20. gs. 50. gadu otrajā pusē The Everly Brothers (no angļu ‘Brāļi Everliji’) bija panākumiem bagātākais rokenrola duets. Tā stilistika izcēlās ar stipru kantri un popmūzikas ietekmi un rūpīgi izkoptu divbalsīgu dziedājumu, kam bija tālejoša ietekme uz populārās mūzikas attīstību. Daudzas brāļu Everliju repertuāra dziesmas dziedājuši arī nākamo paaudžu izpildītāji: Nazareth; a-ha; R.E.M.; Ketpauera (Cat Power) un citi.

Dons Everlijs (Don Everly, pilnā vārdā Aizeks Donalds Everlijs, Isaac Donald Everly) un viņa jaunākais brālis Fils Everlijs (Phil Everly, pilnā vārdā Filips Everlijs, Phillip Everly) bērnībā ar vecākiem dziedāja kantri un gospeļmūzikas kvartetā The Everly Family, kas regulāri uzstājās radio. Turklāt zēnu tēvs Aiks Everlijs (Ike Everly) prasmīgi spēlēja akustisko ģitāru un šīs iemaņas nodeva arī abiem dēliem. Paaugoties brāļi sāka sacerēt dziesmas un uzstājās arī kā duets. 1956. gadā viņi ar ģimenes drauga, mūziķa un producenta Četa Etkinsa (Chet Atkins) palīdzību noslēdza līgumu ar autoru aģentūru Acuff-Rose Music, kas savukārt palīdzēja vienoties ar ierakstu kompāniju Cadence Records.

Sākumā Everly Borthers tika pozicionēti kā kantrimūzikas izpildītāji, un arī pirmo Cadence izdoto singlu Bye Bye Love (1957) dziesmas autori Felisa Braienta (Felice Bryant) un Budlozs Braients (Boudleaux Bryant) bija iecerējuši kā kantri skaņdarbu. Taču ieraksta procesā D. Everlijs to spontāni papildināja ar zīmīgu, Bo Didlija (Bo Diddley) spēles stilam radniecīgu ģitāras ievadfrāzi, kas dziesmu tuvināja rokenrolam. Bye Bye Love, no kuras iepriekš bija atteikušies vairāk nekā 20 izpildītāji, guva panākumus Billboard popa, kantri un ritmblūza tabulās, izpelnījās arī starptautisku uzmanību un kļuva par vienu no populārākajiem rokenrola laikmeta hitiem, ko izpildījuši arī Rejs Čārlzs (Ray Charles), Rojs Orbisons (Roy Orbison), Džordžs Harisons (George Harrison) un citi.

Vēl veiksmīgāks izrādījās nākamais singls ar F. un B. Braientu dziesmu Wake Up Little Susie, kas sasniedza līderpozīciju visās nozīmīgākajās Billboard tabulās, tiekot līdz otrajai vietai arī Lielbritānijā; vēlāk to interpretējuši Grateful Dead; Klifs Ričards (Cliff Richard); Sūzija Kvatro (Suzi Quatro) un citi.

Brāļu repertuārā netrūka pašsacerētu dziesmu, kā arī populāru ritmblūza un rokenrola skaņdarbu, taču pirmajos gados lielākos panākumus viņiem nodrošināja Braientu ģimenes autordueta sacerējumi. Viens no pašiem pazīstamākajiem ir romantiski sentimentāla balāde All I Have to Do Is Dream (1958), kas nākamajās desmitgadēs piedzīvojusi Bobijas Džentrijas (Bobbie Gentry) un Glena Kempbela (Glen Campbell), The Corrs, R.E.M. un citu mākslinieku interpretācijas, taču visbiežāk asociēta tieši ar Everly Brothers oriģinālizpildījumu; 1994. gadā F. Everlijs to iedziedāja jaunā duetā ar K. Ričardu, un arī tas sasniedza Top 20 pozīciju Lielbritānijā. Savukārt Love Hurts, ko Everly Borthers ieskaņoja 1960. gadā, 20. gs. 70. gados kļuva par populāru rokbalādi skotu grupas Nazareth interpretācijā; tā pazīstama arī Grema Pārsonsa (Gram Parsons) un Emilū Herisas (Emmylou Harris), R. Orbisona, Roda Stjuarta (Rod Stewart) un citu izpildītāju kaverversijās.

Pusaudžu ikdienas problēmām veltītie dziesmu teksti (Wake Up Little Susie varoņi ir zēns un meitene, kas, nejauši iemiguši pie televizora, noguļ meitenes vecāku noteikto laiku un satraucas par ģimenes reakciju uz viņas vēlo pārrašanos mājās; daudzu citu dziesmu tematika ir vientulība, sapņi un mīlestības ilgas), elegantais akustisko ģitāru salikums, sapņaini melanholisko noskaņu akcentējoša balsu harmonija un abu brāļu jauneklīgā pievilcība ļāva gūt plašu ievērību ne tikai ASV, bet arī daudzās citās valstīs. Karjeras pirmajos gados Everly Brothers ierindojās starp pašiem populārākajiem rokenrola paaudzes māksliniekiem, taču viņu muzikālās intereses izrādījās plašākas un daudzveidīgākas par pusaudžu auditorijas iecienītajām rokenrola un popa klišejām, tādēļ ilgstoši saglabāt “hitu dueta” reputāciju viņiem neizdevās.

Jau otrajā albumā Songs Our Daddy Taught Us (1958) Everliji pilnībā atteicās no rokenrola, iedziedot senas kantri dziesmas, ko savulaik apguvuši, muzicējot ar vecākiem. Albumā brāļi demonstrē izkoptāku vokālo un instrumentālo skanējumu, taču pēkšņā pāreja no modernā rokenrola uz tradicionālu, masu publikā par vecmodīgu uzskatītu repertuāru mazināja popularitāti, sarežģījot attiecības ar ierakstu izdevējiem. 

1960. gadā Everly Brothers nomainīja ierakstu kompāniju, noslēdzot mūzikas industrijā vēl nepieredzēti izdevīgu kontraktu ar Warner Bros. Records, kas desmit gados garantēja miljonu ASV dolāru. Jaunajā apgādā viņi debitēja ar savu komercpanākumiem visbagātāko singlu – D. Everlija sacerētu dziesmu Cathy’s Clown (Nr. 1 ASV un Lielbritānijā). Sekoja vēl divi pašsacerēti Top 10 hiti When Will I Be Loved un So Sad (To Watch Good Love Go Bad), kas nostiprināja slavu un tirgus pozīcijas, taču 1961. gadā duetam radās domstarpības ar autoraģentūru Acuff-Rose Music. Konfliktam bija tālejošas sekas – atsaucoties uz abpusējā līguma pārkāpumiem, aģentūra vairākus gadus brāļiem aizliedza ieskaņot tās pārstāvēto autoru (arī F. un B. Braientu un pašu Everliju) dziesmas.

Tādēļ duets vēl vairāk pievērsās klasiskam kantri un folkmūzikas repertuāram, atgriezās pie rokenrola hitu interpretācijām un sadarbojās ar citiem jaunās popmūzikas autoriem. Starp veiksmīgākajām dziesmām 60. gadu sākumā bija Kerolas Kingas (Carole King) un Hovarda Grīnfīlda (Howard Greenfield) sacerētā Crying in the Rain, kas 1962. gadā sasniedza sesto vietu gan ASV, gan Lielbritānijā, bet nākamo paaudžu klausītājiem labāk pazīstama norvēģu popgrupas a-ha 1990. gada versijā.

20. gs. 60. gadu pirmajā pusē abi brāļi aizvadīja karadienestu ASV flotē, cieta no amfetamīnu atkarības un, tāpat kā daudzas citas 50. gadu mūzikas slavenības, nespēja pilnvērtīgi konkurēt ar britu invāzijas grupām.

1966. gadā Everly Brothers Anglijā, kur viņu mūzika tika vērtēta augstāk nekā dzimtenē, ieskaņoja albumu Two Yanks in England ar vietējo grupu The Hollies, bet 1968. gadā laida klajā Roots – konceptuālu kantridziesmu kolekciju, kurā starp Merla Hegarda (Merl Haggard), G. Kempbela un citu autoru skaņdarbiem dzirdami džingli no Everliju ģimenes radio priekšnesumiem 20. gs. 40. un 50. gados. Roots nereti ierindots starp dueta ievērojamākajiem darbiem un atzīts par vienu no pirmajiem kantriroka albumiem, tomēr nespēja atjaunot brāļu aktualitāti masu publikā, kur viņi tika uztverti kā pagātnes pusaudžu mūzikas slavenības, kas nav atradušas jaunu tirgus nišu.

Karjeras stagnācija noveda pie savstarpējām domstarpībām, un 1973. gadā brāļi Everliji izziņoja dueta pastāvēšanas beigas, ko grasījās atzīmēt ar trim koncertiem Kalifornijā. Taču jau pirmajā koncertā F. Everlijs pēkšņā dusmu uzplūdā sadauzīja ģitāru un atstāja skatuvi. Desmit nākamos gadus brāļi attiecības vairs neuzturēja un nodevās individuālai muzikālai darbībai.

1983. gadā D. un F. Everliji apvienojās vienreizējam priekšnesumam Karaliskajā Alberta zālē (Royal Albert Hall) Londonā (Anglija). Šī uzstāšanās un tās laikā ieskaņotais koncertalbums The Everly Brothers Reunion Concert (1983) guva negaidīti atzinīgas atsauksmes, pamudinot kopīgu muzicēšanu turpināt vēl 20 nākamos gadus, kuros brāļi gan pārsvarā aprobežojās ar koncertdarbību, ieskaņojot tikai trīs studijas albumus. Ievērojamākais nāca klajā 1984. gadā un saucās EB84. Mūzikas stilistika tajā tuvinājusies rokabilī (ieskaņojumu producents bija rokabilī ģitārists Deivs Edmundss, Dave Edmunds), turklāt albumā iekļauta dziesma On the Wings of Nightingale, ko speciāli Everlijiem sacerējis bijušais The Beatles mūziķis Pols Makartnijs (Paul McCartney), kā arī grupas Electric Light Orchestra līdera Džefa Linna (Jeff Lynne) sarakstītā The Story of Mine.

2003. un 2004. gadā Everly Brothers piedalījās dueta Simon & Garfunkel koncertturnejā. Pēc šīs turnejas brāļi, kuru starpā jau sen valdīja saspīlētas attiecības, muzikālo darbību neturpināja.

F. Everlijs nomira 2014., bet D. Everlijs – 2021. gadā.

Atšķirībā no daudzām citām 50. gadu rokenrola slavenībām, Everly Brothers klausītājus uzrunāja nevis ar sociāla dumpīguma enerģiju, bet emocionāli niansētu romantisko attiecību tēlojumu. Tomēr nozīmīgākais dueta devums mūzikas attīstībā bija rokenrola izteiksmes līdzekļu arsenāla papildināšana ar divbalsīgu dziedājumu.

P. Makartnijs atzina, ka, Beatles darbības pirmajos gados viņi ar Džonu Lenonu (John Lennon) centušies iejusties brāļu Everliju tēlā un balsu salikumā – P. Makartnijs bijis “Fils”, bet Dž. Lenons – “Dons”; raksturīgais divbalsīgais dziedājums arī vēlāk piemita daudzām Beatles dziesmām.

Iespējams, visspilgtāk Everliju ietekme dzirdama dueta Simon & Garfunkel skanējumā. Tieši iepazīšanās ar Everly Brothers mūziku un vokālo tehniku Polu Saimonu (Paul Simon) un Ārtu Garfunkelu (Art Garfunkel) pamudināja apvienoties duetā Tom & Jerry, kas vēlāk pieņēma nosaukumu Simon & Garfunkel un regulāri izmantoja Everlijiem raksturīgo ciešo balsu harmoniju. Simon & Garfunkel slavenākajā albumā Bridge Over Troubled Water (1970) iekļauta no Everly Brothers repertuāra aizgūtā Bye Bye Love, bet kopīgajā 2003.–2004. gada turnejā tapušā koncertalbumā Old Friends: Live on Stage (2004) šī dziesma skan abu duetu četrbalsīgā izpildījumā. Savukārt citā Simon & Garfunkel koncertalbumā – The Concert in Central Park (1982) – dzirdama Wake Up Little Susie; brāļi Everliji iedziedājuši fona balsis arī P. Saimona soloalbuma Graceland (1986) tituldziesmā.

Everly Brothers vokālā ietekme sastopama dažādu paaudžu mūziķu jaunradē: The Beach Boys; The Bee Gees; The Hollies; The Zombies; The Byrds; Crosby, Stills & Nash; The Eagles; The Proclaimers; Belle and Sebastian; Eliots Smits (Elliott Smith); The Kings of Convenience; Turin Brakes. Viņu repertuāra dziesmas arī 21. gs. izpildījuši R. Stjuarts, Dž. Linns, Medlēna Perū (Madeleine Peyroux), Ketpauera, Endžela Olsena (Angel Olsen), Roberts Plānts (Robert Plant) ar Elisoni Krausu (Alison Krauss) un citi mākslinieki. Vairāki mūziķi arī laiduši klajā Everly Brothers repertuāram veltītus albumus, tostarp minams poppanka grupas Green Day līdera Billija Džo Ārmstronga (Billie Joe Armstrong) un Noras Džounsas (Norah Jones) dueta ieskaņotais Foreverly (2013) un folkmūziķu Donas Makārtijas (Dawn McCarty) un Bonija “Prinča” Billija (Bonnie “Prince” Billy) kopdarbs What the Brothers Sang (2013).

Everly Brothers uzņemti Rokenrola slavas zālē (Rock and Roll Hall of Fame, 1986), Kantrimūzikas slavas zālē (Country Music Hall of Fame, 2001) un Vokālo grupu slavas zālē (Vocal Group Hall of Fame, 2004), kā arī saņēmuši Grammy balvu par mūža sasniegumiem (Grammy Lifetime Achievement Award, 1997).

(Till) I Kissed You; All I Have to Do Is Dream; Bye Bye Love; Bird Dog; Cathy’s Clown; Crying In the Rain; Devoted to You; Gone Gone Gone; I Wonder if I Care as Much; Love Hurts; On the Wings of a Nightingale; Problems; So Sad (To Watch Good Love Go Bad); Stick with Me Baby; That Silver Haired Daddy of Mine; The Price of Love; Wake Up Little Susie; When Will I Be Loved

The Everly Brothers (Cadence, 1957); Songs Our Daddy Taught Us (Cadence, 1958); It’s Everly Time (Warner Bros., 1960); A Date with the Everly Brothers (Warner Bros., 1960); The Everly Brothers Sing Great Country Hits (Warner Bros., 1963); Gone Gone Gone (Warner Bros., 1964); Rock’n Soul (Warner Bros., 1965); Two Yanks in England (Warner Bros., 1966); Roots (Warner Bros., 1968); Stories We Could Tell (RCA Victor, 1972); The Everly Brothers Reunion Concert* (Passport, 1983); EB84 (Mercury, 1984)

* koncertieraksti