Viena no ievērojamākām un panākumiem bagātākām autorēm un izpildītājām populārās mūzikas vēsturē. Pirmo atzinību guva 20. gs. 60. gadu sākumā kopā ar toreizējo dzīvesbiedru Džeriju Gofinu (Gerry Goffin) sacerot dziesmas dažādu mākslinieku repertuāram; 70. gados izpelnījās plašu ievērību arī kā izpildītāja. K. Kingas sacerējumus dziedājuši dažādu žanru un paaudžu mūziķi: The Drifters; The Beatles; Marianna Feitfula (Marianne Faithfull); Rods Stjuarts (Rod Stewart); a-ha; Kailija Minoga (Kylie Minogue); Eimija Vainhausa (Amy Winehouse) un citi.

Jau agrā bērnībā mātes vadībā apguva klavierspēli, bet pusaudzes vecumā ar skolasbiedrēm izveidotā grupā izpildīja pašsacerētas dziesmas, kā arī pieņēma skatuves vārdu Kerola Kinga. Mācoties koledžā iepazinās ar Dž. Gofinu, kurš kļuva par viņas dziesmu līdzautoru (K. Kinga sacerēja mūziku, Dž. Gofins – tekstus); 1959. gadā abi salaulājās un mācības pameta, lai pelnītu iztiku, strādājot dažādus darbus, tostarp sacerot dziesmas mūzikas izdevniecībām.

1960. gadā K. Kinga un Dž. Gofins kļuva par izdevniecības Aldon Music štata autoriem, kuru uzdevums bija sacerēt dziesmas strauji augošajam pusaudžu tirgus segmentam (tomēr, pretēji daudzos avotos minētajam, abi nestrādāja t. s. Brilla namā, Brill Building, kur koncentrējās amerikāņu popmūzikas industrijas elites vairākums). Par jaunā autoru dueta pirmo hitu kļuva meiteņu grupas The Shirelles iedziedātais singls Will You Love Me Tomorrow – 1961. gada sākumā šī sentimentālā balāde, kuras melodiju K. Kinga sacerējusi 17 gadu vecumā, sasniedza ASV topa pirmo vietu, bet vēlāk tā kļuvusi par populārās mūzikas standartu, ko interpretējuši arī Dastija Springfīlde (Dusty Springfield), Šēra (Cher); Fransuāza Ardī (Françoise Hardy); Linda Ronstade (Linda Ronstadt), Endijs Gibs (Andy Gibb); Lora Brenigana (Laura Branigan) un citi.

Dažu nākamo gadu laikā K. Kinga un Dž. Gofins izvirzījās starp pašiem veiksmīgākiem un atzītākiem popdziesmu autoriem – viņu sacerējumiem piemita spilgtas un viegli uztveramas melodijas, aktīva, dejošanai piemērota ritmika, arī izjusts sentiments un romantiski, jauniešu auditoriju uzrunājoši teksti. 1961. gadā ASV topa virsotni sasniedza Take Good Care of My Baby astoņpadsmitgadīgā Bobija Vī (Bobby Vee) izpildījumā, bet nākamajā gadā šo panākumu atkārtoja deju hits The Loco-Motion, ko iedziedājusi K. Kingas un Dž. Gofina meitu auklīte Mazā Eva (Little Eva) – vēlāk The Loco-Motion ar panākumiem izpildījuši arī amerikāņu hārdroka klasiķi Grand Funk Railroad (1974) un austrāliešu popzvaigzne K. Minoga (1988). Savukārt Go Away Little Girl kļuva par pirmo dziesmu, kas ASV topa virsotni sasniegusi ar divām interpretācijām – 1962. gadā šādu panākumu guva Stīvs Lorenss (Steve Lawrence), bet 1971. gadā – Donijs Osmonds (Donny Osmond).

Līdz ar bītlomānijas un ģitārgrupu fenomena sākumu 1964. gadā Brilla nama profesionāļu producētā popmūzika piedzīvoja strauju popularitātes kritumu, taču K. Kingas un Dž. Gofina ģimenes tandēms bija starp retajiem “vecās skolas” pārstāvjiem, kam šajā laikā ne tikai izdevās saglabāt aktualitāti, bet ar saviem sacerējumiem iedzīvoties arī britu invāzijas kontekstā. 1963. gadā izdotajā Beatles debijas albumā Please Please Me iekļauta viņu dziesma Chains (iepriekš amerikāņu meiteņu R&B grupas The Cookies singls), 1964. gadā Lielbritānijas topa virsotnē izvirzījās angļu grupas Herman’s Hermits izpildītā I’m Into Something Good, bet 1966. gadā par hitu kļuva Don’t Bring Me Down angļu ritmblūza grupas The Animals interpretācijā.

60. gados K. Kingas un Dž. Gofina skaņdarbus ar panākumiem izpildīja arī dūvapa un R&B grupa The Drifters; meiteņu grupas The Crystals un The Chiffons; folkroka grupa The Byrds, poproka grupa The Monkees un citi mākslinieki. Pati K. Kinga par vienu no savas radošās darbības virsotnēm atzinusi A. Frenklinas iedziedāto gospeļbalādi (You Make Me Feel Like) A Natural Woman (1967. gads, līdzautorība ar Dž. Gofinu un Džeriju Veksleru, Jerry Wexler).

Atsevišķi K. Kingas ieraksti izdoti arī agrāk (1962. gadā Lielbritānijas topa 3. vietu sasniedza singls It Might as Well Rain Until September), taču pilnvērtīgu izpildītājas karjeru viņa uzsāka 60. gadu nogalē pēc laulības šķiršanas un profesionālo attiecību izbeigšanas ar Dž. Gofinu (turpmāk sadarbojās ar dažādiem tekstu autoriem, bet biežāk savu dziesmu vārdus sacerēja pati) un pārcelšanās uz daudzu mūziķu iecienīto Losandželosas Lorela kanjonu (Laurel canyon).  

1968. gadā K. Kinga kopā ar nākamo dzīvesbiedru basģitāristu Čārlzu Larkiju (Charles Larkey) izveidoja vienu albumu (Now Everything’s Been Said, 1968) izdevušu grupu The City, bet 1970. gadā laida klajā debijas soloabumu Writer.

Dziedātājas pirmie ieskaņojumi palika bez vērā ņemamas ievērības, taču otrais soloalbums Tapestry (1971) pilnībā izmainīja viņas izpildītājkarjeras mērogu. Rezignēti apcerīgu klavierbalāžu un softroka dziesmu krājums, kurā līdzās jaunām kompozīcijām dzirdamas arī jau plaši pazīstamās Will You Love Me Tomorrow un (You Make Me Feel Like) A Natural Woman, guva milzīgus komercpanākumus (15 nedēļas ASV topa 1. vietā), izpelnījās četras Grammy balvas (tostarp kategorijā Gada albums, Album of the Year), un kļuva par vienu no desmitgades populārākajiem albumiem pasaulē.

Tapestry ir K. Kingas ievērojamākais darbs, taču arī turpmāk viņa laidusi klajā mākslinieciski augstvērtīgus albums (Music, 1971; Rhymes and Reasons, 1972; Wrap Around Your Joy, 1974, u. c.) un singlus, kuros melodiski krāšņs dziesminieces rokraksts apvienots ar sievišķīgu liriku.

K. Kingas autoritāte mūzikas industrijā arī turpmāk saglabājusies nemainīgi augsta, taču radošā darbība jau kopš 20. gs. 80. gadiem kļuvusi arvien sporādiskāka, pēdējās trīs desmitgadēs aprobežojoties vien ar trim studijas albumiem, dažām koncertturnejām (t. sk. lielus panākumus guvusi turneja ar Džeimsu Teiloru, James Taylor, 2010. gadā) un sadarbībām (1991. gadā kopā ar Meraiju Keriju, Mariah Carey, sacerēja dziesmu If It’s Over, kas iekļauta M. Kerijas albumā Emotions; 1997. gadā sacerēja dziesmu The Reason Selīnas Dionas, Celine Dion, albumam Let’s Talk About Love).

Gan K. Kingas autordarbībai, gan izpildītājkarjerai bijusi būtiska ietekme uz vairāku desmitgažu mūziku. 60. gados viņa ar Dž. Gofinu (epizodiski arī ar citiem līdzautoriem) sacerējusi virkni dziesmu, kas, lai arī sakņotas sava laika pusaudžu dzīvesveidā un mūzikas tendencēs, spējušas saistīt arī nākamo paaudžu uzmanību, jau kā kanoniskas populārās kultūras vērtības, gūstot atkārtotus panākumus arvien jaunu mākslinieku sniegumā. 80. gadu nogalē daudzi norvēģu popgrupas a-ha cienītāji bija pārsteigti, uzzinot, ka tās aktuālais hits Crying in the Rain (1989) ir K. Kingas un Hovarda Grīnfīlda (Howard Greenfield) sacerējums, ko jau 1962. gadā ieskaņojis rokenrola laikmeta duets The Everly Brothers; izpildījuši arī Ārts Garfunkels (Art Garfunkel) ar Dž. Teiloru (1993), smagā metāla grupa Danzig (2015) un citi mākslinieki. Savukārt Braiens Ferijs (Bryan Ferry) albumā Taxi (1993) iedziedājis tobrīd jau vairāk nekā 30 gadus seno K. Kingas un Dž. Gofina balādi Will You Love Me Tomorrow; 21. gs. to interpretējuši E. Vainhausa (2004) un džeza saksofonists Kamasi Vašingtons (Kamasi Washington, 2018).

K. Kingas skaņuplate Tapestry kopā ar tajā pašā laikā tapušajiem Džonijas Mičelas (Joni Mitchell) un Dž. Teilora albumiem Blue un Mud Slide Slim and the Horizon (visi 1971. gadā) pirmo reizi tik plašā mērogā pieteica introvertu dziesminieku stilistiku, kas turpmāk bieži asociēta tieši ar Kalifornijas reģionu. Zīmīgi, ka arī Dž. Mičela un Dž. Teilors mitinājās Lorela kanjonā, un abi iedziedājuši fona vokālu vairākās Tapestry dziesmās, turklāt Dž. Teilora albumā Mud Slide Slim and the Horizon iekļautā K. Kingas kompozīcijas You’ve Got a Friend interpretācija sasniedza ASV singlu topa virsotni. Visiem trim albumiem bija liela nozīme dziesminieku tradīcijas popularizēšanā, taču tieši Tapestry izrādījās apveltīts ar spēcīgāko komercpotenciālu un guva vislielāko publikas ievērību.

K. Kinga divreiz uzņemta Rokenrola slavas zālē (Rock and Roll Hall of Fame) - gan autorduetā ar Dž. Gofinu (1990), gan kā soloizpildītāja un autore (2021). Mūziķe uzņemta (ar Dž. Gofinu) arī Dziesmu autoru slavas zālē (Songwriters Hall of Fame, 1987). Viņas ieskaņojumi novērtēti ar četrām Grammy balvām, saņēmusi (ar Dž. Gofinu) arī Grammy pilnvaroto balvu (Grammy Trustees Award, 2004) un Grammy balvu par mūža ieguldījumu (Grammy Lifetime Achievement Award, 2013).

Albums Tapestry ierindots žurnāla Rolling Stone 500 visu laiku ievērojamāko albumu saraksta (500 Greatest Albums of All Time, 2020) 25. vietā. 1995. gadā klajā laistā albumā Tapestry Revisited dažādi mūziķi (R. Stjuarts; Feita Hila, Faith Hill; The Bee Gees; The Manhattan Transfer u. c.) interpretējuši Tapestry dziesmas.

K. Kingai piešķirta ASV Kongresa bibliotēkas Gēršvinu populārās dziesmas balva (Gershwin Prize for Popular Song, 2013) un Kenedija izpildītājmākslu centra balva (Kennedy Center Honors, 2015).

2013. gadā Ņujorkas Brodveja Stīvena Sondheima teātrī (Stephen Sondheim Theatre) un 2015. gadā Londonas (Anglija) Vestendas Oldviča teātrī (Aldwych Theatre) uzvests mūzikls “Skaistais: Kerolas Kingas mūzikls” (Beautiful: The Carole King Musical) par mākslinieces dzīvi un radošo darbību.

K. Kingai veltītas dokumentālas filmas “Tev ir draugs: Kerolas Kingas stāsts” (You’ve Got a Friend: The Carole King Story, režisors Džordžs Skots, George Scott, 2015) un “Kerola Kinga: dzimusi sieviete” (Carole King: Natural Woman, režisors Dž. Skots, 2016).

Mūziķe sarakstījusi autobiogrāfisku grāmatu “Dzimusi sieviete: atmiņas” (A Natural Woman: A Memoir, 2012).

Been to Canaan; Brother, Brother; Corazón; Goin’ Back; I Feel the Earth Move; You’ve Got a Friend; It Might as Well Rain Until September; It’s Too Late; Jazzman; Nightingale; Smackwater Jack; So Far Away; Sweet Seasons; Will You Love Me Tomorrow; (You Make Me Feel Like) A Natural Woman

Writer (Ode, 1970); Tapestry (Ode, 1971); Music (Ode, 1971); Rhymes and Reasons (Ode, 1972); Fantasy (Ode, 1973); Wrap Around Joy (Ode, 1974); Really Rosie* (Ode, 1975); Thoroughbread (Ode 1976); Simple Things (Capitol, 1977); Welcome Home (Capitol, 1978); Touch the Sky (Capitol, 1979); Pearls: Songs of Goffin and King (Capitol, 1980); One to One (Atlantic, 1982); Speeding Time (Atlantic, 1983); City Streets (Capitol, 1989); Colour of Your Dreams (Rhythm Safari/EMI, 1993); In Concert** (Rhythm Safari/Valley Entertainment, 1994); The Carnegie Hall Concert: June 18, 1971** (Epic/Sony Legacy, 1996); Love Makes the World (Rockingale/Koch, 2001); The Living Room Tour** (Rockingale/Hear Music, 2005); Live at the Troubadour*** (Hear Music, 2010); A Holiday Carole (Rockingale/Hear Music, 2011); Tapestry: Live in Hyde Park** (Rockingale, 2017)

* mūzika tāda paša nosaukuma televīzijas mūziklam

** koncertieraksti

*** koncertieraksti ar Dž. Teiloru