Ar unikālu talanta daudzpusību un spilgtumu apveltītais M. Freimanis bija viens no populārākajiem 20. gs. beigu un 21. gs. pirmās desmitgades Latvijas popmūzikas pārstāvjiem, kas atstājis būtiskas pēdas ne tikai mūzikā, bet arī muzikālajā teātrī, kino, televīzijas (TV) seriālu vēsturē un cilvēku sirdīs. Ne mazāku ievērību par M. Freimaņa daiļradi izpelnījās viņa personība, tās cilvēciskais siltums, kas izpaudās neskaitāmās intervijās, fotosesijās, saskarsmē ar klausītājiem, daudzskaitlīgos koncertos ar grupu “Tumsa” un citos projektos.

Nozīmīgu ieguldījumu mūziķis devis kā jaunās paaudzes daiļrades veicinātājs, iesaistot debitantus savu dziesmu priekšnesumos. Ar M. Freimaņa atbalstu tapa grupa “Putnu balle”, līdz albumam izauga Smiltenes jauniešu grupa Kids For Rock. Īpašas dziesmas M. Freimanis sacerējis vairākām populārās mūzikas slavenībām – Olgai Rajeckai (“Ar baltu krītu uzrakstīts”), Margaritai Vilcānei (“Kolibri”), sadarbojās ar grupām Borowa MC un Device. M. Freimaņa dziesmas (“Krustimi”, “Zēns ar mārtiņrozēm” u. c.) izpildīja grupa “Tērvete”. Daudz cienītāju izpelnījās viņa dzejoļi, kuros atspoguļojās M. Freimaņa bagātā un krāsainā emocionālā pasaule.

Ģimenes problēmu dēļ pāris gadu vecumā M. Freimanis no Liepājas tika pārvests uz Aizputi, kur viņu uzaudzināja tēva Imanta māte – Erna Matute un tante Līga Brikmane. Viņš sāka skolas gaitas Aizputes vidusskolā, daudz lasīja, interesējās par mūziku un, pateicoties vecmāmiņas uzstājībai, vairākus gadus mācījās Aizputes Mūzikas skolas klavieru nodaļā. Vidusskolas gados interese par mūziku atjaunojās, M. Freimanis pievienojās skolas ģitāristu pulciņam, apguva ģitārspēli, sacerēja pirmās dziesmas – melodijas un vārdus. Ar skolasbiedriem Mārtiņš izveidoja grupu “Ilze”, ar kuru uzstājās apkaimes sarīkojumos, kā solists piedalījās tolaik populārajā skolēnu jaunrades konkursā “Ko tu proti?!”

Pēc vidusskolas beigšanas M. Freimanis iesniedza dokumentus arī Liepājas Mūzikas vidusskolas vokālajā nodaļā, tomēr izvēlējās studēt Liepājas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā angļu filoloģijas nodaļā. Palicis bez ģimenes atbalsta, viņš nodrošināja savu eksistenci pilnīgi patstāvīgi, strādāja par angļu valodas skolotāju Liepājas 1. vidusskolā. Īslaicīgi mūziķis bija dīdžejs Kurzemes Radio, kā arī turpināja dziedāt un komponēt. Dziesmas izpildīja grupa “Trīsstūris”, kuras sastāvā M. Freimanis dziedāja un spēlēja akustisko ģitāru.

1995. gada rudenī M. Freimanis pievienojās grupai “Tumsa” (1991–2018) kā dziedātājs, dziesmu autors, sākumā arī ritma ģitārists. Jau 1996. gadā tika radīts pamats grupas debijas albumam; sākotnējo M. Freimaņa vēlmi dziedāt angļu valodā kolēģi apslāpēja. Par pirmo lielo veiksmi grupai “Tumsa” kļuva M. Freimaņa dziesma “Noklīdušie”, kas Liepājas Radio rīkotajā Valtera aptaujā (aptaujas nosaukums par godu Liepājas mūzikas propagandētājam Valteram Vācietim) 1997. gada ziemas ciklā ieguva 1. vietu un tabulas virsotnē noturējās trīs mēnešus no vietas. Sekoja nākamās dziesmas (“Riekstkoka sirds”, “Dzīve”), kas arī nonāca Latvijas radiostaciju repertuārā.

Harismātiskais solists apbūra publiku festivālā konkursā “Liepājas dzintars ‘98”, kur “Tumsa” izcīnīja 1. vietu, kā arī ieguva speciālbalvu no Latvijas Radio 2 – studijas laiku, kurā tika ieskaņota dziesma “Klauns”.

1999. gadā M. Freimanis atveidoja galveno lomu Liepājas teātrī jauniestudētajā rokoperā “Kaupēn, mans mīļais” (Jānis Lūsēns, Māra Zālīte, pirmizrāde 12.06.1999.). Kaupēna loma uznesa dziedātāju slavas virsotnē. 02.2000. M. Freimanis saņēma Liepājas pilsētas balvu par aktiermākslu šajā izrādē.

Paralēli dziedātājs turpināja strādāt kopā ar grupu “Tumsa”. Pateicoties augošajai popularitātei, viņš izpelnījās titulu – laikraksta “Diena” 1999. gada “Izklaides seja”. M. Freimanis sāka darboties arī par pasākumu un TV šovu (“Rimi iepirkšanās spēle”, “Robinsoni”, vēlāk LTV 7 raidījums “SeMS”) vadītāju.

2001. gada rudenī notika pirmā oficiālā “Tumsas” koncertsērija pa Latvijas klubiem.

Darba piedāvājumi galvaspilsētā mudināja M. Freimani pārcelties uz Rīgu. No 2001. gada M. Freimanis sāka darboties arī kā dziesmu tekstu autors citu autoru sacerētām melodijām: pirmā sadarbība (“Kā man būt”) veidojās ar dziedātāju un komponistu Gunāru Kalniņu. Turpmāk M. Freimanis visvairāk sadarbojās ar dziedātāju un komponistu Lauri Reiniku – sacerēja gandrīz visus latviskos tekstus līdz savai aiziešanai mūžībā. Vislielākos panākumus guva tandēma sacerējums “Sirds sadeg neparasti” – 2002. gada Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvas Radiohits, Muzikālās bankas “2002 vērtīgākā dziesma, AKKA/LAA Autortiesību bezgalības balva” 2007. gadā.

Tā kā M. Freimaņa sacerējumu vidū bija arī tādi, kas neiekļāvās rokgrupas “Tumsa” repertuārā, mūziķis meklēja sadarbības partnerus savu dziesmu atskaņojumam. Par vienu no pirmajiem kļuva Latvijas Radio bērnu vokālais ansamblis “Dzeguzīte” (vadītāja Daila Martinsone), kas 2000. gadā ieskaņoja M. Freimaņa dziesmu “Gājējs”, kam sekoja dziesma “Brīnuma sirds”. Mūziķis kļuva par producentu un dziesmu autoru “Dzeguzītes” vecumu pāraugušo dziedātāju jaunizveidotajam ansamblim “Putnu balle” (2002).

05.2003. M. Freimanis piedalījās Ulda Marhilēviča un Guntara Rača dziesmu cikla “Gaismas nolaupīšana” pirmatskaņojumā Cēsīs, kam sekoja cikla atskaņojumi Skolu jaunatnes dziesmu svētkos (2005) Mežaparka estrādē – ar nosaukumu “Gaismas atgriešanās”. M. Freimanis piedalījās 2003. gada Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku jauniešu lielkoncertā Skonto stadionā, kur dziedāja Zigmara Liepiņa dziesmu “Vēl ir laiks”, kā arī Mārtiņa Brauna mūzikla “Mauglis. Viena asins tev un man” uzvedumā. Gada nogalē mūziķis bija viens no producentiem Ziemassvētku lielkoncertiem.

2004. gads kļuva par visražīgāko gadu “Tumsas” koncertdarbībā, tika nospēlēti 43 koncerti. Gada nogalē notika “Tumsas” 13. jubilejas lielkoncerts Rīgā, Ķīpsalas hallē ar plašu dalībnieku klāstu. Šis ir pirmais gadījums Latvijas populārās mūzikas vēsturē, kad rokgrupa veidojusi koncertu kopā ar simfonisko orķestri.

M. Freimanis ir mūzikas autors mūziklam “Autoplanēta” (librets, dziesmu vārdi – Kārlis Anitens, 2005). 2006. gada rudenī ar koncertiem (solisti L. Reiniks, G. Kalniņš, Jānis Grodums u. c., džeza orķestris “Mirāža” Gunāra Rozenberga vadībā) grupa “Tumsa” atzīmēja 15. jubileju un M. Freimanis – 30. dzimšanas dienu, notika uzstāšanās arī Īrijā.

2007. gadā M. Freimanis sadarbībā ar dziedātāju Gintu Lubiņu sāka jaunu muzikālu projektu, apvienojot klasiskās, etno- un popmūzikas elementus. Projekta ietvaros tapa vien daži skaņdarbi, piemēram, “Lūgšana”, kurā miksēta austriešu komponista Volfganga Amadeja Mocarta (Wolfgang Amadeus Mozart) Rekviēma (Requiem) tēma Lacrimosa ar latviešu tautasdziesmu “Pie dieviņa gari galdi”. No tā laika M. Freimanis “Tumsas” koncertus noslēdza ar šo tautasdziesmu. M. Freimaņa daiļradei simboliska devīze un dziesma ir “Dzīve kā košums”.  2007. gadā mūziķis duetā ar ierakstu kompānijas “Mikrofona Ieraksti” vadītāju Elitu Mīlgrāvi piedalījās šovā “Dziedi ar zvaigzni”.

09.10.2008. dzīvnieku patversmē notika albuma “Suns” prezentācija, no kurienes Mārtiņš paņēma savu kucīti Pepi, kura kļuva par Latvijā slavenāko suni.

M. Freimanis piedalījies muzikāli patriotiskajā filmā “Sešas zvaigznes zobenā” (režisors Arvīds Babris, 2008), kur atskaņoja latviešu karavīru tautasdziesmu “Ai, bāliņi”, 2008. gada nogalē M. Freimanis kopā ar Lejasstrazdu bērnu nama audzēkņiem ieskaņoja dziesmu “Tu esi viens no mums”. 2009. gada nogalē M. Freimanis piedalījās pasākumā “Vecīši nāk” Lielajā ģildē.

2010. gadā “Tumsa” ieskaņoja kopīgu dziesmu ar pazīstamo krievu dziedātāju Jūliju Čičerinu (Юлия Дмитриевна Чичерина) Максимум ты (latviski – dziesma “Autobuss”), kā arī uzfilmēja dziesmas videoklipu.

Rudenī M. Freimanis bija TV3 šova “Dziedi ar zvaigzni. Milžu cīņas” žūrijas loceklis. 17.11. viņš pēdējoreiz ar grupu “Tumsa” uzstājās koncertā, kas notika Jelgavā, Olimpiskajā centrā.

2011. janvāra vidū mūziķis nonāca Infekcijas slimnīcā, kur mira (akūts toksisks (metabols) hepatīts).

M. Freimaņa tēlojums, sevišķi kino, bija veiksmīgs, arī pateicoties fotogēniskajai ārienei un dabiskumam kameru priekšā, līdz ar to pastāv viedoklis, ka Mārtiņš bija labāks aktieris nekā dziedātājs, kam grūti piekrist. Par debiju kino kļuva fotogrāfa loma Arvīda Krieva filmā “Man patīk, ka meitene skumst” (2005). A. Krieva spēlfilmā “Dancis pa trim” (2011. gadā, pēc M. Freimaņa nāves) M. Freimanis atveidoja divas lomas – leitnantu Ginteru Hartvigu un Ati.

Vispirms kā komponists, tad aktieris M. Freimanis piedalījās pašmāju seriālos:

2007.–2009. gadā Edgars, Oto – seriālā “Neprāta cena” (režisore Inta Gorodecka) LTV. M. Freimaņa sacerētas seriāla tituldziesmas “Satīties, sapīties” (2007) un “Un varbūt mēs” (duets ar Jenny May (Maiju Stuģi), 2008).

03.2009.–2010. gadā Oto – seriālā “Ugungrēks” (režisore I. Gorodecka) TV3. Seriāla tituldziesma “Mans neatklātais super NLO”, divas sezonas). Par M. Freimani uzņemtas režisora A. Krieva dokumentālās filmas “Dzīve kā košums” (2006) un “Freimis. Mārtiņš Freimanis” (2014).

Pirmoreiz M. Freimanis Eirovīzijas dziesmu konkursa (Eurovision Song Contest) Nacionālajā atlasē piedalījās 2001. gadā ar dziesmu It’s Not The End un ierindojās 4. vietā. Vēlme piedalīties šajā starptautiskajā sacensībā bija ļoti nopietna, un turpmāk katru gadu M. Freimanis kā dziedātājs vai kā dziesmu autors startēja Eirovīzijas dziesmu konkursa Nacionālajā atlasē (“Eirodziesma”), veidodams dažādus muzikālos projektus.

M. Freimaņa dziesmas Eirovīzijas dziesmu konkursa Nacionālās atlases finālā

 2002. gads – This Is Not Paradise (“Tumsa”, 3. vieta)

2003. gads – When Rain Will Go (C-Stones, fināls); Hallo From Mars (autori M. Freimanis un L. Reiniks; trio “F.L.Y.” (M. Freimanis, L. Reiniks, Yana Kay; 1. vieta. Eirovīzijas dziesmu konkursā – 24. vieta)

2004. gads. – Not That Everyday Girl (Ilva Šeškauska (Chilli), 8. vieta)

2005. gads – The War Is Not Over (Valters (Valters Frīdenbergs) un Kaža (Kārlis Būmeisters), 1. vieta; Eirovīzijas dziesmu konkursā – 5. vieta)

Dziesmu savā 7. studijas albumā Eternity iekļāva populārā Dānijas grupa Michael Learns to Rock

2006. gads – Don’t (Nasty Smile); You Say That Kissin’ Is Good ( “H2O” 5. vieta) – abas ar pseidonīmu Ilze Melne

2007. gads – Bye My Baby, Bye (Morning After); Boys Never Tell They’re Sorry (“H2O”) – abas iekļuva pusfinālā

2008. gads – One Last Touch (Dace Planāre); I’m A Part Of You (trio Deja vu, 7. vieta)

2009. gads – Running Around (Aivars Freimanis (Frīdis) un Dace Planāre); Angel Of Mine (Kristīna Zaharova un Annija Putniņa, 2. vieta)

2010. gads – Like A Mouse (“PeR”, 10. vieta)

2011. gads – Hop (Blitze, 4. vieta)

Latvijas Radio 2 aptaujas “Muzikālā banka” par populārāko latviešu roka un popa dziesmu rezultāti

2000. gads – 9. vieta “Lietus dārzs” (“Tumsa”) 13. vieta – “Katram savu Atlantīdu” (“Tumsa”) 2002. gads – 12. vieta “Es esmu mazliet Donkihots” (“Tumsa”)

2004. gads – 3. vieta “Kad Ēģiptē sniegs” (M. Freimanis, “Tumsa”)

2005. gads – 2. vieta “Spārni un vējš” (“Putnu balle”; Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvas Radiohits ‘2005)

7. vieta – “Tā notiek, draugs” (“Putnu balle”)

14. vieta – “Līdz Himalaju mākoņiem” (“Tumsa”)

2007. gads – 3. vieta “Satīties sapīties” (duetā ar Ellu (Elīna Fūrmane)

9. vieta – “Labais āķis” (“Putnu balle”) 13. vieta – “Lido sev līdz” (“Putnu balle”, M. Freimanis)

2008. gads – 6. vieta “Bet maijpuķītēm jāpaliek” (“Tumsa”)

2009. gads – 15. vieta “Bums” (ar grupu PER)

Padsmitnieka vecumā sācis sacerēt dziesmas un dzejoļus, M. Freimanis pakāpeniski kļuva par visā Latvijā pamanītu, populāru un atzītu mūziķi (ģitāra, taustiņinstrumenti), dziedātāju, dzejnieku un aktieri. Viņa daiļradē iezīmējas vairāki stilistiski atšķirīgi periodi: sācis kā dziesminieks – izpildot autordziesmas ģitāras pavadībā, viņš Liepājā ar grupu “Tumsa” pievērsās rokmūzikai, kuras stilā ieturēts debijas albums. Sekoja stila evolūcija popmūzikas virzienā, kur M. Freimaņa paraugs bija zviedru grupa Roxette un mūziķis Robijs Viljamss (Robert Peter Williams). M. Freimanis sacerējis lielākoties dziesmas, kuru kopējais skaits nav zināms, jo daļa palikusi rokrakstos, dziesmu kladēs. Tas pats sakāms par viņa dzejoļiem, kurus viņš rakstījis uz papīra, kas gadījies pie rokas, un dāvinājis draugiem un paziņām.

Pretēji klausītājiem, kas bija sajūsmā par M. Freimaņa mūziku un priekšnesumu koncertos, kā arī atvērtību sarunās un intervijās, daļa t. s. mūzikas speciālistu viņa daiļradi un darbošanos uzlūkoja kritiski. Mūžīgi palicis otrais Latvijas mūziķu izvērtējumos, konkursos, sacensībās, pirmo un vienīgo uzvaru M. Freimanis kopā ar grupu “Tumsa” svinēja tikai 2006. gadā, kad dziesma “Un pirms mēs aizmigām” tika atzīta par Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvas Radiohitu.

2011. gadā nodibināts Mārtiņa Freimaņa fonds (valdes priekšsēdētāja Elita Mīlgrāve), lai īstenotu dzīvē M. Freimaņa ideālus par labdarību: sniegta palīdzība bērnu namiem, rīkotas labdarības akcijas, notikuši vairāki M. Freimaņa piemiņas koncerti (DVD/Blue-ray “Dzīve kā košums”, 2011).

05.2007. Liepājā izveidota Rokmūzikas slavas aleja, kur novietots arī Mārtiņa delnas atlējums. 2005. gadā M. Freimanim par dzejas krājumu “Zālīte truša dvēselei” piešķirta “Lielā lasītāju balva 2005” par lasītāko grāmatu dzejas nominācijā. 2011. gadā mūziķim piešķirta Margaritas Stārastes balva (medaļa) par nesavtīgu darbību Latvijas jauniešu garīgās kultūras attīstībā (pēc nāves). 2014. gadā pie mūziķa mājas Aizputē atklāta piemiņas plāksne (tēlnieks Kārlis Alainis). Atklāts piemiņas akmens (tēlnieks Uldis Zariņš) ar epitāfiju M. Freimaņa atdusas vietā Aizputē.

CC*, “Putni”, 1998.

CD**, 2006.

CD, “Katram sava Atlantīda”, 2000.

CD, “Nesaprasto cilvēku zemē”, 2001.

CD, “Spēlējot debesis”, 2002.

CD, “1 000 000 it nekā”, 2004.

CD, “Piedzīvojums 1996–2006”, 2006.

CD, “Suns”, 2008.

* kompaktkasete

** kompaktdisks