Viens no panākumiem bagātākajiem kolektīviem populārās mūzikas vēsturē (darbojās 1972–1982; ierakstu studijā arī 2017–2021). Mūzikā periodiski dominējušas šlāgermūzikas, popa, glamroka un disko stilistikas un to kombinācijas. Nosaukums ABBA ir abreviatūra, kas sastāv no dalībnieku – Agnēta Feltskūga (Agnetha Åse Fältskog), Bjērns Ulvēuss (Björn Kristian Ulvaeus), Bennijs Andešons (Göran Bror Benny Andersson), Anni Frīda Lingstade (Anni-Frid, “Frida”, Synni Lyngstad) – vārdu pirmajiem burtiem.

Grupas dalībnieki bija Zviedrijā pazīstami mūziķi arī pirms apvienošanās. Pirmie sadarbību uzsāka B. Andešons un B. Ulvēuss – 1966. gadā kā dziesmu autoru, pēc tam arī kā izpildītāju duets. Vairākās viņu debijas albuma Lycka (1970) dziesmās papildvokālu dziedāja abu draudzenes A. F. Lingstade un A. Feltskūga. Visu četru starpā nostiprinoties gan radošām, gan personīgām attiecībām, radās grupa Björn Benny & Agnetha Frida, un 1973. gadā Zviedrijā un vairākās citās valstīs iznāca albums Ring, Ring; pēc tā izdošanas kvarteta nosaukums tika saīsināts uz ABBA.

Starptautisku ievērību grupai sagādāja dalība Eirovīzijas dziesmu konkursā (Eurovision Song Contest) 1974. gadā, kad tā ar dziesmu Waterloo kļuva par pirmo uzvarētāju no Zviedrijas. Sekoja virkne starptautisku hitu – Honey, Honey; So Long (abi 1974); I Do, I Do, I Do, I Do, I Do; S.O.S. un Mamma Mia (visi 1975) –, tomēr ārpus Skandināvijas grupas panākumiem tika prognozēts īss mūžs.

Nozīmīgu pavērsienu iezīmēja albums Arrival (1976), kas nostiprināja grupas dominanci pasaules mūzikas tirgū (Arrival singls Dancing Queen sasniedza 1. pozīciju 14 valstīs) un apliecināja B. Andešonu un B. Ulvēusu kā strauji progresējošu autoru un producentu tandēmu (vairāku tekstu līdzautors bija grupas menedžeris un izdevējs – vēlāk arī prestižās Polar mūzikas balvas dibinātājs – Stīgs Andešons, Stikkan Anderson, arī Stig Erik Leopold Andersson). Agrākās jaunrades šlāgerisko vienkāršību un glamroka tiešo ekspresiju šajā laikā nomainījusi ievērojami smalkāka melodiskā un harmoniskā izjūta. Apvienojumā ar solistu balsu saskaņu un augstvērtīgu ierakstu producējumu, tā veidoja spilgti individuālu popmūzikas identitāti, kas piemīt arī grupas turpmākajiem darbiem The Album (1977) un Voulez-Vous (1979); globālo slavu veicināja arī Austrālijas turnejas laikā uzņemtā koncertfilma “ABBA: Filma” (ABBA: The Movie, režisors Lasse Halstrēms, Lars Sven "Lasse" Hallström, Austrālija, Zviedrija, 1977) un izlases albums Gracias Por La Música (1980), kurā grupas populārākie skaņdarbi iedziedāti spāniski.

20. gs. 70. gadu nogalē kolektīvo darbību ietekmēja dalībnieku privātās dzīves sarežģījumi (vispirms tika šķirta A. Feltskūgas un B. Ulvēusa, pēc tam arī A. F. Lingstades un B. Andešona laulība); albumu Super Trouper (1980) un The Visitors (1981) dziesmu tematika un emocionālā tonalitāte bija ievērojami rezignētāka, taču mūzika saglabāja raksturīgo melodisko pievilcību.

2018. gada pavasarī lielu starptautisku ievērību guva ziņa par ABBA pirmo ierakstu sesiju pēc 35 gadu pārtraukuma un tā paša gada nogalē gaidāmu jauno ieskaņojumu klajā nākšanu. Vēlāk šis termiņš tika vairākkārt pārcelts, līdz 2021. gada rudenī grupa publiskoja dziesmas I Still Have Faith In You un Don’t Shut Me Down, kā arī izziņoja jauna albuma Voyage izdošanu, un 2022. gadā Londonā gaidāmu koncertsēriju, kurā uz skatuves būs ABBA dalībnieku virtuāli avatāri. Sasniedzot topa virsotni 18 valstīs (tostarp kļūstot par ABBA astoto Nr. 1 albumu Lielbritānijā), Voyage izvirzījās par vienu no 2021. gada pieprasītākajiem albumiem pasaulē. Mūziķi arī paziņojuši, ka kopīgo darbību turpināt neplāno.

Pēc kvarteta pastāvēšanas beigām A. F. Lingstade, A. Feltskūga un B. Andešons izdevuši vairākus solo albumus, taču lielāko ievērību guvis B. Andešona un B. Ulvēusa kopdarbs ar Timu Raisu (Sir Timothy Miles Bindon "Tim" Rice) – mūzikls Chess, (1984), kurā Aukstā kara lielvalstu politiskās un morālās doktrīnas konfrontētas šaha turnīrā; abi sacerējuši arī mūziklu “Kristīna no Duvemolas”, Kristina från Duvemåla (1995, angļu versijas nosaukums – Kristina), kā arī dziesmas dažādiem zviedru māksliniekiem un B. Andešona folkmūzikas grupai Benny Andersson Orchestra.

Nākdami no populārās kultūras provinces valsts Zviedrijas, ABBA pasaules labāko paraugu ietekmes un aktuālās stilistiskās tendences apvienoja ar angloamerikāniskai popmūzikai neraksturīgu mentalitāti, kurā optimistiska eiforija bieži mijās ar nostalģisku melanholiju. Izkoptais skanējums, četru dalībnieku pievilcīgais koptēls un straujā mākslinieciskā izaugsme ļāva pārtraukt Lielbritānijas un Amerikas Savienoto Valstu (ASV) mākslinieku hegemoniju pasaules mūzikas tirgū un gūt panākumus, kādus iepriekš baudījuši vien daži mūziķi no angļu valodas valstīm. Šie ABBA sasniegumi mainīja plašas publikas un mūzikas industrijas priekšstatus par kontinentālās Eiropas u. c. reģionu populārās mūzikas māksliniecisko un komerciālo potenciālu, arvien biežāk ļaujot starptautiskajā tirgū veiksmīgi konkurēt arī māksliniekiem, kuru dzimtā valoda nav angļu.

ABBA uzņemta Rokenrola slavas zālē (Rock and Roll Hall of Fame, 2010). Grupas hitu izlase The Definitive Collection (2001) iekļauta žurnāla Rolling Stone 500 visu laiku ievērojamāko albumu sarakstā (500 Greatest Albums of All Time, 2020).

Arī vairākas desmitgades pēc ABBA izjukšanas tiek izdotas arvien jaunas populārāko dziesmu izlases un agrāk nepublicēti koncertieraksti; vairākās valstīs darbojas atdarinātāju grupas, kas izpilda ABBA repertuāru (Abbaesque Īrijā, Björn Again Austrālijā, Arrival Zviedrijā u. c.); 1992. gadā Lielbritānijas singlu tabulas 1. vietā ierindojās angļu popdueta Erasure minialbums Abba-esque ar četru ABBA hitu kaverversijām; 1999. gadā daudzu valstu pārdošanas tabulās līderpozīcijās atradās zviedru pusaudžu grupas A-Teens albums The ABBA Generation ar ABBA dziesmu interpretācijām. 1999. gadā ar B. Andešona un B. Ulvēusa līdzdalību Prinča Edvarda teatrī (Prince Edward Theatre) Londonā, Lielbritānijā tika uzvests ABBA dziesmās balstīts mūzikls Mamma Mia!; vēlāk tas izrādīts vairākos Brodveja teātros Ņujorkā, ASV, kā arī viesizrādēs vairāk nekā 50 valstīs. Globālus panākumus guvusi arī mūzikla kinoadaptācija “Mamma Mia! Filma” (Mamma Mia! The Movie, režisore Filida Loida, Phyllida Lloyd, Lielbritānija, ASV, Zviedrija, 2008) ar Merilu Strīpu (Meryl Streep) galvenajā lomā un tās turpinājums “Mamma Mia! Mēs atkal esam klāt” (Mamma Mia! Here We Go Again, režisors Ols Pārkers, Ol Parker, Lielbritānija, ASV, 2018).

Kopš 2013. gada Stokholmā, Zviedrijā darbojas pastāvīga grupai veltīta interaktīva ekspozīcija ABBA Museum, kas piesaista apmeklētājus no visas pasaules.

A. Feltskūga (vokāls, 1972–1982; 2017–2021)

B. Ulvēuss (ģitāra, vokāls, 1972–1982; 2017–2021)

A. F. Lingstade (vokāls, 1972–1982; 2017–2021)

B. Andešons (taustiņinstrumenti, papildvokāls, 1972–1982; 2017–2021)

Chiquitita; Dancing Queen; Does Your Mother Know; Eagle; Fernando; Gimme! Gimme! Gimme! (A Man After Midnight); Happy New Year; Head Over Heels; I Do, I Do, I Do, I Do, I Do; I Have a Dream; Knowing You, Knowing Me; Mamma Mia; Money, Money, Money; One Man, One Woman; One of Us; S.O.S.; So Long; Summer Night City; Super Trouper; Take a Chance on Me; Thank You for the Music; The Day Before You Came; The Name of the Game; The Visitors; The Winner Takes It All; Voulez-Vous; Waterloo; When I Kissed the Teacher

Ring, Ring* (Polar/Universal, 1973); Waterloo (Polar/Universal, 1974); ABBA (Polar/Universal, 1975); Arrival (Polar/Universal, 1976); The Album (Polar/Universal, 1977); Voulez-Vous (Polar/Universal, 1979); Super Trouper (Polar/Universal, 1980); The Visitors (Polar/Universal, 1981); ABBA Live** (Polar/Universal, 1986); Live at Wembley Arena** (Polar/Universal, 2014); Voyage (Polar/Universal, 2021)

 * grupas nosaukums ir Björn Benny & Agnetha Frida

** koncertieraksti