Cowboy Junkies ir viena no ilggadējākām kanādiešu mūzikas grupām, kas, apvienojot kantri, folka, blūza un roka elementus, pārstāv tā dēvēto amerikana (americana) tradīciju.

Cowboy Junkies izveidojās 20. gs. 80. gadu vidū Toronto (Ontārio provincē, Kanāda). Tās līderis – ģitārists un dziesmu autors Maikls Timinss (Michael Timmins) – un basģitārists Alans Antons (Alan Anton) bija draugi kopš agras bērnības. 80. gadu pirmajā pusē abi spēlēja pankroka grupā Hunger Project, kā arī improvizētas eksperimentālās mūzikas grupā Germinal, bet 1985. gadā sāka muzicēt ar M. Timinsa jaunāko brāli Pīteru Timinsu (Peter Timmins), kurš tobrīd apguva sitamo instrumentu spēli, un māsu Margo Timinsu (Margo Timmins), kura kļuva par dziedātāju. Īslaicīgi ar viņiem darbojās arī vecākais brālis Džons Timinss (John Timmins); Timinsi Kanādā vēsturiski zināmi kā uzņēmēju dzimta, kuras uzvārdā nosaukta 1912. gadā dibināta raktuvju pilsēta Ontārio provincē. Savukārt grupas nosaukumu Cowboy Junkies (no angļu ‘kovboju atkarīgie’) tika izraudzīts fonētiskas labskanības dēļ, bez idejiskiem apsvērumiem.

Daudzos Cowboy Junkies ieskaņojumos dzirdams arī multiinstrumentālists Džefs Bērds (Jeff Bird), tāpat pastāvīgs grupas līdzgaitnieks līdz pat nāvei (2023) bija pirmo albumu producents Pīters Mors (Peter Moore), taču tās oficiālie dalībnieki nemainīgi ir abi brāļi Timinsi, viņu māsa un A. Antons.

1986. gada vasarā garāža, kurā notika Cowboy Junkies mēģinājumi, tika pārveidota studijā, un grupa P. Mora vadībā, izmantojot novatoriskas producēšanas metodes un vienu mikrofonu, ieskaņoja debijas albumu ­– pārsvarā no savdabīgām blūza klasikas interpretācijām sastāvošo Whites Off Earth Now!!.

Plašākas uzmanības lokā tā nonāca ar nākamo darbu The Trinity Session (1988). Atskaitot vēlāk ieskaņotu M. Timinsas a cappella dziedājumu Mining for Gold, P. Mora producētais albums tika ierakstīts vienā 14 stundu sesijā Toronto Svētās Trīsvienības baznīcā 1987. gada novembrī, joprojām izmantojot vienu 360 grādu darbības rādiusa mikrofonu, kas ļāva precīzi fiksēt suģestējoši meditatīvo, klusināti melanholiskās muzicēšanas un baznīcas akustiskās vides radīto atmosfēru. 1988. gada sākumā albumu, kura ieskaņošana izmaksāja tikai 250 Kanādas dolārus, nelielā tirāžā grupas dzimtenē izdeva M. Timinsa ierakstu kompānija Latent Records; pateicoties mūziķu līdzgaitnieka un atbalstītāja Greiema Hendersona (Graham Henderson, vēlāk M. Timinsas dzīvesbiedrs un Kanādas Ierakstu industrijas asociācijas, Canadian Recording Industry Association, prezidents) iniciatīvai, pēc dažiem mēnešiem lielais apgāds RCA Records to laida klajā starptautiskā izdevumā.

Līdzās klasiskām, no Henka Viljamsa (Hank Williams), Patsijas Klainas (Patsy Cline), The Velvet Underground un citu mākslinieku repertuāra aizgūtām folka, kantri un roka dziesmām pusi albuma veido grupas oriģinālsacerējumi. No 80. gadu mūzikas pamattendencēm atšķirīgais, atturīgi vienkāršais, bet izkoptais skanējums un amerikāņu sakņu mūzikas (roots music) ietekmē sacerētās dziesmas izpelnījās kritikas atzinību un daudzveidīgu mediju interesi (1990. gadā žurnāls People grupas vokālisti iekļāva starp 50 izskatīgākajiem cilvēkiem pasaulē). Šī publicitāte, kā arī Ziemeļamerikā ietekmīgo koledžu radiostaciju atbalsts nodrošināja relatīvi nelielu, bet turpmāk ļoti uzticīgu cienītāju loku, kā arī ļāva The Trinity Session un vairākiem tajā iekļautiem skaņdarbiem (īpaši Velvet Underground dziesmas Sweet Jane kaverversijai un M. Timinsa un M. Timinsas sacerētajai Misguided Angel) ieņemt īpašu vietu ne vien Cowboy Junkies, bet arī kanādiešu rokmūzikas vēsturē.

2007. gadā, atzīmējot The Trinity Session tapšanas divdesmitgadi, grupa ar vairākiem draugiem un domubiedriem  (10 000 Maniacs dziedātāja Natalija Merčante, Natalie Merchant; Raiens Adamss, Ryan Adams, Viks Česnats, Vic Chesnutt) Toronto Svētās Trīsvienības baznīcā atgriezās un ieskaņoja jaunu albuma versiju Trinity Revisited.

Alternatīvā kantri stilistiku Cowboy Junkies turpināja kopt albumos The Caution Horses (1990) un Black Eyed Man (1992). Nozīmīgs notikums bija 1990. gada koncertturneja ar amerikāņu kantri un folka dziesminieku Taunzu Van Zantu (Townes Van Zandt), kurš būtiski ietekmējis M. Timinsa autortalantu. Turnejas laikā T. Van Zants sacerēja grupai veltītu dziesmu Cowboy Junkies Lament, kas dzirdama albumā Black Eyed Man; tajā iekļauts vēl viens T. Van Zanta sacerējums – To Live Is to Fly, kā arī M. Timinsa “atbildes” dziesma Towne’s Blues (pēc dziesminieka nāves 1997. gadā M. Timinss viņa piemiņai veltīja albuma Miles from Home, 1998, dziesmu Blue Guitar). Black Eyed Man ir viens no Cowboy Junkies pārliecinošākajiem 90. gadu darbiem ar vairākām grupas vēlākā repertuāra pamatvienībām: This Street, That Man, This Life; A Horse in the Country; Murder, Tonight, in the Trailer Park un If You Were the Woman and I Was the Man, ko M. Timinsa dzied duetā ar vēl vienu grupas iedvesmotāju – kantrifolka dziesminieku Džonu Prainu (John Prine).

Turpmāk Cowboy Junkies daudz koncertēja Ziemeļamerikā, Austrālijā, Japānā un Eiropā, bet tās diskogrāfiju papildināja augstu novērtētais albums Pale Sun, Crescent Moon (1993), kā arī Lay It Down (1996) un Miles from Home, kas gan nekonkurēja popularitātes tabulās, taču ļāva saglabāt pozīcijas kā vienai no autoritīvākajām kanādiešu alternatīvās mūzikas grupām. Šajos darbos pārmaiņus dominē gan folkroka un blūzroka, gan alternatīvā kantri un roka dziesmas, bet “lēno un skumjo valšu” un “prēriju šūpuļdziesmu” (90. gadu presē lietoti raksturojumi) klusināto melanholiju periodiski nomaina ārēji ekspresīvāks un ritmiski aktīvāks repertuārs, kurā emocionāli trauslais M. Timinsas dziedājums efektīgi kontrastē ar skaļu un distorsētu elektriskās ģitāras skanējumu.

Saglabājot balādiski melanholisko amerikana pamatidentitāti, Cowboy Junkies, arī esot mūzikas veterānu statusā, konsekventi turpina pilnveidot stilistiku, ik albumam piešķirot atšķirīgu skanējuma šķautni un emocionālo atmosfēru.

2010.–2012. gadā grupa 19 mēnešos izdeva četrus albumus jeb tā dēvēto “Nomadu sēriju” (Nomad Series). Šo tetraloģiju, kurai nepiemīt stilistiska vai tematiska vienotība (nemainīgs elements ir tikai visu albumu noformējumā izmantotās kubiešu mākslinieka Enrikes Martinesa Selajas, Enrique Martínez Celaya, gleznas), motivējusi vēlme mainīt ierasti laikietilpīgo jaunrades metodi, dodot priekšroku ātram, spontānam un eksperimentālam ierakstu procesam. Sērijas pirmo albumu Renmin Park (2010) iedvesmojis M. Timinsa ģimenes Ķīnas apmeklējums (ģimenē auga divi adoptēti Ķīnā dzimuši bērni) un iepazīšanās ar vietējo mūzikas vidi (albumā piedalās arī vairāki ķīniešu mūziķi). To turpina Demons (2011), kas veltīts grupas dalībnieku drauga, 2009. gadā traģiski mirušā V. Česnata dziesmu interpretācijām, bet trešais albums, ar negaidīti abrazīvu garāžroka skanējumu apveltītais Sing in My Meadow (2011), ir daļējs tā laika koncertprogrammas atskaņojums ierakstu studijā; sēriju noslēdz The Wilderness (2012), kas veltīts ziemai un tās psihoemocionālajai ietekmei.

21. gs. M. Timinss dziesmās atkārtoti pievērsies ģimenes tematikai. Albuma At the End of Paths Taken (2007) caurviju tēma ir vienas dzimtas paaudžu savstarpējās attiecības un to izmaiņas laika ritējumā; pēc Maikla, Margo un Pītera Timinsu mātes Barbaras Timinsas (Barbara Timmins) nāves radītais Ghosts (2020) ir elēģisku dziesmu kolekcija par mirstīgumu,  zaudējumu, mūža trauslumu un skaistumu – šī ievirze turpināta arī albumā Such Ferocious Beauty (2022), kas radīts laikā, kad brāļu Timinsu un viņu māsas tēvam Džonam Timinsam (John Timmins) tika diagnosticēta demence. Savukārt pieaugšanas introspekcijai un indivīda mijiedarbībai ar strauji mainīgu sabiedriski politisko vidi veltīts All That Reckoning (2018) – angļu mūzikas žurnāls Uncut to raksturojis kā darbu, “kuram Cowboy Junkies gatavojušies visas karjeras laikā”.

Daudzu mākslinieku izpildītās Velvet Underground dziesmas Sweet Jane autors Lū Rīds (Lou Reed) albumā The Trinity Session dzirdamo Cowboy Junkies interpretāciju novērtējis kā sava skaņdarba “labāko un autentiskāko versiju”. Grupas repertuārā bijuši arī daudzi citi blūza, kantri un rokmūzikas klasikas paraugi, kas bieži ieguvuši jaunu, no oriģinālizpildījuma principiāli atšķirīgu skanējumu.

Jau Cowboy Junkies debijas albumā Whites Off Earth Now!! dzirdama Brūsa Springstīna (Bruce Springsteen) dziesma State Trooper, kā arī Roberta Džonsona (Robert Johnson), Džona Lī Hukera (John Lee Hooker) un citu blūza autoru sacerējumi. Irākas kara laikā ieskaņoto albumu Early 21st Century Blues (2005) caurvij humānisma un pretkara tematika, kas risināta, interpretējot atbilstoši izraudzītas B. Springstīna, Boba Dilana (Bob Dylan), Džordža Harisona (George Harrison), Džona Lenona (John Lennon) un U2 dziesmas. Savukārt viens no grupas vēlīnā perioda saistošākajiem darbiem ir kaverversiju kolekcija Songs of the Recollection (2022) ar Deivida Bovija (David Bowie), Nīla Janga (Neil Young), Grema Pārsonsa (Gram Parsons), The Rolling Stones, Gordona Laitfuta (Gordon Lightfoot) un The Cure dziesmām.

Grupas pirmie mēģinājumi notika īrētas privātmājas garāžā – lai netraucētu kaimiņus, tur muzicēt nācās ļoti klusi. Šī apstākļu noteiktā specifika palīdzēja izstrādāt izpildījuma manieri, kurā, par spīti zemam skaļuma līmenim, netrūka muzikālas dinamikas un emocionālas niansētības, ar ko īpaši izcēlās M. Timinsas melanholiski introspektīvais dziedājums. Vēlāk viņa komentējusi, ka, būdama bez muzikālas pieredzes, turklāt kautrīga, pirmajos koncertos centusies mentāli norobežoties no publikas, uz skatuves tai nereti uzgriežot muguru, līdz brālis Maikls viņu pārliecinājis, ka klusais, intīmi rezignētais dziedājums priekšnesumam sniedz spilgtu un emocionāli iedarbīgu individualitāti, ko grupa ar dažādām variācijām sagalabājusi visā turpmākajā pastāvēšanas laikā.

Starp Cowboy Junkies agrīnajām ietekmēm bija B. Springstīna, N. Janga un Leonarda Koena (Leonard Cohen) dziesmas, blūzs un netiešā veidā arī pankroks, kas sniedza atbrīvojošu atskārsmi par mūziku kā universālu, katram pieejamu pašizpausmes iespēju. Savukārt pēc debijas albuma iznākšanas, veicot pirmo Amerikas Savienoto Valstu turneju, grupa aizrāvās ar kantrimūziku. Šis žanrs un tā evolūcija no H. Viljamsa un citu mūziķu veicinātā uzplaukuma 20. gs. 40. gados līdz 80. gados dzimušajam alternatīvajam novirzienam kļuva par vienu no galvenajiem Cowboy Junkies iedvesmas avotiem un ļāva paplašināt repertuāra žanriskās robežas, kas turpmāk ietvēra arī folkmūziku un alternatīvo roku.

Žanriskā kompetence un veiksmīgas starpžanru kombinācijas, M. Timinsa dziesmu autora talants un mūziķu savstarpējā saskaņa grupai ļāvusi izkopt oriģinālu, vienmēr viegli atpazīstamu māksliniecisko personību, kas izpaudusies daudzos aktualitāti ilgstoši saglabājušos darbos.

The Trinity Session Kanādas mūzikas industrijas balvas Polaris Heritage Prize žūrijas vērtējumā atzīts par 20. gs. 80. gadu labāko kanādiešu mūzikas albumu (The Best Canadian Album of the 1980s, 2015), bet Cowboy Junkies uzņemti Kanādiešu Mūzikas slavas zālē (Canadian Music Hall of Fame, 2019).

M. Timinsa saņēmusi Ontārio ordeni (Order of Ontario, 2016), ko par augstākā līmeņa izcilību un sasniegumiem dažādās darbības jomās piešķir Ontārio provinces iedzīvotājiem.

M. Timinss (ģitāra, kopš 1985)

A. Antons (basģitāra, taustiņinstrumenti, kopš 1985)

P. Timinss (sitamie instrumenti, kopš 1985)

M. Timinsa (vokāls, kopš 1985)

A Common Disaster; A Horse in the Country; Angel Mine; Blue Guitar; Blue Moon Revisited (Song for Elvis); Cause Cheap Is How I Feel; Dragging Hooks (River Song Trilogy, Part III); I’m So Lonesome I Could Cry; Misguided Angel; Murder Tonight, in the Trailer Park; Powderfinger; Seventeen Seconds; Sun Comes Up, It’s Tuesday Morning; Sweet Jane; This Street, That Man, This Life; When We Arrive

Whites Off Earth Now!! (Latent, 1986); The Trinity Session (Latent/RCA, 1988); The Caution Horses (RCA, 1990); Black Eyed Man (RCA, 1992); Pale Sun, Crescent Moon (RCA, 1993); 200 More Miles: Live Performances 1985–1994* (RCA, 1995); Lay It Down (Geffen, 1996); Miles from Our Home (Geffen, 1998); Waltz Across America* (Latent, 2000); Open (Latent/Zoë, 2001); Open Road* (Latent/ Zoë, 2002); In the Time Before Llamas* (Strange Fruit, 2003); One Soul Now (Latent/Zoë, 2004); Early 21st Century Blues (Latent/Zoë, 2005); Long Journey Home* (Latent/ Zoë, 2006); At the End of Paths Taken (Latent/Zoë, 2007); Trinity Revisited (Cooking Vinyl, 2007); Nomad Series, Vol. 1: Renmin Park (Latent/Razor & Tie/Diverse, 2010); Nomad Series, Vol. 2: Demons (Latent/Razor & Tie/Diverse, 2011); Nomad Series, Vol. 3: Sing in My Meadow (Latent/Razor & Tie/Diverse, 2011); Nomad Series, Vol. 4: The Wilderness (Latent/Razor & Tie/Diverse, 2012); All That Reckoning (Latent/Proper, 2018); Ghosts (Latent, 2020); Songs of the Recollection (Latent, 2022); Sharon (RCA, 2022); Such Ferocious Beauty (Latent/Cooking Vinyl, 2023)

* koncertieraksti