AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2025. gada 24. maijā
Klāss Vāvere

The Beatles, albums

grupas The Beatles desmitais albums (LP), zināms arī kā White Album (no angļu “Baltais albums”), tās vienīgais dubultalbums. Pirmizdevuma datums: 22.11.1968., producents: Džordžs Mārtins (George Martin), izdevējs: Apple Records

Saistītie šķirkļi

  • A Hard Day’s Night
  • Abbey Road, albums
  • Apple Records
  • Beatles for Sale
  • Džordžs Mārtins
  • Help!
  • Let It Be
  • Magical Mystery Tour
  • Please Please Me
  • Revolver
  • Rubber Soul
  • Sgt. Pepper’s Lonely Hearts Club Band
  • The Beatles
  • With the Beatles
  • Yellow Submarine
 The Beatles 1968. gada albums The Beatles (White Album).

The Beatles 1968. gada albums The Beatles (White Album).

Avots: Blueee77/Shutterstock.com.

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Sesijas
  • 3.
    Saturs
  • 4.
    Vāka noformējums
  • 5.
    Rezonanse
  • 6.
    Piecdesmitgades izdevums
  • 7.
    Dziesmas
  • Multivide 1
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Sesijas
  • 3.
    Saturs
  • 4.
    Vāka noformējums
  • 5.
    Rezonanse
  • 6.
    Piecdesmitgades izdevums
  • 7.
    Dziesmas

1968. gada sākumā Beatles vairākas nedēļas uzturējās transcendentālās meditācijas skolotāja Mahariši Maheša Jogi (Maharishi Mahesh Yogi) mācību centrā Ziemeļindijā, kur apguva meditāciju, kā arī sacerēja gandrīz 40 dziesmu. Pēc ilgāka pārtraukuma ar īpašu aktivitāti izcēlās Džons Lenons (John Lennon) – viņa radošais pacēlums bieži skaidrots ar faktu, ka Indijā, atšķirībā no Anglijas, grupai nebija pieejamas stiprās narkotikas, kas divos iepriekšējos gados veicināja Dž. Lenona produktivitātes kritumu. 

Vides maiņa arī noteica principiālas izmaiņas jaunrades procesā. Agrāk Beatles dziesmas bieži sacerēja ierakstu studijā, intensīvi izmantojot tās tehnoloģiskās iespējas, savukārt Indijā mūziķu rīcībā bija tikai akustiskās ģitāras. Kaut arī LP ieskaņošana notika Anglijā, kur daudzas Indijā tapušās dziesmas tika iespēlētas ar elektriski pastiprinātiem instrumentiem, albuma kopskanējums ir ievērojami vienkāršāks un tiešāks, tuvāks rokenrolam nevis grupas iepriekšējo darbu psihedēliskajai stilistikai. 

Sesijas

Albuma ieskaņošanu Beatles sāka 31.05.1968. ar dziesmu Revolution 1 un noslēdza 14.10.1968. – pēdējā ierakstītā dziesma bija Julia.

Starplaikā tika ieskaņoti visi 30 albumā dzirdamie skaņdarbi, kā arī LP neiekļautais singls Hey Jude un tā B puses dziesma Revolution (no albumā dzirdamās Revolution 1 atšķiras ar ātrāku tempu), kas kļuva par grupas jaundibinātās ierakstu sabiedrības Apple Records pirmo izdevumu. Atskaitot dažas epizodes neatkarīgā studijā Trident Studios, sesijas noritēja ierakstu sabiedrības EMI Records studijā Abbey Road, izmantojot četru celiņu magnetofonus, ko darba beigu posmā nomainīja ievērojami modernāks astoņu celiņu aparāti.

Sesijas nereti ieilga vēlu naktī, turpinoties 14–16 stundas, un tajās bieži valdīja emocionāli saspīlēta gaisotne. Pirmo reizi grupas pastāvēšanas vēsturē vairāki dalībnieki (arī producents Dž. Mārtins) albuma ieskaņošanas laikā ne tikai ilgstoši neatradās studijā, bet arī devās ārpus valsts. Samilstot savstarpējai neiecietībai, Ringo Stārs (Ringo Starr) pat paziņoja par aiziešanu no grupas – divas nedēļas vēlāk bundzinieks pēc pārējo lūguma atgriezās, bet viņa prombūtnē bungas vairākās dziesmās ieskaņoja Pols Makartnijs (Paul McCartney). Daudzo konfliktu dēļ sesijas pameta arī ierakstu inženieris Džefs Emeriks (Geoff Emerick), kuram iepriekš bija nozīmīga loma grupas studijas darbā; savukārt pirmo reizi regulāri klātesoša studijā bija Dž. Lenona jaunā draudzene Joko Ono (Yoko Ono).

Gan Dž. Mārtins, gan Dž. Emeriks memuāros atceras, ka grupā valdījusi atsvešinātība, un P. Makartnijs un Dž. Lenons bieži darbojušies ne kā ansambļa dalībnieki, bet gan kā solomākslinieki – katrs primāri rūpējies par savām dziesmām (lai arī oficiāli viņu individuāli sacerētie skaņdarbi joprojām tika parakstīti ar abu vārdiem) un nereti abi vienlaikus strādājuši dažādās Abbey Road kompleksa studijās, pārējos grupas dalībniekus uztverot kā pavadītājsastāvu.

Saturs

Emocionāli nokaitētā atmosfēra studijā bieži veicināja spontāni dzīvīgu un emocionāli piesātinātu muzicēšanu, sniedzot albumam ar daudzu citu Beatles ierakstu optimistisko noskaņojumu kontrastējoši tumšu un eksistenciāli izmisīgu spriedzi, kas ar to ļāvusi identificēties nākamo paaudžu postpanka un alternatīvā roka mūziķiem (piemēram, grupas Siouxsie and the Banshees 1978. gadā izdotajā debijas albumā The Scream iekļauta The Beatles dziesmas Helter Skelter kaverversija, bet viens no šīs grupas lielākajiem hitiem ir 1983. gada singls ar Dear Prudence interpretāciju). Savukārt Beatles dalībnieku atšķirīgās intereses veicinājušas albuma stilistisko fragmentāciju, padarot to par vienu no muzikāli daudzveidīgākajiem (rokenrols, blūzs, kantri, smagais metāls, kalipso, mūzikhols, folkmūzika) darbiem Beatles diskogrāfijā.

LP sākas ar vienu no P. Makartnija izteiksmīgākajām rokenrola kompozīcijām Back in the U.S.S.R., kas radīta Čaka Berija (Chuck Berry) dziesmu un The Beach Boys vokālā skanējuma ietekmē. Spilgti P. Makartnija skaņdarbi ir arī akustiskā balāde Blackbird (2024. gadā tās kaverversiju, saglabājot P. Makartnija oriģinālo akustiskās ģitāras partiju, ieskaņoja R&B dziedātāja Bejonsē, Beyoncé) un neierasti smagais un agresīvais Helter Skelter, kas reizēm minēts starp pirmajiem smagā metāla paraugiem. Savukārt viens no albuma populārākajiem hitiem ir bērnišķīgā, Trinidadas kalipso un Jamaikas ska ietekmētā popdziesma Ob-La-Di, Ob-La-Da, kas gan daudz kritizēta kā banāla un Beatles mākslinieciskajiem standartiem neatbilstoša. 

Starp Dž. Lenona ievērojamākiem skaņdarbiem minama psihedēliska ārtroka kompozīcija Happiness Is a Warm Gun, liriskā balāde Julia, kas veltīta autora mātei un J. Ono, smagā blūzroka (60. gadu otrās puses rokmūzikā izplatīta stilistika, kas Beatles jaunradē visplašāk pārstāvēta tieši šajā LP) skaņdarbs Yer Blues, kā arī Revolution 1, kas sacerēta kā reakcija uz t. s. jauno kreiso (New Left) spēku aktivitātēm un 1968. gada pavasara studentu nemieriem Parīzē un Londonā. Albuma kontroversālākais skaņdarbs ir vairāk nekā astoņas minūtes ilga eksperimentāla skaņu kolāža Revolution 9, kas veidota kā dažādi manipulētu skaņu ierakstu montāža t. s. konkrētās mūzikas novirziena (musique concrète) ietekmē. Kaut arī šī kompozīcija, ko ar minimālu Džordža Harisona (George Harrison) līdzdalību ieskaņojuši Dž. Lenons un J. Ono, ir viens no grupas cienītāju visvairāk kritizētajiem darbiem Beatles diskogrāfijā, un reizēm dēvēta pat par “antimūziku”, Revolution 9 ievērojams kā pirmais 20. gs. avangarda mūzikas skaņdarbs, kas, pateicoties grupas slavai, guvis plašu izplatību masu publikā.

Albumā dzirdamas arī četras Dž. Harisona kompozīcijas – pazīstamākā ir Beatles kanonam pieskaitāmā balāde While My Guitar Gently Weeps ar izteiksmīgu Ērika Kleptona (Eric Clapton) ģitāras solo. 

The Beatles ir pirmais LP, kurā iekļauta arī R. Stāra sacerēta dziesma – kantri šlāgeris Don’t Pass Me By; savukārt LP noslēdzošā Dž. Lenona šūpuļdziesma Good Night ievērojama kā viens no R. Stāra izteiksmīgākajiem vokālajiem priekšnesumiem.

Vāka noformējums

Tāpat kā vairums grupas pārējo ierakstu, The Beatles ievērojams ne vien ar mūziku, bet arī uzmanību piesaistošu vizuālo noformējumu, ko veidojis popārta mākslinieks Ričards Hemiltons (Richard Hamilton). Pirmo reizi uz grupas albuma vāka nav tās foto, turklāt, atšķirībā no iepriekšējo LP psihedēliski intensīvās tēlainības, The Beatles izceļas ar pilnīgi baltu vāku, uz kura reljefiem baltiem burtiem rakstīts grupas/albuma nosaukums. Baltā vāka dēļ tas bieži dēvēts par “Balto albumu”.

Rezonanse

Lai arī daži apskatnieki pēc The Beatles iznākšanas norādīja, ka albums būtu ieguvis, ja grupa būtu kritiskāk izturējusies pret dziesmu atlasi, dubultformāta vietā paliekot pie vienas skaņuplates apjoma (šādu viedokli pārstāvēja arī Dž. Mārtins), mūzikas prese “Balto albumu” vērtēja ļoti atzinīgi. Žurnāls Rolling Stone to atzina par grupas līdz šim labāko LP un rakstīja: “Lai arī rokenrola nozīmīgākā persona ir Bobs Dilans (Bob Dylan), un kaut arī pats pilnīgākais rokenrola grupas iemiesojums ir The Rolling Stones, mūsu zēni The Beatles ir perfekts paraugs un iznākums visam, ko rokenrols nozīmē un ietver”.

LP guva globālus panākumus, t. sk. sasniedzot Nr. 1 pozīciju Lielbritānijas, ASV u. c. valstu albumu tabulās. Savukārt Vācijas, Šveices, Austrālijas u. c. valstu singlu topos šādu panākumu guva Ob-La-Di, Ob-La-Da (B pusē While My Guitar Gently Weeps); ne Lielbritānijā, ne ASV albuma dziesmas singlos netika izdotas.

1970.–1971. gadā Kalifornijas pavalstī ASV par masu slepkavību organizēšanu tiesāja kvazireliģiska hipiju kulta līderi Čārlzu Mensonu (Charles Manson). Nopratināšanā apsūdzētais atzina, ka uz slepkavībām viņu pamudinājis albums The Beatles, kura dziesmu tekstos tas saklausījis kodētu, viņam adresētu aicinājumu uz asiņainu revolūciju un rasu karu; savukārt albuma autorus viņš identificējis kā Jaunās Derības Atklāsmes grāmatā minētos apokalipses jātniekus. Tiesa Č. Mensonam piesprieda nāvessodu, kas tika nomainīts uz mūža ieslodzījumu.

The Beatles divreiz (2003. un 2012. gadā) iekļauts žurnāla Rolling Stone 500 visu laiku ievērojamāko albumu saraksta 10. vietā (500 Greatest Albums of All Time); 2020. gadā tas šajā reitingā ierindots 29. pozīcijā.

Piecdesmitgades izdevums

2018. gadā, atzīmējot The Beatles piecdesmitgadi, klajā tika laista Dž. Mārtina dēla Džailza Mārtina (Giles Martin) remāsterēta albuma versija (dažādos formātos un konfigurācijās), kas papildināta ar oriģinālizdevumā neiekļautām, bet LP sesijās ieskaņotām dziesmām un to dubliem, kā arī pirms oficiālajām sesijām tapušiem demoierakstiem.

Dziesmas

1. puse

Nr. p. k.

Nosaukums

Autors

Galvenā balss

1.

Back in the U.S.S.R.

Dž. Lenons / P. Makartnijs

P. Makartnijs

2.

Dear Prudence

Dž. Lenons / P. Makartnijs

Dž. Lenons

3.

Glass Onion

Dž. Lenons / P. Makartnijs

Dž. Lenons

4.

Ob-La-Di, Ob-La-Da

Dž. Lenons / P. Makartnijs

P. Makartnijs

5

Wild Honey Pie

Dž. Lenons / P. Makartnijs

P. Makartnijs

6.

The Continuing Story of Bungalow Bill

Dž. Lenons / P. Makartnijs

Dž. Lenons

7.

While My Guitar Gently Weeps

Dž. Harisons

Dž. Harisons

8.

Happiness Is a Warm Gun

Dž. Lenons / P. Makartnijs

Dž. Lenons

2. puse

1.

Martha My Dear

Dž. Lenons / P. Makartnijs

P. Makartnijs

2.

I’m So Tired

Dž. Lenons / P. Makartnijs

Dž. Lenons

3.

Blackbird

Dž. Lenons / P. Makartnijs

P. Makartnijs

4.

Piggies

Dž. Harisons

Dž. Harisons

5.

Rocky Raccoon

Dž. Lenons / P. Makartnijs

P. Makartnijs

6.

Don’t Pass Me By

Ričards Stārkijs (Richard Starkey)

R. Stārs

7.

Why Don’t We Do It in the Road?

Dž. Lenons / P. Makartnijs

P. Makartnijs

8.

I Will

Dž. Lenons / P. Makartnijs

P. Makartnijs

9.

Julia

Dž. Lenons / P. Makartnijs

Dž. Lenons

3. puse

1.

Birthday

Dž. Lenons / P. Makartnijs

P. Makartnijs un Dž. Lenons

2.

Yer Blues

Dž. Lenons / P. Makartnijs

Dž. Lenons

3.

Mother Nature’s Son

Dž. Lenons / P. Makartnijs

P. Makartnijs

4.

Everybody’s Got Something to Hide Except Me and My Monkey

Dž. Lenons / P. Makartnijs

Dž. Lenons

5.

Sexy Sadie

Dž. Lenons / P. Makartnijs

Dž. Lenons

6.

Helter Skelter

Dž. Lenons / P. Makartnijs

P. Makartnijs

7.

Long, Long, Long

 Dž. Harisons

Dž. Harisons

4. puse

1.

Revolution 1

Dž. Lenons / P. Makartnijs

Dž. Lenons

2.

Honey Pie

Dž. Lenons / P. Makartnijs

P. Makartnijs

3.

Savoy Truffle

Dž. Harisons

Dž. Harisons

4.

Cry Baby Cry

Dž. Lenons / P. Makartnijs

Dž. Lenons un P. Makartnijs

5.

Revolution 9

Dž. Lenons / P. Makartnijs

Dž. Lenons un J. Ono

6.

Good Night

Dž. Lenons / P. Makartnijs

R. Stārs

Multivide

 The Beatles 1968. gada albums The Beatles (White Album).

The Beatles 1968. gada albums The Beatles (White Album).

Avots: Blueee77/Shutterstock.com.

The Beatles 1968. gada albums The Beatles (White Album).

Avots: Blueee77/Shutterstock.com.

Saistītie šķirkļi:
  • The Beatles, albums
Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • A Hard Day’s Night
  • Abbey Road, albums
  • Apple Records
  • Beatles for Sale
  • Džordžs Mārtins
  • Help!
  • Let It Be
  • Magical Mystery Tour
  • Please Please Me
  • Revolver
  • Rubber Soul
  • Sgt. Pepper’s Lonely Hearts Club Band
  • The Beatles
  • With the Beatles
  • Yellow Submarine

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • "The Beatles" tīmekļa vietne
  • Harris, J., The Guardian, White Album captured the spiriti of ’68, but it’s right for 2018 too, 06.11.2018.
  • Lynskey, D., BBC Culture, Why The White Album is the Beatles’ greatest, 22.11.2018.
  • Richardson, M., Pitchfork, The Beatles by The Beatles, 10.09.2009.
  • Yates, H., Louder Sound, 50 things you need to know about The Beatles’ White Album, 29.04.2021.

Ieteicamā literatūra

  • Emerick, G. and Massey, H., Here, There and Everywhere: My Life Recording the Music of the Beatles, New York, Gotham Books, 2007.
  • Hammack, J. and Gaar, G. G. (ed.), The Beatles Recording Reference Manual Volume 4. The Beatles Through Yellow Submarine (1968–early 1969), Independently published, 2021.
  • Lewisohn, M., The Beatles Recording Sessions. The Official Abbey Road Studio Session Notes 1962–1970, New York, Harmony Books, 1988.
  • Macdonald, I., Revolution in the Head. The Beatles and the Sixties, 3rd edition, Chicago Review Press, 2007.
  • Martin, G., Hornsby, J., All You Need Is Ears, New York, St. Martin’s Press, 1979.
  • Noyer, P., ‘White Magic’, Mojo, November 2018.
  • Southall, B., The Beatles: Album by Album. The Band and Their Music by Insiders, Experts & Eyewitnesses, London, Carlton Books, 2020.
  • The Beatles. Anthology, San Francisco, Chronicle Books, 2000.

Klāss Vāvere "The Beatles, albums". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/142617-The-Beatles,-albums (skatīts 26.09.2025)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/142617-The-Beatles,-albums

Šobrīd enciklopēdijā ir 0 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2025. © Tilde, izstrāde, 2025. © Orians Anvari, dizains, 2025. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana