Melnādaino blūza, ritmblūza, popa un soula dziedātāju Bilijas Holidejas (Billie Holiday), Etas Džeimsas (Etta James), Tīnas Tērneres (Tina Turner), Aritas Frenklinas (Aretha Franklin) u. c. iedibināto vokālo tradīciju piemērojot baltajai rokmūzikai, Dž. Džoplina iedibināja arhetipisku – ļoti ekspresīvu un emocionāli piesātinātu – sieviešu rokdziedāšanas manieri. Radošā darbība cieši saistīta ar t. s. hipiju kultūras uzplaukumu 20. gs. 60. gadu 2. pusē.

Pusaudzes vecumā aizrāvās ar Besijas Smitas (Bessie Smith), Mā Reinijas (Ma Rainey), Ledbelija (Lead Belly), B. Holidejas un citiem ierakstiem, kuru ietekmē sāka dziedāt tradicionālo blūza un folka repertuāru. 1966. gada vasarā kļuva par Sanfrancisko psihedēliskā roka grupas Big Brother and the Holding Company solisti un regulāri uzstājās jauniešu iecienītajos klubos Avalon Ballroom, Fillmore West un Winterland, kā arī citur Kalifornijā. 06.1967. Big Brother and the Holding Company piedalījās Monterejas popfestivālā (Monterey Pop festival) – pirmajā lielajā hipiju forumā; tam veltītā filmā “Monterejas pops” (Monterey Pop, režisors D. A. Penibeikers, D. A. Pennebaker, 1968, ASV) grupa redzama izpildām skaņdarbu Ball and Chain, kas turpmāk bija neatņemama Dž. Džoplinas repertuāra sastāvdaļa. Līdzdalība Monterejas festivālā un dažas nedēļas vēlāk izdotais debijas albums Big Brother and the Holding Company (1967) veicināja grupas un Dž. Džoplinas popularitāti, kas kulminēja ar nākamā gada nogalē izdoti albumu Cheap Thrills (1968). Astoņas nedēļas noturoties Billboard albumu tabulas pirmajā vietā (plašu ievērību izpelnījās arī tajā iekļautās dziesmas Piece of My Heart un Summertime), Cheap Thrills Dž. Džoplinu padarīja par vienu no slavenākajām savas paaudzes vokālistēm, kuru žurnāls Time nosauca par, "iespējams, visjaudīgāko dziedātāju, ko radījusi baltā roka kustība".

1969. gadā Dž. Džoplina uzstājās ar grupu Kozmic Blues Band, kuras skanējumā dominēja blūza un t. s. Dienvidu soula (Southern soul) ietekmes. Arī albums I Got Dem Ol’ Kozmic Blues Again Mama! (1969) bija stilistiski tuvāks soulam, blūzam un popmūzikai nevis psihedēliskajam rokam kā iepriekš. 1969. gada pavasarī Dž. Džoplina koncertēja Eiropā, savukārt augustā piedalījās hipiju kultūras ievērojamākajā notikumā – Vudstokas festivālā (Woodstock festival) Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), taču priekšnesuma kvalitāti ietekmēja progresējoša alkohola un narkotiku atkarība.

1970. gada pavasarī Dž. Džoplina izveidoja jaunu pavadītājmūziķu sastāvu The Full Tilt Boogie Band, vasarā kopā ar Badiju Gaju (Buddy Guy), grupām The Band, Grateful Dead u. c. mūziķiem devas Kanādas turnejā Festival Express, bet augustā sāka ierakstīt albumu Pearl, kura sesiju laikā gāja bojā pārdozējot narkotikas.

Pearl (1971) tika izdota pēc Dž. Džoplinas nāves un kļuva par viņas populārāko un kritikas visaugstāk novērtēto skaņuplati, kurā dzirdamas dažas no viņas pazīstamākajām dziesmām, ieskaitot pašas sarakstīto roka kompozīciju Move Over, kopā ar Bobu Nuvērsu (Bob Neuwirth), un Maiklu Maklēru (Michael McClure) sacerēto a cappella skaņdarbu Mercedes Benz un vienīgo Nr. 1 hitu Me and Bobby McGee, kura autors ir Kriss Kristofersons (Kris Kristofferson); skaņdarbs Buried Alive in the Blues albumā dzirdams instrumentālā izpildījumā – vokāla ieskaņošana bija paredzēta dziedātājas nāves dienā.

Kaut arī Dž. Džoplinas atstātais muzikālais mantojums ir salīdzinoši neliels (studijā viņa ieskaņoja četrus albumus; nākamajās desmitgadēs izdoti arī vairāki koncertieraksti un izlases albumi ar iepriekš oficiāli nepubliskotiem ieskaņojumiem), viņa bieži tiek ierindota starp visu laiku nozīmīgākajiem rokmūziķiem. Kopā ar grupas Jefferson Airplane solisti Greisu Sliku (Grace Slick) būdama pirmā ievērojamā roka dziedātāja, Dž. Džoplina iemiesoja agrāk nebijušu vokālistes arhetipu, savukārt viņas dinamiskā personība, bezkompromisu dzīvesveids un atraktīvais ģērbšanās stils iedvesmoja daudzas nākamo paaudžu mūziķes (Peta Benetera, Pat Benatar; Džoana Džeta, Joan Jett; Melisa Eteridža, Melissa Etheridge; Beta Hārta, Beth Hart; Sūzija Kvatro, Suzi Quatro; Kortnija Lova, Courtney Love; Stīvija Niksa, Stevie Nicks; Petija Smita, Patti Smith; Florensa Velča, Florence Welch, u. c.). 

Dž. Džoplinai veltītas vairākas dziesmas: Janis (grupa Country Joe McDonald & the Fish, 1967); Pearl (grupa The Mamas and the Papas, 1971); Bird Song (Džerijs Garsija, Jerry Garcia, 1972); In the Quiet Morning (Mimi Farinja, Mimi Fariña, izpildīja arī Džoanna Baeza, Joan Baez, 1972); Chelsea Hotel #2 (Leonards Koens, Leonard Cohen, 1974).

Dž. Džoplinas dzīvei, muzikālajai darbībai un ietekmei uz sava laika jaunatni un mūziku veltītas vairākas biogrāfiskas grāmatas (“Apbedīta dzīva: Dženisas Džoplinas biogrāfija”, Buried Alive: The Biography of Janis Joplin, Maira Frīdmane, Myra Friedman, 1973; “Mīlestībā, Dženisa”, Love, Janis, Lora Džoplina, Laura Joplin, 1992, u. c.) un dokumentālās filmas (“Dženisa”, Janis, režisors Hovards Elks, Howard Alk, 1974, Kanāda; “Dženisa: maza skumja meitene”, Janis: Little Girl Blue, režisore Eimija Dž. Berga, Amy J. Berg, 2015, ASV, u. c.). Viņas dzīvesstāsts sniedzis ierosmi spēlfilmai “Roze” (The Rose, režisors Marks Raidels, Mark Rydell, 1979, ASV), kas vēsta par iekšēju pretrunu mocītas dziedātājas ceļu pretī slavai un sabrukumam uz 20. gs. 60. gadu 2. puses jaunatnes kultūras notikumu fona.

2001. gadā Brodvejā tika uzvesta muzikāla izrāde “Mīlestībā, Dženisa” pēc Dž. Džoplinas jaunākās māsas L. Džoplinas grāmatas motīviem.

1995. gadā dziedātāja uzņemta Rokenrola slavas zālē (Rock and Roll Hall of Fame). 2005. gadā Dž. Džoplinas sasniegumi tika novērtēti ar Grammy balvu par mūža ieguldījumu (Grammy Lifetime Achievement Award).

Cheap Thrills un Pearl iekļauti žurnāla Rolling Stone 500 visu laiku ievērojamāko albumu sarakstā (500 Greatest Albums of All Time, 2020). 

2014. gadā ASV Pasts (United States Postal service) laida klajā viņas piemiņai veltītu pastmarku, kas iekļauta sērijā “Mūzikas mūžīgās ikonas” (Music Icons Forever).

 Ball and Chain; Bye, Bye Baby; Cry Baby; Down on Me; Get It While You Can; Kozmic Blues; Little Girl Blue; Me and Bobby McGee; Mercedes Benz; Move Over; Piece of My Heart; Summertime; To Love Somebody; Try (Just a Little Bit Harder); Turtle Blues; Work Me, Lord

Big Brother and the Holding Company (Columbia, 1967); Cheap Thrills (Columbia, 1968); I Got Dem Ol’ Kozmic Blues Again Mama! (Columbia, 1969); Pearl (Columbia, 1971); In Concert* (Columbia, 1972); Live at Winterland ’68* (Columbia Legacy, 1998); The Woodstock Experience* (Columbia Legacy, 2009); Live at the Carousel Ballroom 1968* (Columbia Legacy, 2012)

* koncertieraksti