2021. gadā, atzīmējot LP piecdesmitgadi, britu mūzikas žurnāls Mojo uzsvēra, ka “Blue, joprojām ir viena no pilnīgākajām liecībām par to, ko nozīmē būt jaunam, iemīlēties un tad vairs nemīlēt”, bet amerikāņu laikraksts The New York Times rakstīja, ka “tas ir stāsts par jaunu sievieti, kura apšauba visu – mīlestību, seksu, laimi, neatkarību, narkotikas, Ameriku, ideālismu, mātišķumu, rokenrolu”. Savukārt pati Dž. Mičela atzinusi, ka tolaik jutusies zaudējusi jebkādu aizsargspēju un noslēpumus pasaules priekšā, un dziesmas bijušas viņas vienīgais glābiņš.
Albuma muzikālajā ievirzē dominē liriska folkmūzika un folkroks, tā skanējums ir askētiski skops un nepastarpināti tiešs, priekšplānā izceļot dziedājumu un balsi, kas, plūdeni brīvi un dažbrīd arī negaidīti spēji mainot oktāvas un noskaņojumu, dziesmas pārvērš dramatiski ietilpīgās, psiholoģiski un sižetiski precīzām detaļām bagātās monoizrādēs.
Hronoloģiski senākā no Blue dziesmām ir 1967. gadā sacerētā Little Green. Tajā autore ar trauslu maigumu dzied par adoptācijai nodoto meitiņu, kuru kā vientuļā māte laidusi pasaulē agrā jaunībā un trūkumā – agrāk šāda dziedātājas biogrāfijas epizode nebija publiski zināma un arī vēlāk Little Green tikusi interpretēta dažādi, līdz 20. gs. 90. gados, mātei un meitai atkal satiekoties un atjaunojot attiecības, atklājās arī dziesmas stāsts.
Pārējās dziesmas tapušas 1970. gada Eiropas ceļojuma laikā vai īsi pirms un pēc tā, un vēsta par autores pieredzi ar G. Nešu (My Old Man; A Case of You) un Dž. Teiloru (All I Want; Blue), kā arī ceļojumā piedzīvotām attiecībām (Carey). Līdzās mīlestības sniegtam piepildījumam, tajās runāts par jaunu attiecību nestām šaubām un neziņu, pašas egoismu un bailēm no vilšanās savās jūtās, kas sabalsojas ar vilšanos 60. gadu hipiju ideālismā, ko Dž. Mičela vēl nesen apdziedāja albuma Ladies of the Canyon slavenajā dziesmā Woodstock, gan narkotiku un melanholijas postošo spēku (Dž. Teilors bija heroīna atkarīgais ar senu depresijas vēsturi), gan prombūtnē apjaustu piederības sajūtu un ilgām pēc Kalifornijas. Izplatīti motīvi ir ceļošana, (gan tiešā, gan metaforiskā izpratnē) atrašanās kustībā un ilgas pēc patvēruma – mierpilnas oāzes, ko piedāvāt dzīves nogurdinātam mīļotajam, un vietas, kur justies brīvai no savām šaubām, attiecību sarežģītības un pasaules neskaidrības.
Albumā nav populāru hitsinglu, taču daudzas tā dziesmas tikušas bieži interpretētas un saglabājušas aktualitāti vairāku paaudžu klausītāju un izpildītāju starpā. Starp tām arī LP titulskaņdarbs, kurā dziesmas salīdzinātas ar tetovējumiem, kas iezīmē valkātāja dzīves ritējumu, This Flight Tonight, kuras varone nakts lidojuma laikā pārdzīvo lēmumu uz laiku atstāt iemīļoto (70. gados This Flight Tonight kļuva par pārsteidzošu hitu smagā roka grupas Nazareth izpildījumā) un viens no visvairāk interpretētiem Dž. Mičelas skaņdarbiem River – sācies ar rezignētu populārās Ziemassvētku dziesmas Jingle Bells klavieru motīvu, tas pāraug elēģiskā, pašpārmetumu caurstrāvotā vēstījumā par zaudētu mīlestību, kas kulminē ar frāzi “Kaut man būtu upe / Un es varētu aizslidot prom” un turpinās ar apņemšanos sapelnīt daudz naudas, lai varētu pamest “šo neprātu”. Starp pašām pazīstamākām Dž. Mičelas dziesmām ir arī A Case of You, kuras varonei neizdevusies mīlestība liek atcerēties dzimto Kanādu un apzināties sevi kā “vientuļu gleznotāju, kas dzīvo krāsu kastē” (Dž. Mičela ir arī atzīta gleznotāja).