AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2025. gada 14. jūlijā
Klāss Vāvere

Eirovīzijas dziesmu konkurss

(arī Eirovīzija; Eurovision Song Contest, arī Eurovision, ESC)
ikgadējs dziesmu konkurss, kurā piedalās daudzas Eiropas, kā arī tai tuvu reģionu valstis un Austrālija

Saistītie šķirkļi

  • ABBA
  • Marija Naumova
Zviedrijas dziedātāja Lorēna pēc uzvaras 67. Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā Liverpūlē. Lielbritānija, 14.05.2023.

Zviedrijas dziedātāja Lorēna pēc uzvaras 67. Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā Liverpūlē. Lielbritānija, 14.05.2023.

Fotogrāfs Peter Kneffel. Avots: dpa/picture alliance via Getty Images, 1254689661.

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Pirmie konkursi
  • 3.
    Attīstība
  • 4.
    Dziesmu vērtēšana
  • 5.
    Repertuārs
  • 6.
    Dalībnieki
  • 7.
    Latvija Eirovīzijā
  • 8.
    Daudzkārtēji uzvarētāji
  • 9.
    Politikas ietekme uz konkursu
  • 10.
    LBGTQ+ aspekts
  • 11.
    Starptautiskais prestižs
  • 12.
    Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāji
  • Multivide 9
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Pirmie konkursi
  • 3.
    Attīstība
  • 4.
    Dziesmu vērtēšana
  • 5.
    Repertuārs
  • 6.
    Dalībnieki
  • 7.
    Latvija Eirovīzijā
  • 8.
    Daudzkārtēji uzvarētāji
  • 9.
    Politikas ietekme uz konkursu
  • 10.
    LBGTQ+ aspekts
  • 11.
    Starptautiskais prestižs
  • 12.
    Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāji
Kopsavilkums

Eirovīzijas dziesmu konkursu (EDzK) rīko Eiropas Raidorganizāciju Apvienība jeb ERA (European Broadcasting Union, EBU) sadarbībā ar norises valsti, un tas ir mūzikas notikums ar pasaulē lielāko televīzijas (TV) auditoriju; 21. gs. trešajā desmitgadē to ik gadu TV vai interneta straumēšanas platformās noskatās apmēram 200 miljoni cilvēku (TV translācijas arī Austrālijā, Amerikas Savienotajās Valstīs, ASV, Ķīnā un citviet ārpus Eiropas).

EDzK notiek kopš 1956. gada un ir viena no ilggadējākām pārraidēm TV vēsturē (2020. gadā konkurss tika atcelts Covid-19 pandēmijas dēļ).

Lai arī konkursa saturiskā pamatievirze ir apolitiska, laika gaitā tas atspoguļojis ne tikai mūzikas, modes un dzīvesveida tendences, bet arī Eiropas sabiedriski politiskās aktualitātes, starpvalstu attiecību dinamiku un ekonomisko situāciju. EDzK nereti pārmests neizteiksmīgu un bezgaumīgu skaņdarbu un pompozi ārišķīgu priekšnesumu lielais īpatsvars, tomēr tas kļuvis par ievērojamu izklaides notikumu, kura rezonanse dažādos sabiedrības slāņos bieži ir lielāka nekā mūzikas industrijā.

Latvija Eirovīzijā piedalās kopš 2000. gada.

Pirmie konkursi

EDzK rašanās kļuva iespējama līdz ar Otrā pasaules kara seku pakāpenisku pārvarēšanu un politikas, ekonomikas, rūpniecības, tirdzniecības un kultūras nozares aptverošām Eiropas valstu tuvināšanās tendencēm.

1955. gadā, par paraugu izmantojot populāro Sanremo itāļu dziesmu festivālu (Festival di San Remo, Itālija, kopš 1951), ERA izlēma rīkot Eiropas dziesmu konkursu. Pirmais konkurss notika 1956. gadā Šveices pilsētā Lugāno un saucās “Eiropas dziesmu Lielā Eirovīzijas balva” (Grand Prix Eurovision de la Chanson Européenne). Tajā piedalījās septiņas valstis: Šveice, Beļģija, Francija, Itālija, Vācijas Federatīvā Republika (VFR), Nīderlande un Luksemburga. Eiropas integrācijas kontekstā zīmīgi, ka nākamā gada pavasarī tieši šīs valstis, atskaitot Šveici, vienojās par Eiropas Ekonomikas kopienas (European Economic Community, EEK) izveidi.

Katra valsts startēja ar divām dziesmām, ko vietējā orķestra pavadībā izpildīja nacionālo raidorganizāciju izvēlēti solisti. Labāko noteica žūrija, kurā ietilpa divi pārstāvji no katras dalībvalsts, atskaitot Luksemburgu, kas savas balsstiesības deleģēja Šveicei. Balsojuma rezultāti netika publiskoti, tomēr nereti minēts pieņēmums, ka šis Luksemburgas lēmums, kā arī fakts, ka žūrijas locekļi drīkstēja balsot par savas valsts dziesmām, bijis izšķirošs pirmās uzvarētājas noteikšanā – par to kļuva šveicietes Lisas Asjas (Lys Assia) izpildītā dziesma Refrain; pārējo dziesmu vērtējums netika izziņots. Konkursa norisei sekoja TV skatītāji un radioklausītāji 11 valstīs.

Otrais konkurss notika 1957. gadā Frankfurtē (VFR), un tajā bija pārstāvētas desmit valstis – septiņām aizsācējām pievienojās arī Apvienotā Karaliste (AK), Austrija un Dānija. Katra deleģēja vienu dziesmu, ko izpildīja ne vairāk par diviem vokālistiem, un vairāku dalībnieku žūriju. Taču žūrija vairs nevērtēja savas valsts dziesmu, turklāt publiskoti tika visu dziesmu rezultāti katras valsts vērtējumā. Šis, starpvalstu konkurenci (arī solidaritāti) akcentējošais jauninājums sniedza papildu intrigu – balsojumu rezultātu izziņošana ir viens no skatītāju iecienītākajiem EDzK brīžiem arī mūsdienās.

Šveices dziedātāja Lisa Asja saņem zelta skaņuplati par pirmā Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētājdziesmas Refrain panākumiem. Lugāno, Šveice, 1956. gads.

Šveices dziedātāja Lisa Asja saņem zelta skaņuplati par pirmā Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētājdziesmas Refrain panākumiem. Lugāno, Šveice, 1956. gads.

Fotogrāfs Siegfried Pilz. Avots: United Archives via Getty Images, 1254603735.

Attīstība

20. gs. 60., 70. un 80. gados EDzK ik gadu sacentās no 16 līdz 20 valstīm. Konkursā nepiedalījās sociālistiskās, tā dēvētā Austrumbloka valstis (izņēmums bija Dienvidslāvija, kas EDzK debitēja 1961. gadā); šīs valstis rīkoja alternatīvu pasākumu – Intervīzijas dziesmu konkursu (Intervision Song Contest), kas no 1965. līdz 1968. gadam notika Čehoslovākijā, bet no 1977. līdz 1980. gadam Polijā (iepriekš un vēlāk zināms kā Sopotas Starptautiskais dziesmu festivāls, Sopot International Song Festival).

90. gadu Eiropas ģeopolitisko procesu rezultātā nacionālo neatkarību iegūstot vai atgūstot daudzām jaunām valstīm, konkursantu skaits strauji auga. Tādēļ kopš 2004. gada dalībniekiem, lai kvalificētos konkursa finālam, dažas dienas pirms tā jāpiedalās TV tiešraidē translētā pusfinālā. 2008. gadā tika ieviesti divi pusfināli – pirmajā savu dziesmu visbiežāk izpilda 15 valstu pārstāvji, otrajā – 16. Desmit dziesmas, kas katrā pusfinālā saņēmušas augstāko skatītāju vērtējumu, iegūst tiesības piedalīties finālā.

Konkursa rīkotājvalsts un piecas lielākās ERA finansētājvalstis – Francija, Itālija, Spānija, Vācija un AK – finālam kvalificējas automātiski, bez dalības pusfinālos.

Dziesmu vērtēšana

Laika gaitā dziesmu vērtējuma kārtība ir vairākkārt mainījusies, bet kopš 2009. gada fināla dziesmas, ņemot vērā gan muzikālo kvalitāti un oriģinalitāti, gan izpildījuma līmeni un priekšnesuma artistiskumu, vērtē katras dalībvalsts mūzikas industrijas profesionāļu žūrija un TV skatītāji, kas pārraides laikā piedalās telefonbalsojumā vai arī balso ar īsziņu, vai Eirovīzijas tīmekļa lietotnes starpniecību. Katra valsts nosaka desmit labākās dziesmas (pirmā saņem 12 punktus, otrā 10, astoņas nākamās 8–1), bet ne nacionālā žūrija, ne TV skatītāji nevērtē savas valsts dziesmu. Kopš 2023. gada dziesmas var vērtēt arī skatītāji valstīs, kas konkursā nepiedalās – viņu balsojums tiek klasificēts kā “pārējās pasaules” (Rest of the World) vērtējums; 2024. gadā tika reģistrēti balsojumi no 156 valstīm (piedalījās 37).

Uzvarētāju un pārējo dziesmu reitingu nosaka, summējot visu nacionālo žūriju un TV skatītāju, kā arī “pārējās pasaules” balsojuma rezultātus. Valsts, kuras dziesma atzīta par labāko, parasti uzņem nākamā gada konkursu.

Repertuārs

Eirovīzijai nav žanrisku ierobežojumu. 20. gs. tajā dominēja eiropopa tradīcijā (uzsvērti melodiskas, šlāgerestētikai radniecīgas dziesmas un romantiskas balādes) ieturētas populārās mūzikas stilistikas, taču 21. gs. repertuārs kļuvis daudzveidīgāks, aptverot plašu novirzienu spektru.

Sākotnēji vairums valstu konkursā piedalījās ar dziesmu savā oficiālajā valodā; 1966. gadā dziedāšana valsts valodā kļuva par obligātu prasību – ar dažu gadu pārtraukumu šis noteikums bija spēkā līdz 1999. gadam. Mūsdienās valodas ierobežojumu dziesmām nav un daudzu valstu pārstāvji izvēlas dziedāt angliski; 2003. gadā Rīgā (Latvija) 2. vietu ieguvu beļģu folkgrupa Urban Trad ar dziesmu Sanomi, ko izpildīja neeksistējošā valodā; dziesmas mākslīgi radītās valodās konkursā skanējušas arī vēlāk.

Dziesmai jābūt vokāli instrumentālai, ar dziedātu tekstu. Tā nedrīkst būt komerciāli izdota pirms iepriekšējā gada septembra (konkurss parasti notiek maijā) un tās garums nedrīkst pārsniegt trīs minūtes. Kopš 1997. gada dziesmas tiek izpildītas, skanot iepriekš ierakstītam instrumentālajam pavadījumam; 2021. gadā pieņemts noteikums atļauj iepriekš ieskaņot arī fona vokālu, bet ne galvenās balsis.

Konkursa vēsturē nozīmīgas dziesmas

2020. gadā britu raidorganizācijas BBC aptaujā par visu laiku labāko Eirovīzijas dziesmu tika atzīta Waterloo, ar ko 1974. gadā Braitonā (Anglija) uzvarēja zviedru grupa ABBA (toreiz AK Waterloo nepiešķīra nevienu punktu). Savukārt pirmā ar EDzK saistītā dziesma, kas plaši izskanēja pasaulē, bija 1958. gadā Amsterdamā (Nīderlande) 3. vietu ieguvusī Nel blu, dipinto di blu (vairāk pazīstama ar nosaukumu Volare) itāļa Domeniko Modunjo (Domenico Modugno) izpildījumā; iepriekš tā bija triumfējusi 1958. gada Sanremo festivālā, bet vēlāk kļuva par gada populārāko singlu Billboard tabulā un tika novērtēta ar Grammy balvu kā Gada ieraksts (Record of the Year) un Gada dziesma (Song of the Year). 1965. gadā Neapolē (Itālija) uzvarēja Luksemburgu pārstāvošās francūzietes Fronsas Gallas (France Gall) dziedātā Poupée de cire, poupée de son, kas kļuva par vienu no pirmajiem starptautiski atzītajiem Serža Gensbūra (Serge Gainsbourg) sacerējumiem un veicināja laikmetīgākas popmūzikas ienākšanu līdz tam izteikti konservatīvajā EDzK repertuārā. Kopš 2006. gadā Atēnās (Grieķija) ar melodisku smagā roka dziesmu Hard Rock Hallelujah uzvarēja somu grupa Lordi, konkursā biežāk uzstājas arī rokmūziķi.

Dalībnieki

EDzK var piedalīties ERA dalībvalstis, kā arī valstis, kas saņēmušas īpašu ERA uzaicinājumu – kopš konkursa sešdesmitgades 2015. gadā šāda iespēja tiek dota Austrālijai, kur Eirovīzijai ir īpaši liela TV auditorija. Jebkuru valsti drīkst pārstāvēt jebkuras tautības izpildītāji, neatkarīgi no dzimšanas un pamatmītnes valsts; nacionāla ierobežojuma nav arī dziesmu autoriem.

Mūsdienās EDzK ar retiem izņēmumiem piedalās ERA dalībvalstu sabiedrisko raidorganizāciju izvēlēti solisti, dueti vai grupas, kuru sastāvs nepārsniedz sešus dalībniekus. Dalībniekiem jābūt vismaz 16 gadus veciem; 1986. gadā Bergenā (Norvēģija) uzvarētājdziesmu J’aime la vie izpildīja 13 gadus vecā beļģiete Sandra Kima (Sandra Kim), taču kopš 2003. gada deviņus līdz 14 gadus veci dziedātāji piedalās Junioru Eirovīzijas dziesmu konkursā (Junior Eurovision Song Contest).

Vairums valstu savus pārstāvjus izvēlas sabiedriskās TV rīkotā nacionālās atlases konkursā, kura uzvarētāju nosaka mūzikas profesionāļu žūrija un TV skatītāji.

Starptautiski pazīstamākie dalībnieki

Visbiežāk EDzK piedalās jauni, ārpus dzimtenes mazzināmi mākslinieki, un uzvara tiem negarantē tālākus starptautiskus panākumus. Tomēr dažiem izpildītājiem dalība konkursā pavērusi ceļu uz plaša mēroga sasniegumiem.

Savulaik ar dziesmas Waterloo uzvaru sākās grupas ABBA slava, bet 2021. gadā Roterdamā (Nīderlande) uzvarējusī dziesma Zitti e buoni sagādāja ievērību (ieskaitot Grammy balvas nomināciju kategorijā “Labākais jaunais mākslinieks”, Best New Artist) itāļu alternatīvā roka grupai Måneskin.

Pirmo starptautisko ievērību EDzK izpelnījas arī vēlāk populārais spāņu dziedātājs Hulio Iglesiass (Julio Iglesias, 4. vieta 1970. gadā Amsterdamā), tāpat angļu popgrupa Bucks Fizz, kas tika izveidota tieši dalībai EDzK, un ar dziesmu Making Your Mind Up uzvarēja 1981. gadā Dublinā (Īrija),  par “austrumu Madonnu” dēvētā izraēliete Ofra Haza (Ofra Haza, 2. vieta 1983. gadā Minhenē, VFR) un kanādiete Selīna Diona (Céline Dion), kas, pārstāvot Šveici, ar dziesmu Ne partez pas sans moi uzvarēja 1988. gadā Dublinā; karjeras sākumā EDzK piedalījās populārā francūziete Fransuāza Ardī (Françoise Hardy, 5. vieta 1963. gadā Londonā, Anglija, pārstāvot Monako), grieķiete Nana Muskuri (Nana Mouskouri, 8. vieta 1963. gadā Londonā, pārstāvot Luksemburgu) un britu-austrāliešu dziedātāja Olīvija Ņūtone-Džona (Olivia Newton-John, 4. vieta 1974. gadā Braitonā).

Starp māksliniekiem, kuri Eirovīzijā piedalījušies, jau būdami plaši pazīstami, minama angliete Sendija Šova (Sandie Shaw), kas 1967. gadā Vīnē (Austrija) ar dziesmu Puppet On a String nodrošināja AK pirmo uzvaru un skotiete Lulu (Lulu), kas divus gadus vēlāk šo panākumu atkārtoja Madridē (Spānija) ar Boom Bang-a-Bang (1969. gads EDzK vēsturē iegājis ar unikālu četru dziesmu uzvaru – vienādu vērtējumu saņēma AK, Nīderlande, Francija un Spānija).

1968. gadā Londonā uzvara tika prognozēta britu slavenības Klifa Ričarda (Cliff Richard) izpildītajai Congratulations, taču to par vienu punktu pārspēja starptautiski nezināmās spānietes Masjelas (Massiel) dziedātā La, la, la; K. Ričards arī ieguva 3. vietu 1973. gadā Luksemburgā. Citi starptautiski pazīstami dalībnieki: britu popgrupa Brotherhood of Man (dziesmas Save Your Kissess for Me uzvara 1976. gadā Hāgā, Nīderlande), spāņu duets Baccara (7. vieta 1978. gadā Parīzē, Francija, pārstāvot Luksemburgu), itālis Toto Kutunjo (Toto Cutugno, dziesmas Insieme: 1992 uzvara 1990. gadā Zagrebā, Dienvidslāvija), angļu poproka grupa Katrina and the Waves (dziesmas Love Shine a Light uzvara 1997. gadā Dublinā), angļu puišu grupa Blue (11. vieta 2011. gadā Diseldorfā, Vācija), britu popmūzikas veterāni Engelberts Hamperdinks (Engelbert Humperdinck, 25. vieta 2012. gadā Baku, Azerbaidžāna) un Bonija Tailere (Bonnie Tyler, 15. vieta 2013. gadā Malmē, Zviedrija), kā arī francūziete Patrisija Kāsa (Patricia Kaas, 8. vieta 2009. gadā Maskavā, Krievija).

Britu dziedātāja Sendija Šova saņemot Eirovīzijas uzvaras trofeju no konkursa iepriekšējā uzvarētāja Udo Jirgensa. Vīne, Austrija, 1967. gads.

Britu dziedātāja Sendija Šova saņemot Eirovīzijas uzvaras trofeju no konkursa iepriekšējā uzvarētāja Udo Jirgensa. Vīne, Austrija, 1967. gads.

Avots: Keystone Features/Getty Images, 3228912.

Zviedru grupa ABBA pēc uzvaras Eirovīzijas dziesmu konkursā ar dziesmu Waterloo. Braitona, Anglija, 1974. gads.

Zviedru grupa ABBA pēc uzvaras Eirovīzijas dziesmu konkursā ar dziesmu Waterloo. Braitona, Anglija, 1974. gads.

Avots: PA Images via Getty Images, 830010058.

Latvija Eirovīzijā

Latvija EDzK debitēja 2000. gadā Stokholmā, kur grupa Brainstorm ieguva 3. vietu ar Renāra Kaupera sacerētu dziesmu My Star. 2002. gadā Tallinā (Igaunija) Latvijas pārstāvei Marie N (Marija Naumova) izdevās uzvarēt ar pašas un Marata Samauska sarakstītu dziesmu I Wanna. Nākamajā gadā konkurss notika Rīgā, taču rezultāts nebija mājiniekiem labvēlīgs – speciāli Eirovīzijai izveidotais trio F.L.Y. ar Mārtiņa Freimaņa un Laura Reinika dziesmu Hello from Mars ierindojās vien 24. vietā (uzvarēja Turcijas pārstāve Sertaba Erenera, Sertab Erener, ar Everyway That I Can).

Starp Latvijas augstākajiem sasniegumiem jāmin arī M. Freimaņa dziesmu The War Is Not Over izpildījušā dueta Walter & Kazha (Valters Frīdenbergs un Kārlis Būmeisters) 5. vieta 2005. gadā Kijivā (Ukraina) un Aminatas (Aminata Savadago) 6. vieta 2015. gadā Vīnē ar pašas dziedātājas un Kaspara Ansona sacerēto Love Injected.

Līdz 2025. gadam (ieskaitot) Latvija EDzK finālā startējusi 12 reizes, bet 13 reizes nav tam kvalificējusies. Kopš 2015. gada EDzK nacionālā atlase notiek Latvijas Televīzijas pirmā kanāla raidījumā “Supernova”.

Latviešu dziedātāja Marie N Eirovīzijas dziesmu konkursa noslēgumā atkārtoti izpilda uzvarētājdziesmu I Wanna. Tallina, 25.05.2002.

Latviešu dziedātāja Marie N Eirovīzijas dziesmu konkursa noslēgumā atkārtoti izpilda uzvarētājdziesmu I Wanna. Tallina, 25.05.2002.

Fotogrāfe Jessica Gow. Avots: EPA PHOTO PRESSENS BILD/A.F.I.

Marie N pēc uzvaras Eirovīzijas dziesmu konkursā. Tallina, 25.05.2002.

Marie N pēc uzvaras Eirovīzijas dziesmu konkursā. Tallina, 25.05.2002.

Fotogrāfs Carsten Rehder. Avots: EPA PHOTO DPA POOL/A.F.I.

Daudzkārtēji uzvarētāji

Līdz 2025. gadam vismaz vienreiz konkursā piedalījušās 52, bet uzvarējušas 27 valstis. Visvairāk uzvaru – septiņas – ir Īrijai un Zviedrijai. Pieckārtējas uzvarētājvalstis ir AK, Francija, Nīderlande un Luksemburga.

Īru dziedātājs Džonijs Logans (Johnny Logan) bija pirmais izpildītājs, kurš EDzK uzvarējis divreiz: 1980. gadā Hāgā un 1987. gadā Briselē (Beļģija) kā Īrijas pārstāvis izpildot dziesmas What’s Another Year un Hold Me Now; 1992. gadā Malmē 1. vietu ieguva Dž. Logana sacerētā Why Me? Īriju pārstāvošās ziemeļīrietes Lindas Mārtinas (Linda Martin) sniegumā.

Divreiz konkursā uzvarējusi arī Zviedrijas pārstāve Lorēna (Loreen): 2012. gadā Baku ar Euphoria un 2023. gadā Liverpūlē (Anglija) ar Tattoo.

Politikas ietekme uz konkursu

Kaut arī ERA nemainīgi uzsver konkursa apolitisko ievirzi, jau 20. gs. 60. gados vairākas dalībvalstis iestājās pret autoritāru diktatoru pārvaldītās Spānijas un Portugāles līdzdalību, savukārt AK vājais rezultāts 2021. gadā Roterdamā (nesaņemot nevienu punktu, AK dziesma palika pēdējā, 26. vietā), bieži skaidrots ar pārējo valstu attieksmi pēc AK izstāšanās no Eiropas Savienības. Vairāk vai mazāk stipri izteikta reakcija uz dažādām starptautiskām norisēm Eirovīzijā izpaudusies bieži.

Ņemot vērā Ziemeļīrijas un pārējās AK vardarbīgo konfliktu, 1971. un 1981. gadā Dublinā konkurss notika pastiprinātas drošības apstākļos. Savukārt 1973. gadā Luksemburgā spriedzi radīja Izraēlas (pirmā ārpus Eiropas ģeogrāfiskajām robežām esošā valsts EDzK vēsturē) debija – 1972. gadā Minhenes Olimpiādē palestīniešu teroristi nogalināja 11 izraēliešu sportistus, tādēļ Izraēlas piedalīšanās tika uzskatīta par pasākumu apdraudošu. Izraēlas un Palestīnas saspringto attiecību dēļ Izraēlas dalība bijusi plašu diskusiju iemesls arī vēlāk, īpašu neiecietību izpelnoties arābu valstīs, kas, neraugoties uz ERA dalībnieču statusu, konkursā nepiedalās (1980 gadā, Izraēlai dalību izlaižot, tajā debitēja Maroka; nākamajā gadā Izraēla atgriezās, bet Maroka EDzK vairs nav piedalījusies). Arī 21. gs., īpaši kopš Izraēlas un Palestīnas islāma fundamentālistu grupējuma Hamas kara sākuma 2023. gadā vairākas ERA dalībvalstis un politiskas organizācijas pieprasījušas Izraēlu no konkursa izslēgt. 2024. gadā Izraēlai pēc ERA prasības nācās mainīt 07.10.2023. notikušā Hamas iebrukuma inspirēto dziesmas Hurricane tekstu (oriģinālnosaukums October Rain); šīs peripetijas nav traucējušas Izraēlas pārstāvjiem gūt labus rezultātus: 5. vietu 2024. gadā Malmē un 2. vietu 2025. gadā Bāzelē (Šveice).

1975. gadā, paliekot pēdējā, EDzK pirmoreiz startēja Turcija, kas nesen bija veikusi militāru invāziju Kiprā, tādējādi izprovocējot Grieķijas izstāšanos; 1976. gadā konkursā piedalījās abas valstis, taču Turcijas TV Grieķijas dziesmu netranslēja. Kopš 2013. gada Turcija EDzK vairs nepiedalās.

21. gs. ilgstošas nesaskaņas ar savstarpējiem protestiem un apvainojumiem EDzK valdījušas starp Kalnu Karabahas konfliktā iesaistīto Armēniju un Azerbaidžānu, bet īpaši asu un polarizētu reakciju izpelnījās Krievijas iebrukums Ukrainai piederošajā Krimas pussalā 2014. gadā.

2015. gadā Vīnē notikušajā konkursā Ukraina nepiedalījās; Krievijas pārstāves Poļinas Gagarinas (Полина Сергеевна Гагарина) izpildītā dziesma ieņēma 2. vietu aiz zviedra Monsa Zelmerleva (Måns Zelmerlöw) dziedātās Heroes, taču gan P. Gagarinas uzstāšanās, gan rezultātu izziņošanas laikā zālē skanēja publikas svilpieni un citas neapmierinātības izpausmes. 2016. gadā Stokholmā uzvarēja ukrainiete Džamala (Джамала, Jamala) ar angļu un Krimas tatāru valodā dziedāto dziesmu 1944 – vēstījumu par padomju režīma īstenoto genocīdu pret Krimas tatāriem 20. gs. 40. gados; Krievija pret 1944 izteica oficiālu protestu, uzstājot, ka tajā pārkāpts ERA noteiktais politisko tēmu aizliegums, taču ERA komisija šīs pretenzijas noraidīja; Krievija ieņēma 3. vietu. 2017. gadā konkurss notika Kijivā, un Ukrainas varasiestādes, atsaucoties uz iepriekš notikušu nelikumīgu vizīti aneksētajā Krimā, valstī neielaida Krievijas pārstāvi Jūliju Samoilovu (Юлия Олеговна Самойлова); Krievija no dalības atteicās, bet Ukraina ierindojās 24. vietā.

Jāpiebilst, ka pirms kara abas valstis EDzK bieži demonstrēja savstarpēju atbalstu, piemēram, 2008. gadā Belgradā (Serbija) Krievijas pārstāvja Dimas Bilana (Дима Николаевич Билан) izpildītā uzvarētājdziesma Believe no Ukrainas saņēma maksimālo 12 punktu vērtējumu, bet Krievija ukrainietes Aņi Lorakas (Ані Лорак) dziedāto Shady Lady, kas ierindojās 2. vietā, novērtēja ar 8 punktiem. Nākamajā gadā Maskavā Krieviju pārstāvēja ukrainiete Anastasija Prihodjko (Анастасія Костянтинівна Приходько, 11. vieta), kura par vienu vietu apsteidza Ukrainas pārstāvi Svitlanu Lobodu (Світлана Сергіївна Лобода, 12. vieta).

2022. gadā, sākoties pilna mēroga iebrukumam Ukrainā, Krievija pēc ERA dalībvalstu lēmuma no EDzK tika izslēgta, bet konkursā Turīnā (Itālija) pārliecinoši uzvarēja ukraiņu folkrepa grupa Kalush Orchestra ar dziesmu Stefania ukraiņu valodā. 2025. gadā Krievija paziņoja par Intervīzijas konkursa atjaunošanu 2026. gadā Maskavā.

Ukrainas dziedātāja Džamala ar Ukrainas karogu un balvu pēc uzvaras Eirovīzijas dziesmu konkursā Stokholmā. Zviedrija, 14.05.2016.

Ukrainas dziedātāja Džamala ar Ukrainas karogu un balvu pēc uzvaras Eirovīzijas dziesmu konkursā Stokholmā. Zviedrija, 14.05.2016.

Fotogrāfs Michael Campanella. Avots: WireImage/Getty Images, 531429594.

LBGTQ+ aspekts

Pirmais atklātais gejs uz EDzK skatuves bija Islandes pārstāvis Pols Oskars (Paul Oscar) 1997. gadā Dublinā. Viņa uzstāšanās izcēlās ar erotiski provokatīvu skatuvisko iestudējumu, kas dziesmai Minn hinsti dans nepalīdzēja ierindoties augstāk par 20. vietu, taču nostiprināja Eirovīzijai arī agrāk piemitušo popularitāti seksuālo minoritāšu vidē.

Jau nākamajā gadā Birmingemā (Anglija) uzvarēja izraēliešu transpersonas Dana International ivritā izpildītā eirodisko dziesma Diva, kurā slavināts sievišķības spēks, skaistums un cēlums. Kaut arī dziesmā nav atklātu seksualitātes pieminējumu, Diva un tās priekšnesums kļuva par vienu no pirmajiem tik milzīgu auditoriju sasniegušajiem kvīru estētikas paraugiem, izpelnījās Izraēlas ortodoksālo ebreju protestus un apliecināja EDzK kā seksuālām minoritātēm draudzīgu pasākumu, kas turpmāk bieži kļuvis par starptautiskās LBGTQ+ kultūras platformu.

Vēl vairāk šo reputāciju veicināja bārdainā, garā kleitā tērptā austrieša Končitas Vurstas (Conchita Wurst) uzvara 2014. gadā ar operisko balādi Rise Like a Phoenix un Šveici pārstāvošās nebināras dzimtes personas Nemo (Nemo) triumfs ar elektropopa kompozīciju The Code Malmē 2024. gadā.

Starptautiskais prestižs

Atsevišķās, īpaši mazās un neatkarību nesen ieguvušās valstīs, dalība EDzK reizēm uzskatīta par nopietnu kultūrprocesa daļu un nacionālā prestiža jautājumu. Savukārt vairumā lielāko, labklājīgāko un senāko dalībvalstu tas biežāk uztverts kā izklaides pasākums un Eiropas, īpaši kaimiņvalstu, vienotības vai konkurences apliecinājuma iespēja vispārējas jautrības un aizrautības gaisotnē, kur mākslinieciski augstvērtīgākās dziesmas gūst tikpat lielu ievērību kā plaši izplatītie kiča, eksotisku tērpu un pārspīlēti ekstravagantu priekšnesumu demonstrējumi.

Mūzikas industrijas lielvalstis pret EDzK ilgstoši izturējās skeptiski. Īpaši sarežģītas attiecības ar to bijušas AK, kur par spīti pašizraudzīto dziesmu ļoti nestabilajiem rezultātiem (2001.–2025. gadā tās piecreiz palikušas pēdējās, tikai trīsreiz ierindojoties pirmajā desmitniekā), Eirovīzija ilgstoši tika uzlūkota kā kontinentālās Eiropas populārās mūzikas atpalicības apliecinājums, bet dalība konkursā pat veiksmīgas uzstāšanās gadījumā vērtēta kā jauna mūziķa karjerai potenciāli kaitējoša.

Līdz ar daudzu nacionālo mūzikas industriju progresu, repertuāra tuvināšanos aktuālajām tendencēm un auditorijas ģeogrāfisko, demogrāfisko un seksuālo robežu paplašināšanos, 21. gs. EDzK reputācija ir cēlusies gan AK, gan citos reģionos un kontinentos.

Attieksmes maiņu apliecinājušas un veicinājušas vairāku EDzK uzvarētājdziesmu Top 20 pozīcijas AK singlu tabulā (tostarp Nemo izpildītā The Code, Lorēnas Tattoo un Euphoria, Måneskin hits Zitti e buoni un M. Zelmerlēva Heroes), kā arī pasaules mēroga slavenību uzstāšanās Eirovīzijas ārpuskonkursa programmā. Pirmā pasaules zvaigzne uz EDzK skatuves bija amerikāņu dziedātājs Džastins Timberleiks (Justin Timberlake) 2016. gadā Stokholmā, bet 2019. gadā Lisabonā (Portugāle) uzstājās Madonna (Madonna).

Šajā kontekstā nozīmīga bija arī AK pārstāvošā angļu dziedātāja Sema Raidera (Sam Ryder) poproka balādes Space Man iegūtā 2. vieta 2022. gadā Turīnā – nākamajā gadā S. Raiders kļuva par pirmo EDzK dalībnieku, kurš kā labākais jaunais mākslinieks (Best New Artist) nominēts britu mūzikas industrijas balvai Brit.

Itāļu alternatīvās roka grupas Måneskin uzstāšanās Eirovīzijas dziesmu konkursā ar dziesmu Ziiti e buoni. Roterdama, Nīderlande, 22.05.2021.

Itāļu alternatīvās roka grupas Måneskin uzstāšanās Eirovīzijas dziesmu konkursā ar dziesmu Ziiti e buoni. Roterdama, Nīderlande, 22.05.2021.

Fotogrāfs Soeren Stache. Avots: dpa-Zentralbild/dpa/picture alliance via Getty Images, 1233039413.

Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāji

Gads

Norises vieta

Dalībvalsts

Pārstāvis

Dziesma

2025  Bāzele, Šveice  Austrija  JJ  Wasted Love

2024

Malme, Zviedrija

Šveice

Nemo

The Code

2023

Liverpūle, Apvienotā Karaliste (AK)

Zviedrija

Lorēna

Tattoo

2022

Turīna, Itālija

Ukraina

Kalush Orchestra

Stefania

2021

Roterdama, Nīderlande

Itālija

Måneskin

Ziiti e buoni

2020

Tika atcelts

–

–

–

2019

Telaviva, Izraēla

Nīderlande

Dankans Lorenss (Duncan Laurence)

Arcade

2018

Lisabona, Portugāle

Izraēla

Netta (Netta)

Toy

2017

Kijiva, Ukraina

Portugāle

Salvadors Sobrāls (Salvador Sobral)

Amar Pelos Dois

2016

Stokholma, Zviedrija

Ukraina

Džamala

1944

2015

Vīne, Austrija

Zviedrija

Monss Zelmerlevs

Heroes

2014

Kopenhāgena, Dānija

Austrija

Končita Vursta

Rise Like a Phoenix

2013

Malme, Zviedrija

Dānija

Emmelija de Foresta (Emmelie de Forest)

Only Teardrops

2012

Baku, Azerbaidžāna

Zviedrija

Lorēna

Euphoria

2011

Diseldorfa, Vācija

Azerbaidžāna

Ells & Nikki (Ell & Nikki)

Running Scared

2010

Oslo, Norvēģija

Vācija

Lena (Lena)

Satellite

2009

Maskava, Krievija

Norvēģija

Aleksandrs Ribaks (Alexander Rybak)

Fairytale

2008

Belgrada, Serbija

Krievija

Dima Bilans

Believe

2007

Helsinki, Somija

Serbija

Marija Šerifoviča (Marija Šerifović)

Молитва

2006

Atēnas, Grieķija

Somija

Lordi

Hard Rock Hallelujah

2005

Kijiva, Ukraina

Grieķija

Helena Paparizu (Έλενα Παπαρίζου, Helena Paparizou)

My Number One

2004

Stambula, Turcija

Ukraina

Ruslana (Руслана Степанівна Лижичко, Ruslana)

Wild Dances

2003

Rīga, Latvija

Turcija

Sertaba Erenera

Everyway That I Can

2002

Tallina, Igaunija

Latvija

Marie N

I Wanna

2001

Kopenhāgena, Dānija

Igaunija

Tanels Padars, Deivs Bentons & 2XL (Tanel Padar, Dave Benton & 2XL)

Everybody

2000

Stokholma, Zviedrija

Dānija

Olsen Brothers

Fly on the Wings of Love

1999

Jeruzaleme, Izraēla

Zviedrija

Šarlote Nilsone (Charlotte Nilsson)

Take Me to Your Heaven

1998

Birmingema, AK

Izraēla

Dana International

Diva

1997

Dublina, Īrija

AK

Katrina and The Waves

Love Shine a Light

1996

Oslo, Norvēģija

Īrija

Īmera Kvinna (Eimear Quinn)

The Voice

1995

Dublina, Īrija

Norvēģija

Secret Garden

Nocturne

1994

Dublina, Īrija

Īrija

Pols Heringtons un Čārlijs MakGetigans (Paul Harrington and Charlie McGettigan)

Rock ‘n’ Roll Kids

1993

Milstrīta, Īrija

Īrija

Nīva Kavana (Niam Kavanagh)

In Your Eyes

1992

Malme, Zviedrija

Īrija

Linda Mārtina

Why Me?

1991

Roma, Itālija

Zviedrija

Karola (Carola)

Fångad av en stormvind

1990

Zagreba, Horvātija

Itālija

Toto Kutunjo

Insieme: 1992

1989

Lozanna, Šveice

Dienvidslāvija

Riva

Rock Me

1988

Dublina, Īrija

Šveice

Selīna Diona

Ne partez pas sans

1987

Brisele, Beļģija

Īrija

Džonijs Logans

Hold Me Now

1986

Bergena, Norvēģija

Beļģija

Sandra Kima

J’aime la vie

1985

Gēteborga, Zviedrija

Norvēģija

Bobbysocks

La det swinge

1984

Luksemburga

Zviedrija

Herreys

Diggi-loo, Diggy-ley

1983

Minhene, Vācijas Federatīvā Republika (VFR)

Luksemburga

Korina Ermesa (Corinne Hermès)

Si la vie est cadeau

1982

Herogita, AK

VFR

Nikole (Nicole)

Ein bißchen Frieden

1981

Dublina, Īrija

AK

Bucks Fizz

Making Your Mind Up

1980

Hāga, Nīderlande

Īrija

Džonijs Logans

What’s Another Year

1979

Jeruzaleme, Izraēla

Izraēla

Milk and Honey

Hallelujah

1978

Parīze, Francija

Izraēla

Isārs Koens (Izhar Cohen) un Alphabeta

A-Ba-Ni-Bi

1977

Londona, AK

Francija

Marī Miriama (Marie Myriam)

L’Oiseau et l’Enfant

1976

Hāga, Nīderlande

AK

Brotherhood of Man

Save Your Kisses for Me

1975

Stokholma, Zviedrija

Nīderlande

Teach-In

Ding-a-dong

1974

Braitona, AK

Zviedrija

ABBA

Waterloo

1973

Luksemburga

Luksemburga

Anē Marija Deivida (Anne-Marie David)

Tu te reconnaîtras

1972

Edinburga, AK

Luksemburga

Vikija Leandrosa

(Vicky Leandros)

Après toi

1971

Dublina, Īrija

Monako

Severīna (Séverine)

Un banc, un arbre, une rue

1970

Amsterdama, Nīderlande

Īrija

Dana (Dana)

All Kinds of Everything

1969

Madride, Spānija

Francija

Frida Bokara (Frida Boccara)

Un jour, un enfant

1969

Madride

Nīderlande

Lenija Kūra (Lenny Kuhr)

De troubadour

1969

Madride

AK

Lulu

Boom Bang-a-Bang

1969

Madride

Spānija

Salomē (Salomé)

Vivo cantando

1968

Londona, AK

Spānija

Masjela

La, la, la

1967

Vīne, Austrija

AK

Sendija Šova

Puppet on a String

1966

Luksemburga

Austrija

Udo Jirgenss (Udo Jürgens)

Merci, Chérie

1965

Neapole, Itālija

Luksemburga

Fronsa Galla

Poupée de cire, poupée de son

1964

Kopenhāgena, Dānija

Itālija

Džiliola Činkveti (Gigliola Cinquetti)

Non ho l’età

1963

Londona, AK

Dānija

Grēte un Jergens Ingmani  (Grethe and Jørgen Ingmann)

Dansevise

1962

Luksemburga

Francija

Isabella Obrē (Isabelle Aubret)

Un premier amour

1961

Kannas, Francija

Luksemburga

Žans Klods Paskāls (Jean-Claude Pascal)

Nous les amoureux

1960

Londona, AK

Francija

Žaklīna Buajē (Jacqueline Boyer)

Tom Pillibi

1959

Kannas, Francija

Nīderlande

Tedija Sholtena (Teddy Scholten)

‘N beetje

1958

Hilversuma, Nīderlande

Francija

Andrē Klavo (André Claveau)

Dors, mon amour

1957

Frankfurte pie Mainas, VFR

Nīderlande

Korija Brokena (Corry Brokken)

Net als toen

1956

Lugāno, Šveice

Šveice

Lisa Asja

Refrain

Multivide

Zviedrijas dziedātāja Lorēna pēc uzvaras 67. Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā Liverpūlē. Lielbritānija, 14.05.2023.

Zviedrijas dziedātāja Lorēna pēc uzvaras 67. Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā Liverpūlē. Lielbritānija, 14.05.2023.

Fotogrāfs Peter Kneffel. Avots: dpa/picture alliance via Getty Images, 1254689661.

Šveices dziedātāja Lisa Asja saņem zelta skaņuplati par pirmā Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētājdziesmas Refrain panākumiem. Lugāno, Šveice, 1956. gads.

Šveices dziedātāja Lisa Asja saņem zelta skaņuplati par pirmā Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētājdziesmas Refrain panākumiem. Lugāno, Šveice, 1956. gads.

Fotogrāfs Siegfried Pilz. Avots: United Archives via Getty Images, 1254603735.

Britu dziedātāja Sendija Šova saņemot Eirovīzijas uzvaras trofeju no konkursa iepriekšējā uzvarētāja Udo Jirgensa. Vīne, Austrija, 1967. gads.

Britu dziedātāja Sendija Šova saņemot Eirovīzijas uzvaras trofeju no konkursa iepriekšējā uzvarētāja Udo Jirgensa. Vīne, Austrija, 1967. gads.

Avots: Keystone Features/Getty Images, 3228912.

Zviedru grupa ABBA pēc uzvaras Eirovīzijas dziesmu konkursā ar dziesmu Waterloo. Braitona, Anglija, 1974. gads.

Zviedru grupa ABBA pēc uzvaras Eirovīzijas dziesmu konkursā ar dziesmu Waterloo. Braitona, Anglija, 1974. gads.

Avots: PA Images via Getty Images, 830010058.

Īru dziedātājs Džonijs Logans Eirovīzijas dziesmu konkursā. Hāga, Nīderlande, 1980. gads.

Īru dziedātājs Džonijs Logans Eirovīzijas dziesmu konkursā. Hāga, Nīderlande, 1980. gads.

Fotogrāfs Viktor Dammann. Avots: RDB/ullstein bild via Getty Images, 1174294049.

Latviešu dziedātāja Marie N Eirovīzijas dziesmu konkursa noslēgumā atkārtoti izpilda uzvarētājdziesmu I Wanna. Tallina, 25.05.2002.

Latviešu dziedātāja Marie N Eirovīzijas dziesmu konkursa noslēgumā atkārtoti izpilda uzvarētājdziesmu I Wanna. Tallina, 25.05.2002.

Fotogrāfe Jessica Gow. Avots: EPA PHOTO PRESSENS BILD/A.F.I.

Marie N pēc uzvaras Eirovīzijas dziesmu konkursā. Tallina, 25.05.2002.

Marie N pēc uzvaras Eirovīzijas dziesmu konkursā. Tallina, 25.05.2002.

Fotogrāfs Carsten Rehder. Avots: EPA PHOTO DPA POOL/A.F.I.

Ukrainas dziedātāja Džamala ar Ukrainas karogu un balvu pēc uzvaras Eirovīzijas dziesmu konkursā Stokholmā. Zviedrija, 14.05.2016.

Ukrainas dziedātāja Džamala ar Ukrainas karogu un balvu pēc uzvaras Eirovīzijas dziesmu konkursā Stokholmā. Zviedrija, 14.05.2016.

Fotogrāfs Michael Campanella. Avots: WireImage/Getty Images, 531429594.

Itāļu alternatīvās roka grupas Måneskin uzstāšanās Eirovīzijas dziesmu konkursā ar dziesmu Ziiti e buoni. Roterdama, Nīderlande, 22.05.2021.

Itāļu alternatīvās roka grupas Måneskin uzstāšanās Eirovīzijas dziesmu konkursā ar dziesmu Ziiti e buoni. Roterdama, Nīderlande, 22.05.2021.

Fotogrāfs Soeren Stache. Avots: dpa-Zentralbild/dpa/picture alliance via Getty Images, 1233039413.

Zviedrijas dziedātāja Lorēna pēc uzvaras 67. Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā Liverpūlē. Lielbritānija, 14.05.2023.

Fotogrāfs Peter Kneffel. Avots: dpa/picture alliance via Getty Images, 1254689661.

Saistītie šķirkļi:
  • Eirovīzijas dziesmu konkurss
Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • ABBA
  • Marija Naumova

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Eirovīzijas dziesmu konkursa tīmekļa vietne
  • Eirovīzijas dziesmu konkursa fanu forums “Eurovision World”
  • Eiropas Raidorganizāciju apvienības tīmekļa vietne

Ieteicamā literatūra

  • Adams, W. L., Wild Dances: My Queer and Curious Journey to Eurovision, New York, Astra House, 2023.
  • O’Connor, J. K., The Eurovision Song Contest: 50 Years. The Official History, London, Carlton Publishing, 2005.
  • Scanlan, J., The Complete Eurovision Song Contest Year Book: 1956–2022, James Scanlan, 2022.
  • Vuletic, D., Postwar Europe and the Eurovision Song Contest, London, Oxford, New York, New Delhi, Sydney, Bloomsbury, 2018.
  • West, C., Eurovision! A History of Modern Europe Through the World’s Greatest Song Contest, London, Melville House, 2020.
  • 100% Unofficial. The Story of Eurovison bookazine, Bath, Future Publishing, 2024.

Klāss Vāvere "Eirovīzijas dziesmu konkurss". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/255271-Eirov%C4%ABzijas-dziesmu-konkurss (skatīts 26.09.2025)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/255271-Eirov%C4%ABzijas-dziesmu-konkurss

Šobrīd enciklopēdijā ir 0 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2025. © Tilde, izstrāde, 2025. © Orians Anvari, dizains, 2025. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana