Jāņa māte Ausma Groduma bija ilggadēja Liepājas kultūras dzīves vadītāja – Liepājas kultūras un atpūtas parka, vēlāk Liepājas Metalurgu kultūras pils direktore. Viņa bieži zēnu ņēma līdzi uz darbu. Jānis daudz lasīja, interesējās par kino, divus gadus dejoja tautas deju kolektīvā. Muzikālo tradīciju ģimenē nebija, par mūziku Jānis ieinteresējās 6. klasē, kad vienaudži sāka spēlēt ģitāras. Pabeidzis astoņas klases Liepājas 1. vidusskolā, J. Grodums iestājās Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolas kordiriģēšanas nodaļā, kur mācījās no 1973. līdz 1979. gadam. Viņš iesaistījās vietējo ansambļu darbībā, spēlēja ballītēs, restorānos, strādāja par mākslinieka palīgu Liepājas Metalurgu kultūras pilī.

1976. gadā Juris Pavītols uzaicināja J. Grodumu pievienoties grupai “Līvi”, kas darbojās Liepājas Metalurgu kultūras pilī. 70. gadu beigās aizsākās J. Groduma dziedātāja karjera – viņa solonumuri “Līvu” programmā bija Mārtiņa Brauna “Hei hei blūzs” un “Ja man miljons būtu”. J. Groduma vokālais priekšnesums bija raupjš, balss jūtami atšķīrās no Latvijas toreizējās rokmūzikas standartiem. Mūziķa “firmas zīme” bija gari mati.

Lielu uzmanību J. Grodums piesaistīja 1980. gadā, kad viņa sacerētā “Ziņģe par bailēm” Liepājas grupas “Credo” izpildījumā ieguva 3. vietu “Mikrofona ’80” aptaujā. Šī bija viņa otrā dziesma, ar Aivara Neibarta dzeju sacerēta arī “Bailes par ziņģi”, ko izpildīja un ieskaņoja “Līvi”. Par tās popularitāti liecināja augstas vietas laikraksta “Padomju Jaunatne” rīkotajā aptaujā “Muzikālā parāde” 1981. un 1982. gadā. 1981. gadā sacerēta dziesma “Tik labai būt” (Ārija Elksne).

1986. gadā izdotajā “Līvu” skaņuplatē iekļautas divas J. Groduma dziesmas – “Līviskā ziņģe” un “Rožu laukums”. Togad “Mikrofona ‘86” aptaujā par Gada populārāko dziesmu Latvijā kļuva J. Groduma dziedātā “Dzimtā valoda” (Ainars Virga – Grigore Vieru, rumāņu Grigore Vieru, atdzejojis Imants Ziedonis), kas bija sprādzienam līdzvērtīgs notikums Latvijas populārajā mūzikā. Tā brīža “Līvu” muzikālais līderis A. Virga ansambļa priekšnesumu virzīja uz hārdroka pusi, un J. Groduma piesmakusī balss tajā iederējās. Šādā manierē viņš dziedāja paša sacerētās “Pārāk maz”, “Seskudāle” (A. Neibarts), “Dzejnieks” (Valdis Grēviņš), arī A. Virgas sacerēto “Ozolam” (Guntars Račs) un citas. Nemainīgi stabils gan basģitāras spēlē, gan dziedājumā J. Grodums bija visos festivālos “Liepājas dzintars”, kad, sākot ar 1987. gadu, trīs reizes pēc kārtas “Līvi” ieguva publikas simpātijas balvu, bet ne žūrijas piešķirto Grand Prix.

1988. gadā “Līvi” kļuva par pirmo okupētās Latvijas ansambli, kurš uzstājās Rietumberlīnē, kur viņus salīdzināja ar austrāliešu smagā roka grupu AC/DC. Kopā ar “Līviem” J. Grodums uzstājies virknē Padomju Savienības pilsētu, koncertos Latvijā, regulāri piedalījās festivālā “Mēs – Liepājai”, kuram veltītajā skaņuplatē 1987. gadā iekļauta viņa dziesma “Rožu laukums”.

Kad desmitgades sākumā “Līvu” līderis A. Virga devās uz Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV), J. Grodums pievienojās Ainara Pūpola izveidotajai grupai Whiskey Band (1991–1993), kurā muzicēja Leons Silacērps, Imants Valdmanis, ierakstos pievienojās arī Guntars Mucenieks. Līdz 1994. gadam notika koncerti Latvijā un Dānijā, kad atkal kopā sanāca “Līvi”. Togad akcijas “Roks pret Skrundas lokatoru” dalībnieku vidū bija arī “Līvi”, koncertu noslēdzot ar “Zābaku dziesmu”. Koncerta laikā J. Grodums vienbalsīgi tika ievēlēts par “Latvijas roka ministru”.

1995. gadā J. Grodums kopā ar A. Virgu un Aivaru Brīzi piedalījās Raimonda Paula un Māras Zālītes mūzikla “Meža gulbji” ieskaņojumā. Aizejot solistam A. Brīzem, sākot ar 1997. gadu, J. Grodumam “Līvos” nācās dziedāt arvien vairāk. Togad viņš sacerēja dziesmu “Piedod man”, nākamajā gadā – “Nekad” (abas ar G. Rača vārdiem).

J. Groduma radošā darbība noritēja grupas “Līvi” karjeras ietvaros, vien 2002. gadā ieskaņots kopdarbs, dziesma “Tikai tev” ar dziedošo aktieri, dziesmu autoru Hariju Ozolu. Būtiskas izmaiņas “Līvu” darbībā izraisīja autoavārija, kurā gāja bojā divi ansambļa dalībnieki – Dainis Virga un skaņu operators Jānis Jakovļevs. Turpmāk koncertu kļuva arvien mazāk.

2009. gadā kopā ar dziedātāju Jenny May ieskaņota dziesma “Nāk nakts” (Aldis Šteimanis – Klāvs Elsbergs), kas ierindojās 11. vietā Latvijas Radio 2 aptaujā “Muzikālā banka”.

Pēdējos dzīves gados mūziķis pievērsās fotografēšanai, sarīkotas vairākas viņa darbu izstādes.

Ievietots Infektoloģijas centrā, mūziķis aizgāja mūžībā pēc smagas slimības.

Ar mūziku nodarbojies arī Jāņa dēls Elviss Grodums.

Kā visilglaicīgākais grupas “Līvi” dalībnieks (1976–2010) – basģitārists un dziedātājs – J. Grodums kļuva par Latvijas rokmūzikas simbolu. Ar savu skarbo balsi, stalto stāvu un nosvērtību mūziķis bija ansambļa balsts “Līvu” sarežģītajā attīstībā.

J. Groduma sacerējumi veidoja būtisku grupas repertuāra daļu. Neizceldamies ar ražību kompozīcijā, viņš sacerēja pa vienai dziesmai gadā, bieži tās bija ziņģes – “Ziņģe par bailēm” (1980), “Bailes par ziņģi” (1981), “Līviskā ziņģe” (1982) ar A. Neibarta vārdiem, “Ziņģe slaistam” (Ziedonis Purvs, 1986) un “Mana vienīgā ziņģe” (Uģis Rūķītis, G. Račs, 2000). J. Groduma sacerētās un izpildītās dziesmas izdotas grupas “Līvi” albumos, iekļautas vairākās izlasēs. Mūziķa plaukstas atlējums redzams Liepājas rokmūzikas Slavas alejā.

Skatīt šķirklī “Līvi”

CD*, Jānis Grodums un “Līvi”. Nezāles neiznīkst, MicRec, Rīga, 2010.

* kompaktdisks