Pirmā starptautiski pazīstamā rokgrupa no Velsas. 20. gs. 70. gadu sākumā izpelnījās ievērību, pateicoties saistībai ar grupu The Beatles un tās dalībnieku izveidoto ierakstu kompāniju Apple Records. Par spīti muzikālām spējām un augstvērtīgiem ierakstiem, darbības turpinājums izvērtās grupai nelabvēlīgs un traģisks.

1961. gadā Svonzī (Velsa) dziedātājs un ģitārists Pīts Hems (Pete Ham, pilnā vārdā Pīters Viljams Hems, Peter William Ham) nodibināja grupu, kas vēlāk kļuva pazīstama kā The Iveys, un 1966. gadā pārcēlās uz Londonu (Anglija).

1968. gadā, Iveys kļūstot par pirmajiem Apple Records ierakstu māksliniekiem (neskaitot Beatles), bez P. Hema grupā ietilpa arī vokālists un basģitārists Ronalds Grifitss (Ronald Griffiths), bundzinieks un vokālists Maiks Gibinss (Mike Gibbins, pilnā vārdā Maikls Džordžs Gibinss, Michael George Gibbins) un vokālists un ģitārists Toms Evanss (Tom Evans, pilnā vārdā Tomass Evanss, Thomas Evans).

Iveys pirmais singls, ar vēlāko T. Rex un Deivida Bovija (David Bowie) producentu Toniju Viskonti (Tony Visconti) ieskaņotais Maybe Tomorrow (1968), sasniedza topa virsotni Nīderlandē, gūstot ievērību vēl dažviet Eiropā un Japānā. Neraugoties uz salīdzinoši veiksmīgo debiju, Beatles multimediju korporācijas Apple Corps un tajā ietilpstošās Apple Records biznesa politiku sākot noteikt Beatles jaunajam menedžerim Alenam Kleinam (Allen Klein), Iveys statuss kompānijas iekšējā hierarhijā kritās.

Tomēr grupa saglabāja Beatles dalībnieku atbalstu, un 1969. gadā rudenī saņēma Pola Makartnija (Paul McCartney) piedāvājumu ieskaņot dziesmu Come and Get It, ko viņš bija nupat sacerējis filmai “Maģiskais kristietis” (The Magic Christian, režisors Džozefs Makgrāts, Joseph McGrath, 1969); P. Makartnijs arī veica ieraksta producenta funkcijas. Pirms dziesmas izdošanas grupa pieņēma jaunu nosaukumu Badfinger (no angļu “sliktais, slimais pirksts”), kas aizgūts no Beatles dziesmas With a Little Help from My Friends darba nosaukuma Bad Finger Boogie, kā arī šķīrās no R. Grifisa. Tādēļ basģitāru turpmāk spēlēja T. Evanss, bet par Badfinger ģitāristu kļuva Džojs Molends (Joey Molland).

Come and Get It sasniedza Top 10 pozīcijas Lielbritānijā, Amerikas Savienotājās Valstīs (ASV) un citviet, nodrošinot grupai “jauno Beatles” reputāciju (ASV daži mūzikas apskatnieki pat izteica aizdomas, ka aiz Badfinger nosaukuma slēpjas Beatles dalībnieki).

Badfinger ievērojamākie darbi, kas bieži minēti starp poproka, īpaši t. s. pauerpopa jeb jaudīgā popa novirziena pirmajiem spilgtajiem paraugiem, bija otrais albums No Dice (1970), ko producēja ilggadējais Beatles tūrmenedžeris un asistents Mels Evanss (Mal Evans) un Beatles ierakstu inženieris Džefs Emeriks (Geoff Emerick), kā arī nākamajā gadā izdotais Straight Up, ko producējuši Džordžs Harisons (George Harrison) un Tods Randgrēns (Todd Rundgren). Abi albumi un to singli No Matter What; Day After Day un Baby Blue, grupai piesaistīja visai plašu ievērību – īpaši veiksmīgi tie bija ASV, kur Badfinger baudīja lielāku atzinību nekā Lielbritānijā.

Par spīti šiem sasniegumiem, kā arī līdzdalībai Beatles dalībnieku soloierakstos (Dž. Harisona albums All Things Must Pass, 1970; Džona Lenona (John Lennon) albums Imagine, 1971; Ringo Stāra (Ringo Starr) singls It Dont’ Come Easy, 1971) un Dž. Harisona rīkotajā koncertakcijā “Koncerts Bangladešai” (The Concert for Bangla Desh, 1971) grupas darbību apgrūtināja Apple Corps biznesa krīze un Apple Records darbības sašaurināšana, kā arī bijušo Beatles mūziķu savstarpējās nesaskaņas. Šajā situācijā Badfinger pozīcijas ierakstu kompānijā kļuva arvien marginālākas un Apple atbalsts arvien pieticīgāks.

Cenšoties nostiprināt pozīcijas ASV tirgū, Badfinger saistījās ar amerikāņu menedžeri Stenu Polliju (Stan Polley), kurš, grupai nezinot, bija pazīstams ar apšaubāmām darba metodēm, un tika turēts aizdomās par saistību ar organizēto noziedzību.

Ceturtais albums Ass (1973) kļuva par grupas pēdējo darbu Apple apgādā, kas turpmāk izdeva tikai Beatles izlases un bijušo dalībnieku soloierakstus; viena no Ass izteiksmīgākām dziesmām ir smeldzīgi rezignētā balāde Apple of My Eye  – veltījums grupas un ierakstu kompānijas attiecībām un to beigām.

Beidzoties līgumam ar Apple, S. Pollijs grupai noorganizēja šķietami daudzsološu līgumu ar amerikāņu ierakstu kompāniju Warner Bros. Records, taču menedžera biznesa shēmu dēļ grupas piekļuve Warner Bros. nodrošinātajām finansēm bija minimāla, un mūziķi, neraugoties uz koncertu un studijas darba  slodzi (līgums paredzēja sešu albumu ieskaņošanu trīs gados), bija spiesti dzīvot ļoti pieticīgi, arvien vairāk viļoties mūzikas industrijā un zaudējot ticību savām izredzēm. 1974. gadā, rodoties aizdomām, ka S. Pollijs nodarbojas ar krāpšanu, Warner Bros. no pārdošanas atsauca pirms dažām nedēļām iznākušo albumu Wish You Were Here, kas jau bija izpelnījies atzinīgas atsauksmes un deva iemeslu cerībām uz jaunu radošu pacēlumu. Savukārt nākamo albumu Head First (dziesmās Hey Mr. Manager un Rock’n’Roll Contract grupa sniedz rūgtuma pilnu ieskatu savas karjeras strupceļā) kompānija neizdeva vispār, tā vietā laužot līgumu; vēlāk Head First māsterkopija tika pazaudēta, tādēļ pirmizdevumu albuma sesijās ieskaņotais materiāls piedzīvoja tikai 2000. gadā, no grupas kādreizējās ieceres atšķirīgā dziesmu salikumā un skanējumā.

Nomāktību un iekšēju spriedzi vēl vairāk veicināja fakts, ka S. Pollija aktivitāšu rezultātā arī Apple Corps sastāvā ietilpstošā izdevniecība Apple Publishing iesaldēja autoratlīdzības maksājumus par grupas četriem pirmajiem albumiem, kā arī Harija Nilsona (Harry Nilsson) ieskaņoto P. Hema un T. Evansa dziesmas Without You kaverversiju, kas 1972. gadā bija kļuvusi par globālu hitu.

Visu šo apstākļu ietekmē 1975. gadā pašnāvību pakaroties izdarīja P. Hems, kura ģimene drīzumā gaidīja bērna piedzimšanu. Pēc šīs traģēdijas grupa beidza pastāvēt. M. Gibinss kļuva par sesiju bundzinieku (cita starpā piedalījies Bonijas Taileres, Bonnie Tyler, hita It’s a Heartache ieskaņojumā), T. Evanss iztiku pelnīja kā grīdas segumu klājējs, bet Dž. Molends kā siltummezglu montieris un taksometra vadītājs.

1978. gadā T. Evanss un Dž. Molends, piesaistot virkni sesijmūziķu, ieskaņoja jaunu Badfinger albumu Airwaves (1979), kuram sekoja Say No More (1981). Turpmāk atjaunotā grupa muzicēja ar bieži mainīgu sastāvu (70. un 80. gadu mijas periodā Badfinger dalībnieks bija arī kādreizējais – un vēlākais – Yes taustiņinstrumentālists Tonijs Kejs, Tony Kaye, pilnā vārdā Entonijs Džons Selvidžs, Anthony John Selvidge).

Kaut arī Badfinger savulaik iedibinātās pauerpopa tradīcijas šajā laikā piedzīvoja plašu izplatību Cheap Trick; The Knack; The Cars u. c. mūziķu repertuārā, atgūt radošo enerģiju grupa vairs nespēja, turklāt T. Evansa un Dž. Molenda starpā atjaunojās nesaskaņas par jau tā niecīgo ienākumu sadali. Attiecībām kļūstot arvien saspringtākām, abi mūziķi koncertēja katrs ar savu Badfinger sastāvu, bet 1983. gadā pēc īpaši asa savstarpēja konflikta T. Evanss, kurš kārtējā neveiksmīgā līguma dēļ bija iedzīvojies lielās parādsaistībās, pakārās. Mūziķa tuvākie līdzgaitnieki apliecināja, ka viņš nekad neesot atguvies no psiholoģiskas traumas, ko savulaik atstājusi viņa tuvākā radošā partnera P. Hema pašnāvība.

21. gs. pirmajās desmitgadēs, izpildot veco repertuāru, joprojām koncertējušas gan Dž. Molenda, gan Roberta Džeksona (Robert Jackson, vokālists un taustiņistrumentālists, kurš Badfinger pievienojās 1974. gadā) grupas, taču roka klasikas cienītāju starpā biežāk ticis pieminēts Dž. Molenda Badfinger modelis. 2021. gadā šī grupa laida klajā albumu No Matter What – Revisiting the Hits, kurā Badfinger slavenākie skaņdarbi dzirdami jaunos ieskaņojumos ar daudzu ievērojamu mūziķu līdzdalību (t. sk. Riks Veikmans, Rick Wakeman; Metjū Svīts, Matthew Sweet; The Legendary Pink Dots; Jethro Tull līderis Īans Andersons, Ian Anderson, un T. Randgrēns).

2013. gadā Badfinger singls Baby Blue (1972) tika izmantots populārā televīzijas seriāla “Pārkāpt robežu” (Breaking Bad, autors Vinss Giligens, Vince Gilligan, 2008–2013) finālepizodē, ļaujot tam 41 gadu pēc oriģinālizdevuma debitēt britu singlu topā (Nr. 73).

Arī mūsdienās pazīstamākais Badfinger skaņdarbs, kas kļuvis par populārās mūzikas standartu, ir P. Hema un T. Evansa sacerētā mīlas balāde Without You. Kaut vēlāk šī dziesma regulāri ierindota starp grupas labākajiem ierakstiem, autori to nevērtēja augstu un pat neapsvēra tās izdošanu singlā (oriģinālizdevums albumā No Dice). Milzīgu ievērību Without You nodrošināja H. Nilsona emocionāli piesātinātā interpretācija (1971), kas piecas nedēļas noturējās britu topa virsotnē, bet ASV šādu sasniegumu saglabāja četras nedēļas, līdzīgus panākumus piedzīvojot arī citās valstīs un kļūstot par vienu no 20. gs. 70. gadu pazīstamākajām pauerbalādēm, ko izpildījuši arī Engelberts Hamperdinks (Engelbert Humperdinck); Šērlija Besija (Shirley Bassey); Heart; Air Supply u. c.

Jauna klausītāju paaudze Without You iepazina, pateicoties popzvaigznes Meraijas Kerijas (Mariah Carey) kaverversijai (1994), kas kļuva par Nr. 1 hitu Lielbritānijā, kā arī sasniedza trešo vietu ASV.

Badfinger liktenī izšķirošas izrādījās neveiksmīgas apstākļu sakritības, pieredzes trūkuma veicināti kļūmīgi biznesa lēmumi un mūzikas neiederība aktuālo pamattendenču kontekstā (īpaši Lielbritānijā Badfinger jaunrades pilnbrieda laikā dominēja no viņu melodiskā ģitārpopa ievērojami atšķirīgas smagā, progresīvā un glamroka stilistikas).

Kā neviennozīmīgs faktors bieži minēta arī grupas saistība ar Beatles, kas neaprobežojās tikai ar profesionālām attiecībām. Badfinger dziesmās bieži izmantotas Beatles sacerējumiem raksturīgas intonācijas, melodiskie un harmoniskie risinājumi, arī instrumentu partiju un melodiju parafrāzes, kas nereti robežojas ar citātiem. No vienas puses šī jaunrades radniecība tika uztverta kā kvalitātes apliecinājums, kas pēc Beatles izjukšanas 20. gs. 70. gadu sākumā Badfinger ļāva uzlūkot kā iepriekšējas desmitgades slavenākās grupas tradīciju mantiniekus. Tajā pašā laikā netrūka arī kritiķu, kas Badfinger uztvēra tikai kā Beatles atdarinātājus.

Par spīti pilnībā nerealizētam jaunrades potenciālam, grupai piemita ievērojams muzikāls talants un rūpīgi izkopts, akustisko un elektrisko ģitāru, kā arī elektroērģeļu un daudzbalsīga dziedājuma kombinācijā balstīts skanējums. Turklāt ne mazāk par Beatles ietekmi, tās muzikālo personību noteica P. Hema un T. Evansa melodijas izjūta, kas līdz ar Dž. Molenda ekspresīvo roka ģitārspēli mūzikai sniedza savdabīgu iekšēju dinamiku, ļaujot Badfinger kļūt par vienu no pirmajām pauerpopa stilistikas pārstāvēm ar tālejošu ietekmi uz poproka žanrisko attīstību.

Traģiskas ironijas rezultātā, beidzot atrisinoties legāliem sarežģījumiem, kas ilgstoši aizkavēja autoratlīdzību maksājumus un būtiski apgrūtināja grupas attīstību, abi aktīvākie Badfinger dziesmu autori jau bija miruši.

Par Without You P. Hems un T. Evanss saņēmuši Britu Dziesmu autoru, komponistu un autoru akadēmijas (British Academy of Songwriters, Composers and Authors) Aivora Novello balvu (Ivor Novello Award) kategorijā Gada labākā dziesma (Best Song, 1972).

Godinot P. Hema talantu un piemiņu, kā arī Iveys un Badfinger sasniegumus, Svonzī pilsētas dome 2013. gadā vietējā dzelzceļa stacijā atklāja mūziķim veltītu piemiņas zīmi.

P. Hems* (vokāls, ģitāra, taustiņinstrumenti, 1961–1975; miris 1975)

M. Gibinss (sitamie instrumenti, vokāls, 1965–1975; 1978; 1984; miris 2005)

T. Evanss (vokāls, ģitāra, basģitāra, 1967–1975; 1978–1983; miris 1983)

Dž. Molends (vokāls, ģitāra, 1969–1974; 1978–1984)

B. Džeksons (taustiņinstrumenti, vokāls, 1974–1975; 1984)

* Dažādos darbības periodos grupā bijuši vairāki desmiti dalībnieku; šeit minētie radījuši tās ievērojamākos darbus

Ievērojamākās Badfinger repertuāra dziesmas

Apple of My Eye; Baby Blue; Come and Get It; Day After Day; Your So Fine; Know One Knows; Maybe Tomorrow*; Name of the Game; No Matter What; Rock of All Ages; Timeless; We’re for the Dark; Without You

* The Iveys

Albumi

Magic Christian Music (Apple, 1970); No Dice (Apple, 1970); Straight Up (Apple, 1971); Ass (Apple, 1973); Badfinger (Warner Bros., 1974); Wish You Were Here (Warner Bros., 1974); Airwaves (Elektra, 1979); Say No More (Radio, 1981); Head First (Snapper, 2000)