienu Krālu, 2018); Love for Sale (Columbia/Streamline/Interscope, 2021, ar Lēdiju Gaga)
* koncertieraksti
Multivide
Tonijs Benets. 20. gs. 60. gadi.
Tonijs Benets uzstājas Ņūportas džeza festivālā. ASV, 01.2002.
No labās: Sūzena Benedeto un Tonijs Benets atklāj Frenka Sinatras Mākslas skolu. Ņujorka, ASV, 21.09.2009.