Par spīti neilgam pastāvēšanas laikam un salīdzinoši zemiem popularitātes rādītājiem, bija viena no nozīmīgākajām ziemeļamerikāņu rokmūzikas grupām 20. gs. 60. gadu 2. pusē. Sniegusi lielu ietekmi folkroka un kantrīroka attīstībai, veicinājusi mūsdienu t. s. amerikana (americana) stilistikas rašanos. Ievērojama arī kā grupa, kurā pirmo atzinību izpelnījās vairāki vēlāk plaši pazīstami mūziķi, t. sk. Nīls Jangs (Neil Young, pilnā vārdā Nīls Persivāls Jangs, Neil Percival Young) un Stīvens Stilzs (Stephen Stills, pilnā vārdā Stīvens Arturs Stilzs, Stephen Arthur Stills).

Buffallo Springfield 1966. gadā Losandželosā (Kalifornijas pavalsts, Amerikas Savienotās Valstis, ASV) izveidoja ģitāristi un vokālisti S. Stilzs un Ričijs Fjurejs (Richie Furay, pilnā vārdā Pols Ričards Fjurejs, Paul Richard Furay), kuri apvienojās ar ģitāristu un vokālistu N. Jangu un basģitāristu Brūsu Palmeru (Bruce Palmer). S. Stilzs un R. Fjurejs bija ASV pilsoņi, kas iepriekš darbojušies folkgrupā Au Go Go Singers, savukārt N. Jangs ar B. Palmeru bija kanādieši, kas ASV ieradušies nelegāli, bet pirms tam spēlējuši ritmblūza grupā The Minah Birds. Pēc dažiem mēģinājumiem viņiem pievienojās kanādiešu bundzinieks Djuijs Mārtins (Dewey Martin, īstajā vārdā Volters Miltons Dveins Midkifs, Walter Milton Dwayne Midkiff), kurš bija muzicējis ar dažādiem kantrīmūzikas un rokabilī izpildītājiem (t. sk. Patsiju Klainu (Patsy Cline); Roju Orbisonu (Roy Orbison); The Dillards). 

Grupas galvenie iedvesmotāji bija Bobs Dilans (Bob Dylan) un The Byrds, kā arī britu invāzijas mūziķi, īpaši The Beatles un The Rolling Stones. Nosaukums Buffalo Springfield (angļu ‘Bafalo Springfīlda’) ir spontāns aizguvums no ceļaruļļu ražotājuzņēmuma Buffalo-Springfield Roller Company, kura nosaukumā minētas tā dibinātāju dzimtās pilsētas.

Pastāvēšanas sākumperiodā grupa bāzējās slavenajā Losandželosas naktsklubā Whisky a Go Go, kur tās ekspresīvā uzstāšanās ar dinamiskām S. Stilza un N. Janga elektrisko ģitāru saspēlēm un S. Stilza un R. Fjureja divbalsīgo dziedājumu (reizēm pievienojoties arī N. Jangam) izpelnījās ātru ievērību. 1966. gadā iznākušais albums Buffalo Springfield (1966) ar folka un kantrī ietekmē radītām S. Stilza un N. Janga dziesmām, kuru studijas ieskaņojumiem gan trūka grupas koncertpriekšnesumu ekspresīvās enerģijas, vēlāk bieži vērtēts kā pārliecinoša debija un viens no jaunās folkroka stilistikas pirmajiem klasiskajiem darbiem, taču savā laikā palika bez plašākas uzmanības, sagādājot vilšanos gan mūziķiem, gan viņu cienītājiem. Turklāt neapmierinātība ar ieraksta kvalitāti aizsāka grupas nesaskaņas ar menedžeriem un albuma producentiem Čārliju Grīnu (Charlie Greene) un Braienu Stounu (Brian Stone) – jau drīzā nākotnē šim konfliktam līdz ar virkni citu nelabvēlīgu apstākļu bija izšķiroša nozīme grupas mūžā. 

Neilgi pēc debijas albuma klajā nāca singls For What It’s Worth – S. Stilza protesta dziesma, kurā, balstoties patiesos notikumos, stāstīts par policijas brutalitāti pret jauniešiem. For What It’s Worth (iekļauta arī debijas albuma vēlākajos izdevumos) kļuva par grupas vienīgo Top 10 hitu ASV un arī nākamajās desmitgadēs vispazīstamāko Buffalo Springfield dziesmu, kas piedzīvojusi daudzas kaverversijas (t. sk. Šēra, Cher; Ozijs Osborns (Ozzy Osbourne); Queensrÿche), skanējusi vairākās filmās (t. sk. “Forests Gamps” (Forrest Gump), režisors Roberts Zemekis (Robert Zemeckis), 1994, un “Kara kungs” (Lord of War), režisors Endrū Nikols (Andrew Niccol), 2005) un arī mūsdienās tiek uzskatīta par simbolisku t. s. hipiju ēras skaņdarbu.

Par grupas nozīmīgāko sasniegumu kļuva otrais albums Buffalo Springfield Again (1967), kura stilistiku papildinājušas psihedēliskā roka un smagā roka iezīmes, savukārt dziesmu autoriem pievienojies R. Fjurejs. Tomēr, par spīti slavinošiem kritikas vērtējumiem, arī Buffalo Springfield Again panākumi bija pieticīgi, turklāt grupas darbību sarežģīja tās sākotnējā līdera S. Stilza un strauju radošu izaugsmi piedzīvojošā N. Janga nesaskaņas, kā arī N. Janga veselības problēmas (epilepsija). Šo iemeslu dēļ pirms otrā albuma ieskaņošanas N. Jangs grupu īslaicīgi pameta (1967. gadā Monterejas popfestivālā, viņu aizstāja Byrds mūziķis Deivids Krosbijs (David Crosby). Arī pēc viņa atgriešanās grupā valdīja atsvešinātība, kas ietekmēja radošo procesu; Buffalo Springfield Again savdabīgākās un mākslinieciski ambiciozākās kompozīcijas – psihēdēliski sapņaino Expecting to Fly un Beatles dziesmas A Day in the Life ietekmē radītu muzikālu motīvu un skaņu efektu kolāžu Broken Arrow – N. Jangs ieskaņoja bez pārējo dalībnieku līdzdalības. 

Tāpat grupas darbību 1967. gadā sarežģīja B. Palmera aizturēšana par marihuānas glabāšanu un tai sekojoša deportācija no ASV. Pēc dažiem mēnešiem mūziķis valstī atgriezās (nelegāli), taču 1968. gada sākumā tika aizturēts un izsūtīts vēlreiz – pēc viņa otrās deportācijas par Buffalo Springfield basģitāristu kļuva grupas līdzšinējais ierakstu inženieris Džims Mesina (Jim Messina, pilnā vārdā Džeimss Mesina, James Messina). Savukārt 1968. gada pavasarī par narkotiku glabāšanu un lietošanu mājas viesībās tika apcietināti R. Fjurejs, N. Jangs un Dž. Mesina (arī viņu viesis Ēriks Kleptons (Eric Clapton)). Dažas nedēļas vēlāk Buffalo Springfield beidza pastāvēt – šajā brīdī bija pagājuši nedaudz vairāk kā divi gadi kopš tās dibināšanas. Grupas trešais albums Last Time Around (1968), kurā apkopoti iepriekš neizdoti studijas ieskaņojumi, iznāca jau pēc izjukšanas.

20. gs. 60. gadu nogalē D. Mārtins, joprojām izmantojot nosaukumu Buffalo Springfield, koncertēja ar jaunu mūziķu sastāvu, taču pēc bijušo kolēģu pretenzijām bija spiests to pārdēvēt par New Buffalo. Savukārt 20. gs. 80. gados vairākas koncertturnejas veica B. Palmera izveidota grupa Buffalo Springfield Revisited, kurā iesaistījās arī D. Mārtins.

Arī vēlāk Buffalo Springfield bijušie mūziķi vairākkārt apsprieduši grupas atjaunošanas iespēju (N. Jangs 2000. gadā pat laida klajā dziesmu Buffalo Springfield Again). 2010. gadā, jau pēc B. Palmera un D. Mārtina nāves, trīs pārējie oriģinālsastāva dalībnieki uzsāka kopīgu koncertdarbību, taču plašu mūzikas preses uzmanību piesaistījusī turneja beidzās ievērojami ātrāk, nekā plānots. 

Folku un kantrīmūziku apvienojot ar jauno roka skanējumu, Buffalo Springfield kļuva par vienu no pirmajām ievērojamām folkroka grupām un veicināja tādas ziemeļamerikāņu roka identitātes izveidi, kas spēja konkurēt ar 60. gadu vidusperioda populārajā kultūrā dominējošo britu invāzijas fenomenu. Pateicoties trīs talantīgu autoru un vokālistu, kā arī instrumentālistu sniegumam, tai izdevās veiksmīgi turpināt folkroka pionieru Byrds (viņu debijas albums iznāca 18 mēnešus pirms Buffalo Springfield) aizsāktos stilistiskos meklējumus un bagātināt folkroka estētiku ar jauna līmeņa muzikālo un poētisko dziļumu.

Jau 60. un 70. gadu mijas periodā Buffalo Springfield aktualizētās muzicēšanas tendences guva plašu izplatību ne vien grupas bijušo dalībnieku tālākajā jaunradē, bet arī The Flying Burrito Brothers, Creedence Clearwater Revival, The Band; Grateful Dead un nedaudz vēlāk arī The Eagles darbībā. Par nozīmīgu faktoru savas radošās personības izveidē Buffalo Springfield mūziku atzinuši arī tik atšķirīgu stilistiku pārstāvji kā Rush (2004. gadā izdotā minialbumā Feedback grupa ieskaņojusi Buffalo Springfield dziesmas For What It’s Worth un Mr. Soul); Sonic Youth; Lusinda Viljamsa (Lucinda Williams); Wilco; My Morning Jacket; Radiohead un citi nākamo paaudžu mūziķi. Savukārt britpopa grupa Bluetones sava albuma Expecting to Fly (1996) nosaukumu aizguvusi no Buffalo Springfield dziesmas.

Vairums grupas bijušo dalībnieku kļuva par ievērojamām 20. gs. 70. gadu mūzikas autoritātēm. 

S. Stilzs lielākos panākumus baudīja ar populāro folkroka supergrupu Crosby, Stills & Nash; atsevišķos pastāvēšanas periodos tai pievienojās arī N. Jangs (šā sastāva nosaukums bija Crosby, Stills, Nash & Young). Tāpat 70. gadu sākumā S. Stilzs muzicēja grupā Manassas, darbojies arī kā solomākslinieks.

N. Jangs ir viens no visaugstāk vērtētiem dziesmu autoriem rokmūzikas vēsturē. Ilggadējas un ļoti aktīvas solodarbības laikā radījis daudz mūzikas, kas gūst augstu vērtējumu arī mūsdienās. Tostarp izdevis kopīgu albumu ar S. Stilzu – Long May You Run (1976).

R. Fjurejs un Dž. Mesina pēc Buffalo Springfield nodibināja veiksmīgu kantrīroka grupu Poco. R. Fjurejs muzicējis arī kantrīroka un folkroka supergrupā Souther-Hillman-Furay Band, bet Dž. Mesina – poproka duetā Loggins and Messina ar Keniju Loginsu (Kenny Loggins).

Buffalo Springfield uzņemta Rokenrola slavas zālē (Rock and Roll Hall of Fame, 1997).

Buffalo Springfield Again divreiz (2003. un 2012. gadā) iekļauts žurnāla Rolling Stone 500 visu laiku ievērojamāko albumu sarakstā (500 Greatest Albums of All Time).

S. Stilzs (ģitāra, klavieres, vokāls, 1966–68; 2010–2012)

R. Fjurejs (ritmģitāra, vokāls, 1966–68; 2010–2012)

N. Jangs (ģitāra, harmonikas, klavieres, vokāls, 1966–68; 2010–2012)

B. Palmers (basģitāra, 1966–68; miris 2004)

D. Mārtins (sitamie instrumenti, 1966–68; miris 2009)

Dž. Mesina (basģitāra, vokāls, 1968)

A Child’s Claim to Fame; Bluebird; Broken Arrow; Everydays; Expecting to Fly; Flying on the Ground Is Wrong; For What It’s Worth; I Am a Child; Kind Woman; Mr. Soul; Nowadays Clancy Can’t Even Sing; On the Way Home; Rock & Roll Woman

Buffalo Springfield (Atco, 1966); Buffalo Springfield Again (Atco, 1967); Last Time Around (Atco, 1968)