Festivāla ietvaros notika koncerti un konkurss, kura uzvarētājus (labākos ansambļus, orķestrus, dziedātājus, instrumentālistus) noteica žūrija. Festivāla darbībā bija vairāki pārtraukumi. “Liepājas dzintars” kļuva par pirmo nopietno tribīni virknei Latvijas mūziķu un grupu, iedvesmas avotu topošajiem mūziķiem. Tā klausītāju vidū 60./70. gados bija daudz jauniešu, ar savu neformālo atmosfēru “Liepājas dzintars” jau padomju okupācijas iekārtā bija radniecīgs rietumu festivāliem.

Par festivāla  aizmetni kļuva pirmais Baltijas republiku estrādes kolektīvu salidojums, kas notika drīz pēc brīvdabas koncertestrādes “Pūt, vējiņi” atklāšanas. 26.–28.06.1964. koncertus sniedza septiņi kolektīvi no Latvijas, Lietuvas, Krievijas. Klausītāju skaits – 2775, uzvarēja Kauņas celtniecības tresta orķestris.

26.–28.08.1966. notika festivāls “Kad tiekas draugi”, kurā piedalījās četri kolektīvi no Lietuvas, Latvijas, Baltkrievijas. Klausītāju skaits – 1000. Uzvarēja Rīgas karavīru estrādes ansamblis “Zvaigznīte”, par labāko solistu atzina Ojāru Grinbergu. Vokālo ansambļu kategorijā 1. vietu ieguva Viļņas Sigma.

25.–27.08.1967. notika pirmais festivāls ar nosaukumu “Liepājas dzintars – 50”, par godu 50. gadskārtai kopš Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas. Tā bija padomju okupācijas gadu tradīcija – saistīt kultūras sarīkojumus ar sistēmai būtiskām atceres dienām. Piedalījās seši kolektīvi no Lietuvas, Moldāvijas, Igaunijas, Latvijas. Klausītāju skaits – 2300.

Estrādes ansambļi – 1. vieta  “Zvaigznīte” (Rīga)

Vokālisti – 2. vieta Pauls Butkēvičs

13.–14.09.1968.  piedalījās astoņi kolektīvi no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Gruzijas. Klausītāju skaits – 3400.

Estrādes ansambļi – 1. vieta Klaipēdas (Lietuva) celtniecības tresta ansamblis

Vokālisti – 2. vieta Valdis Rudzītis (Sigulda)

3. vieta Visvaldis Tilibs (Liepāja)

Solisti instrumentālisti – 3. vieta Gunārs Rozenbergs (Rīga)

Labākais vokālais ansamblis – “Ušba” (Gruzija) 

22.–24.08.1969. piedalījās 10 kolektīvi no Latvijas, Lietuvas, Gruzijas, Baltkrievijas, Ukrainas. Klausītāju skaits – 4500.

Pirmoreiz Lielā balva (Grand Prix) – estrādes ansamblis Ekranas (Paņeveža, Lietuva)

Estrādes orķestri – 1. vieta “Sigulda”

 2. vieta "Zjaļenae svjatlo" (Зялёнае святло; Minska, Baltkrievija)

Estrādes ansambļi – 1. vieta  Ekranas

2. vieta “Zvaigznīte”

3. vieta “Nona” (Liepāja)

Labākais vokālais ansamblis – “Salkhino” (Gruzija)

Pirmoreiz labākā latviešu tautasdziesmu apdare – “Pūt, vējiņi” – Rīgas Politehniskā institūta ansamblis “Sapņotāji” (Dreamers)

20.–23.08.1970. piedalījās 15 kolektīvi no Latvijas, Lietuvas, Baltkrievijas, Gruzijas, Armēnijas. Klausītāju skaits – 7100.

Lielā balva – estrādes ansamblis Ekranas 

Estrādes orķestri – 1. vieta “Sigulda”

 2. vieta "Zjaļenae svjatlo" (Зялёнае святло)

3. vieta Shivi (Kutaisi, Gruzija)

Estrādes ansambļi – 1. vieta Ekranas

2. vieta Kauņas celtniecības tresta ansamblis

3. vieta “Kvelde” (Valmiera)

Vokālisti – 1. vieta Īra Kārkla

Bigbīta ansambļi – 1. vieta “2xBBM” (Liepāja)

2. vieta “Santa” (Liepāja)

3. vieta Kertukai (Kauņa, Lietuva)

4. vieta Ečmiadzinas (tagad Vagaršapata) kultūras nama ansamblis (Armēnija)

Labākā latviešu tautasdziesmas apdare – “Aiz kalniņa dūmi kūp” – I. Kalniņš (“2xBBM”), Z. Liepiņš (“Santa”)

Solisti instrumentālisti – 1. vieta Zigmars Liepiņš

18.–22.081971. piedalījās 19 kolektīvi no Latvijas, Baltkrievijas, Lietuvas, Moldāvijas, Ukrainas, Gruzijas, Armēnijas.

Lielā balva – estrādes orķestris Oktava (Kauņa, Lietuva)

Estrādes orķestri – 1. vieta Oktava

2. vieta “Sigulda”

Estrādes ansambļi – 1. vieta “Zvaigznīte” (Rīga)

2. vieta “Suvenīrs” (Ādaži)

3. vieta “Metronoms” (Ogre)

Solisti instrumentālisti – 1. vieta Andris Resnis

Labākā latviešu tautasdziesmas apdare – “Tumša nakte, zaļa zāle” – Ēriks Ceļdoms

14.–20.08.1972. piedalījās 24 kolektīvi no Latvijas, Lietuvas, Krievijas, Igaunijas, Gruzijas, Armēnijas, Moldāvijas, Baltkrievijas. Klausītāju skaits – 30 000.

Lielā balva – estrādes orķestris Oktava

Estrādes orķestri – 1. vieta Oktava

2. vieta “Sigulda” un “Gamma” (Jelgava)

Vokālisti – 1. vieta Lolita Vambute

3. vieta Gaida Kraukle un Gunārs Kuģis

Estrādes ansambļi – 2. vieta “Salve” (Jelgava) un “Suvenīrs” (Ādaži)

3. vieta “Zvaigznīte”

Solisti instrumentālisti – 1. vieta A. Resnis un Vjačeslavs Mitrohins

Vokāli instrumentālie ansambļi (VIA) – 1. vieta "Arieļ" (Ариэль; Čeļabinska, Krievija)

2. vieta Liepājas Kultūras un atpūtas parka VIA

3. vieta Kauņas siltumtīklu VIA un “Sprīdītis” (Dobele)

Labākā latviešu tautasdziesmas apdare – “Upe nesa ozoliņu” – Ē. Ceļdoms

1973. gadā festivāls nenotika, kaut bija paredzēts, ka pasākumā 13.–19.08. piedalīsies 36 dalībnieki, kas būtu rekordskaits. Dziesmu svētku simtgadē partijas funkcionāri ieteica festivālu nerīkot: pusotru nedēļu pirms “Liepājas dzintara” pilsētas laikrakstā tika publicēts sludinājums, ka organizatorisku iemeslu dēļ festivāls nenotiks.

15.–25.08.1974. piedalījās 20 kolektīvi no Latvijas, Krievijas, Lietuvas, Igaunijas, Gurzijas, Baltkrievijas. Klausītāju skaits – 20 000.

Lielā balva – Kauņas siltumtīklu VIA

Estrādes ansambļi – 1. vieta  “Salve”

2. vieta Andromeda (Tallina, Igaunija)

3. vieta Liepājas Kultūras un atpūtas parka ansamblis

Estrādes orķestri – 1. vieta  “Gamma”

2. vieta  “Neptūns” (Liepāja) 

VIA – 1. vieta Kauņas siltumtīklu VIA

2. vieta – “Menuets” (Rīga)

Vokālisti – 1. vieta Aija Krauce

3. vieta Anita Bērza un Nia Bergmane

Solisti instrumentālisti – 1. vieta Aivars Hermanis un Urmass Liekne

Labākā latviešu tautasdziesmas apdare – “Visas manas skaistas dziesmas” – “Menuets”

1975. gadā festivāls nenotika. Pēc 24 personu parakstītas vēstules, kas 24.07. bija publicēta Liepājas laikrakstā “Komunists”, redakcijas sagatavotajā atbildē pausts, ka festivāls “Liepājas dzintars” no 1972. gada notika un arī turpmāk notiks reizi divos gados, kad republikā paredzētas estrādes orķestru un ansambļu skates. Tā lēmusi Liepājas Izpildu komitejas Kultūras nodaļa, lai paaugstinātu estrādes kolektīvu izpildījuma līmeni un bagātinātu repertuāru.

26.–29.08.1976. piedalījās 13 kolektīvi no Latvijas, Krievijas, Lietuvas, Igaunijas. Klausītāju skaits – 7800.

Estrādes orķestri – 1. vieta “Neptūns”

2. vieta “Gamma”

Estrādes ansambļi – 1. vieta “Zvaigznīte”

2. vieta Paņevēžas celtniecības trests

3. vieta Elektro (Narva, Igaunija)

Vokālisti – 1. vieta Tamāra Hotina un Adrians Kukuvass

Solisti instrumentālisti – 1. vieta U. Liekne un Valērijs Tarasenko

VIA – 1. vieta "Savojari" (Савояры; Ļeņingrada, Krievija) un “Menuets”

Labākā latviešu tautasdziesmas apdare – “Lakstīgala kroni pina” – Rīgas pilsētas Maskavas rajona kultūras nama ansamblis

1977. gadā bija paredzēts, ka festivāls notiks 17.–21.08., uz to bija gatavi doties kolektīvi no Latvijas, Krievijas, Lietuvas, Igaunijas, Ukrainas. Pēc nemieriem (izsisti 28 logi, cieta sabiedriskais transports, iesaistīta milicija), kas izcēlās Liepājā pēc igauņu grupas Polifon koncerta estrādē “Pūt, vējiņi”, festivālu atcēla.

1978. gadā ”Liepājas dzintars” nenotika.

15.–19.08.1979. festivāls bija veltīts Latvijas Ļeņina komunistiskās jaunatnes savienības 60. gadadienai, tajā piedalījās 15 kolektīvi no Latvijas, Krievijas, Lietuvas, Moldāvijas, Armēnijas. Klausītāju skaits – 8100.

Estrādes ansambļi – 1. vieta “Ādaži”

2. vieta “Versme” (Kauņa)

3. vieta “Presto” (Bauska)

Instrumentālie ansambļi – 1. vieta – “Inversija” (Rīga)

Estrādes orķestri – 1. vieta Kadran Solar (Tiraspole, Moldāvija, tagad Moldova)

2. vieta “Gamma”

3. vieta “Neptūns”

Solisti instrumentālisti – 1. vieta Aldis Langbaums un Harijs Bašs

Vokālisti – 1. vieta Olga Pīrāga

VIA – 1. vieta “Credo” (Liepāja)

2. vieta "Zemļjaņe" (Земляне; Ļeņingrada)

3. vieta Bauskas rajona kultūras nama vokāli instrumentālais ansamblis

20.–24.08.1980. festivāls bija veltīts 40. gadadienai kopš padomju varas atjaunošanas Latvijā, piedalījās 12 kolektīvi no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas. Klausītāju skaits – 7400.

Lielā balva – Lietuvas Valsts konservatorijas Klaipēdas fakultātes džeza orķestris

Estrādes orķestri – 1. vieta Lietuvas Valsts konservatorijas Klaipēdas fakultātes džeza orķestris

2. vieta “Neptūns”

Estrādes ansambļi – 1. vieta Rīgas koncertapvienības ansamblis

2. vieta “Zvaigznīte”

VIA – 1. vieta “Līvi” un “Credo” (abi Liepāja)

Instrumentālie ansambļi – 1. vieta Kauņas arodbiedrību kultūras nams un “Salve” (Jelgava)

2. vieta Haak (Tallina, Igaunija)

Solisti instrumentālisti – 1. vieta Leonīds Dubovecs

Labākā latviešu tautasdziesmas apdare – “Tautiešam’i roku devu” – Lietuvas Valsts konservatorijas Klaipēdas fakultātes džeza orķestris

1981.–86. gadā “Liepājas dzintars” nenotika. “Pūt, vējiņi” lielo sarīkojumu tradīciju turpināja republikāniskās estrādes (pašdarbības) kolektīvu un izpildītāju skates fināli, kas jūlijā tika rīkoti Liepājā, kā rezultātā bijuši gadījumi, kad skates fināls tika dēvēts par “Liepājas dzintaru”, bet tas tradicionāli rīkots tikai augusta mēnesī.

13.–16.08.1987. Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas 70. gadadienai veltītā II Vissavienības tautas daiļrades festivāla ietvaros organizētajā padomju estrādes mūzikas festivālā piedalījās Latvijas un Lietuvas kolektīvi. Klausītāju skaits – 20 000.

Lielā balva – “Zodiaks” (Bauska)

Laureāti – Liepājas Metalurgu kultūras pils ansamblis “Līvi”, Tukuma rajona zvejnieku kolhoza “Selga” grupa Jura Kulakova vadībā (“Pērkons”), Ad libitum (Viļņa, Lietuva)

Solisti instrumentālisti – 1. vieta Armands Alksnis (“Credo”)

Ārpus konkursa notika vairāku grupu (“Dzeltenie pastnieki”, “Arhīvs” u. c.) koncerti. Togad priekšnesumus vērtēja arī laikraksta “Padomju Jaunatne” izveidotās jaunatnes alternatīvās mūzikas padome, kuras galvenā balva tika piešķirta “Līviem”, Ad libitum – par muzikālās kultūras perfektu ievērošanu, “Dzeltenajiem pastniekiem” par ieguldījumu latviešu padomju estrādes mūzikas attīstībā, Zigfrīdam Muktupāvelam (“Zodiaks”) par to, ka viņš bija visspilgtākā personība uz skatuves.

No 1987. gada netika lietots iepriekš pieņemtais dalībnieku iedalījums ansambļos, orķestros utt.

11.–14.08.1988. piedalījās kolektīvi no Latvijas (3 ārpus konkursa), Lietuvas, Igaunijas, Krievijas. Klausītāju skaits – 18 006.

Lielā balva – “Sīpoli” (Rīga)

Vokālisti – 1. vieta Aiva Brauna un Niks Matvejevs,

Solisti instrumentālisti – 1. vieta Normunds Šnē un Tālis Gžibovskis

 Laureāti

1. vieta  P-3 (Tallina, Igaunija)

2. vieta “Līvi”

3. vieta  Rodeo (Tallina, Igaunija)

Diplomandi

“Credo”

Labākā latviešu tautasdziesmas apdare – “Bēdu manu, lielu, bēdu” – Seitmes meel (Igaunija)

Skatītāju balva – “Līvi”

Festivāla noslēguma koncertu tiešraidē rādīja LTV, to sāka Ieva Akuratere, nodziedot arī par Dziesmotās revolūcijas himnu kļuvušo dziesmu “Manai tautai” (Brigita un Andris Ritmaņi). 

10.–13.08.1989. piedalījās 15 kolektīvi (2 ārpus konkursa)  no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Polijas, Krievijas. Klausītāju skaits – 16 432.

Lielā balva (mikroautobuss “Latvija”) – “Zodiaks”

Laureāti

1. vieta  “Līvi”

2. vieta Free Blues Band (Ščecina, Polija)

3. vieta “Vecās mājas” (Iecava)

 Diplomandi

“Elpa” (Daugavpils)

Vokālisti – 1. vieta Maija Lūsēna, Z. Muktupāvels, Aivars Brīze Solisti instrumentālisti – 1. vieta Aivars Gudrais, A. Alksnis, Andris Alviķis

Skatītāju balva “Līvi”

Par jaunu festivāla tradīciju kļuva nakts balles un mūziķu un žurnālistu sporta spēles.

02.-05.08.1990. piedalījās 17 kolektīvi (3 ārpus konkursa) no Latvijas, Lietuvas, Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV), Vācijas Federatīvās Republikas (VFR), Igaunijas, Krievijas. Klausītāju skaits – 20 362.

Lielā balva (bungu komplekts) – “Odis” (Ogre)

Laureāti

1. vieta “Zodiaks”

2. vieta Color Red (VFR)

3. vieta “Tango” (Rīga) un “Akacis” (ASV).

Vokālisti – 1. vieta Maija Lūsēna, Z. Muktupāvels, Aivars Brīze Solisti instrumentālisti – 1. vieta Aivars Gudrais, A. Alksnis, Andris Alviķis

Skatītāju balva – “Akacis”

Preses balva – Inese Greste (TT Weekend Band)

08.–11.08.1991. piedalījās 19 kolektīvi (5 ārpus konkursa) no Latvijas, Gruzijas, Krievijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Lietuvas. Klausītāju skaits – 20 899.

Lielā balva netika piešķirta

Laureāti

1. vieta Mciri (Gruzija)

2. vieta “Nejautā” (Rīga)

3. vieta Inta Birzkopa grupa (Liepāja)

Individuālās balvas netika piešķirtas.

06.–09.08.1992. piedalījās 19 kolektīvi (7 ārpus konkursa) no Latvijas, Lietuvas, Vācijas, Zviedrijas, Igaunijas. Klausītāju skaits – 13 528.

Lielā balva – “bet bet” (Rīga)

Laureāti

1. Bix (Lietuva)

2. vieta Kaspar Bindeman (Latvija)

3. vieta Roastbeaf (Vācija)

Labākais vokālists – Ivo Fomins (“Libau”, Liepāja)

Preses balva – “Libau”

12.–15.08.1993. piedalījās 17 kolektīvi (6 ārpus konkursa) no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Francijas, Dānijas, Ukrainas.

Lielā balva – Turn Off the Light (Lietuva)

Laureāti

1. vieta Rebel (Rīga)

2. vieta “Zigbīts” (Liepāja)

3. vieta Compromise Blue (Igaunija)

Labākais instrumentālists – Igors Novikovs

Skatītāju balva – Fisher Fontaine Band (Dānija)

11.–14.08.1994. piedalījās 16 kolektīvi (7 ārpus konkursa) no Latvijas, Zviedrijas, Dānijas, Vācijas, Itālijas, Lietuvas. Klausītāju skaits – 10 000.

Lielā balva netika piešķirta.

Laureāti

1. vieta Fuck Art (Rīga)

2. vieta Rostbeaf un Mille Fors & Kungen Vänner (Zviedrija)

3. vieta The Seagulls (Dānija)

Labākais vokālists – Ivo Fomins

1995. gadā festivāls finansiālu problēmu dēļ nenotika.

09.–11.08.1996. piedalījās 15 kolektīvi (5 ārpus konkursa) no Latvijas. Klausītāju skaits – 9956.

Lielā balva – “Prāta Vētra” (Jelgava)

Laureāti

1. vieta Yaputhma Sound System (Rīga)

2. vieta “Līvi”

3. vieta “Lādezers” (Rīga)

15.–17.08.1997. piedalījās 20 kolektīvi (13 ārpus konkursa)  no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas. Klausītāju skaits – 16 548.

 Lielā balva – The Satellites (Rīga)

 Laureāti

1. vieta “Melnā princese” (Liepāja)

2. vieta Mis America (Rīga)

3. vieta “Satori” (Rīga)

14.–16.08.1998. piedalījās 20 kolektīvi (8 ārpus konkursa) no Latvijas, Lielbritānijas, Lietuvas. Klausītāju skaits – 17 676.

Lielā balva – Time After Time (Rīga)

Laureāti

1. vieta “Tumsa” (Liepāja)

2. vieta Merlin (Lietuva)

13.–15.08.1999. konkursā piedalījās kolektīvi no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Gruzijas, Polijas, Zviedrijas.

Lielā balva (1500 Ls) – Skamp (Lietuva)

Laureāti

1. vieta – Frühstück (Polija)

2. vieta The Hobos (Latvija)

3. vieta  Back Group (Zviedrija)

Šai desmitgadē no labāko grupu parādes “Liepājas dzintars” konkurss kļuva par jauno grupu sacensību, mazinot publikas interesi par festivālu.

11.–13.08.2000. festivāls svinēja 25. jubileju, tajā sacentās seši konkursanti no Latvijas, Lielbritānijas, Igaunijas, Lietuvas.

Lielā balva (1500 Ls) – “Zig Zag”

Laureāti

1. vieta Shake & Bake (Rīga)

2. vieta Dust (Lielbritānija)

3. vieta Empy X (Lietuva)

10.–12.08.2001. konkursā piedalījās astoņas grupas no Latvijas.

Laureāti

1. vieta (2000 Ls) – Driving South (Rīga)

2. vieta F(ei)k (Rīga)

3. vieta “R.A.P.” (Kuldīga – Rīga)

09.–11.08.2002. piedalījās 30 grupas un izpildītāji, notika atoņi koncerti, konkursā sacentās astoņas grupas no Latvijas, viena – no Dānijas.

Laureāti

1. vieta (2000 Ls) – Mame (Rīga)

2. vieta “Aparāts” (Rīga)

3. vieta  Dawn Tawn (Liepāja)

15.–17.08.2003. konkursā piedalījās 11 grupas no Latvijas, viena no Zviedrijas.

Laureāti

1. vieta (2000 Ls) – The Spirit Shadows (Rīga)

2. vieta Berm (Liepāja)

3. vieta Arkaim (Liepāja)

Labākā latviešu tautasdziesmas apdare – līvu tautasdziesma “Pūg, pūg, jeng, jeng” – Berm

Koncertos uzstājās britu Nazareth, “Autobuss debesīs”, zviedru pianists Roberts Velss (Robert Wells), Boriss Grebenščikovs (Борис Борисович Гребенщиков)  un grupa Aquarium no Krievijas.

06.–08.08.2004. konkursa finālā sacentās astoņas grupas no Latvijas, Lietuvas, Baltkrievijas, Zviedrijas.

Galvenā balva (1500 Ls) – Tony Clifton (Zviedrija)

Laureāti

1. vieta “Hospitāļu iela” (Rīga)

2. vieta Double Faced Eels (Rīga)

3. vieta Vic Anselmo (Rīga)

Labākā latviešu tautasdziesmas apdare – “Līvu” dziesma “Vienam tēvam deviņi dēli” – Post Factum (Liepāja)

Koncertos uzstājās "Pelageja" (Пелагея; Krievija), “Tumsa” ar Liepājas simfonisko orķestri, “Līvi”, “Credo”, Tito & Tarantula (ASV).

2005. gadā nenotika festivāla solītās 30 gadu jubilejas svinības, kas tika pārceltas uz 2006. gadu.

18.–19.08.2006. festivāla 30 jubilejas koncertos uzstājās 100 mūziķi – kādreizējie “Liepājas dzintara” laureāti, dalībnieki, konferansjē. Festivāls notika stadionā “Daugava”, to apmeklēja 12 000 skatītāju. Grupu konkurss nenotika.

05.2019. ar konferenci un koncertu zālē “Lielais dzintars” tika atzīmēta festivāla 55. jubileja.

Festivāls “Liepājas dzintars” bija ļoti nozīmīga mūziķu un viņu klausītāju pulcēšanās vieta, radot objektīvu priekšstatu par pašmāju populārās mūzikas attīstības līmeni, iespēja salīdzināt to ar citvalstu mūziķu priekšnesumiem. No lokāla Liepājas sarīkojuma tas pārvērtās par visā republikā un arī aiz tās robežām būtisku mūzikas notikumu, piedalīšanās un uzvara tajā bija nozīmīga ikviena mūziķa un kolektīva biogrāfijā. Uz festivāla dienām Liepāja kļuva par Latvijas populārās mūzikas galvaspilsētu, “Liepājas dzintars” deva mūziķiem iespēju satikties, sadraudzēties, iepazīt vienam otra jaunākos skaņdarbus, attīstības virzienus. Tas, ka festivāls notika vasarā, brīvdabas estrādē, veidoja neformālu gaisotni tā apmeklētāju vidū. 60./70. gadu mijā uz “Liepājas dzintaru” devās daudz radošās jaunatnes, neformālu kustību pārstāvji, padarot festivālu par īpaši brīvas gaisotnes notikumu.

Kopš festivāla dibināšanas tajā startējuši 303 muzikālie kolektīvi. Latvija festivālos bijusi pārstāvēta ar 170 grupām un mūziķu kolektīviem. “Līvi” festivālā uzstājušies 14 reižu, “Neptūns” – 10, “Zvaigznīte” – 8.

Lielā balva pirmoreiz pasniegta 1969. gadā, savu īpašnieku tā atradusi 17 reižu. Lielo balvu ieguvuši tikai Latvijas, Lietuvas un Zviedrijas pārstāvji. Pa astoņām reizēm tas izdevies Latvijai un Lietuvai, vienu reizi balva aizceļoja uz Zviedriju. Trīs kolektīvi Lielo balvu ieguvuši divas reizes – Oktava un Ekranas no Lietuvas, kā arī “Zodiaks” no Latvijas.