Albumā dzirdamas astoņas P. Makartnija un Dž. Lenona oriģināldziesmas, kā arī sešas citu autoru dziesmu kaverversijas. Laikā, kad mūzikas industrijā dominēja strikts dalījums autoros un izpildītājos, tik liels pašsacerētu skaņdarbu īpatsvars bija revolucionārs jaunums, kas tiešāk un precīzāk par profesionālu autoru sacerējumiem ļāva izteikt izpildītāju paaudzes noskaņojumu, un jau drīzumā guva plašu izplatību rokmūzikas vidē.
Beatles oriģinālkompozīciju stilistika veidojusies, grupas izkoptajam balsu salikumam un elektrisko ģitāru un bungu bīta kombinācijai saplūstot ar amerikāņu ritmblūza, rokenrola un ierakstu kompānijas Motown estētiku. Starp LP pazīstamākajām dziesmām ir abi singli – viens no pirmajiem P. Makartnija un Dž. Lenona sacerējumiem Love Me Do un Roja Orbisona (Roy Orbison) ietekmē radītā Please Please Me, kā arī eksplozīvi enerģiskā I Saw Her Standing There un Twist And Shout ar tolaik baltādainajiem vokālistiem neierasti ekspresīvu Dž. Lenona dziedājumu. Savukārt Do You Want To Know a Secret, ko paši Beatles Lielbritānijā singlā neizdeva, 1963. gada pavasarī kļuva par populāru hitu Billija Dž. Kreimera (Billy J. Kramer) un grupas The Dakotas izpildījumā.
Grupas ietekmju loku izsmeļoši raksturo kaverversiju izvēle. 20. gs. 60. gadu sākumperioda meinstrīma tendencēm atbilstošākā ir Bobija Skota (Bobby Scott) un Rika Mārlova (Ric Marlow) dziesma A Taste of Honey, kas sacerēta Brodvejas izrādei “Medus garša” (A Taste Of Honey, 1960), dzirdama arī tāda paša nosaukuma britu kinofilmā (režisors Tonijs Ričardsons, Tony Richardson, 1961) un piedzīvojusi daudzu mākslinieku interpretācijas (t. sk. Barbra Streisanda, Barbra Streisand; Akers Bilks, Acker Bilk; Herbs Alperts, Herb Alpert). Visu pārējo Beatles interpretēto skaņdarbu oriģinālizpildītāji ir melnādainie R&B, soula un dūvapa mūziķi: Arturs Aleksandrs (dziesma Anna (Go to Him)) un The Isley Brothers (dziesma Twist and Shout), kā arī meiteņu grupas The Cookies (Chains) un The Shirelles (Boys un Baby It’s You). Taču, atšķirībā no oriģinālversijām, kurās galvenokārt akcentētas vokālistu balsis, Beatles aranžējumos tikpat nozīmīgs ir arī instrumentālais pavadījums.
Salīdzinot ar vēlāko rokmūziku, grupas skanējums var likties atturīgi maigs, taču savā laikā tas tika vērtēts kā balto izpildītāju mūzikai neierasti raupjš, spontāns un agresīvs – tas bija viens no iemesliem, kādēļ EMI filiāle Capitol Records atteicās Please Please Me izdot Amerikas Savienotajās Valstīs, kur tas iznāca tikai 1964. gadā – saīsinātā versijā ar nosaukumu Introducing... The Beatles (izdevējs – Vee-Jay Records).
