Visplašāk pazīstams kā grupas The Beatles dalībnieks 20. gs. 60. gados, pēc tam darbojies grupā Wings, kā arī individuāli.

Skolas vecumā izcēlās ar labām sekmēm, dziedāja baznīcas korī, pašmācībā apguva klavieru un akustiskās ģitāras spēli, neilgi spēlēja arī trompeti. 14 gadu vecumā aizrāvās ar rokenrolu un sāka sacerēt dziesmas. 1957. gadā, būdams 15 gadus vecs, iepazinās ar Džonu Lenonu (John Lennon) un iesaistījās viņa skifla un rokenrola grupā The Quarrymen, kas dažu turpmāko gadu laikā pārtapa par Beatles.

1963. gadā Lielbritānijā un pēc tam arī daudzās citās valstīs sākās nepieredzēti vērienīgs un intensīvs Beatles popularitātes vilnis, kam prese deva apzīmējumu bītlomānija. Desmitgades turpinājumā Beatles kļuva par vienu no visu laiku nozīmīgākām grupām, kuras ietekme saglabājusies arī 21. gs. populārajā mūzikā.

P. Makartnija pamatinstruments grupā bija basģitāra (taču gan Beatles albumos, gan vēlākajos soloieskaņojumos spēlējis arī soloģitāru, akustisko ģitāru, taustiņistrumentus, bungas u. c. instrumentus) un līdzās Dž. Lenonam viņš bija viens no tās vadošajiem vokālistiem. P. Makartnijs un Dž. Lenons arī radīja lielāko daļu repertuāra – oficiāli gandrīz visas viņu dziesmas reģistrētas kā abu kopīgi sacerējumi. 1967. gadā pēc menedžera Braiena Epstaina (Brian Epstein) nāves un Dž. Lenona arvien biežākas nodošanās ar Beatles tieši nesaistītām interesēm, P. Makartnijs pārņēma radošo un organizatorisko iniciatīvu, būtiski veicinot grupas tālāko radošo progresu.

Beatles pastāvīgais producents Džordžs Mārtins (George Martin) vairākkārt uzsvēris, ka tieši P. Makartnijs bijis apdāvinātākais un daudzpusīgākais grupas mūziķis.

P. Makartnija individuālā radošā debija notika 1966. gadā ar mūziku filmai “Ģimenes ceļš” (The Family Way, režisors Rojs Boltings, Roy Boulting), bet 1970. gada pavasarī, izdodot vienatnē veiktu mājas ierakstu kolekciju McCartney, viņš kļuva par pirmo Beatles dalībnieku, kurš oficiāli paziņoja par aiziešanu no iekšēju nesaskaņu novājinātās grupas un tās faktisko galu. Kaut McCartney, tāpat kā ar dzīvesbiedri Lindu Makartniju (Linda McCartney) radītais albums Ram (1971), saņēma visai nesaudzīgu kritikas vērtējumu, abi darbi guva vērā ņemamus komercpanākumus (pirmais sasniedza 1. pozīciju Amerikas Savienotajās Valstīs, ASV, otrais šādu sasniegumu atkārtoja Lielbritānijā) un mūsdienās tiek minēti starp P. Makartnija nozīmīgākajiem ieskaņojumiem.

1971.–1981. gadā P. Makartnijs muzicēja ar roka un poproka grupu Wings, kuras pastāvīgie dalībnieki bija arī L. Makartnija (taustiņinstrumenti, vokāls) un kādreizējais grupas The Moody Blues ģitārists Denijs Leins (Denny Lane). 1973. gadā pēc vairākām pārējo dalībnieku maiņām un pretrunīgi vērtētiem ierakstiem (arī BBC ētera aizliegumu saņēmušā Ziemeļīrijas pašnoteikšanās atbalsta singla Give Ireland Back to the Irish, 1972. gads, un ASV Nr. 1 hita My Love, 1973. gads) šie trīs mūziķi ieskaņoja Band on the Run – vienu no populārākiem 70. gadu rokmūzikas albumiem, ko Beatles cienītāji regulāri ierindo starp grupas bijušo mūziķu labākajiem darbiem.

Kaut arī Wings nereti pārmests spilgti izteikta individuāla skanējuma trūkums un neviendabīga muzikālā kvalitāte, grupa, kuras repertuāru veidoja gandrīz tikai P. Makartnija dziesmas, arī vēlāk laidusi klajā ievērību guvušus albumus: Venus and Mars (1975); Wings at the Speed of Sound (1976); London Town (1978) un Back to the Egg (1979, divos skaņdarbos dzirdama supergrupa Rockestra, kurā Wings mūziķiem pievienojušies grupu Led Zeppelin; The Who; Pink Floyd; Procol Harum un The Shadows dalībnieki).

1977. gadā izdotās P. Makartnija un D. Leina dziesmas Mull of Kintyre tirāža pārsniedza 2 mlj eksemplāru, pārspējot Beatles hita She Loves You (1963) rekordu un uz vairākiem gadiem kļūstot par visos laikos visvairāk pārdoto singlu Lielbritānijā.

Individuālu muzikālo darbību P. Makartnijs atsāka 1980. gadā, vēl pirms Wings formālās izjukšanas, vienatnē (ar minimālu L. Makartnijas līdzdalību) ieskaņojot McCartney II. Savdabīgā jaunā viļņa stilistikā ieturētais albums ievērojami atšķīrās no P. Makartnija agrākās jaunrades un sākotnēji saņēma pārmetumus par muzikālu pašmērķību un formālu eksperimentālismu, taču laika gaitā tā mākslinieciskā vērtība tikusi pārvērtēta un McCartney II nereti minēts starp sava laika aizraujošākās sintezatoru popmūzikas paraugiem.

Viens no visaugstāk novērtētiem P. Makartnija albumiem Tug of War (1982) radīts atkal sastrādājoties ar producentu Dž. Mārtinu un ietver divus duetus ar Stīviju Vonderu (Stevie Wonder) – t. sk. internacionālu Nr. 1 hitu, rasu līdztiesības problemātikai veltīto Ebony and Ivory. Līdzīgu ievērību šajā laikā izpelnījās arī sadarbība arī Maiklu Džeksonu (Michael Jackson), kura albumā Thriller (1982) dzirdams duets The Girl Is Mine; savukārt P. Makartnija albumā Pipes of Peace (1983) iekļauts abu kopīgs ASV Nr. 1 hits Say Say Say.

Vairākas albuma Flowers in the Dirt (1989) dziesmas sacerētas ar Elvisu Kostello (Elvis Costello) – gan pats P. Makartnijs, gan vairāki kritiķi norādīja, ka tik sinerģētiska un abpusēji papildinoša radošā partnerība P. Makartnijam nav bijusi kopš sadarbības ar Dž. Lenonu.

Ieskaņojot albumu Flaming Pie (1997), P. Makartnijs atkal strādāja ar Dž. Mārtinu, kā arī līdzproducentu Džefu Linnu (Jeff Lynne), Beatles bundzinieku Ringo Stāru (Ringo Starr) un Stīvu Milleru (Steve Miller). Viens no mūziķa jaunrades vēlīnā perioda ievērojamākiem darbiem ir Naidžela Godriča (Nigel Godrich, plašāk zināms kā grupas Radiohead producents) vadībā tapušais Chaos and Creation in the Backyard (2005), kas zīmīgs ar P. Makartnija darbiem neraksturīgi introspektīvu noskaņojumu un tematiku un bija nominēts Grammy balvai kategorijā Gada albums (Album of the Year).

80. gadu 2. pusē, reaģējot uz politiskajām pārmaiņām Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā (PSRS), P. Makartnijs kā pateicības žestu daudzajiem viņa mūzikas cienītājiem, ko Beatles slavas un Aukstā kara laikā no Rietumu mūzikas aprites šķīra t. s. dzelzs priekškars, ieskaņoja albumu Cнова в CCCP – skaņuplate, kurā lielākoties interpretēta agrīnā rokenrola klasika, PSRS iznāca 1988. gadā, bet citās valstīs tikai 1991. gadā.

90. gados P. Makartnijs ar producentu un bijušo grupas Killing Joke dalībnieku Jūsu (Youth) izveidoja eksperimentālas mūzikas projektu The Fireman, kas publiskojis trīs roka, elektroniskās mūzikas un ambientās mūzikas albumus.

Arī 21. gs. P. Makartnijs, būdams viens no pazīstamākajiem un autoratīvākajiem mūziķiem pasaulē, turpina izdot jaunus ierakstus, sadarbojas ar dažādu paaudžu māksliniekiem un producentiem un dodas lielās, nemainīgi plašu ievērību piesaistošās koncertturnejās.

Kaut arī P. Makartnijs nav guvis formālu muzikālo izglītību, nepazīst notis un profesionālās iemaņas apguvis pašmācībā, viņš darbojies arī akadēmiskās mūzikas žanros. P. Makartnija pirmais simfoniskais darbs bija Karaliskā Liverpūles Filharmonijas orķestra (The Royal Liverpool Philharmonic Orchestra) 150. jubilejai veltīta “Liverpūles oratorija” (Liverpool Oratorio, 1991, līdzautors Karls Deiviss, Carl Davis). Vēlāk sacerējis simfonisku poēmu “Mūžības akmens” (Standing Stone, 1997), 1998. gadā mirušās dzīvesbiedres L. Makartnijas iedvesmotu oratoriju Ecce Cor Meum (2006) un pēc Ņujorkas Baleta (New York City Ballet) pasūtījuma sacerētu baletu “Okeāna valstība” (Ocean’s Kingdom, 2011).

1999. gadā klajā laistā albumā Working Classical dzirdamas P. Makartnija roka un popmūzikas dziesmas Londonas Simfoniskā orķestra (London Symphony Orchestra, diriģenti Lorenss Fosters, Lawrence Foster, un Andrea Kvinna, Andrea Quinn) un kamermūzikas ansambļa Loma Mar Quartet izpildījumā.

Pēc 2021. gadā apkopotiem Oficiālās topu kompānijas (Official Charts Company) datiem, P. Makartnijs ir visu laiku veiksmīgākais mākslinieks Lielbritānijas albumu tirgū – topa 1. vietā bijuši 23 ar viņa līdzdalību tapuši albumi (15 ar Beatles, pieci solo, divi ar Wings, viens ar L. Makartniju). Līdzīgus panākumus mūziķis guvis arī ASV, kur Billboard topa virsotni sasniegušas 32 viņa (vai ar viņa līdzdalību) sacerētas dziesmas paša P. Makartnija un citu izpildītāju sniegumā (Lielbritānijā – 24).

Savukārt viņa melodiķa un balādista talants, kas veidojies britu mūzikhola, Lielās amerikāņu dziesmu grāmatas, rokenrola un soula iespaidā, kopš 20. gs. 60. gadiem sniedzis lielu ietekmi dažādu paaudžu un žanru māksliniekiem (The Beach Boys; Eltons Džons, Elton John; The Bee Gees; ABBA; M. Džeksons; XTC; Squeeze; Crowded House; Fils Kolinss, Phil Collins; Prefab Sprout; Stings, Sting; Karls Volindžers, Karl Wallinger; Super Furry Animals; Robijs Viljamss, Robbie Williams; Eds Šīrans, Ed Sheeran, u. c.). Daudzi P. Makartnija skaņdarbi (All My Loving; And I Love Her; Eleanor Rigby; The Fool on the Hill; Hey Jude; Let It Be; My Love u. c.) laika gaitā folklorizējušies un bieži adaptēti dažādos populārās mūzikas žanros, bet viņa sacerētais Beatles hits Yesterday ir viena no visos laikos visvairāk interpretētām dziesmām, ko ieskaņojuši vairāk nekā 2 tk mākslinieku. Līdzīga ietekme bijusi viņa melodiskajai un nereti novatoriskajai basģitāras spēles manierei – profesionāļu žurnāla Bass Player ekspertu aptaujā (The 100 Greatest Bass Players of All Time, 2017) P. Makartnijs atzīts par trešo visu laiku ievērojamāko basistu.

Būdams ilggadējs veģetārietis, P. Makartnijs ir aktīvs dzīvnieku tiesību aizstāvības organizācijas “Cilvēki par ētisku attieksmi pret dzīvniekiem” (People for the Ethical Treatament of Animals, PETA) atbalstītājs un veģetārisma propagandētājs. Tāpat piedalījies starptautiskās kampaņās, kas veltītas nabadzības mazināšanai, Arktikas dabas resursu saglabāšanai, represētās Mjanmas opozīcijas līderes Aunas San Sū Čī (Aung San Suu Kyi) atbalstam un citiem sabiedriski un politiski nozīmīgiem jautājumiem.

Kopš 1996. gada P. Makartnija dzimtajā Liverpūlē darbojas Izpildītājmākslu institūts (Liverpool Institute for Performing Arts) – mūziķis bija viens no galvenajiem tā dibinātājiem un finansētājiem.

P. Makartnijs – kā Beatles dalībnieks (1988) un solomākslinieks (1999) – uzņemts Rokenrola slavas zālē (Rock and Roll Hall of Fame), saņēmis Amerikas Kinoakadēmijas (Academy of Motion Picture Arts and Sciences, AMPAS) balvu “Oskars” (Oscar, 1971, ar Beatles), 18 Grammy balvas (ieskaitot godalgu par mūža ieguldījumu, Grammy Lifetime Achievement Award, 1990), Polar mūzikas balvu (Polar Music Prize, 1992), Brit balvu (Brit Award, 2008) par izcilu ieguldījumu mūzikā, Gēršvinu balvu (Gershwin Prize, 2010), Kenedija centra godalgu (Kennedy Center Honor, 2010), kā arī citus mūzikas industrijas un sabiedrisku organizāciju apbalvojumus.

Anglijas karaliene Elizabete II (Queen Elizabeth II) P. Makartniju apbalvojusi ar Britu Impērijas izcilības ordeni (Most Excellent Order of British Empire, MBE, 1965, Beatles sastāvā) un Goda brālības ordeni (Order of the Companions of Honour, 2017), viņam piešķirts arī bruņinieka tituls (Knight Bachelor, 1997).

Francijas valdība mūziķa nopelnus novērtējusi ar Goda leģiona bruņinieka ordeni (Légion d'Honneur, chevalier, 2012).

All My Loving*; And I Love Her*; Another Day•; Back in the U.S.S.R.*; Band on the Run**; Blackbird*; Calico Skies; Can’t Buy Me Love*; Coming Up; Ebony and Ivory•; Eleanor Rigby*; English Tea; For No One*; Get Back*; Good Day Sunshine*; Hey Jude*; Hello, Goodbye*; Helter Skelter*; Here Today; Here, There and Everywhere*; I Saw Her Standing There*; I’ll Follow the Sun*; Jenny Wren; Jet**•; Junk; Lady Madonna*; Let ‘Em In**; Let It Be*; Let Me Roll It**; Listen to What the Man Said**••; Live and Let Die**••; Maybe I’m Amazed; My Love**; Michelle*; Mull of Kintyre**•••; No More Lonely Nights; Oh! Darling*; Penny Lane*; Pipes of Peace; Sgt. Pepper’s Lonely Hearts Club Band*; She’s Leaving Home*; Silly Love Songs**••; The Fool on the Hill*; The Long and Winding Road*; The World Tonight; Uncle Albert/Admiral Halsey••; Wanderust; Waterfalls; We Can Work It Out*; With a Little Luck; Yesterday*

* ar Beatles; līdzautorība ar Dž. Lenonu, taču dziesmas pamatiecere bijusi P. Makartnijam ** ar Wings • ar S. Vonderu •• līdzautorība ar L. Makartniju ••• līdzautorība ar D. Leinu

McCartney (Apple/EMI, 1970); Ram* (Apple/EMI, 1971); Wild Life** (Apple/EMI, 1971); Red Rose Speedway** (Apple/EMI, 1973); Band on the Run** (Apple/EMI, 1973); Venus and Mars** (EMI, 1975); Wings at the Speed of Sound** (EMI, 1976); Wings Over America**• (EMI, 1976); London Town (EMI, 1978)**; Back to the Egg** (EMI/Columbia, 1979); McCartney II (EMI/Columbia, 1980); Tug of War (EMI/Columbia, 1982); Pipes of Peace (EMI/Columbia, 1983); Give My Regards to Broadstreet•• (EMI/Columbia, 1984); Press to Play (EMI, 1986); Cнова в CCCP (Μелодия, 1988); Flowers in the Dirt (EMI, 1989); Tripping the Live Fantastic• (EMI, 1990); Unplugged - The Official Bootleg• (EMI, 1991); Off the Ground (EMI, 1993); Paul is Live• (EMI, 1993); Flaming Pie (EMI, 1997); Run Devil Run (EMI, 1999); Driving Rain (EMI, 2001); Back in the U.S.• (EMI/Toshiba, 2002); Back in the World Live• (EMI, 2003); Chaos and Creation in the Backyard (EMI, 2005); Memory Almost Full (Hear Music/MPL, 2007); Kisses on the Bottom (Hear Music/MPL, 2012); New (Hear Music/MPL, 2013); Egypt Station (Capitol/MPL, 2018); McCartney III (Capitol/MPL, 2020)

* ar L. Makartniju ** ar Wings • koncertieraksti •• dziesmas no tāda paša nosaukuma filmas