AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2025. gada 16. jūlijā
Klāss Vāvere

Apple Records

angļu ierakstu kompānija

Saistītie šķirkļi

  • Abbey Road, albums
  • All Things Must Pass
  • Badfinger
  • Džons Lenons
  • Džordžs Harisons
  • John Lennon / Plastic Ono Band
  • Joko Ono
  • Pols Makartnijs
  • Ringo Stārs
  • The Beatles
  • The Beatles, albums
  • Let It Be
Apple Records pirmais izdevums bija The Beatles singls Hey Jude (1968).

Apple Records pirmais izdevums bija The Beatles singls Hey Jude (1968).

Avots: Blank Archives/Getty Images, 106532063.

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Apple Corps un Apple Records izveide
  • 3.
    Ierakstu mākslinieki un nozīmīgākie izdevumi
  • 4.
    Darbības izbeigšana un atjaunošana
  • 5.
    Konflikts ar tehnoloģiju kompāniju Apple Inc.
  • Multivide 2
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Apple Corps un Apple Records izveide
  • 3.
    Ierakstu mākslinieki un nozīmīgākie izdevumi
  • 4.
    Darbības izbeigšana un atjaunošana
  • 5.
    Konflikts ar tehnoloģiju kompāniju Apple Inc.

Apple Records 1968. gadā nodibināja grupas The Beatles dalībnieki un tā izdeva gan pašu Beatles, gan citu mūziķu (Džeimss Teilors, James Taylor; Mērija Hopkina, Mary Hopkin; Ravi Šankars, Ravi Shankar, u. c.) ieskaņojumus.

Apple Corps un Apple Records izveide

1968. gadā Džons Lenons (John Lennon), Pols Makartnijs (Paul McCartney), Džordžs Harisons (George Harrison) un Ringo Stārs (Ringo Starr) izveidoja multimediju korporāciju Apple Corps, kas plašāk pazīstama kā Apple (angļu ‘ābols’). Uzņēmuma izveidei netrūka arī pragmatiskas motivācijas, taču tā publiski deklarētais mērķis bija plaša profila uzņēmējdarbība un filantropisks atbalsts daudzveidīgām radošām iecerēm. Apple Corps darbības vadlīnijas bija izstrādājis Beatles menedžeris Braiens Epstains (Brian Epstein), taču korporācijas dibināšana notika jau pēc viņa nāves, grupai funkcionējot bez menedžera.

P. Makartnijs vēlāk izteicās, ka Apple ieceres pamatā bijis māksliniecisks ideālisms un biznesa pieredzes trūkuma noteikts naivums, tādēļ tā līdzinājusies “tādam kā Rietumu komunisma paveidam” (Pīters Eimss Karlins, “Pola Makartnija dzīve”, Peter Ames Carlin, Paul McCartney: A Life, 2009).

Korporācijā ietilpa vairāki uzņēmumi: Apple Publishing (“Apple izdevniecība”, nodarbojās ar mūzikas izmantojuma un autortiesību administrēšanu), Apple Electronics (“Apple elektronika”, darbības joma – elektronisku tehnoloģiju izstrāde), Apple Films (“Apple filmas”, filmu producēšana), Apple Retail (“Apple mazumtirdzniecība”, modes apģērbu tirdzniecība), Apple Studio (“Apple studija”, mūzikas ieskaņošana). Nozīmīgākā struktūrvienība, kas lielā mērā nodrošināja pārējo uzņēmumu finansējumu, bija Apple Records (“Apple ieraksti”, ierakstu producēšana un izdošana), kuras darbā, īpaši sākumperiodā, aktīvi iesaistījās arī paši Beatles mūziķi, īpaši P. Makartnijs un Dž. Harisons.

Apple pirmais izdevums bija 30.08.1968. klajā laistais Beatles singls Hey Jude. Šajā pašā dienā iznāca arī divi P. Makartnija producēti singli – M. Hopkinas iedziedāta populārā krievu romance Those Were the Days ar Džīna Raskina (Gene Raskin) angļu tekstu un pūtēju orķestra Black Dyke Mills Band ieskaņotais P. Makartnija skaņdarbs Thingumybob –, kā arī Džekija Lomaksa (Jackie Lomax) Sour Milk Sea, ko producējis Dž. Harisons. Hey Jude un Those Were the Days guva milzīgus panākumus, savstarpēji konkurējot par līderpozīciju daudzu valstu tabulās.

Pirmais Apple izdotais albums bija Dž. Harisona Wonderwall (1968) ar mūziku tāda paša nosaukuma filmai (“Brīnumsiena”, režisors Džo Mesots, Joe Massot, 1968).

Ierakstu mākslinieki un nozīmīgākie izdevumi
Beatles un grupas dalībnieku soloieskaņojumi

Iepriekšēju līgumsaistību dēļ Beatles un grupas dalībnieku soloieraksti arī turpmāk bija kompānijas EMI Records īpašums, taču, sākot ar 1968. gada nogalē klajā laisto dubultalbumu The Beatles (plašāk zināms kā White Album), to formālā izdevēja bija Apple. Apple apgādā pirmizdevumus piedzīvoja arī visi turpmākie grupas albumi: Yellow Submarine (1969); Abbey Road (1969) un Let It Be (1970), kā arī vairākas dziesmu izlases.

Balstoties uz abu kompāniju savstarpēju vienošanos, 70. gadu 1. pusē Apple izdeva arī grupas nu jau bijušo dalībnieku individuāli radītos ieskaņojumus, t. sk. Dž. Lenona albumus John Lennon / Plastic Ono Band (1970) un Imagine (1971), P. Makartnija un Lindas Makartnijas (Linda McCartney) Ram (1971), Dž. Harisona All Things Must Pass (1970) un R. Stāra Ringo (1973), kas pieskaitāmi savu autoru nozīmīgākiem darbiem.

Citi mākslinieki

Starp Apple Records ierakstu māksliniekiem netrūka arī iepriekš pazīstamu mūziķu (amerikāņu džeza grupa Modern Jazz Quartet, soulmūziķis Bilijs Prestons, Billy Preston, indiešu sitāras virtuozs R. Šankars), tomēr biežāk kompānija izdeva daudzsološu iesācēju, t. sk. komerciāli marginālus žanrus pārstāvošu mūziķu darbus.

Viens no pirmajiem Apple Records albumiem bija amerikāņu folkroka dziesminieka Džeimsa Teilora (James Taylor) debijas skaņuplate James Taylor (1968). Par spīti spilgtam autora un izpildītāja talantam, tā palika plašākas publikas nepamanīta, tādēļ Dž. Teilors atgriezās Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), kur dažu gadu laikā izvirzījās starp savas paaudzes ievērojamākiem dziesminiekiem.

Pēc 18 gadus vecās velsiešu folkpopa dziedātājas M. Hopkinas debijas singla Those Were the Days grandiozajiem panākumiem, plašu ievērību izpelnījās viņas albums Postcard (1969) – tā producents P. Makartnijs bija arī M. Hopkinas otra lielākā hita Goodbye autors.

Rokmūziķa Dž. Lomaksa pirmo singlu Sour Milk Sea sacerēja Dž. Harisons un tā ieskaņošanā līdzās autoram piedalījās P. Makartnijs, R. Stārs un Ēriks Kleptons (Eric Clapton). Dž. Harisons producēja arī Dž. Lomaksa albumu Is This What You Want? (1969), kas bieži minēts starp Apple Records ievērojamākiem izdevumiem, tomēr vērā ņemamus panākumus neguva.

Velsiešu poproka grupa Badfinger pirmo ievērību izpelnījās ar P. Makartnija sacerētu un producētu hitu Come and Get It (1969), bet pēc tam ieskaņoja vairākus augstu novērtējumu izpelnījušos albumus, kā arī starptautiski atzītus singlus. Badfinger dalībnieku pazīstamākais sacerējums – emocionāla balāde Without You, kuras oriģinālversija dzirdama grupas trešajā albumā No Dice (1970) – globālu slavu ieguva pateicoties Harija Nilsona (Harry Nilsson) interpretācijai, kas 1972. gadā sasniedza singlu topa virsotni gan Lielbritānijā, gan ASV; 1994. gadā līdzīgus panākumus (Nr. 1 Lielbritānijā, Nr. 3 ASV) šī dziesma guva Meraijas Kerijas (Mariah Carey) izpildījumā.

Kompānijas ierakstu kataloga žanrisko un stilistisko daudzveidību vairoja arī amerikāņu souldziedātājas Ronija Spektore (Ronnie Spector) un Dorisa Troja (Doris Troy), hinduisma vēdisko tekstu skandējumus izpildoša grupa Radha Krishna Temple, Luiziānas (ASV) keidžuna grupa The Sundown Playboys, japāņu avangarda māksliniece Joko Ono (Yoko Ono) un citi mūziķi.

Apple Records izdeva arī vēlāk panākumiem bagātās soula un popmūzikas grupas Hot Chocolate (tolaik Hot Chocolate Band) debijas singlu ar Dž. Lenona dziesmu Give Peace a Chance (1969), kā arī par ievērojamu mūsdienu klasiskās mūzikas autoritāti kļuvušā komponista Džona Tavenera (John Tavener) darbu pirmos ieskaņojumus.

Zapple Records

1969. gadā dibinātā Apple Records filiāle Zapple Records specializējās runātu tekstu un avangarda mūzikas ieskaņojumu izdošanā. Tās darbība tika uzsākta ar lielu entuziasmu, taču jau pēc dažiem mēnešiem Zapple nācās likvidēt kā nerentablu. Starplaikā izdošanai tika sagatavoti vairāku amerikāņu literātu (Ričards Brotigens, Richard Brautigan; Čārlzs Olsons, Charles Olson; Lorenss Ferlingeti, Lawrence Ferlinghetti; Maikls Maklērs, Michael McClure) un komiķa Lenija Brūsa (Lenny Bruce) ieraksti, tomēr Zapple laida klajā tikai divus albumus: Dž. Lenona un J. Ono Unfinished Music No 2: Life with the Lions un Dž. Harisona Electronic Sound.

Darbības izbeigšana un atjaunošana

Pēc strauja uzplaukuma darbības sākumperiodā, jau 70. gadu sākumā Apple Records, tāpat kā visu Apple korporāciju, piemeklēja nekompetentas vadības un neveiksmīgu biznesa lēmumu izraisīta krīze, ko īpaši saasināja Beatles izjukšana un grupas bijušo dalībnieku savstarpējās domstarpības. 1973. gadā ierakstu kompānijas darbība tika būtiski sašaurināta, ar laiku to reducējot tikai līdz Beatles izlašu un Dž. Lenona, P. Makartnija, Dž. Harisona un R. Stāra soloierakstu izdošanai.

70. gadu vidū Apple Records izdevējdarbība tika pārtraukta pilnībā. Tā atsākās pēc gandrīz 20 gadu pārtraukuma, 1994. gadā laižot klajā iepriekš nepubliskotu Beatles arhīva ierakstu izlasi Live at BBC, kam 1995. un 1996. gadā sekoja Beatles Anthology izdevumu sērija. Turpmākajos gados kompānija nodarbojās ar Beatles ierakstu kataloga remāsterēšanu un atkārtotu izdošanu, tāpat tirgū no jauna laisti Dž. Teilora, M. Hopkinas, B. Prestona, Badfinger un citu mākslinieku vecie ieskaņojumi. 2010. gadā izdotā dažādu mākslinieku izlases albumā Come and Get It: The Best of Apple Records apkopoti kompānijas ievērojamākie singli, kas tapuši laikā no 1968. līdz 1972. gadam.

Konflikts ar tehnoloģiju kompāniju Apple Inc.

1978. gada Apple Corps ierosināja tiesvedību par Apple preču zīmes nesankcionētu izmantojumu pret tehnoloģiju kompāniju Apple Inc. (tolaik Apple Computer). Process noslēdzās ar Apple Corps uzvaru, taču nākamajās desmitgadēs abas kompānijas tiesājušās vēl vairākas reizes. Situācija īpaši sarežģījās 2003. gadā, kad par vienu no lielākiem mūzikas ierakstu tirgotājiem pasaulē kļuva Apple Inc. digitālo lejupielāžu veikals iTunes Store un Apple Corps uzstāja, ka Apple Inc. iekļaušanās mūzikas industrijā, kas vienmēr bijusi Apple Records darbības pamatjoma, ir līdzšinējo vienošanos pārkāpums.

2007. gadā abas kompānijas paziņoja par jaunu vienošanos, kuras rezultātā visas ar Apple saistītās preču zīmes pāriet Apple Inc. īpašumā, savukārt Apple Corps dažas no tām izmanto uz licences pamata.

Multivide

Apple Records pirmais izdevums bija The Beatles singls Hey Jude (1968).

Apple Records pirmais izdevums bija The Beatles singls Hey Jude (1968).

Avots: Blank Archives/Getty Images, 106532063.

The Beatles pēdējais koncerts notika uz Apple biroja ēkas jumta un tika iemūžināts dokumentālā filmā Let It Be. Londona, 30.01.1969.

The Beatles pēdējais koncerts notika uz Apple biroja ēkas jumta un tika iemūžināts dokumentālā filmā Let It Be. Londona, 30.01.1969.

Avots: Express/Getty Images, 3208901.

Apple Records pirmais izdevums bija The Beatles singls Hey Jude (1968).

Avots: Blank Archives/Getty Images, 106532063.

Saistītie šķirkļi:
  • Apple Records
Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • Abbey Road, albums
  • All Things Must Pass
  • Badfinger
  • Džons Lenons
  • Džordžs Harisons
  • John Lennon / Plastic Ono Band
  • Joko Ono
  • Pols Makartnijs
  • Ringo Stārs
  • The Beatles
  • The Beatles, albums
  • Let It Be

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Basets, Dž., New Musical Express, Pieci ievērojami Apple Records izdevumi, Bassett, J., Five great Apple Records releases, 29.08.2018.
  • Flinna, L.Dž., The New York Times, Pēc ilgām domstarpībām vienojas Apple Corps un Apple Inc., Flynn, L.J., After Long Dispute, Two Apples Work It Out, 06.02.2007.
  • Volks, D., Pitchfork, Come and Get It: the Best of Apple Records recenzija, Wolk, D., Come and Get It: the Best of Apple Records review, 23.11.2010.

Ieteicamā literatūra

  • Brown, P. and S. Gaines, The Love You Make: An Insider’s Story of the Beatles, Berkley, 2002.
  • DiLello, R., The Longest Cocktail Party: An Insider Account of the Beatles & the Wild Rise and Fall of Their Multi-Million Dollar Apple Empire, Alfred Music, 2014.
  • Miles, B., Paul McCartney: Many Years from Now, Vintage, 1998.
  • Miles, B., In the Sixties, Vintage, 2003.
  • Paytress, M., World Domination Enterprises, Mojo, October 2010.
  • Spizer, B., The Beatles on Apple Records, 498 Productions, 2010.
  • Spizer, B., The Beatles Solo on Apple Records, 498 Productions, 2010.
  • Spizer, B., The Beatles White Album and the Launch of Apple, 498 Productions, 2018.

Klāss Vāvere "Apple Records". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/98856-Apple-Records (skatīts 26.09.2025)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/98856-Apple-Records

Šobrīd enciklopēdijā ir 0 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2025. © Tilde, izstrāde, 2025. © Orians Anvari, dizains, 2025. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana