Festivālā piedalījās daudzi ievērojami mūziķi, to apmeklēja vairāk nekā 400 tūkstoši skatītāju, un tas tiek uzskatīts par 20. gs. 60. gadu jaunatnes kultūras un t. s. hipiju kustības grandiozāko notikumu, kas apliecināja rokmūzikas māksliniecisko potenciālu un sociālo nozīmību, kā arī mūzikas industrijas strauji augošo mērogu.

Festivālu organizēja mazpieredzējuši uzņēmēji, un gan tā sagatavošanā, gan norisē bija daudz organizatorisku, finansiālu un loģistisku sarežģījumu, kā arī citu problēmu (spēcīgas lietusgāzes, dubļi, milzīgi satiksmes sastrēgumi, neprognozēti liels apmeklējums, neatbilstoši sanitārie apstākļi, nepietiekams pārtikas nodrošinājums u. tml.).

Sākotnēji festivāls bija iecerēts 15.08.–17.08.1969. Vudstokas pilsētā, bet tās iedzīvotāju un administrācijas iebildumu dēļ nācās meklēt citu norises vietu, kas jūlija vidū tika atrasta piensaimnieka Maksa Jāsgara (Max Yasgur) siena laukā Bēteles pilsētā, nepilnu 100 km attālumā no Vudstokas. Kaut arī pilsētas administrācijai tika minēts, ka plānots apmēram 50 tūkstošu cilvēku pieplūdums, iepriekšpārdošanā tika izpirkti vairāk nekā 180 tūkstoši biļešu, un rīkotāji rēķinājās ar apmēram 200 tūkstošu cilvēku klātbūtni. 13.08., sākot ierasties milzīgiem skatītāju pūļiem, kas veidoja jūdzēm garus auto sastrēgumus, ieejas maksa vēl pilnībā nenorobežotajā festivāla teritorijā tika atcelta, un festivāls tika pasludināts par bezmaksas notikumu. Savukārt koncertu programma plānoto triju diennakšu vietā izvērtās – lielākoties stiprā negaisa izraisītu pārtraukumu dēļ – četru dienu garumā.

Par spīti organizatoriskiem sarežģījumiem, festivāls ar minimālu policijas spēku klātbūtni notika miermīlīgā, savstarpējas iecietības un labvēlības gaisotnē, attaisnojot devīzi “Trīs miera un mūzikas dienas” un iemiesojot 60. gadu kontrukultūras ideālus. Mūzikas programma sākās 15.08. pēcpusdienā ar folkmūziķa Ričija Heivensa (Richie Havens) priekšnesumu (sastrēgumu dēļ kavējoties citiem dalībniekiem, R. Heivenss bija spiests muzicēt neparedzēti ilgi un, beidzoties sagatavotajam repertuāram, improvizējot sacerēja dziesmu Freedom, kas vēlāk kļuva par vienu no Vudstokas simboliem) un noslēdzās ar Džimija Hendriksa (Jimi Hendrix) un grupas Gypsy Sun & Rainbows uzstāšanos 18.08. rītā, kad lielākā daļa publikas jau bija devusies mājup. Neraugoties uz to, Dž. Hendriksa koncerts, par kura kulminācija kļuva ASV himnas The Star-Spangled Banner improvizēts izpildījums, ir viens no slavenākajiem brīžiem 60. gadu nogales rokmūzikā.

Lai gan uzstājās arī indiešu klasiskās mūzikas izpildītājs Ravi Šankars (Ravi Shankar) un psihedēliskā soula grupa Sly and the Family Stone, dalībnieku vairākums bija folka un roka izpildītāji – gan tobrīd jau plaši pazīstami un autoratīvi mūziķi (Džoana Baeza, Joan Baez; The Band; Creedence Clearwater Revival; Dženisa Džoplina, Janis Joplin; Dž. Hendrikss; Jefferson Airplane, u. c.), gan virkne mākslinieku, kam tā bija pirmā tik nozīmīgā uzstāšanās (Džo Kokers, Joe Cocker; grupas Mountain; Santana; Ten Years After, u. c.).

Festivāla norise gan uz skatuves, gan publikā fiksēta trīs stundas garā filmā “Vudstoka” (Woodstock, režisors Maikls Vadlijs, Michael Wadleigh, 1970, ASV), kas saņēma Amerikas Kinoakadēmijas (Academy of Motion Picture Arts and Sciences, AMPAS) balvu “Oskars” (Oscar) kā labākā dokumentālā filma un ievērojami veicināja tajā redzamo mūziķu panākumus; 1994. gadā klajā nāca filmas “režisora versija”, kas papildināta ar oriģinālversijā neiekļautiem priekšnesumiem, 2009. gadā – festivāla četrdesmitgades versija, kas arī papildināta ar agrāk neredzētām epizodēm. Savukārt, atzīmējot Vudstokas festivāla 25. gadskārtu, radīta televīzijas filma “Vudstokas dienasgrāmatas” (Woodstock Diaries, režisori Kriss Hegedess, Chris Hegedus, Erezs Lafers, Erez Laufer, un D. A. Penibeikers, D. A. Pennebaker, 1994, ASV). Festivāla aizkulisēm veltīta spēlfilma “Ieņemot Vudstoku” (Taking Woodstock, režisors Engs Lī, Ang Lee, 2009, ASV). Festivālā atskaņotā mūzika izdota vairākos albumos: Woodstock: Music from the Original Soundtrack and More (1970), Woodstock 2 (1971), The Best of Woodstock (1994), Woodstock Diary (1994) un Woodstock:Three Days of Peace and Music (1994). Izdoti arī albumi ar Dž. Hendriksa (Woodstock, 1994, un papildināts izdevums Live at Woodstock, 1999), Dž. Džoplinas (The Woodstock Experience, 2009), Dž. Kokera (Live at Woodstock, 2009), Santana (The Woodstock Experience, 2009), Creedence Clearwater Revival (Live at Woodstock, 2019 u. c. mūziķu priekšnesumu ierakstiem.

Par festivālu sacerētas vairākas dziesmas – pazīstamākā ir Džonijas Mičelas (Joni Mitchell) Woodstock (1969), kas guvusi plašus panākumus grupu Crosby, Stills, Nash & Young un Matthews Southern Comfort izpildījumā.

Vudstokas festivālam veltīti vairāki desmiti grāmatu. Kā unikāla vēriena un nozīmes forums, viens no sava laika un paaudzes simboliskajiem notikumiem, kura ietekme tālu pārsniedz mūzikas apriti, tas analizēts gan no socioloģiska, gan kultūrvēsturiska viedokļa. Rietumvalstu plašsaziņas līdzekļos nereti lietoti apzīmējumi “Vudstokas nācija” (Woodstock Nation) un “Vudstokas paaudze” (Woodstock Generation).

1994. un 1999. gadā Vudstokas un Bēteles apkaimē (bet ne kādreizējās Jāsgara saimniecības teritorijā) notika vēl divi Vudstokas festivāli, bet Polijas pilsētā Kostšinā pie Odras (Kostrzyn nad Odrą) kopš 1995. gada risinās ikgadējs festivāls “Pietura Vudstoka” (Przystanek Woodstock), kura devīze ir “Mīlestība, draudzība un mūzika”. 2009. gadā, atzīmējot oriģinālā festivāla četrdesmitgadi, ASV notika vairāku tā dalībnieku koncertturneja “Vudstokas varoņi” (Heroes of Woodstock).

1969. gadā festivāla norises vietā kopš 2006. gada darbojas Bēteles Mežu Mākslas centrs (Bethel Woods Center for the Arts) – izpildītājmākslas un kultūrizglītības iestāde, starp kuras mērķiem ir arī Vudstokas festivāla vēstures izpēte un popularizēšana; 2008. gadā centru papildināja muzejs, kura pastāvīgā ekspozīcija veltīta 20. gs. 60. gadu kontrkultūrai un Vudstokas festivālam.

Dž. Baeza; Blood, Sweat & Tears; Canned Heat; Country Joe & the Fish; Creedence Clearwater Revival; Crosby, Stills, Nash & Young; Dž. Džoplina ar Kozmic Blues Band; Arlo Gatrijs (Arlo Guthrie); Grateful Dead; Tims Hārdins (Tim Hardin); R. Heivenss; Dž. Hendrikss ar Gypsy Sun & Rainbows; The Incredible String Band; Jefferson Airplane; Keef Hartley Band; Dž. Kokers ar the Grease Band; Kantri Džo Makdonalds (Country Joe McDonald, gan solo, gan ar grupu The Fish); Melānija (Melanie); Mountain; Paul Butterfield Blues Band; Quill; R. Šankars; Santana; Džons Sebastjans (John Sebastian, neplānota uzstāšanās); Sha Na Na; Sly and the Family Stone; Bērts Somers (Bert Sommer); Sweetwater; Ten Years After; Džonijs Vinters (Johnny Winter); The Who