The Byrds ir lieli nopelni amerikāņu rokmūzikas māksliniecisko pamatu izveidē 20. gs. 60. gados. Tā bija viena no t. s. folkroka, kantrīroka un psihedēliskā roka aizsācējām, kuras ietekme sastopama arī 21. gs. populārajā mūzikā.

Trīs vēlākie Byrds mūziķi – Džims Makvīns (Jim McGuinn, pilnā vārdā Džeimss Džozefs Makvīns III, James Joseph McGuinn III, kopš 1967. gada – Rodžers Makvīns, Roger McGuinn); Džīns Klārks (Gene Clark, pilnā vārdā Herolds Jūdžins Klārks, Harold Eugene Clark) un Deivids Krosbijs (David Crosby, pilnā vārdā Deivids van Kortlands Krosbijs, David Van Cortlandt Crosby) 1964. gadā Losandželosā, Kalifornijas pavalstī, Amerikas Savienotajās valstīs (ASV) izveidoja trio The Jet Set.

Visus vienoja agrāka folkmūzikas pieredze, mīlestība uz aktuālo The Beatles mūziku un vēlme šīs atšķirīgās estētikas apvienot. Nedaudz vēlāk Jet Set papildināja Maikls Klārks (Michael Clarke, līdz 1962. gadam Maikls Džeimss Diks, Michael James Dick) un Kriss Hilmens (Chris Hillman, pilnā vārdā Kristofers Hilmans, Christopher Hillman), bet grupas nosaukums tika nomainīts uz The Byrds – pēc The Beatles (gramatiski pareizai rakstībai jābūt The Beetles) parauga ortogrāfiski izkropļotu The Birds (angļu ‘putni’).

1965. gada vasarā lielu starptautisku ievērību (Nr. 1 ASV un Lielbritānijā) izpelnījās Byrds otrais singls Mr. Tambourine Man – Boba Dilana (Bob Dylan) folkdziesma, kas, atšķirībā no autora versijas, tika izpildīta ar elektrisku skaņas pastiprinājumu (tā kā Byrds vēl tikai apguva elektrisko instrumentu spēli, ierakstā no grupas dalībniekiem dzirdams vienīgi Dž. Makvīns, bet pārējos instrumentus ieskaņojuši profesionāli sesijmūziķi). Mr. Tambourine Man panākumi pārtrauca vairāk nekā gadu (kopš Beatles pirmās vizītes ASV) ilgušo britu invāzijas uzvaras gājienu ASV hitparādēs, pirmo reizi masu publikai ārpus folkmūzikas cienītāju aprindām atklāja B. Dilana dziesmu pievilcību un aizsāka strauju attīstību piedzīvojušu folkroka popularitātes vilni, par jaunās stilistikas līderiem padarot tieši Byrds.

Pirmajos albumos Mr. Tambourine Man un Turn! Turn! Turn! (abi 1965. gadā) līdzās grupas dalībnieku oriģinālkompozīcijām bija vēl vairākas B. Dilana (viņa sacerējumus Byrds bieži interpretējuši arī turpmāk) u. c. folka autoru dziesmas, kas aranžētas roka skanējumā ar R. Makvīna specifiskās 12 stīgu ģitārspēles un grupai raksturīgās trīsbalsu harmonijas dominanti. 1965. gada nogalē ASV singlu tabulas 1. vietu sasniedza Byrds izpildītā Pīta Sīgera (Pete Seeger) dziesma Turn! Turn! Turn! (To Everything There Is a Reason), kuras teksts balstīts Vecās Derības Eklēseziasta grāmatā – šis sasniegums ievadīja Byrds maksimālās popularitātes laiku, kad tā līdz ar Beatles, The Rolling Stones un The Beach Boys bija viena no populārākajām grupām pasaulē.

Trešā albuma The Fifth Dimension (1966) tapšanas laikā Byrds atstāja Dž. Klārks un arī turpmāk tās sastāvs bieži mainījies, taču tas netraucēja grupai paplašināt stilistiskās robežas un radīt novatoriskus, roka žanriskajā evolūcijā nozīmīgus, ja arī ne vienmēr komerciāli veiksmīgus ierakstus. 60. gadu 2. pusē Byrds eksperimentēja ar psihedēliskā roka, folka un kantrī sintēzi, savukārt viens no tās ievērojamākiem skaņdarbiem Eight Miles High (1966), tāpat kā singla otrajā pusē iekļautā dziesma Why, ir spilgts indiešu mūzikas ietekmē radušās t. s. rāgu roka (raga rock) stilistikas paraugs.

Nozīmīgs, kaut savā laikā pienācīgi nenovērtēts stilistisks pavērsiens saistīts ar albumu Sweetheart of the Rodeo (1968), kura radīšanā iniciatīvu uzņēmās grupas jaunais dalībnieks, kantrīroka pionieris Grems Pārsonss (Gram Parsons). Sākotnēji nesaprasts ne roka, ne kantrī aprindās, vēlāk tas iemantojis klasisku statusu un tiek uzskatīts par vienu no pirmajiem pilnvērtīgajiem kantrīroka ierakstiem ar lielu ietekmi uz žanra attīstību 70. gados, kā arī vēlāko t. s. alternatīvā kantrī (alt-country) stilistiku.

Darbības pēdējos gados grupas dalībnieki vairākkārt mainījās (vienīgais pastāvīgais dalībnieks visā pastāvēšanas laikā bijis R. Makvīns), savukārt pēdējā albuma The Byrds (1973) ierakstā atkal apvienojies pirmais sastāvs.

Arī pēc kopīgo gaitu beigšanas kādreizējie Byrds mūziķi saglabājuši augstu autoritāti un radošu kvalitāti. D. Krosbijs guva plašus panākumus kā folkroka trio Crosby, Stills & Nash dalībnieks, muzicēja grupā CPR un arī 21. gs. radījis augstvērtīgus solo ierakstus. Dž. Klārks izdevis vairākus komerciāli marginālus, taču kritikas atzinīgi vērtētus albumus. G. Pārsonss un K. Hilmens pēc šķiršanās no Byrds izveidoja kantrīroka grupu The Flying Burrito Brothers (tajā spēlējis arī M. Klārks) un izdeva solo ierakstus; K. Hilmens muzicēja arī Manassas; Desert Rose Band u. c. grupās. Vairākas roka, popa, folka un kantrī skaņuplates ieskaņojis arī R. Makvīns, savukārt R. Makvīns, Dž. Klārks un K. Hilmens radījuši divus kopīgus albumus. 80. gadu nogalē R. Makvīns, D. Krosbijs un K. Hilmens sniedza dažas publiskas uzstāšanās un ierakstīja vairākas dziesmas ar nosaukumu The Original Byrds.

Kaut arī komerciāli veiksmīgākais Byrds darbības periods nebija ilgs un aprobežojās ar diviem pirmajiem albumiem, grupas nozīme rokmūzikas attīstībā ir milzīga. Teksta vēstījumā balstīto amerikāņu laikmetīgo folku, kura spilgtākais pārstāvis bija B. Dilans, apvienojot ar Beatles melodiski optimistisko elektroģitāru skanējumu, Byrds iezīmēja jaunu ceļu populārās mūzikas attīstībā un sniedza pirmo nopietno ASV mūzikas industrijas atbildi Beatles fenomena aizsāktajai britu invāzijai. Zīmīgi, ka viens no pirmajiem Byrds sekotājiem bija tieši B. Dilans, kurš grupas ietekmē pārliecinājās par savām dziesmām piemītošo “roka potenciālu” un pievērsās rokmūzikai; iedvesmošanās no Byrds dzirdama arī Beatles šā perioda repertuārā (īpaši albumā Rubber Soul, 1965). Grupas ietekmi, kura neaprobežojas tikai ar agrīnajiem folkroka ierakstiem, bet sniedzas arī psihedēliskajā un kantrīroka periodā, atzinuši arī daudzi citi ievērojami mūziķi – gan grupas laikabiedri, gan nākamo paaudžu mākslinieki: The Animals; Simon & Garfunkel; Buffalo Springfield; Grateful Dead; The Lovin’ Spoonful; Jefferson Airplane; Donovans (Donovan); The Eagles; Poco; Tom Petty & The Heartbreakers; The Smiths; R.E.M.; Teenage Fanclub; Primal Scream; Crowded House; Wilco u. c.

Byrds uzņemta Rokenrola slavas zālē (Rock and Roll Hall of Fame, 1991) – inaugurācijas ceremonijā savu pēdējo uzstāšanos sniedza grupas oriģinālsastāvs.

Mr. Tambourine Man un Sweetheart of the Rodeo iekļauti žurnāla Rolling Stone 500 visu laiku ievērojamāko albumu sarakstā (500 Greatest Albums of All Time, 2020).

R. Makvīns (ģitāra, bandžo, vokāls, 1964–1973; 1989–1991)

Dž. Klārks (ritma ģitāra, vokāls, 1964–1966; 1967; 1972–1973; 1991; miris 1991)

D. Krosbijs (ritma ģitāra, vokāls, 1964–1967; 1972–1973; 1989–1991; miris 2023)

M. Klārks (sitamie instrumenti, 1964–1967; 1972–1973; 1991; miris 1993)

K. Hilmens (basģitāra, mandolīna, 1964–1968; 1972–1973; 1989–1991)

Kevins Kellijs (Kevin Kelly; sitamie instrumenti, 1968; miris 2002)

G. Pārsonss (ritma ģitāra, klavieres, elektroērģeles, vokāls, 1968; miris 1973)

Klerenss Vaits (Clarence White; ģitāra, mandolīna, vokāls, 1968–1973; miris 1973)

Džīns Pārsonss (Gene Parsons; sitamie instrumenti, ritma ģitāra, pedalizējamā stīlģitāra, bandžo, vokāls, 1968–1972)

Džons Jorks (John York; basģitāra, vokāls, 1968–1969)

Skips Betlins (Skip Battlin; basģitāra, klavieres, vokāls, 1969–1973; miris 2003)

5D (Fifth Dimension); All I Really Want to Do; Ballad of Easy Rider; Chestnut Mare; Eight Miles High; Goin’ Back; Hickory Wind; I’ll Feel a Whole Lot Better; You Ain’t Goin’ Nowhere; Jesus Is Just Alright; Lady Friend; My Back Pages; Mr. Spaceman; Mr. Tambourine Man; Set You Free This Time; So You Want to Be a Rock‘n’Roll Star; Turn! Turn! Turn! (To Everything There Is a Reason)

Mr. Tambourine Man (Columbia, 1965); Turn! Turn! Turn! (Columbia, 1965); Fifth Dimension (Columbia, 1966); Younger Than Yesterday (Columbia, 1967); The Notorious Byrd Brothers (Columbia, 1968); Sweetheart of the Rodeo (Columbia, 1968); Dr. Byrds & Mr. Hyde (Columbia, 1969); Ballad of Easy Rider (Columbia, 1969); (Untitled)* (Columbia, 1970); Byrdmaniax (Columbia, 1971); Father Along (Columbia, 1971); Byrds (Asylum, 1973); Live at the Fillmore – February 1969** (Columbia, 2000)

* studijas un koncertieraksti

** koncertieraksti