Blue iznākšanas laikā autorei bija 27 gadi, un viņa pirms vairākiem gadiem bija pārcēlusies no dzimtās Kanādas uz daudzu mūziķu iecienīto Lorela kanjonu Losandželosas apkaimē (Kalifornijas pavalsts, ASV). Trīs pirmie, lielākoties folkmūzikas tradīcijā ieturētie, albumi un tādas dziesmas kā Both Sides Now; Woodstock; Big Yellow Taxi u. c. apliecināja ne vien individuālu izpildītājas un autores talantu (viņas sacerējumus izpildīja Džūdija Kolinsa, Judy Collins; Frenks Sinatra, Frank Sinatra; Nīls Daimonds, Neil Diamond; Crosby, Stills, Nash & Young u. c.), bet arī tā laika mūzikas industrijā, īpaši sieviešu vidū, retu profesionālu patstāvību un spēju saglabāt kontroli pār savu karjeru.

Būdama emocionāli jūtīgas dabas, Dž. Mičela sāpīgi pārdzīvoja vairāku nesenu attiecību izjukšanu un nespēju izvēlēties starp ģimeniskuma un personiskas neatkarības vilinājumu. 20. gs. 70. gadu sākumā, pabeidzot trešo albumu Ladies of the Canyon, viņa psiholoģiski nomāktā noskaņojumā pieņēma lēmumu par profesionālās darbības pārtraukšanu un devās uz Eiropu, kur apceļoja Grieķiju, Spāniju un Franciju, visilgāk uzturoties hipiju komūnā Matalas zvejnieku ciemā, Krētas salā.

Ceļojumā dziedātājai līdzi bija t. s. Apalaču dulcimers (cītaras tipa instruments ar četrām stīgām), bet Grieķijā viņa iegādājās arī lietotu akustisko ģitāru. Šos instrumentus viņa izmantoja, lai sacerētu poētiski autobiogrāfiskas dziesmas ar populārajā mūzikā neierastu personīgas atklātības un pašrefleksijas intensitāti. Nākamajam LP paredzētu materiālu dziedātāja turpināja rakstīt, arī atgriežoties Kalifornijā, kur izšķīrās ar grupas Crosby, Stills, Nash & Young mūziķi Greiemu Nešu (Graham Nash) un uzsāka kopdzīvi ar dziesminieku Džeimsu Teiloru (James Taylor) – arī šo attiecību peripetijas rada tiešu atspoguļojumu viņas jaunajos sacerējumos.

Autores savrupā rakstura un nedaudzo dalībnieku dēļ LP tapšana ir maz dokumentēta. Ieskaņojumus 1971. gada pirmajos mēnešos ierakstu kompānijas A&M studijā Holivudā (Kalifornijas pavalsts) producēja pati Dž. Mičela, kurai asistēja inženieris Henrijs Levijs (Henry Lewy). Dziedātāja spēlēja klavieres, akustisko ģitāru un dulcimeru, bet epizodiski viņai pievienojās vēl daži mūziķi. Trīs dziesmās dzirdams bundzinieks Rass Kankels (Russ Kunkel), divās pedalizēto stīlģitāru spēlē Snīkijs Pīts Kleinovs (Sneaky Pete Kleinow), basģitāras un akustiskās ģitāras partijas dziesmā Carey izpilda Stīvens Stilzs (Stephen Stills) no Crosby, Stills, Nash & Young, vēl trīs kompozīcijās akustisko ģitāru iespēlējis Dž. Teilors.

Šajā pašā laikā A&M studiju kompleksā tapa arī Kerolas Kingas (Carole King) albums Tapestry – Dž. Mičela un Dž. Teilors iedziedāja fona vokālus tā dziesmā Will You Love Me Tomorrow. Savukārt Dž. Teilors tobrīd netālajā studijā Crystal Sound strādāja ar albumu Mud Slide Slim and the Blue Horizon – Dž. Mičelas balss dzirdama arī vairākos šā LP skaņdarbos, t. sk. K. Kingas dziesmas You’ve Got a Friend kaverversijā, kas sasniedza Billboard singlu tabulas pirmo pozīciju. Visiem trīs minētajiem albumiem 20. gs. 70. gadu sākumā bija nozīmīga loma t. s. dziesminieku fenomena izplatībā.

2021. gadā, atzīmējot LP piecdesmitgadi, britu mūzikas žurnāls Mojo uzsvēra, ka “Blue joprojām ir viena no pilnīgākajām liecībām par to, ko nozīmē būt jaunam, iemīlēties un tad vairs nemīlēt”, bet amerikāņu laikraksts The New York Times rakstīja, ka “tas ir stāsts par jaunu sievieti, kura apšauba visu – mīlestību, seksu, laimi, neatkarību, narkotikas, Ameriku, ideālismu, mātišķumu, rokenrolu”. Savukārt pati Dž. Mičela atzinusi, ka tolaik jutusies zaudējusi jebkādu aizsargspēju un noslēpumus pasaules priekšā, un dziesmas bijušas viņas vienīgais glābiņš. 

Albuma muzikālajā ievirzē dominē liriska folkmūzika un folkroks, tā skanējums ir askētiski skops un nepastarpināti tiešs, priekšplānā izceļot dziedājumu un balsi, kas, plūdeni brīvi un dažbrīd arī negaidīti spēji mainot oktāvas un noskaņojumu, dziesmas pārvērš dramatiski ietilpīgās, psiholoģiski un sižetiski precīzām detaļām bagātās monoizrādēs. 

Hronoloģiski senākā no Blue dziesmām ir 1967. gadā sacerētā Little Green. Tajā autore ar trauslu maigumu dzied par adoptācijai nodoto meitiņu, kuru kā vientuļā māte laidusi pasaulē agrā jaunībā un trūkumā – agrāk šāda dziedātājas biogrāfijas epizode nebija publiski zināma un arī vēlāk Little Green tikusi interpretēta dažādi, līdz 20. gs. 90. gados, mātei un meitai atkal satiekoties un atjaunojot attiecības, atklājās arī dziesmas stāsts.

Pārējās dziesmas tapušas 1970. gada Eiropas ceļojuma laikā vai īsi pirms un pēc tā un vēsta par autores pieredzi ar G. Nešu (My Old Man; A Case of You) un Dž. Teiloru (All I Want; Blue), kā arī ceļojumā piedzīvotām attiecībām (Carey). Līdzās mīlestības sniegtam piepildījumam tajās runāts par jaunu attiecību nestām šaubām un neziņu, pašas egoismu un bailēm no vilšanās savās jūtās, kas sabalsojas ar vilšanos 60. gadu hipiju ideālismā, ko Dž. Mičela vēl nesen apdziedāja albuma Ladies of the Canyon slavenajā dziesmā Woodstock, narkotiku un melanholijas postošo spēku (Dž. Teilors bija heroīna atkarīgais ar senu depresijas vēsturi), prombūtnē apjaustu piederības sajūtu un ilgām pēc Kalifornijas. Izplatīti motīvi ir ceļošana (gan tiešā, gan metaforiskā izpratnē), atrašanās kustībā un ilgas pēc patvēruma – mierpilnas oāzes, ko piedāvāt dzīves nogurdinātam mīļotajam, un vietas, kur justies brīvai no savām šaubām, attiecību sarežģītības un pasaules neskaidrības.

Albumā nav populāru hitsinglu, taču daudzas tā dziesmas tikušas bieži interpretētas un saglabājušas aktualitāti vairāku paaudžu klausītāju un izpildītāju starpā. Starp tām arī LP titulskaņdarbs, kurā dziesmas salīdzinātas ar tetovējumiem, kas iezīmē valkātāja dzīves ritējumu, This Flight Tonight, kuras varone nakts lidojuma laikā pārdzīvo lēmumu uz laiku atstāt iemīļoto (70. gados This Flight Tonight kļuva par pārsteidzošu hitu smagā roka grupas Nazareth izpildījumā) un viens no visvairāk interpretētiem Dž. Mičelas skaņdarbiem River – sācies ar rezignētu populārās Ziemassvētku dziesmas Jingle Bells klavieru motīvu, tas pāraug elēģiskā, pašpārmetumu caurstrāvotā vēstījumā par zaudētu mīlestību, kas kulminē ar frāzi “Kaut man būtu upe / Un es varētu aizslidot prom” un turpinās ar apņemšanos sapelnīt daudz naudas, lai varētu pamest “šo neprātu”.  Starp pašām pazīstamākām Dž. Mičelas dziesmām ir arī A Case of You, kuras varonei neizdevusies mīlestība liek atcerēties dzimto Kanādu un apzināties sevi kā “vientuļu gleznotāju, kas dzīvo krāsu kastē” (Dž. Mičela ir arī atzīta gleznotāja).

Jau tūlīt pēc iznākšanas Blue izpelnījās plašu atzinību kā darbs, kas, neaprobežojoties ar muzikālu kvalitāti un stilistisku oriģinalitāti, sniedzis populārajā mūzikā vēl nedzirdēti spilgtu un spēcīgu balsi sievietēm. Tieši un precīzi atklājot jaunas sievietes iekšējo pasauli un sevis meklējumus, tas līdz ar tobrīd aktuālajiem K. Kingas, Kārlijas Saimonas (Carly Simon) u. c. mūziķu albumiem atviegloja ceļu mūzikas industrijā daudzām jaunām māksliniecēm, dažos nākamajos gados liekot mūzikas presei runāt par “pašanalītisku dziesminieču laikmetu”.

Lai arī daži apskatnieki izteica bažas, ka, par spīti mākslinieciskai vērtībai, nesaudzīgi atklātās autores pozīcijas un izpildījuma emocionālās intensitātes dēļ LP varētu gūt mazāku publikas atsaucību nekā Dž. Mičelas iepriekšējie albumi, tas uzrādīja arī labus komercrezultātus un, sasniedzot 15. vietu ASV albumu tabulā un trešo pozīciju Lielbritānijā, kļuva par Dž. Mičelas tobrīd panākumiem bagātāko darbu.

Dž. Mičela arī vēlāk izdevusi ievērojamus ierakstus ar plašu ietekmi un labiem popularitātes rādītājiem, taču tieši ar Blue viņa no jaunas un daudzsološas dziesminieces kļuva par vienu no ievērojamākajām populārās mūzikas autorēm un izpildītājām. 2000. gadā New York Times to iekļāva starp 25 albumiem, kas iezīmējuši “20. gs. populārās mūzikas pagrieziena punktus un virsotnes”.

Līdzīgu statusu Blue saglabājis arī vēlāk – 2020. gadā žurnāla Rolling Stone apkopotajā 500 visu laiku ievērojamāko albumu sarakstā (500 Greatest Albums of All Time) tas ierindots trešajā vietā, bet šā saraksta iepriekšējās redakcijās 2003. un 2012. gadā minēts 30. pozīcijā. LP dziesmas arī 21. gs. interpretējuši dažādu žanru mūziķi: Herbijs Henkoks (Herbie Hancock), Prinss (Prince), k.d. lenga (k. d. lang), Madlēna Perū (Madeleine Peyroux), Renē Fleminga (Renée Fleming), Ketpauera (Cat Power), Rūfuss Veinraits (Rufus Wainwright), Daiena Krola (Diana Krall), Treisija Torna (Tracey Thorn), Džeimss Bleiks (James Blake), Sems Smits (Sam Smith), Olīvija Rodrigo (Olivia Rodrigo) u. c., bet 2019. gada Ziemassvētku nedēļā par Nr. 1 singlu Lielbritānijā kļuva Ellijas Goldingas (Ellie Goulding) dziedātā River.