Gūstot plašu ievērību ar virtuozu ģitārspēli, muzicējis arī kā solomākslinieks, taču ilggadējās radošās darbības lielāko daļu aizvadījis kā grupas Santana līderis. 20. gs. 70. gados Santana iemantoja lielu popularitāti ar novatorisku roka, džeza, latīņu un afrikāņu mūzikas sintēzi. Jaunu slavas periodu grupa piedzīvoja 20. un 21. gs. mijas laikā. Ar panākumiem darbojusies arī 21. gs. pirmajās desmitgadēs.

K. Santana piedzima un auga trūcīgā ģimenē. Tēvs bija profesionāls mūziķis un iemācīja dēlam vijoles un vēlāk arī ģitāras spēli. Ģimenei pārceļoties uz Tihuanas pavalsti (Meksika) Amerikas Savienoto Valstu (ASV) pierobežā, zēns aizrāvās vispirms ar Ričiju Valensu (Ritchie Valens, pirmā meksikāņu izcelsmes rokenrola slavenība), pēc tam arī Madiju Votersu (Muddy Waters), Džonu Lī Hukeru (John Lee Hooker) un citiem blūzmeņiem, kā arī Karību reģiona mūziku. Pusaudža vecumā kļuva par ģitāristu striptīza klubā, bet 60. gadu sākumā ar vecākiem pārcēlās uz Sanfrancisko (Kalifornijas pavalsts, ASV), kur strādāja par trauku mazgātāju un muzicēja ielās, kā arī iekļāvās pilsētā strauji augošajā hipiju kustībā un ar to saistītajā rokmūzikas vidē. Kopš 1965. gada K. Santana ir ASV pilsonis.

1966. gadā K. Santana nodibināja grupu Santana Blues Band. Sākumā tā spēlēja blūzu, taču pamazām repertuāru papildināja psihedeliskā roka, džeza, Latīņamerikas un Āfrikas mūzikas ietekmes, salsas un ča-ča-ča ritmi. 1969. gadā, sākot ieskaņot debijas albumu, grupas nosaukums tika saīsināts uz Santana, savukārt tās sastāvā bez K. Santanas bija arī dziedātājs un elektroērģelnieks Gregs Rolijs (Gregg Rolie, pilnā vārdā Gregs Alans Rolijs, Gregg Alan Rolie), basģitārists Deivids Brauns (David Brown), bundzinieks Maikls Šrīvs (Michael Shrieve) un perkusiju spēlētāji Maikls Karabello (Michael Carabello) un Hosē Areass (José Areas). Vēlāk Santana mūziķi daudzkārt mainījušies, taču šis sekstets radīja grupas pirmos slavenos darbus un mūsdienās ir zināms kā tās “klasiskais” sastāvs – reizēm tam pieskaita arī ģitāristu Nīlu Šonu (Neal Schon), kurš pārējiem pievienojās 1971. gadā.

1969. gada augustā Santana piedalījās Vudstokas festivālā. Eksplozīvi dinamiskā, muzikāli virtuozā uzstāšanās un novatoriskais latīņu roka skanējums strauji vairoja iepriekš mazpazīstamās grupas slavu, ļaujot divas nedēļas vēlāk izdotajam debijas albumam Santana ierindoties Billboard Top 10. Savukārt starptautisku ievērību nodrošināja festivālam veltītā dokumentālā filma “Vudstoka” (Woodstock, režisors Maikls Vadlijs, Michael Wadleigh, 1970), kurā Santana instrumentālā skaņdarba Soul Sacrifice izpildījums ir viens no spilgtākajiem priekšnesumiem.

Par grupas darbības virsotni nereti atzīts otrais albums Abraxas (1970) – arī 21. gs. daudzu valstu radiostaciju repertuārā ir tajā dzirdamā Fleetwood Mac dziesmas Black Magic Woman kaverversija, puertorikāņu komponista Tito Puentes (Tito Puente) ča-ča-ča skaņdarbs Oye Cómo Va un grupas dalībnieku instrumentālā kompozīcija Samba Pa Ti.

Abraxas, tāpat kā nākamais albums Santana III (1971), sasniedza Billboard topa 1. vietu, padarot Santana par vienu no populārākajām rokgrupām pasaulē. Taču panākumi un to veicinātais hedoniskais dzīvesveids (t. sk. stipro narkotiku lietošana) izraisīja personiskas un muzikālas domstarpības, kas noveda pie “klasiskā” sastāva iziršanas, citam pēc cita nomainoties visiem dalībniekiem, atskaitot K. Santanu (nesaskaņu kulminācijas brīdī 1971. gadā grupa īslaicīgi palika arī bez sava līdera; G. Rolijs un N. Šons pēc šķiršanās no Santana nodibināja 70. un 80. gados populāro grupu Journey). Savukārt centieni repertuāru tuvināt džezam, par spīti kritikas atzinībai, veicināja popularitātes kritumu masu publikā.

Mailza Deivisa (Miles Davis) un Džona Maklaflina (John McLaughlin) džezroka eksperimentu iedvesmotais albums Caravanserai (1972) joprojām ierindojās Top 10 gan ASV, gan Lielbritānijā, taču nākamo – Welcome (1973); Borboletta (1974) un Festival (1977) – panākumi bija pieticīgāki. Izņēmums šajā ziņā bija 1976. gadā izdotais Amigos, kura instrumentālais singls Europa (Earth’s Cry Heaven’s Smile) ir viens no grupas pazīstamākajiem skaņdarbiem; 80. gados Latvijā un Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā (PSRS) daudzi melomāni diskutēja par tā līdzību televīzijas seriāla “Ilgais ceļš kāpās” (režisors Aloizs Brenčs, 1981) galvenajai mūzikas tēmai (komponists Raimonds Pauls).

Desmitgades otrajā pusē, mazinoties latīņu mūzikas un džeza iezīmēm, grupas stilistika tuvinājās angloamerikāniskajam rokam, taču arī šī izmaiņa nepasargāja no tālāka popularitātes zuduma. Viena no valstīm, kur Santana statuss saglabājās ļoti augsts, bija PSRS. 1978. gada vasarā grupai (arī The Beach Boys un Džoannai Baezai, Joan Baez) bija paredzēta uzstāšanās Ļeņingradā (tagad Sanktpēterburga) – šim notikumam vajadzēja kļūt par pirmo šāda līmeņa Rietumu roka un folka koncertu PSRS, taču padomju varasiestādes to pēdējā brīdī atcēla.

Arī 80. gados Santana regulāri koncertēja un laida klajā jaunus ierakstus, kas ļāva uzturēt virtuozu mūziķu autoritāti (to apliecināja arī līdzdalība koncertakcijā Live Aid 1985. gadā), taču nespēja konkurēt ar jaunajām mūzikas slavenībām. 90. gadu sākumā no tālākas sadarbības atteicās grupas līdzšinējā ierakstu kompānija Columbia. Nākamo albumu Milagro (1992) izdeva Polydor Records, taču, tam neiekļūstot Top 100 tabulā, sadarbību beidza arī šis izdevējs, un grupas diskogrāfijā iestājās nepieredzēti gara pauze.

1999. gadā Santana pēc septiņu gadu pārtraukuma vienojās par jauna albuma izdošanu ar Arista Records – kompānijas prezidents šajā laikā bija Klaivs Deiviss (Clive Davis), kurš pirms 30 gadiem, toreiz pārstāvēdams Columbia, grupai piedāvāja pirmo ierakstu līgumu. Cenšoties uzrunāt senos cienītājus un piesaistīt arī jaunu publiku, tika veikta rūpīga dziesmu, līdzautoru un viesmūziķu (Deivs Metjūzs, Dave Matthews; Lorīna Hila, Lauryn Hill; Vaiklefs Žans, Wyclef Jean; Ēriks Kleptons, Eric Clapton, u. c.) atlase un ieskaņots albums Supernatural (1999). Kā vizītkarti saglabājot K. Santanas virtuozās ģitārspēles dominanti un latīņu ritmus, grupas pamatstilistika tajā tuvinājusies 90. gadu nogales radio prasībām atbilstošai popmūzikai. Šis aprēķins attaisnojās ar negaidītu efektivitāti. Jau albuma pirmais singls Smooth (piedalās grupas Matchbox Twenty dziedātājs Robs Tomass, Rob Thomas) kļuva par Santana pirmo Billboard Nr. 1 singlu un saglabāja šo pozīciju 12 nedēļas; tam sekojušais Maria Maria (ar R&B dueta The Product G&B līdzdalību) tabulas pirmajā vietā noturējās 10 nedēļas. Savukārt Supernatural pēc 28 gadu pārtraukuma grupai ļāva atgriezties albumu topa virsotnē, kā arī pirmoreiz sasniegt līderpozīciju Lielbritānijā un daudzās citās valstīs. Šie panākumi bieži vērtēti kā K. Deivisa mārketinga stratēģijas nevis mūzikas nopelns, taču Supernatural kļuva par vienu no desmitgades komerciāli veiksmīgākajiem albumiem un dominēja arī 42. Grammy balvu ceremonijā, kur tā radošā komanda saņēma deviņas godalgas, t. sk. kategorijās Gada albums (Album of the Year), Gada ieraksts (Record of the Year) un Gada dziesma (Song of the Year) – abas pēdējās par dziesmu Smooth.

Baudot jaunatgūto superzvaigžņu statusu, Santana laida klajā vēl vairākus darbus, kas ieskaņoti ar dažādu paaudžu un žanru mūzikas slavenībām – t. sk. roka klasikas interpretāciju albumu Guitar Heaven (2010) ar Krisu Kornelu (Chris Cornell), Skotu Veilendu (Scott Weiland), Česteru Beningtonu (Chester Bennington), Džo Kokeru (Joe Cocker), Nas u. c. ievērojamiem izpildītājiem, kā arī latīņu popmūzikas albumu Corazón (2014), kurā grupai pievienojušies tādi vokālisti kā Huaness (Juanes), Lila Daunza (Lila Downs), Glorija Estefana (Gloria Estefan), Djego Toress (Diego Torres) un citi.

2016. gadā plašu uzmanību piesaistīja Santana “klasiskā” sastāva dalībnieku K. Santanas, G. Rolija, M. Šrīva, N. Šona un M. Karabello apvienošanās ierakstu studijā – iepriekšējo reizi šis kvintets kopā bija spēlējis pirms 45 gadiem albumā Santana III. Uzsverot atgriešanos pie toreiz aizsāktajām latīņu roka tradīcijām, jaunajam albumam tika dots nosaukums Santana IV. Albums guva klasiskā roka cienītāju un kritiķu atzinību, taču grupas tālākā darbība atkal saistīta ar citiem, bieži mainīgiem mūziķu sastāviem (tās bundziniece ir K. Santanas dzīvesbiedre Sindija Blekmane Santana, Cindy Blackman Santana).

Līdzās dalībai grupā K. Santana īstenojis arī individuālu muzikālo darbību, kas cieši saistīta ar garīgiem meklējumiem. 1973. gadā mūziķis kļuva par indiešu meditācijas skolotāja Šri Činmoja (Sri Chinmoy) mācekli, pieņēma guru doto vārdu Devadips (Devadip, sanskritā 'Visaugstākā gaisma') un turpmāk ieskaņoja vairākus albumus kā Devadips Karloss Santana.

1973. gadā klajā nāca Love Devotion Surrender, kas radīts ar vēl vienu Šri Činmoja sekotāju, džezroka grupas Mahavishnu Orchestra līderi Dž. Maklaflinu. Guru mācības ietekmē tapuši arī albumi Illuminations (1974, kopdarbs ar džeza arfisti un pianisti Alisi Koltreinu, Alice Coltrane); Oneness (1979) un The Swing of Delight (1980). 80. gadu sākumā K. Santana attiecības ar skolotāju pārtrauca, taču mūziku viņš arī turpmāk uztvēra kā pateicību Dievišķajam spēkam, par savu mākslinieka uzdevumu uzskatot garīgas ierosmes sniegšanu.

1994. gada albumā Santana Brothers viņa sadarbības partneris ir jaunākais brālis Horhe Santana (Jorge Santana, arī profesionāls ģitārists), bet koncertalbumā Live at Montreux Jazz Festival (2007) dzirdama uzstāšanās ar saksofonistu Veinu Šorteru (Wayne Shorter) Montrē džeza festivālā 1988. gadā.

1989. gadā K. Santana piedalījās savas jaunības mūzikas autoritātes Dž. L. Hukera albuma The Healer tituldziesmas sacerēšanā un ieskaņošanā – šis skaņdarbs, kurā blūzs apvienots ar latīņu ritmiem, guva plašu ievērību, aizsākot jaunu un panākumiem bagātu periodu blūza klasiķa karjerā. K. Santanas ģitārspēle dzirdama arī M. Deivisa, Weather Report, Hērbija Henkoka (Herbie Hancock), Badija Gaja (Buddy Guy), Maikla Džeksona (Michael Jackson), Šakiras (Shakira) un citu mūziķu ierakstos.

Pateicoties spilgti individuālai ģitārspēles tehnikai, vienmēr viegli atpazīstamam instrumenta skanējumam un novatoriskiem eksperimentiem ar roka, džeza un afrolatīņu mūzikas sintēzi, K. Santana kopš 70. gadu sākuma baudījis plašu un noturīgu autoritāti roka, džeza, džezroka un pasaules mūzikas apritē. Laikā, kad pasaules mūzikas koncepts vēl nebija definēts un dažādu nacionālo kultūru sintēze roka kontekstā vēl bija tikpat kā bez precedentiem, viņa jaunrade gan ar Santana, gan citiem mūziķiem izcēlās ar agrāk nedzirdēti krāšņām un daudzveidīgām multikulturālisma izpausmēm, kas uzrunāja plašu auditoriju visā pasaulē. Santana agrīnie albumi, tāpat arī K. Santanas ieraksti ar Dž. Maklaflinu un A. Koltreinu ne tikai ievērojami paplašināja angloamerikāniskās rokmūzikas mākslinieciskās robežas un publikas redzesloku, bet arī veicināja roka estētikas izplatību Latīņamerikas un Āfrikas valstīs, kur tiem bija liela ietekme uz vietējo mūzikas procesu.

K. Santana un Santana “klasiskais” sastāvs uzņemti Rokenrola slavas zālē (Rock and Roll Hall of Fame, 1998). Mūziķis saņēmis 10 ASV Ierakstu akadēmijas (The Recording Academy) Grammy balvas (deviņas no tām ar Santana), kā arī trīs Latīņamerikas Ierakstu akadēmijas (Latin Recording Academy) Latīņu Grammy balvas.

K. Santanam piešķirta Vācijas mūzikas industrijas balva ECHO (Labākais starptautiskais roka/popa mākslinieks, Bester internationaler Rock/Pop-Künstler, 2001), Kenedija centra godalga (Kennedy Center Honor, 2013) un citas mūzikas industrijas un sabiedrisko organizāciju godalgas.

Abraxas trīsreiz iekļauts žurnāla Rolling Stone 500 visu laiku ievērojamāko albumu sarakstā (500 Greatest Albums of All Time, 2003; 2012; 2020). Divreiz (2003 un 2012) šajā sarakstā minēts arī albums Santana.

A Love Supreme (ar Džonu Maklaflinu); Angel of Sunlight (ar Alisi Koltreinu); Black Magic Woman/Gypsy Queen; Blues for Salvador*; Carnaval; Europa (Earth’s Cry Heaven’s Smile); Evil Ways; No One to Depend On; Oye Cómo Va; Samba Pa Ti; Smooth (ar Robu Tomasu); Song of the Wind; Soul Sacrifice; The Life Divine (ar Dž. Maklaflinu)

* solo; visi pārējie ar Santana vai iekavās minētajiem sadarbības partneriem

Santana (Columbia, 1969); Abraxas (Columbia, 1970); Santana III (Columbia, 1971); Caravanserai (Columbia, 1972); Welcome (Columbia, 1973); Lotus* (Columbia, 1974); Borboletta (Columbia, 1974); Amigos (Columbia, 1976); Festival (Columbia, 1977); Moonflower** (Columbia, 1977); Inner Secrets (Columbia, 1978); Marathon (Columbia, 1979); Zebop! (Columbia, 1981); Shangó (Columbia, 1982); Beyond Appearances (Columbia, 1985); Freedom (Columbia, 1987); Spirits Dancing in the Flesh (Columbia, 1990); Milagro (Polydor, 1992); Supernatural (Arista, 1999); Shaman (Arista, 2002); All That I Am (Arista, 2005); The Woodstock Experience* (Sony BMG, 2009); Guitar Heaven (Arista, 2010); Shape Shifter (Starfaith, 2012); Corazón (Sony Latin, 2014); Santana IV (Sony, 2016); Africa Speaks (Concord, 2019); Blessings and Miracles (BMG/Starfaith LLC, 2021)

* koncertieraksti

** koncertu un studijas ieraksti

Carlos Santana & Buddy Miles! Live!* (Columbia, 1972, ar Badiju Mailzu); Love Devotion Surrender (Columbia, 1973, ar Džonu Maklaflinu); Illuminations (Columbia, 1974, ar Alisi Koltreinu); Oneness – Silver Dreams Golden Reality (Columbia, 1979); The Swing of Delight (Columbia, 1980); Havana Moon (Columbia, 1983); Blues for Salvador (Columbia, 1987); Santana Brothers (Guts and Grace, 1994, ar Horhi Santanu); Live at the Montreux Jazz Festival 1988* (Liberation Entertainment, 2007, ar Veinu Šorteru)

* koncertieraksti