Kaut G. Pārsonsa profesionālā darbība bija īslaicīga, turklāt dzīves laikā mūziķis palika plašai publikai nepazīstams, viņš sniedzis nozīmīgu ieguldījumu kantrī un rokmūzikas māksliniecisko pamatu paplašināšanā, kā arī abu žanru apvienošanā. 20. gs. 50. gados kantrī bija viens no rokenrola muzikālajiem pirmavotiem, taču hipiju laika ASV tika uzskatīta ar vecmodīgu, anahroniska dzīvesveida vērtības pārstāvošu mūziku. Par spīti šiem aizspriedumiem G. Pārsonss kantrī estētiku konsekventi popularizēja rokmūzikas vidē, tā liekot pamatus turpmāk straujai kantrīroka attīstībai, kas kulminēja 70. gados ar tādu mūziķu kā Linda Ronstade (Linda Ronstadt), The Eagles, Poco un citu panākumiem.
Pēc G. Pārsonsa nāves viņa mūzika iemantojusi daudz plašāku ievērību, bet viņa iedibinātās tradīcijas turpinās daudzu mākslinieku (Raiens Adamss, Ryan Adams; Band of Horses; Nora Džounsa, Norah Jones; Elviss Kostello, Elvis Costello; The First Aid Kit; My Morning Jacket; Niko Keisa, Neco Case; Wilco, u. c.) jaunradē un alternatīvā kantrī stilistikā. Īpaši nopelni mūziķa radošā mantojuma popularizēšanā ir viņa kādreizējai audzēknei E. Herisai, kura daudz izpildījusi G. Pārsonsa dziesmas un sacerējusi vairākus viņam veltītus skaņdarbus. 1999. gadā nāca klajā E. Herisas producēts albums Return of the Grievous Angel, kurā G. Pārsonsa dziesmas izpilda dažādu žanru mākslinieki (Beks, Beck; Cowboy Junkies; Deivids Krosbijs, David Crosby; Šerila Krova, Sheryl Crow; Evans Dando, Evan Dando; Stīvs Ērls, Steve Earle; The Mavericks; The Pretenders; Lusinda Viljamsa, Lucinda Williams, Whiskeytown, u. c.).