50 gadu ilgās muzikālās darbības laikā guvis ievērību ar raksturīgi čerkstošo balsi, emocionālo dziedājumu un talantīgo interpretāciju.
50 gadu ilgās muzikālās darbības laikā guvis ievērību ar raksturīgi čerkstošo balsi, emocionālo dziedājumu un talantīgo interpretāciju.
Dzimis un audzis ierēdņa ģimenē, agrīnā pusaudža vecumā aizrāvās ar skiflu, rokenrolu un Reja Čārlza (Ray Charles, vēlāk Dž. Kokera galvenā vokālā ietekme) mūziku. Pēc skolas beigšanas strādāja par gāzes montieri un kopā ar vecāko brāli muzicēja provinces grupās. 1964. gadā, izdodot bez ievērības palikušu singlu ar The Beatles dziesmu I’ll Cry Instead, debitēja kā solo mākslinieks. 1968. gadā ieskaņoja kopā ar Šefīldas mūziķi Krisu Steintonu (Chris Stainton) sacerētu dziesmu Marjorine – pēc singla iznākšanas abi pārcēlās uz Londonu, kur nodibināja The Grease Band (tāda paša nosaukuma grupā viņi īslaicīgi muzicēja jau Šefīldā); Dž. Kokera un K. Steintona sadarbība ar pārtraukumiem turpinājās arī turpmāk. Nākamais singls (1968) ar radikāli pārveidotu Beatles hita With a Little Help from My Friends versiju sasniedza britu topa 1. pozīciju; dziesma iekļauta arī Dž. Kokera tāda paša nosaukuma debijas albumā (1969) – augstvērtīgā ritmblūza, roka un soulmūzikas dziesmu kolekcijā, kuras ierakstīšanā piedalījušās daudzas britu roka slavenības (Džimijs Peidžs, Jimmy Page; Stīvs Vinvuds, Steve Winwood; Alberts Lī, Albert Lee, un citi).
08.1969. Dž. Kokera un Grease Band emocionāli piesātinātais priekšnesums kļuva par vienu no Vudstokas festivāla (Woodstock Festival, ASV) spilgtākajiem notikumiem, savukārt With a Little Help from My Friends eksplozīvais izpildījums festivālam veltītajā dokumentālajā filmā “Vudstoka” (Woodstock, režisors Maikls Vadlijs, Michael Wadleigh, 1970, ASV) Dž. Kokeram palīdzēja kļūt par vienu no populārākajiem roka vokālistiem; 1994. gadā dziedātājs piedalījās arī otrajā Vudstokas festivālā.
Džo Kokera uzstāšanās Vudstokas festivālā. 08.1969.
1970. gadā Dž. Kokers ar rokmūzikai netipiski plašu (vairāk nekā 20 mūziķu) pavadītājsastāvu Liona Rasela (Leon Russell) vadībā veica plašu koncertturneju pa ASV, kuras laikā tika ierakstīts slavinošas atsauksmes guvušais koncertalbums Mad Dogs & Englishmen (1970) un uzņemta tāda paša nosaukuma filma (“Trakie suņi un angļi”, režisors Pjērs Adādžs, Pierre Adidge, 1971, ASV) – spilgts jaunās roka kultūras dokumentējums, kurā fiksēta gan augstas intensitātes pašatdeve, kas raksturīga Dž. Kokera priekšnesumam, gan uz skatuves un aizkulisēs valdošā aizrautība un radoša ambiciozitāte, kas robežojas ar muzikālu haosu un hedonisku bravūru.
Saspringtās koncertdarbības radītās fiziskās un mentālās pārslodzes dziedātājs centās kompensēt ar alkoholu un narkotikām. Tas atstāja postošas sekas uz veselību un profesionālo sniegumu, tādēļ turpmākajos gados viņa ierakstu un koncertu kvalitāte bija nevienmērīga un turneju norise neprognozējama (1972. gadā pēc aresta par marihuānas glabāšanu Dž. Kokers tika izraidīts no Austrālijas). Pārtrūkstot sadarbībai ar K. Steintonu, Dž. Kokers pārstāja sacerēt dziesmas. 80. gados viņa veselība un karjera stabilizējās, taču autordarbību mūziķis vairs neatsāka un turpmāk bija pazīstams kā citu autoru skaņdarbus interpretējošs vokālists.
80. gadu sākumā interesi par Dž. Kokeru atjaunoja sadarbība ar džeza grupu The Crusaders (1981), regeja ietekmē radīts albums Sheffield Steel (1982) un duets ar amerikāņu vokālisti Dženiferu Vornsu (Jennifer Warnes) Up Where We Belong (1982, autori Džeks Nīče, Jack Nitzsche; Bafija Sentmarī, Buffy Sainte-Marie, un Vils Dženingss, Will Jennings), kas tika iekļauts filmā “Virsnieks un džentlmenis” (An Officer and a Gentleman, režisors Teilors Hekfords, Taylor Hackford, 1982, ASV) un tika godalgota ar Zelta globusu (Golden Globe) un Amerikas Kinoakadēmijas (Academy of Motion Picture Arts and Sciences, AMPAS) balvu "Oskars" (Oscar) kategorijā Labākā oriģināldziesma (Best original song); dziesma saņēma arī Grammy balvu (Labākais dueta vai vokālas grupas pop izpildījums, Best pop performance by a duo or group with vocal) un kļuva par vienu no pazīstamākajiem Dž. Kokera repertuāra skaņdarbiem. 1986. gadā plašu popularitāti iemantoja viņa izpildītā dziesma You Can Leave Your Hat On (autors Rendijs Ņūmens, Randy Newman), kas dzirdama filmā “9 ½ nedēļas” (9 ½ Weeks, režisors Edriens Lains, Adrian Lyne, 1986, ASV) un, tāpat kā 1987. gadā izdotais albums Unchain My Heart un tā tituldziesma, tika izvirzīta Grammy balvai kategorijā Labākais roka vokālais izpildījums (Best rock vocal performace).
Kaut arī Dž. Kokera mūzika vairs neatguva ietekmi un ievērību, kāda tai piemita 20. gs. 60. gadu nogalē un 70. gadu sākumā, viņš līdz pat mūža beigām saglabāja cienīta un pieprasīta mūziķa reputāciju, regulāri izdeva albumus un koncertēja (vairākkārt uzstājies arī Latvijā). Viņa With A Little Help from My Friends interpretācija ir viens no zīmīgākajiem 60. gadu roka ierakstiem; 2002. gadā Dž. Kokers šo dziesmu izpildīja karalienes Elizabetes II (Elizabeth II) Zelta jubilejas koncertā Bekingemas pilī Londonā. 1995. gadā panākumus guva amerikāņu repera 2Pack singls California Love, kas balstīts Dž. Kokera dziesmas Woman to Woman (1972) ieraksta fragmentā. 2007. gadā dziedātājs epizodiski piedalījās filmā “Pāri Visumam” (Across the Universe, režisore Džūlija Teimore, Julie Taymor, 2007, Lielbritānija, ASV), kur izpildīja Beatles dziesmu Come Together. Viņa nopelni mūzikā novērtēti ar Britu Impērijas ordeni (Order of the British Empire, 2007).
2003. gadā klajā nāca grāmata “Džo Kokers: Autorizēta biogrāfija” (Joe Cocker: The Authorised Biography, autors Dž. P. Bīns, J. P. Bean, 2003), mūziķim veltīta arī dokumentāla filma “Džo Kokers: trakais suns ar dvēseli” (Joe Cocker: Mad Dog with a Soul, režisors Džons Edžintons, John Edginton, 2017, ASV).
Bird on the Wire; Cry Me a River; Delta Lady; Don’t Let Me Be Misunderstood; Feeling Alright; High Time We Went; Hitchcock Railway; I Shall Be Released; You Are So Beautiful; You Can Leave Your Hat On; Many Rivers to Cross; Summer In the City; The Letter; The Simple Things; Unchain My Heart; Up Were We Belong*; With a Little Help from My Friends; Woman to Woman.
* ar Dž. Vornsu
With a Little Help from My Friends (Regal Zonophone/A&M, 1969); Joe Cocker! (Regal Zonophone/A&M, 1969); Mad Dogs & Englishmen* (A&M, 1970); Joe Cocker (A&M, 1973); I Can Stand a Little Rain (Cube/A&M, 1974); Jamaica Say You Will (A&M, 1975); Stingray (A&M, 1976); Live in L.A.* (Cube, 1976); Luxury You Can Afford (Asylum, 1978); Sheffield Steel (Island, 1982); Civilized Man (Capitol, 1984); Cocker (EMI, 1986); Unchain My Heart (Capitol, 1987); One Night of Sin (Capitol, 1989); Joe Cocker Live* (Capitol, 1990); Night Calls (Capitol, 1992); Have a Little Faith (Sony, 1994); Organic (Sony, 1996); Across from Midnight (CMC International, 1997); No Ordinary World (EMI/Eagle, 2000); Respect Yourself (EMI, 2002); Heart & Soul (EMI, 2007); Live at Woodstock* (Universal/A&M, 2009); Hard Knocks (Columbia, 2010); Fire It Up (Columbia, 2012); Fire It Up: Live* (Columbia, 2013).
* koncertieraksti
Klāss Vāvere "Džo Kokers". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/7379-D%C5%BEo-Kokers (skatīts 20.04.2024)