Populārās kultūras vēsturē CS&N cieši saistīta ar t. s. Vudstokas paaudzi un Rietumvalstu jaunatnes sociālpolitiskās aktivitātes periodu 20. gs. 60. gadu nogalē un 70. gadu sākumā. Šajā laikā bija viena no slavenākajām grupām pasaulē, darbību (ar pārtraukumiem) turpinājusi piecas desmitgades.

Crosby, Stills & Nash 1968. gadā Losandželosā (Kalifornijas pavalsts, Amerikas Savienotās Valstis, ASV) izveidoja gados jauni, bet jau plaši pazīstami mūziķi un dziesmu autori – kādreizējais grupas The Byrds dalībnieks Deivids Krosbijs (David Crosby, pilnā vārdā Deivids van Kortlands Krosbijs, David Van Cortlandt Crosby), grupas Buffalo Springfield bijušais dalībnieks Stīvens Stilzs (Stephen Stills, pilnā vārdā Stīvens Arturs Stilzs, Stephen Arthur Stills) un angļu grupu The Hollies nupat atstājušais Greiems Nešs (Graham Nash, pilnā vārdā Greiems Viljams Nešs, Graham William Nash). D. Krosbijs bija džeza un folka cienītājs, S. Stilzs bija virtuozs ģitārists un aizrāvās ar blūzu, kantrī un latīņamerikas mūziku, bet G. Nešs no pārējiem atšķīrās ar popmūzikas pieredzi.

Jaunā trio pirmais albums Crosby, Stills & Nash (1969) guva plašus panākumus, piesakot tobrīd dominējošā psihedēliskā roka kontekstā kontrastējoši atturīgu un izlīdzinātu folkroka skanējumu ar ļoti saskanīgu trijbalsīgu vokālo harmoniju, kas kļuva par spilgtu un individuālu grupas atšķirības zīmi. Viena no albuma pazīstamākām kompozīcijām Suite: Judy Blue Eyes ir veltījums folkdziedātājai Džūdijai Kolinsai (Judy Collins), savukārt Long Time Gone un Wooden Ships uztveramas kā laikmeta politisko aktualitāšu (senatora Roberta F. Kenedija, Robert F. Kennedy, slepkavība un kodolkara draudi) komentāri; citi skaņdarbi, kas tāpat pieskaitāmi CS&N klasiskajam repertuāram, ir Marrakesh Express; Helplessly Hoping un Guinnevere. Kaut albumā līdzīgās proporcijās dzirdami visu triju dalībnieku sacerējumi un balsis, lielāko ieguldījumu tā tapšanā sniedza S. Stilzs, kurš ierakstā spēlē vairumu instrumentu.

1969. gadā grupai pievienojās ceturtais dalībnieks – kanādietis Nīls Jangs (Neil Young), S. Stilza bijušais kolēģis grupā Buffalo Springfield, un turpmāk tā darbojās ar nosaukumu Crosby, Stills, Nash & Young. Šī pārmaiņa ietekmēja gan muzikālo stilistiku, gan kolektīva iekšējās attiecības. CS&N periodā mūziķi nekoncertēja, bet CSN&Y koncertos akustisks folkroks un klusināti maigas balsu harmonijas mijās ar neapvaldīti enerģisku roka muzicēšanu un emocionāli intensīviem N. Janga un S. Stilza elektrisko ģitāru “dueļiem”.

Viens no pirmajiem CSN&Y publiskajiem priekšnesumiem notika Vudstokas festivālā (1969). Lai arī koncertfilmā “Vudstoka” (Woodstock, režisors Maikls Vadlijs, Michael Wadleigh, 1970) grupa joprojām pieteikta kā CS&N (N. Jangs nevēlējās filmēties), šī uzstāšanās izmainīja visu četru mūziķu statusu, padarot tos par vispārējiem hipiju paaudzes favorītiem. Publikas uztverē grupas saistību ar festivālu, kas uzskatāms par hipiju kustības nozīmīgāko notikumu, veicināja arī tās izpildīto skaņdarbu Wooden Ships un Woodstock izmantojums koncertfilmas titru epizodēs.

Vēl vairāk CSN&Y reputāciju nostiprināja albums Déjà Vu (1970) – stilistikā eklektiskāks un noskaņā neviendabīgāks par CS&N debiju, tas sasniedza Billboard topa 1. vietu, bagātinot roka klasiku ar tādiem skaņdarbiem kā G. Neša Teach Your Children, D. Krosbija Almost Cut My Hair, kas uztverama kā savdabīgs hipiju kustības manifests, viena no N. Janga izteiksmīgākajām balādēm Helpless, grupas agrīnā perioda līdzgaitnieces Džonijas Mičelas (Joni Mitchell) sacerētā Woodstock un vēl viena G. Neša dziesma Our House, kas savukārt veltīta viņa un Dž. Mičelas kopdzīvei.

1970. gadā klajā nāca arī CSN&Y singls Ohio – ievērojama roka protesta dziesma, ko N. Jangs sarakstījis, reaģējot uz pretkara demonstrācijas brutālu apspiešanu un četru studentu nogalināšanu Kentas pavalsts Universitātē (Kent State University) Ohaio pavalstī.

Lai arī CSN&Y strauji guva milzīgu atzinību, grupas darbību apgrūtināja dalībnieku radošo temperamentu un personīgo ambīciju sadursmes, īpaši S. Stilza un N. Janga seno, jau Buffalo Springfield periodā sākušos nesaskaņu atjaunošanās, kā arī S. Stilza aizraušanās ar narkotikām. Tādēļ 1970. gadā, noslēdzoties pirmajai koncertturnejai, grupa beidza pastāvēt; šis fakts netraucēja turnejā ieskaņotajam koncertalbumam 4 Way Street (1971) sasniegt Billboard topa virsotni.

1974. gadā CSN&Y, ar lieliem panākumiem veicot vienu no pirmajām stadionu turnejām rokmūzikas vēsturē, darbību atsāka. Tomēr atkal samilzušas personiskās nesaskaņas jau drīz noveda pie N. Janga šķiršanās no grupas un jaunas kolektīvās dīkstāves; kopīgi uzsāktā albuma ieskaņošana netika pabeigta.

1977. gadā D. Krosbijs, S. Stilzs un G. Nešs atjaunoja trio, izdodot veiksmīgu softroka albumu CSN. Arī turpmāk grupa (pārsvarā oriģināldalībnieku trio, kam epizodiski pievienojies arī N. Jangs) funkcionējusi ar ilgstošiem pārtraukumiem.

21. gs. tā jaunus studijas ierakstus nav publiskojusi, taču abi sastāva modeļi veikuši plašu ievērību guvušas koncertturnejas, t. sk. CSN&Y “Vārda brīvības turneju” (Freedom of Speech Tour, 2006), kurā izpildīja ASV prezidenta Džordža V. Buša (George W. Bush) un viņa administrācijas uzsāktā Irākas kara kritikai veltītā N. Janga albuma Living with War (2006) repertuāru u. c. politiska rakstura dziesmas.

Jau drīz pēc CSN&Y pirmās izjukšanas 70. gadu sākumā visi četri grupas dalībnieki nāca klajā ar sava laika mūzikas kopainā nozīmīgiem soloalbumiem: S. Stilza Stephen Stills; N. Janga After the Gold Rush (abi 1970. gadā); D. Krosbija If I Could Only Remember My Name un G. Neša Songs for Beginners (abi 1971. gadā); atzinību guva arī S. Stilza jaunā grupa Manassas. Kaut N. Janga vēlākā darbība viņa kolēģu sasniegumus ievērojami aizēnoja, arī triju pārējo mūziķu autoritāte saglabājās augsta, un, par spīti bēdīgi slavenai personiskai neiecietībai, mūziķi dažādās savstarpējās kombinācijās sastrādājušies arī ārpus CSN&Y ietvariem. N. Jangs un S. Stilzs izdevuši kopīgu albumu Long May You Run (1976), savukārt G. Nešs un D. Krosbijs daudz koncertējuši un laiduši klajā vairākus albumus (t. sk. Graham Nash David Crosby, 1972; Whistling Down the Wire, 1976; Crosby & Nash, 2004).

21. gs. pirmajās desmitgadēs aktīvāko un veiksmīgāko individuālo darbību īstenojis N. Jangs un D. Krosbijs, kurš pēc ilgstošas narkotiku atkarības un veselības problēmu veicināta karjeras apsīkuma, negaidīti piedzīvojis jaunu radošu pacēlumu, atsācis aktīvu koncertdarbību un izdevis vairākus augstvērtīgus ierakstus.

Kaut ne CS&N, ne CSN&Y vēlākie darbi nespēja tuvoties pirmo albumu mākslinieciskajai nozīmībai, grupa ieņem savrupu un paliekošu, lai arī neviennozīmīgu vietu rokmūzikas vēsturē. Introspektīvu dziesminieku izteiksmes veidu apvienojot ar ārēji ekspresīvu rokgrupas muzicēšanu, CS&N vispirms veicināja tādu rokmūziķu kā Grateful Dead; Pink Floyd un Led Zeppelin interesi par akustisku folkroka skanējumu, bet jau drīzā nākotnē iemantoja daudzus sekotājus gan dziesminieku tradīcijā, gan jaunajās folkroka, kantrīroka un softroka stilistikās.

Darbības sākumperiodā spilgti iemiesojot jaunatnes kontrkultūras patosu, CS&N bija arī starp pirmajiem, kas rokmūziku no salīdzinoši nelielām koncertzālēm izveda stadionu plašumos, ar savu albumu milzīgajām tirāžām veicinot mūzikas aprites pāraugšanu multimiljonu industrijā, kas savukārt jau drīz noveda pie daudzu komerciāli veiksmīgu mūziķu attālināšanos no savām saknēm un auditorijas dzīvesveida.

Starp dažādu paaudžu mūziķiem, kas turpinājuši CS&N aizsāktās tradīcijas, minami: The Eagles; Poco; America; Džeimss Teilors (James Taylor); Džeksons Brauns (Jackson Browne); Counting Crows; Crowded House; Indigo Girls; The Jayhawks; Teenage Fanclub; The Thrills; Turin Brakes; Fleet Foxes; Džons Meiers (John Mayer); Mumford & Sons un citi.

CS&N uzņemti Rokenrola slavas zālē (Rock and Roll Hall of Fame, 1997); D. Krosbijs tajā uzņemts arī kā Byrds dalībnieks (1991), S. Stilzs arī kā Buffalo Springfield dalībnieks (1997), G. Nešs arī kā Hollies dalībnieks (2010); divreiz Rokenrola slavas zālē inaugurēts arī N. Jangs – gan kā solomākslinieks (1995), gan ar Buffalo Springfield.

CS&N saņēmuši Grammy balvu kategorijā Labākais jaunais mākslinieks (Best New Artist, 1969). Žurnāla Rolling Stone 500 visu laiku izcilāko albumu sarakstā (500 Greatest Albums of All Time, 2020) iekļauti gan CS&N, gan CSN&Y debijas albumi.

D. Krosbijs (vokāls, ritma ģitāra, 1968–2015; miris 2023)

S. Stilzs (vokāls, soloģitāra, basģitāra, taustiņinstrumenti, 1968–2015)

G. Nešs (vokāls, 1968–2015)

N. Jangs (vokāls, ritma un soloģitāra, harmonikas, taustiņinstrumenti, 1969–1970; 1974; 1986–1988; 1999–2006; 2013)

Almost Cut My Hair*; Cathedral; Dark Star; Déjà Vu*; Guinnevere; Helpless*; Helplessly Hoping; Long Time Gone; Marrakesh Express; Ohio*; Our House*; Shadow Captain; Suite: Judy Blue Eyes; Teach Your Children*; Wooden Ships; Woodstock*

* CSN&Y

Crosby, Stills & Nash (Atlantic, 1969); Déjà Vu* (Atlantic, 1970); 4 Way Street*• (Atlantic, 1971); CSN (Atlantic, 1977); Daylight Again (Atlantic, 1982); Allies• (Atlantic, 1983); American Dream* (Atlantic, 1988); Live It Up (Atlantic, 1990); After the Storm (Atlantic, 1994); Looking Forward* (Reprise, 1999); Déjà Vu Live*• (Reprise, 2008); CSN 2012• (Atlantic, 2012)

* CSN&Y

• koncertieraksti