1963. gada martā izdotais Beatles debijas albums Please Please Me 30 nedēļas noturējās Lielbritānijas topa virsotnē un kopā ar tam sekojušiem Nr. 1 singliem From Me to You un She Loves You (ilgāk nekā desmit gadus bija visvairāk pārdotais singls britu mūzikas tirgus vēsturē) aizsāka vēl nepieredzētu masu ažiotāžu, kas bieži robežojās ar histēriju – šā fenomena raksturošanai 1963. gada rudenī nacionālā prese sāka lietot apzīmējumu “bītlomānija”. Lai nodrošinātu šos panākumus, grupa intensīvi koncertēja, regulāri uzstājās televīzijā un radio, kā arī sniedza preses intervijas, turklāt jau novembrī bija ieplānota nākamā LP iznākšana.
With the Beatles
grupas
The Beatles
otrais albums (LP); pirmizdevuma datums: 22.11.1963.; producents: Džordžs Mārtins (George Martin); izdevējs: Parlophone Records; nosaukums latviski: “Ar The Beatles”
Saistītie šķirkļi
The Beatles 1963. gada albums With the Beatles.
Satura rādītājs
Sesijas
Arī otrais albums tapa Abbey Road studijā Londonā, kur Beatles šoreiz strādāja septiņas dienas (vairums debijas LP dziesmu tika ieskaņotas vienā dienā). Taču grupas profesionālā slodze šajā laikā bija tik liela, ka tā nevarēja darbam studijā veltīt vairākas dienas pēc kārtas, tādēļ 18. jūlijā sāktās sesijas noslēdzās tikai 23. oktobrī. Turklāt vairumu savu labāko kompozīciju Beatles jau bija izdevuši, tādēļ LP ieskaņošanu nācās sākt ar citu autoru skaņdarbu kaverversijām un tikai vēlākajās sesijās grupa bija gatava strādāt ar nupat sacerētām oriģināldziesmām. Līdzās 14 albumā dzirdamām kompozīcijām, šajās septiņās dienās tika ieskaņots arī singls I Want to Hold Your Hand un tā B puses dziesma This Boy.
Tāpat kā Please Please Me, arī With the Beatles grupa, izmantojot divceliņu magnetofonus, ierakstīja ar producentu Dž. Mārtinu un studijas inženieri Normenu Smitu (Norman Smith). Dž. Mārtins arī spēlēja klavieres un elektroērģeles dažos skaņdarbos, bet pārējo instrumentu partijas un dziedāšanu ieskaņoja Beatles mūziķi.
Saturs
Arī šoreiz grupa seko debijas LP saturiskajam modelim, astoņas oriģinālkompozīcijas variējot ar sešu amerikāņu hitu kaverversijām. Taču starplaikā ir augusi ne vien mūziķu radošā pašapziņa, bet arī studijas darba iemaņas, turklāt jaunajām dziesmām ir pārliecinošāk izstrādāta melodiskā un harmoniskā struktūra, to aranžējumi kļuvuši bagātīgāki un daudzveidīgāki.
Don’t Bother Me ir pirmais Beatles repertuāra skaņdarbs, ko bez citu grupas dalībnieku līdzautorības sacerējis Džordžs Harisons (George Harrison), bet septiņas pārējās albumā dzirdamās oriģināldziesmas radījis Džona Lenona (John Lennon) un Pola Makartnija (Paul McCartney) autorduets. Spilgtākās no tām ir optimistiski uzmundrinošais pophits It Won’t Be Long, kura sacerēšanā lielākie nopelni bijuši Dž. Lenonam, un tikpat vitālā All My Loving – viena no grupas agrīnā perioda populārākajām dziesmām, kas pirmo reizi tik spilgti piesaka P. Makartnija melodiķa dotības. Savukārt rokenrola tradīcijās ieturētais Dž. Lenona un P. Makartnija skaņdarbs I Wanna Be Your Man, ko albumā dzied Ringo Stārs (Ringo Starr), cita starpā ievērojams arī kā The Rolling Stones pirmais Top 20 hits, turklāt pēc abu grupu vienošanās Rolling Stones singls Lielbritānijā iznāca trīs nedēļas pirms With the Beatles; vēlāk I Wanna Be Your Man bijusi daudzu citu izpildītāju (t. sk. P. Makartnijs, Kīts Ričardss, Keith Richards, Count Basie Orchestra, Sūzija Kvatro, Suzi Quatro, un The Stooges) repertuārā.
Arī interpretēto skaņdarbu atlasē grupa turpina Please Please Me aizsākto ievirzi, pārsvarā izpildot R&B un soulmūzikas hitus. Vienīgā stilistiskā atkāpe šajā kontekstā ir Meredita Vilsona (Meredith Willson) balāde Till There Was You no Brodvejas mūzikla “Muzikants” (Music Man, 1957), kuras liriskais sentiments ir radniecīgs P. Makartnija autortalanta romantiski melodiskajām izpausmēm.
Tāpat kā daudzi citi britu mūziķi 20. gs. 60. gadu pirmajā pusē Beatles aizrāvās ar amerikāņu meiteņu grupām raksturīgiem vokālajiem aranžējumiem (albumā interpretēts The Marvelettes hits Please Mr. Postman un The Donays dziedātā Devil In His Heart, kas Beatles versijā pārdēvēta par Devil in Her Heart) un Motown popsoula estētiku (līdzās Please Mr. Postman tā šoreiz pārstāvēta ar Dž. Lenona iecienītā Smoukija Robinsona, Smokey Robinson, un grupas The Miracles balādi You Really Got a Hold on Me un klasisko R&B hitu Money (That’s What I Want), kura oriģinālizpildītājs ir Barets Strongs, Barrett Strong). Tāpat liela ietekme uz jauno britu mūziku bija Čaka Berija (Chuck Berry) rokenrola ģitārspēles manierei (LP dzirdama viņa dziesma Roll Over Beethoven), kas kopā ar zīmīgo balsu harmoniju pirmajos albumos ir arī fundamentāls Beatles skanējuma pirmavots.
The Beatles – With The Beatles.
Vāka attēls
LP ietekme neaprobežojās ar dziesmām un skanējumu. Laikā, kad populārās mūzikas izpildītāji tika uztverti kā bezrūpīgi līksmi izklaidētāji, un bieži fotografējās košos apģērbos, neparastās pozās un triviāli amizantās situācijās, With the Beatles vāka noformējums, kurā grupa redzama melnbaltā, kontrastējoši izgaismotā modes fotogrāfa Roberta Frīmana (Robert Freeman) uzņēmumā, aizsāka būtiskas izmaiņas priekšstatos par mūziķu vizuālo identitāti un skaņuplašu noformējumu kā nozīmīgu tās iemiesojumu. Beatles izdevēji EMI Records sākotnēji attēlu vērtēja kā pārlieku drūmu, kritizējot atturīgi nopietnās sejas izteiksmes un pieprasot “smaidīgāku foto”. Tomēr grupai un Dž. Mārtinam izdevās EMI pārliecināt par attēla atbilstību LP saturam, kā arī par tā mākslinieciskajām īpašībām un komercpotenciālu. Šis pats foto izmantots arī Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) izdotā albuma Meet the Beatles! noformējumā.
ASV izdevums
20. gs. 60. gados daudzi britu mūziķu LP ASV tika izdoti no britu oriģinālizdevumiem atšķirīgās versijās (ar mainītu saturu un reizēm arī nosaukumu), tādēļ With the Beatles, tāpat kā Please Please Me, pirmoreiz ASV iznāca tikai 1987. gadā – kompaktdiska (CD) formātā.
1964. gada janvārī ASV klajā laistā albumā Meet the Beatles! bija iekļautas deviņas With the Beatles dziesmas, kā arī singls I Want to Hold Your Hand un tā B puses dziesmas This Boy (Lielbritānijā) un I Saw Her Standing There (ASV) – tieši šis LP amerikāņu masu publikai sniedza pirmo iespaidu par Beatles mūziku, līdz ar grupas pirmo vizīti ASV aizsākot pat vērienīgākus bītlomānijas ekscesus nekā dzimtenē. Pieci pārējie With the Beatles skaņdarbi iekļauti vēl vienā ASV tirgum paredzētā skaņuplatē The Beatles’ Second Album, kas iznāca 1964. gada aprīlī.
Rezonanse
Milzīgo britu publikas interesi bītlomānijas pirmajos mēnešos apliecina fakts, ka jau vairākas dienas pirms iznākšanas, mazumtirgotāju iepriekšpasūtījumu apjomam sasniedzot 300 000 vienību, albums izpelnījās t. s. sudraba diska (Silver Disc) balvu, ko Lielbritānijā tolaik piešķīra par 250 000 pārdotām kopijām. Savukārt īsi pēc iznākšanas With the Beatles ieņēma britu albumu topa pirmo vietu, kurā nomainīja astoņus mēnešus iepriekš izdoto Please Please Me; šo pozīciju With the Beatles saglabāja 21 nedēļu, kļūstot par pirmo britu mūziķu LP, kas pārdots vairāk nekā miljons eksemplāru tirāžā.
LP mūzika un tās panākumi nostiprināja The Beatles vadošo lomu britu mūzikas un izklaides industrijā, turklāt tās autoritāte vairs nekoncentrējās tikai pusaudžu un jauniešu publikā, bet ietiecās dažādos sabiedrības sociālajos un demogrāfiskajos slāņos, iegūstot vispārnacionālu mērogu.
Singlā neviena no With the Beatles dziesmām netika izdota, taču nedēļu pēc albuma iznāca tajā neiekļauts singls I Want to Hold Your Hand, kas 1963. gada decembrī izvirzījās britu topa virsotnē, bet 1964. gada februārī kļuva par grupas pirmo Nr. 1 hitu ASV. Billboard tabulas līderpozīciju sasniedza arī par With the Beatles ASV versiju uzskatāmais albums Meet the Beatles!, kas tajā noturējās 11 nedēļas.
27.12.1963. respektablais britu laikraksts The Times, kas ikdienā populārās mūzikas aktualitātes neaplūkoja, publicēja rakstu “Kādas dziesmas dzied The Beatles” (What Songs The Beatles Sang), kurā mūzikas kritiķis Viljams Manns (William Mann) Dž. Lenonu un P. Makartniju atzina par 1963. gada izcilākajiem angļu komponistiem, piebilstot, ka “vairākas desmitgades, īstenībā jau kopš mūzikhola norieta, Anglija savas populārās dziesmas aizguva – vai nu tiešā veidā, vai kā atdarinājumus – no Savienotajām Valstīm. Taču Lenona un Makartnija dziesmas savā būtībā ir nepārprotami mūsējās, pēdējos gados Mersisaidā [grāfiste Anglijas Ziemeļrietumos, kuras administratīvais centrs ir Beatles dzimtā pilsēta Liverpūle] dzimušā stila spilgtākie un oriģinālākie paraugi.”
2003. gadā, amerikāņu žurnālam Rolling Stone pirmoreiz publicējot 500 visu laiku ievērojamāko albumu sarakstu (500 Greatest Albums of All Time), With the Beatles bija ierindots tā 420. vietā, savukārt Meet the Beatles! šajā reitingā ieņēma 59. vietu.
| 1. puse | |||
| Nr. p. k. | Nosaukums | Autors | Galvenā balss |
| 1. | It Won’t Be Long | Dž. Lenons / P. Makartnijs | Dž. Lenons |
| 2. | All I’ve Got to Do | Dž. Lenons / P. Makartnijs | Dž. Lenons |
| 3. | All My Loving | Dž. Lenons / P. Makartnijs | P. Makartnijs |
| 4. | Don’t Bother Me | Dž. Harisons | Dž. Harisons |
| 5. | Little Child | Dž. Lenons / P. Makartnijs | Dž. Lenons un P. Makartnijs |
| 6. | Till There Was You | M. Vilsons | P. Makartnijs |
| 7. | Please Mr. Postman | Džordžija Dabinsa (Georgia Dobbins) / Viljams Gerets (William Garrett) / Fredijs Gormans (Freddie Gorman) / Braiens Holands (Brian Holland) / Roberts Beitmans (Robert Bateman) | Dž. Lenons |
| 2. puse | |||
| 1. | Roll Over Beethoven | Č. Berijs | Dž. Harisons |
| 2. | Hold Me Tight | Dž. Lenons / P. Makartnijs | P. Makartnijs |
| 3. | You Really Got a Hold on Me | S. Robinsons | Dž. Lenons un P.Makartnijs |
| 4. | I Wanna Be Your Man | Dž. Lenons / P. Makartnijs | R. Stārs |
| 5. | Devil in Her Heart | Ričards Drepkins (Richard Drapkin) | Dž. Harisons |
| 6. | Not a Second Time | Dž. Lenons / P. Makartnijs | Dž. Lenons |
| 7. | Money (That’s What I Want) | Džeinija Bredforda (Janie Bredford) / Berijs Gordijs (Berry Gordy) | Dž. Lenons |
Multivide
The Beatles 1963. gada albums With the Beatles.