Viens no 20. gs. ievērojamākiem dziesmu autoriem, dēvēts par pirmo kantrī superzvaigzni.
Viens no 20. gs. ievērojamākiem dziesmu autoriem, dēvēts par pirmo kantrī superzvaigzni.
H. Viljamss netika guvis formālu mūzikas izglītību un līdz pat mūža beigām nepazina notis, taču bērnībā mātes Lilijas Viljamsas (Lillie Williams, spēlēja ērģeles baznīcā) ietekmē aizrāvās ar gospeļmūziku un klaiņojoša ielu mūziķa vadībā apguva ģitārspēles un blūza pamatus. Pusaudža vecumā sāka sacerēt dziesmas, kuras bieži balstījās jau pazīstamās melodijās, un nodibināja grupu The Drifting Cowboys, ar ko uzstājās uz ielas, dažādās svinībās, talantu konkursos un radio; ar mainīgiem Drifting Cowboys sastāviem muzicēja arī profesionālās karjeras laikā.
1949. gadā lielu ievērību (ilgāk nekā trīs mēnešus ieņēma 1. vietu Billboard kantrī topā) guva H. Viljamsa ieskaņotā Lovesick Blues – sena un stipri pārveidota Brodveja dziesma, ko mūziķis sākotnēji uzdeva par savu kompozīciju. Šo sasniegumu nostiprināja virkne pašsacerētu dziesmu, kas H. Viljamsam īsā laikā ļāva kļūt par vienu no vispopulārākajiem kantrīmūziķiem. Jaunu masu atzinības līmeni viņa mūzika sasniedza 1951. gadā, kad dziesma Cold, Cold Heart guva plašus panākumus džeza un popmūzikas vokālista Tonija Beneta (Tony Bennett) izpildījumā – turpmāk H. Viljamsa sacerējumi regulāri piesaistīja arī citus, nereti ar kantrīmūziku tieši nesaistītus interpretētājus.
Paralēli dziesmu autora un izpildītāja karjerai, H. Viljamss ar pseidonīmu Klaidonis Lūks (Luke the Drifter) ieskaņoja runātus blūza skaņdarbus ar moralizējošiem, reizēm reliģiskas ievirzes tekstiem, kā arī veica vairākas ierakstu sesijas, dziedot duetā ar dzīvesbiedri un menedžeri Odriju Viljamsu (Audrey Williams).
Viņa dziesmām gūstot arvien plašāku ievērību, H. Viljamsa profesionālo darbību un privāto dzīvi aptumšoja veselības un dzīvesveida problēmas. Mūziķi ilgstoši mocīja mugurkaula deformācijas izraisītas sāpes, ko viņš kopš pusaudža vecuma centās slāpēt ar alkoholu (vēlāk arī ar morfiju), līdz strauji progresējošs alkoholisms un nevaldāms sadzīves temperaments noveda pie arvien jauniem sarežģījumiem. 1952. gadā, mūža pēdējā gadā, H. Viljamss sacerēja vairākus no saviem pazīstamākajiem skaņdarbiem (Jambalaya (On the Bayou); You Win Again; Honky Tonk Blues; Your Cheatin’ Heart; Kaw-Liga u. c.), piedzīvoja laulības šķiršanu un jaunas laulības noslēgšanu, atzina ārlaulības bērna paternitāti, beidza sadarbību ar grupu Drifting Cowboys, izdevēju un producentu Fredu Rouzu (Fred Rose), kā arī kantrīmūzikas ietekmīgāko institūciju – Našvilas radiošovu Grand Ole Opry, vairākkārt neieradās uz koncertiem un bieži uzstājās alkohola reibumā.
Dziesminieks nomira 29 gadu vecumā, 1953. gada pirmajās stundās, šofera vadītā automobilī dodoties uz koncertu.
Būdams ļoti ražīgs dziesmu autors, H. Viljamss sacerēja vairākus desmitus neizskaistināti reālistisku, nereti traģisku dziesmu par ikdienišķām dzīves situācijām (vientulība, neveiksmīga mīlestība, ģimenes ķildas, dzeršana, ilgstoša atrautību no mājām, ilgas pēc tuviniekiem u. tml.), kurās gospeļa, blūza, svinga, folka un kantrī elementi apvienoti ar paša dzīves pieredzi. Izpildītas bez daudziem citiem kantrī vokālistiem piemītošās pārspīlētās sentimentalitātes, šīs dziesmas, to liriskā un muzikālā kvalitāte, vairāk nekā jebkura cita autora sacerējumi, noteikušas žanra attīstību līdz pat mūsdienām, to ietekme iesniegusies arī daudzu rokmūziķu jaunradē.
Kaut arī H. Viljamss nebija pirmais populārais vokālists ar pašsacerētu repertuāru, tieši viņa teksti un personiskas attieksmes caurstrāvotais, emocionāli atkailinātais izpildījums iedibināja dziesminieku tradīcijai turpmāk raksturīgo personifikācijas aspektu, kas skaņdarba interpretācijai paredz no konkrēta izpildītāja un viņa personības neatdalāmu raksturu. Savukārt H. Viljamsa publiskais tēls un ģērbšanās maniere – kovboju cepure un zābaki, uzvalks ar elegantiem izšuvumiem – lika pamatus vēlāk plaši izplatītam kantrī un roka mūziķu vizuālās identitātes standartam.
H. Viljamsa mūzika un tās ietekme turpina dzīvot arī 21. gs., kad joprojām tiek izdoti jaunatklāti dziesminieka ieraksti – albums The Garden Spot Programms, 1950 (2014) un citi. Savukārt 2011. gadā izdotā albumā The Lost Notebooks of Hank Williams Bobs Dilans (Bob Dylan), Nora Džounsa (Norah Jones), Džeks Vaits (Jack White), Livons Helms (Levon Helm), Alans Džeksons (Alan Jackson), un citu dažādu paaudžu mākslinieki izpilda pašu sacerētas melodijas ar H. Viljamsa sarakstītiem tekstiem.
Pazīstami mūziķi ir arī H. Viljamsa dēls Henks Viljamss jaunākais (Hank Williams Jr.), mazdēls Henks Viljamss III (Hank Williams III) un mazmeita Hollija Viljamsa (Holly Williams).
H. Viljamss uzņemts Kantrīmūzikas slavas zālē (Country Music Hall of Fame, 1961), Dziesmu autoru slavas zālē (Songwriters Hall of Fame, 1970) un Rokenrola slavas zālē (Rock and Roll Hall of Fame, 1987). Viņa nopelni kantrīmūzikas transformācijā par nozīmīgu amerikāņu kultūras sastāvdaļu novērtēti ar Pulicera prēmijas speciālbalvu (Pulizer Prize Special Citation, 2010), bet ASV Pasts laidis klajā pastmarku ar H. Viljamsa portretu (1993).
Montgomerijā, Alabamas pavalstī, kur aizritējusi liela daļa mūziķa dzīves, kopš 1999. gada darbojas viņa piemiņai veltīts muzejs, savukārt 2015. gadā pirmizrādi piedzīvoja dziesminiekam veltīta biogrāfiska spēlfilma “Es redzēju gaismu” (I Saw the Light, režisors Marks Eibrahams, Marc Abraham, ASV).
H. Viljamsa dziesmas repertuārā iekļāvuši daudzi ievērojami 20. un 21. gs. kantrī un citu žanru izpildītāji: Elviss Preslijs (Elvis Presley); Rejs Čārlzs (Ray Charles); Džerijs Lī Lūiss (Jerry Lee Lewis); Džonijs Kešs (Johnny Cash); Rojs Orbisons (Roy Orbison); Fetss Domino (Fats Domino); Patsija Klaina (Patsy Cline); Tamija Vainete (Tammy Wynette); Merls Hegards (Merle Haggard); Villijs Nelsons (Willie Nelson); Vens Morisons (Van Morrison); Kīts Ričardss (Keith Richards); Tadžmahals (Taj Mahal); Els Grīns (Al Green); Emilū Herisa (Emmylou Harris); Lusinda Viljamsa (Lucinda Williams); Toms Petijs (Tom Petty); Elviss Kostello (Elvis Costello); Beks (Beck); Kasandra Vilsone (Cassandra Wilson); Kebs Mo (Keb’ Mo’); Šerila Krova (Sheryl Crow); Madlēna Perū (Madeleine Peyroux); Raiens Adamss (Ryan Adams); The Residents; The The; Cowboy Junkies; Yo La Tengo; Red Hot Chili Peppers u. c.
A Mansion on the Hill (F. Rouzs/H. Viljamss); Cold, Cold Heart; Hey, Good Lookin’; Honky Tonk Blues; Howlin’ at the Moon; I Can’t Help (If I’m Still in Love with You); (I Heard That) Lonesome Whistle (Džimijs Deiviss, Jimmie Davis/H. Viljamss); I Saw the Light; I’ll Never Get Out of This World Alive (H. Viljamss/F. Rouzs); I’m So Lonesome I Could Cry; You Win Again; Your Cheatin’ Heart; Your’e Gonna Change (Or I’m Gonna Leave); Jambalaya (On the Bayou); Kaw-Liga; Long Gone Lonesome Blues; Lost Highway (Līons Peins, Leon Payne); Lovesick Blues (Klifs Frends, Cliff Friend/Ērvings Mills, Irving Mills); My Son Calls Another Man Daddy (H. Viljamss/Džūela Hausa, Jewel House); Mind Your Own Business; Moanin’ the Blues; Move It on Over; Ramblin’ Man; Thake These Chains from My Heart (F. Rouzs/Hajs Hīss, Hy Heath); Wedding Bells; Weary Blues from Waitin; Why Don’t You Love Me (Like You Used to Do)
* ja nav norādīts cits autors
Henks Viljamss. 20 ievērojamas dziesmas.
Hank Williams Sings (MGM, 1951); Moanin’ the Blues (MGM, 1952); Memorial Album (MGM, 1953); Hank Williams as Luke the Drifter (MGM, 1953); Honky Tonkin’ (MGM, 1954); I Saw the Light (MGM, 1954); Ramblin’ Man (MGM, 1954); On Stage** (MGM, 1962); On Stage II** (MGM, 1963); Live at the Grand Ole Opry** (MGM, 1976); Just Me and My Guitar ICMF, 1985); Health & Happiness Shows** (Mercury, 1993); The Unreleased Recordings (Time Life, 2008); The Unreleased Recordings: Gospel Keepsakes (Time Life, 2009); The Unreleased Recordings: Revealed (Time Life, 2009); The Complete Mother’s Best Recordings...Plus!** (Time Life, 2010); The Lost Concerts** (Time Life, 2012); The Greatest Hits Live: Volume 1** (Time Life, 2012); The Greatest Hits Live: Volume 2** (Time Life, 2012); The Garden Spot Programs, 1950** (Omnivore Recordings, 2014)
* H. Viljamsa dzīves laikā lielākā daļa viņa ierakstu tika izdoti singlos, bet pēc mūziķa nāves klajā laisti daudzi albumi ar studijas, koncertu un radio ieskaņojumiem.
** koncertu un radiošovu ieraksti