Klasifikācija un galvenie elementi Diskogrāfiju formāts, kvalitāte, kā arī to uzticamība var būt ļoti atšķirīga. Piemēram, sistemātiski sastādīta diskogrāfija kvalitātes un apjoma ziņā ir ļoti atšķirīga no sarakstiem, ko publicē ierakstu kompānijas un rūpnīcas. Tā kā diskogrāfiju sastādīšana ir salīdzinoši jauna disciplīna, to organizācija un bibliogrāfiskā informācija ir mazāk standartizēta nekā citu jomu uzziņu un pētniecības avotos.
Diskogrāfijas var tikt sastādītas pēc dažādiem parametriem:
1) kāda konkrēta žanra, piemēram, džeza, mūzikas ieraksti;
2) pēc ieraksta izcelsmes valsts vai vietas – šeit, piemēram, ietilpst nacionālās valstu diskogrāfijas;
3) pēc izpildījuma veida, piemēram, flautas mūzikas diskogrāfija;
4) labāko vai ieteiktāko ierakstu izlase jeb ceļvedis noteiktā kategorijā vai žanrā;
5) kāda komponista darbu vai izpildītāju albumu diskogrāfija;
6) visi ieraksti, ko izdevusi noteikta ierakstu kompānija;
Visvairāk izplatītas ir specializētās diskogrāfijas, kas apskata kāda noteikta mākslinieka darbību, zināmas arī kā biodiskogrāfijas. 20. gs. 20. gados diskogrāfiju žurnālos kā rakstu papildinājumi tika publicētas daudzas biodiskogrāfiju brošūras.
Žanru diskogrāfijas ir mazāk izplatītas nekā biodiskogrāfijas. Par žanra diskogrāfiju var uzskatīt, piemēram, regtaimam veltītu diskogrāfiju "Deivids Džeisens. Ierakstītais regtaims, 1897–1958" (David Jasen. Recorded ragtime, 1897–1958).
Ir diskogrāfijas, kas satur skaņu ierakstu uzskaitījumu, pievēršoties galvenokārt ieraksta fiziskajām pazīmēm, piemēram, matricas vai ierakstu kompānijas numuram, skaņuplates izmēram, atskaņošanas ātrumam, ierakstā dzirdamā skaņdarba nosaukumam un izpildītājiem. Šī informācija par ieraksta fizisko raksturojumu, izcelsmi un saturu parasti tiek ņemta no ierakstu etiķetēm, apvākiem un citiem materiāliem, piemēram, ierakstu kompāniju žurnāliem (logbooks), izdevēju un ražotāju sarakstiem un katalogiem.
Atskaņojot ierakstu, parādās vēl citi elementi, par kuriem var sniegt diskogrāfisko informāciju, piemēram, izpildījuma raksturojums, vērtējums un skaņas kvalitāte. Jāņem vērā, ka šo elementu vērtējums vienmēr būs subjektīvs, atspoguļojot sastādītāja uzskatus, gaumi un vērtības.
Dažkārt diskogrāfija var saturēt arī plašāku informāciju par ierakstā dzirdamajiem darbiem vai to izpildītājiem, piemēram, biogrāfijas, izvērstu darbu vai albumu aprakstu un analīzi.
Diskogrāfijas sastādītājam parasti jāizdara izvēle arī par to, kas netiks iekļauts diskogrāfijā. Piemēram, var sniegt informāciju par ierakstu pirmo izdevumu 78 apgriezienu skaņuplatēs, bet neiekļaut informāciju par atkārtotiem šo pašu ierakstu izdevumiem. Žanra diskogrāfijām būtiski iekļaut laika nogriezni, par kuru tiks veidots ierakstu apskats, jo nemitīgi tiek izdoti arvien jauni ieraksti.
Starp diskogrāfiju veidotājiem mēdz izcelties nesaskaņas par to, cik objektīva ir kāda diskogrāfija, īpaši tas attiecas uz žanra diskogrāfijām. Tās sastādītājs vienmēr ievēros subjektīvos spriedumus par to, kas atbilst noteiktam žanram. Džeza mūzikā par to mēdz notikt karstas diskusijas, jo džezā ir grūti uzstādīt kādus pilnīgi objektīvus parametrus, pēc kuriem iekļaut džeza mūzikas dažādos stilus vienā vai otrā virzienā, kā arī tie dažkārt var pārklāties.