Ģitārspēli apguva pašmācībā, 1958. gadā pēc skolasbiedra Pola Makartnija (Paul McCartney) uzaicinājuma pievienojās Liverpūles skifla grupai The Quarrymen, ko gadu iepriekš bija izveidojis Džons Lenons (John Lennon). Dž. Harisons bija The Quarrymen jaunākais dalībnieks un 1960. gadā, grupai (jau ar nosaukumu The Beatles) dodoties uz Vāciju, lai spēlētu Hamburgas naktsklubos, viņam nācās uzrādīt fiktīvu dzimšanas gadu – vēlāk mūziķis tādēļ tika deportēts no valsts.

Kaut arī Beatles vadošie dziesmu autori un vokālisti bija Dž. Lenons un P. Makartnijs, jau grupas pirmajā albumā Please Please Me tika iekļauti arī divi Dž. Harisona dziedāti skaņdarbi, bet otrajā With The Beatles (abi 1963) bija pirmā viņa sacerētā dziesma Don’t Bother Me. Savukārt visos albumos, kas izdoti kopš 1965. gada, atrodamas vismaz divas viņa kompozīcijas. Sākotnēji Dž. Harisona un viņa ģitārspēles galvenās muzikālās ietekmes bija kantrī, rokabilī un rokenrols, bet 60. gadu vidū Beatles jaunrades mākslinieciskās robežas paplašināja viņa aizraušanās ar amerikāņu folkroku un indiešu klasisko mūziku. 1965. gadā viņš ieskaņoja indiešu sītaras partiju Dž. Lenona un P. Makartnija dziesmas Norwegian Wood (This Bird Has Flown) ierakstā, un turpmāk indiešu mūzikas elementi grupas skaņdarbos izmantoti regulāri – visuzskatāmāk šī tendence izpaužas Dž. Harisona sacerējumos Love You To; Within You Without You (ierakstā autors dzirdams ar indiešu mūziķiem, bez citu Beatles dalībnieku līdzdalības) un The Inner Light (pārsvarā ieskaņota Indijā, Dž. Harisonam muzicējot ar vietējiem izpildītājiem). Dž. Harisona ietekmē arī pārējie Beatles mūziķi un citas Rietumu mākslas pasaules personības iepazina transcendentālo meditāciju un devās garīgos ceļojumos uz Indiju.

60. gadu 2. pusē joprojām spēcīgo Dž. Lenona un P. Makartnija dominanci Dž. Harisons izjuta kā viņa radošo pašrealizāciju ierobežojošu un sāka distancēties no Beatles darbības (1969. gada sākumā, albuma Let It Be un tāda paša nosaukuma filmas tapšanas laikā īslaicīgi aizgāja no grupas), apceļojot svētvietas Indijā, studējot hinduisma tekstus un mācoties sītaras spēli pie indiešu klasiskās mūzikas autoritātes Ravi Šankara (Ravi Shankar, bengāļu রবি শংকর), kā arī aktīvi iesaistoties grupas ierakstu kompānijas Apple Records darbībā.

Dž. Harisons bija pirmais Beatles mūziķis, kurš uzsāka individuālu muzikālo karjeru. 1968. gadā klajā nāca albums Wonderwall Music ar viņa mūziku spēlfilmai “Brīnumsiena“ (Wonderwall, režisors Džo Mesots, Joe Massot, 1968, Lielbritānija), kurā apvienotas rietumu un indiešu mūzikas tradīcijas, bet 1969. gadā – eksperimentālas elektroniskās mūzikas albums Electronic Sound. Šajā laikā viņš arī atbalstīja Radha Krishna Temple kopienu Lielbritānijā un producēja tās pārstāvju albumu The Radha  Krsna Temple (1970).

1970. gadā pēc Beatles darbības izbeigšanas Dž. Harisons izdeva savu vērienīgāko un nozīmīgāko darbu – trīskāršu albumu All Things Must Pass; divās pirmajās tā skaņuplatēs dzirdamas dziesmas (daudzas tapušas Beatles pēdējos gados, bet nav iekļuvušas grupas repertuārā), trešajā – spontāna instrumentāla muzicēšana ar daudzām rokmūzikas slavenībām (Džindžers Beikers, Ginger Baker; Ēriks Kleptons, Eric Clapton; Bilijs Prestons, Billy Preston; Klauss Formans, Klaus Voormann, u. c.). Albums un tā singls My Sweet Lord guva plašus panākumus, un apliecināja, ka  Dž. Harisona melodiķa talants neatpaliek no Dž. Lenona un P. Makartnija.

1971. gadā Dž. Harisons un R. Šankars noorganizēja labdarības akciju, lai pievērstu Rietumu sabiedrības uzmanību jaundibinātās Bangladešas Tautas Republikas humanitārajai krīzei  – 01.08. Ņujorkā notika divi koncerti, kuros līdz ar viņiem uzstājās Bobs Dilans (Bob Dylan), Ē. Kleptons, B. Prestons, Lions Rasels (Leon Russell), Ringo Stārs (Ringo Starr) un citi. Abu koncertu, tajos tapušās filmas The Concert for Bangladesh un tāda paša nosaukuma albuma, kā arī Dž. Harisona singla Bangla Desh peļņa tika nodota Apvienoto Nāciju Starptautiskā Bērnu fonda (United Nations International Children's Fund UNICEF) Bangladešas atbalsta fondam.

Turpmāk Dž. Harisons izdeva virkni dažādas kvalitātes albumu – mākslinieciski un komerciāli veiksmīgākais bija Cloud Nine (1987) ar Eltona Džona (Elton John), Ē. Kleptona, Džefa Linna (Jeff Lynne), R. Stāra un citu līdzdalību. 80. gados viņa muzikālā darbība kļuva arvien neregulārāka, savukārt koncertdarību pārtrauca jau 1974. gadā; turpmāk publiski uzstājies tikai dažās labdarības akcijās un televīzijas šovos, kā arī nelielā koncertturnejā pa Japānu ar Ē. Kleptonu (1991). 80. gadu nogalē ievērojamus panākumus guva spontāni radusies rokmūzikas veterānu grupa The Traveling Wilburys, kurā Dž. Harisons apvienojās ar B. Dilanu, Dž. Linnu, Roju Orbisonu (Roy Orbison) un Tomu Petiju (Tom Petty) – albumi Traveling Wilburys Vol. 1 (1988) un Traveling Wilburys Vol. 3 (1990, bez R. Orbisona).

Dzīves pēdējos gados Dž. Harisons cīnījās ar smagu slimību, bet pēdējais albums Brainwashed (2002) iznāca jau pēc viņa nāves, kad to pabeidza mūziķa dēls Dani Harisons (Dhani Harrison) un līdzproducents Dž. Linns.

Kā Beatles dalībniekam ar būtisku lomu grupas skanējumā, Dž. Harisonam bija liela ietekme uz 60. gadu rokmūziku un roka ģitārspēles tehniku; vairākas viņa sacerētas dziesmas (Here Comes the Sun; Something; Taxman; While My Guitar Gently Weeps) pieskaitāmas grupas slavenākajiem skaņdarbiem. Viņa pievēršanās Indijas mūzikai un reliģijām, arī ilggadējie nopelni R. Šankara muzikālās darbības popularizēšanā, ievērojami veicināja Rietumu sabiedrības interesi par Austrumu kultūru, savukārt Bangladešas atbalsta koncerti aizsāka turpmākajās desmitgadēs plaši izplatītu labdarības koncertakciju tradīciju. 1974. gadā Dž. Harisons nodibināja ierakstu kompāniju Dark Horse Records, bet 1978. gadā filmu producēšanas un izplatīšanas uzņēmumu HandMade Films, kas producējis vairākas ievērojamas britu spēlfilmas.

Sacerējis dziesmas ar B. Dilanu, Ē. Kleptonu, Dž. Linnu, T. Petiju, B. Prestonu un citiem. Viņa sarakstītās dziesmas izpildījuši Šērlija Besija (Shirley Bassey); Deivids Bovijs (David Bowie); The Church; Cowboy Junkies; Marianna Feitfula (Marianne Faithfull); Ričijs Heivenss (Richie Havens); Džefs Hīlijs (Jeff Healey); Džo Kokers (Joe Cocker); Pegija Lī (Peggy Lee); Olīvija Ņūtone Džona (Olivia Newton John); Santana; Nina Simone (Nina Simone); Frenks Sinatra (Frank Sinatra); Ronija Spektore (Ronnie Spector); R. Stārs; Stīvijs Rejs Vons (Stevie Ray Vaughan) un citi. Kā sesijmūziķis piedalījies Badfinger; Cream; Delaney & Bonnie; Hall & Oates; Belindas Kārlailas (Belinda Carlisle); Ē. Kleptona; Dž. Lenona; Elvina Lī (Alvin Lee); Harija Nilsona (Harry Nilsson); B. Prestona; R. Stāra; R. Šankara; Ronija Vuda (Ronnie Wood) un citu ieskaņojumos.

Dž. Harisons sarakstījis autobiogrāfisku grāmatu “Es, man, mans“ (I, Me, Mine, 1980), režisors Mārtins Skorsēze (Martin Scorsese) uzņēmis viņam veltītu dokumentālu filmu “Džordžs Harisons: Dzīve materiālā pasaulē“ (George Harrison: Living in the Material World, 2011, ASV).

Kopā ar pārējiem Beatles dalībniekiem apbalvots ar Britu Impērijas biedra ordeni (MBE, 1965), uzņemts Rokenrola slavas zālē (Rock and Roll Hall of Fame, 1988 – ar Beatles, 2004 – individuāli). Dž. Harisonam piešķirta Grammy balva par mūža ieguldījumu (Grammy Lifetime Achievement award, 2015), bet albums All Things Must Pass iekļauts žurnāla Rolling Stone 500 visu laiku ievērojamāko albumu sarakstā (500 Greatest Albums of All Time, 2020).

 All Things Must Pass; All Those Years Ago; Beware of Darkness; Cloud Nine; Crackerbox Palace; Dark Horse; Devil’s Radio; Ding Dong, Ding Dong; End of the Line**; Give Me Love (Give Me Peace On Earth); Got My Mind Set On You (Rudijs Klārks, Rudy Clark); Handle With Care**; Here Comes the Sun*; I, Me, Mine*; If I Needed Someone*; Isn’t It a Pity; My Sweet Lord; Old Brown Shoe*; Something*; Taxman*; Try Some, Buy Some; Wah-Wah; What is Life; When We Was Fab; While My Guitar Gently Weeps*; Within You And Without You*

 * ar The Beatles

 ** ar The Traveling Wilburys

Wonderwall Music (Apple,1968); Electronic Sound (Zapple,1969); All Things Must Pass (Apple, 1970); The Concert for Bangladesh* (Apple, 1971); Living In the Material World (Apple, 1973); Dark Horse (Apple, 1974); Extra Texture (Read All About It) (Apple, 1975); Thirty Three & 1/3 (Dark Horse,1976); George Harrison (Dark Horse,1979); Somewhere in England (Dark Horse,1981); Gone Troppo (Dark Horse,1982); Cloud Nine (Dark Horse,1987); Live in Japan* (Dark Horse,1992); Brainwashed (Dark Horse, 2002); Early Takes: Volume 1** (UM, 2012)

 * koncertieraksti

** agrāk nepublicētu demo ierakstu izlase