Emocionāli nokaitētā atmosfēra studijā bieži veicināja spontāni dzīvīgu un emocionāli piesātinātu muzicēšanu, sniedzot albumam ar daudzu citu Beatles ierakstu optimistisko noskaņojumu kontrastējoši tumšu un eksistenciāli izmisīgu spriedzi, kas ar to ļāvusi identificēties nākamo paaudžu postpanka un alternatīvā roka mūziķiem. Savukārt grupas dalībnieku atšķirīgās intereses veicinājušas stilistisko fragmentāciju, padarot to par vienu no muzikāli daudzveidīgākajiem (rokenrols, blūzs, kantrī, smagais metāls, kalipso, mūzikhols, folkmūzika) darbiem Beatles diskogrāfijā.
LP sākas ar vienu no P. Makartnija izteiksmīgākajām rokenrola kompozīcijām Back in the U.S.S.R., kas radīta Čaka Berija (Chuck Berry) dziesmu un The Beach Boys vokālā skanējuma ietekmē. Spilgti P. Makartnija skaņdarbi ir arī akustiskā balāde Blackbird un neierasti smagais un agresīvais Helter Skelter, kas reizēm minēts starp pirmajiem smagā metāla paraugiem. Savukārt viens no albuma populārākajiem hitiem ir bērnišķīgā, Trinidadas kalipso un Jamaikas ska ietekmētā popdziesma Ob-La-Di, Ob-La-Da, kas gan daudz kritizēta kā banāla un Beatles mākslinieciskajiem standartiem neatbilstoša.
Starp Dž. Lenona ievērojamākiem skaņdarbiem minama psihedēliska ārtroka kompozīcija Happiness Is a Warm Gun, liriskā balāde Julia, kas veltīta autora mātei un J. Ono, smagā blūzroka (60. gadu otrās puses rokmūzikā izplatīta stilistika, kas Beatles jaunradē visplašāk pārstāvēta tieši šajā LP) skaņdarbs Yer Blues, kā arī Revolution 1, kas sacerēta kā reakcija uz t. s. jauno kreiso (New Left) spēku aktivitātēm un 1968. gada pavasara studentu nemieriem Parīzē un Londonā. Albuma kontroversālākais skaņdarbs ir vairāk nekā astoņas minūtes ilga eksperimentāla skaņu kolāža Revolution 9, kas veidota kā dažādi manipulētu skaņu ierakstu montāža t. s. konkrētās mūzikas novirziena (musique concrète) ietekmē. Kaut arī šī kompozīcija, ko ar minimālu Džordža Harisona (George Harrison) līdzdalību ieskaņojuši Dž. Lenons un J. Ono, ir viens no grupas cienītāju visvairāk kritizētajiem darbiem Beatles diskogrāfijā, un reizēm dēvēta pat par “antimūziku”, Revolution 9 ievērojams kā pirmais 20. gs. avangarda mūzikas skaņdarbs, kas, pateicoties grupas slavai, guvis plašu izplatību masu publikā.
Albumā dzirdamas arī četras Dž. Harisona kompozīcijas – pazīstamākā ir Beatles kanonam pieskaitāmā balāde While My Guitar Gently Weeps ar izteiksmīgu Ērika Kleptona (Eric Clapton) ģitāras solo.
The Beatles ir pirmais albums, kurā iekļauta arī R. Stāra sacerēta dziesma – kantrī šlāgeris Don’t Pass Me By; savukārt LP noslēdzošā Dž. Lenona šūpuļdziesma Good Night ievērojama kā viens no R. Stāra izteiksmīgākajiem vokālajiem priekšnesumiem.
The Beatles – The Beatles.
