Duetā ietilpa dziesmu autors un dziedātājs Pols Saimons (Paul Simon, pilnā vārdā Pols Frederiks Saimons, Paul Frederick Simon) un dziedātājs Ārts Garfunkels (Art Garfunkel, pilnā vārdā Arturs Aira Garfunkels, Arthur Ira Garfunkel). Lielākos panākumus guvis 20. gs. 60. gados.

P. Saimons un Ā. Garfunkels bija bērnības draugi, skolasbiedri un kaimiņi Ņujorkas (Amerikas Savienotās Valstis, ASV) Foresthilas rajonā. 15 gadu vecumā abi sāka dziedāt duetā Tom & Jerry, kurā centās atdarināt populārā dueta The Everly Brothers balsu salikumu. 1956. gadā Tom & Jerry debijas singls Hey, Schoolgirl iekļuva Billboard Top 50, taču tālākiem panākumiem nesekojot, P. Saimons sāka muzicēt atsevišķi. Ā. Garfunkels vēlāk vairākkārt minējis, ka šis viņa solis uz visiem laikiem sarežģījis abu attiecības, ietekmējot arī turpmāko kopdarbību. 1963. gadā, absolvējuši koledžu (P. Saimons studēja angļu literatūru, Ā. Garfunkels – mākslas vēsturi un vēlāk arī matemātiku Kolumbijas Universitātē, Columbia University) un izdevuši dažus bez ievērības palikušus individuālus ierakstus, mūziķi atjaunoja duetu, ko šoreiz nosauca abu uzvārdos – Simon & Garfunkel.

Atsākot kopdarbību, Simon & Garfunkel iekļāvās Ņujorkas laikmetīgās folkmūzikas apritē un arī abu debijas albumu Wednesday Morning, 3 AM (1964) veidoja divbalsīgi dziedāti folka skaņdarbi ar akustiskās ģitāras pavadījumu. Skaņuplatei nespējot piesaistīt ne kritikas, ne publikas uzmanību, P. Saimons pārcēlās uz Londonu un dueta nākotne bija neskaidra. Tikmēr producents Toms Vilsons (Tom Wilson) albumā iekļauto dziesmu The Sound of Silence papildināja ar elektrisko ģitāru un bungām, oriģinālo folka ieskaņojumu padarot stilistiski tuvāku aktualitāti strauji guvušajam folkrokam (T. Vilsons šajā laikā producēja arī Boba Dilana, Bob Dylan, pirmos folkroka ierakstus). Dziesmas autors P. Saimons par T. Vilsona iniciatīvu bija sašutis, taču 1966. gada sākumā jaunā versija sasniedza Billboard singlu topa virsotni.

Reaģējot uz šiem panākumiem, P. Saimons atgriezās ASV un duets steigšus ieskaņoja otro albumu Sounds of Silence (1966), kas kopā ar drīz sekojošo singlu Homeward Bound (1966) to izvirzīja starp populārākajiem folkroka mūziķiem. Dueta sākotnējo stilistiku visvairāk noteica angļu un skotu tautas mūzikas ietekmes, bet vēlāk to papildināja arī ritmblūza, Latīņamerikas tautas mūzikas un gospeļa iezīmes.

Par Simon & Garfunkel pirmo meistardarbu bieži dēvēts trešais albums Parsley, Sage, Rosemary and Thyme (1966), savukārt pieaugšanas un novecošanas tematikai veltītais Bookends (1968) kļuva par dueta pirmo Nr. 1 albumu gan ASV, gan Lielbritānijā. Starplaikā P. Saimons sacerēja vairākas dziesmas (tostarp ļoti populāro Mrs. Robinson) režisora Maika Nikolsa (Mike Nichols) filmai “Absolvents” (The Graduate, 1967), kas stāsta par jauna cilvēka neiederību pieaugušo mietpilsonības pasaulē.

Topot albumam Bridge Over Troubled Water (1970), mūziķu savstarpējās attiecības bija stipri sarežģījušās, turklāt Ā. Garfunkels arvien intensīvāk nodevās darbībai kinoindustrijā. Savstarpējo distancētību ilustrē fakts, ka albumā, kurā dzirdamas dažas no Simon & Garfunkel slavenākajām dziesmām (peruāņu tautas mūzikas motīvā balstītā El Condor Pasa (If I Could), kā arī P. Saimona sacerētās Cecilia; The Boxer; Bridge Over Troubled Water) dominē individuāls solistu dziedājums nevis abu balsu salikums kā iepriekš. Bridge Over Troubled Water tika novērtēts ar sešām Grammy balvām (t. sk. kategorijā Gada albums, Album of the Year), guva milzīgus komercpanākumus (Nr. 1 desmit valstīs), uz laiku kļūstot par visvairāk pārdoto albumu mūzikas industrijas vēsturē. Tomēr abi mūziķi savu cilvēcīgo un radošo attiecību potenciālu jutās izsmēluši un neilgi pēc albuma pabeigšanas duets beidza pastāvēt.

Ā. Garfunkels filmējies vairākās filmās: “Āķis 22” (Catch-22, režisors M. Nikolss, 1970); “Nelaikā” (Bad Timing, režisors Nikolass Rogs, Nicolas Roeg, 1980); “Helēna kastē” (Boxing Helena, režisore Dženifera Linča, Jennifer Lynch, 1993) un citās, izdevis soloalbumus (Watermark, 1977; Lefty, 1988; Some Enchanted Evening, 2007, u.  c.) un dzejprozas krājumu “Mierīgais ūdens” (Still Water, 1989).

P. Saimons ieskaņojis daudzus augstvērtīgus soloalbumus (Paul Simon, 1972; Graceland, 1986; Stranger to Stranger, 2016, u. c.) un tiek uzskatīts par vienu no savas paaudzes spilgtākajiem dziesminiekiem, kurš vairāk nekā piecas desmitgades saglabājis oriģinālu autora un izpildītāja rokrakstu.

1981. gadā abi mūziķi sniedza bezmaksas koncertu Ņujorkas Centrālparkā – uzstāšanos klātienē noskatījās pusmiljons cilvēku, savukārt tās laikā ieskaņotais albums The Concert in Central Park (1982) atjaunoja plašu interesi par Simon & Garfunkel klasisko repertuāru.

Spītējot nepārvarētām personiskām domstarpībām, duets arī vēlāk veicis lielu interesi piesaistījušas koncertturnejas (arī 21. gs.), taču kopīgās ierakstu sesijas parasti izrādījušās nerezultatīvas. Vienīgais pēc 1970. gada publiskotais studijas ieskaņojums ir dziesma My Little Town, kas iekļauta P. Saimona albumā Still Crazy After All These Years un Ā. Garfunkela albumā Breakaway (abi 1975. gadā); 80. gadu sākumā divatā uzsākto albumu P. Saimons visbeidzot realizēja kā savu solodarbu Hearts and Bones (1983).

Kaut arī Simon & Garfunkel piedalījās vienā no pirmajiem lielajiem t. s. hipiju laikmeta mūzikas forumiem – Monterejas popfestivālā (Monterey Pop festival, 1967), 60. gadu 2. puses mūzikas kopainā duets daudzējādā ziņā bija savrupa un pat neiederīga parādība. Rokmūzikas dziesmu tekstiem neraksturīgais poētisms, klusinātais skanējums un virtuozi niansētais balsu salikums, tāpat daudzu skaņdarbu melanholiski introspektīvā noskaņa un mūziķu ārējais veidols ievērojami disonēja ar aktuālo psihedēlisko estētiku un hipiju kustības proponētajiem “jaunatnes revolūcijas” lozungiem. Atšķirībā no vairuma populāro mūziķu, nebūdami piederīgi t. s. jaunatnes kontrkultūrai, Simon & Garfunkel tomēr radīja izteikti individuālu muzikālo identitāti un melodiski pievilcīgas dziesmas, kas sniedza spilgtu paaudzes dzīves izjūtas fiksējumu un arī mūsdienās bieži dzirdamas radio, spēlfilmās un citur.

Daudzas no tām savā repertuārā iekļāvuši visdažādāko žanru – folka, kantrī, gospeļa, džeza, progresīvā roka, alternatīvā roka – mūziķi: Arita Frenklina (Aretha Franklin); Elviss Preslijs (Elvis Presley); Frenks Sinatra (Frank Sinatra); Bobs Dilans (Bob Dylan); Džonijs Kešs (Johnny Cash); Yes; Wings; Stens Gecs (Stan Getz); Hjū Masekela (Hugh Masekela); Pols Desmonds (Paul Desmond); Stīvijs Vonders (Stevie Wonder); Villijs Nelsons (Willie Nelson); Billijs Džoels (Billy Joel); The Lemonheads; Indigo Girls; Bangles; Ainars Mielavs; Džeimss Bleiks (James Blake); Disturbed un citi.

Dueta muzikālā un poētiskā ietekme sastopama arī 21. gs. mākslinieku jaunradē: Belle and Sebastian; Eliots Smits (Elliott Smith); Kings of Convenience; The High Llamas; Feista (Feist); Turin Brakes un citi.

Simon & Garfunkel uzņemti Rokenrola slavas zālē (Rock and Roll Hall of Fame, 1990). Duets saņēmis deviņas Grammy balvas, ieskaitot godalgu par mūža ieguldījumu (Grammy Lifetime Achievement Award, 2003). Žurnāla Rolling Stone 500 visu laiku ievērojamāko albumu sarakstā (500 Greatest Albums of All Time, 2012) iekļauti trīs Simon & Garfunkel darbi.

2007. gadā Jaunajā Rīgas teātrī tika pirmizrādīts režisora Alvja Hermaņa iestudējums “Klusuma skaņas. Saimona un Garfunkela koncerts Rīgā 1968. gadā, kurš nekad nenotika”, kurā dueta mūzika izmantota kā laikmeta un paaudzes izjūtu metafora.

A Hazy Shade of Winter; America; At the Zoo; Bridge Over Troubled Water; Cecilia; El Condor Pasa (If I Could); For Emily, Whenever I May Find Her; Homeward Bound; I Am a Rock; Mrs. Robinson; Old Friends; Scarborough Fair/Canticle; The 59th Street Bridge Song (Feelin’ Groovy); The Boxer; The Sound of Silence

Wednesday Morning, 3 AM (Columbia, 1964); Sounds of Silence (Columbia, 1966); Parsley, Sage, Rosemary and Thyme (Columbia, 1966); The Graduate• (Columbia, 1968); Bookends (Columbia, 1968); Bridge Over Troubled Water (Columbia, 1970); The Concert in Central Park* (Warner Bros., 1982); Live from New York City, 1967* (Columbia, 1967); Old Friends: Live on Stage* (Warner Bros., 2003); Live 1969* (Columbia, 2008)

• dziesmas tāda paša nosaukuma filmai; iekļautas arī Deiva Gruzina (Dave Grusin) instrumentālas kompozīcijas

* koncertieraksti