90. gados notika pievēršanās blūzam, dziesmas izpildot latviešu un angļu valodā.

Grupas pirmsākumi rodami kolhozā “Padomju Latvija”, kur ansambli bija izveidojis Ēriks Vegners, kurš iepriekš bija vadījis ansambļus “Kvelde” (Valmiera), “Drīz” (Pļaviņas), 70. gados bija solists ansambļos “Ceļavējš”, “Ādaži” (vadītājs Gunārs Freidenfelds), pats arī komponēja. Pēc nesaskaņām ar kolhoza vadību Ē. Vegners ar grupas basista Alda Jurgas starpniecību 05.1984. pārcēlās uz Ogres Dārzkopības izmēģinājumu staciju, kuras nosaukuma pirmie burti veidoja grupas nosaukumu “Odis”. Vadošais solists sākumā bija Ē. Vegners, grupa uzstājās dejās, atskaņoja arī rietumu roka un pophitus, kurus pēc dzirdes norakstīja no Radio Luxemburg pārraidēm. Grupas dalībnieki bija taustiņinstrumentālists Ēriks Garkulis, ģitārists Egons Krinkelis, sitaminstrumentālists Indris Orubs un arī Arnis Mednis – sākotnēji taustiņinstrumentālists, pakāpeniski apguva vokālo meistarību un pēc Ē. Vegnera aiziešanas kļuva par vadošo solistu. A. Jurga pārkvalificējās par menedžeri, viņa vietā basģitāru spēlēja Andris Lūkins, iepriekš muzicēja Olaines padsmitnieku grupā “Rīts”.

“Odis” oriģinālo repertuāru veidoja ansambļa dalībnieki A. Mednis, Ē. Garkulis, arī A. Lūkins. A. Mednis viens no pirmajiem Latvijā dziedāja angļu valodā, kas ideāli atbilda grupas uz soul- un fankmūziku orientētajam stilam, taču jūtami sašaurināja klausītāju loku.

Nopietnu koncertdarbību “Odis” sāka 1985. gadā, sākotnēji tikai Ogres rajona ietvaros. 1986. gadā tarifikācijas skatē iegūta A kategorija, “Melodijas” studijā ieskaņota pirmā dziesma “Tu nejoko”, notika pirmais lielais koncerts Rīgā – Politehniskā institūta zālē kopā ar “Opus Pro”. Bija kopīgi koncerti ar Jāņa Lūsēna grupu. Košus un neparastus skatuves tērpus mūziķiem darināja modes māksliniece Elita Patmalniece, kurai tā bija debija mūzikas biznesā. Krāsaina un optimisma pilna bija arī “Odis” mūzika, vairākām dziesmām vārdus sacerēja lenšu dīdžejs Roberts Gobziņš (EastBam), iepriekš grupas “Dzeltenie pastnieki” dalībnieks. Bieži “Odis” koncertiem sekoja R. Gobziņa diskotēka. Dziesmām izmantota arī Guntara Rača un Normunda Beļska dzeja.

04.1987. televīzijas (TV) pārraidē “Varavīksne” pirmoreiz tika pārraidīts “Odis” dziesmas “Radio” videoklips (režisors Vladis Goldbergs), kas beidzot pievērsa plašas muzikālās publikas uzmanību ansambļa daiļradei. Arvien paplašinājās koncertdarbība Latvijā, grupa debitēja mūzikas un mākslas festivālā “Bildes”, uzstājās festivālā “Jūrmalas ritmi”. 1987. gada rudenī sniegti koncerti celtniekiem Smoļenskas apgabalā, piedaloties arī R. Gobziņa diskotēkai, notika koncerti Ščecinā (Polija). Laikraksta “Padomju Jaunatne” tematiskās sadaļas “Mūzikas klubs” rīkotajā aptaujā “Odis” tika atzīts par 9. labāko šī gada grupu, A. Lūkins – 4. labākais basģitārists, Gada labākais videoklips – dziesmai “Radio”. Ar dziesmu “Šodien ārā saulains laiks” grupa piedalījās “Mikrofona ‘87” aptaujā – 45. vieta. Vairākas dziesmas ieskaņotas angļu valodā.

1988. gadā Ē. Garkuli pie taustiņiem aizstāja Raimonds Macats (“Inversija”, “Sīpoli”), arvien jūtamākas kļuva džeza ietekmes, grupa ar panākumiem koncertēja Polijā un Zviedrijā, kur atskaņoja savu anglisko repertuāru. Klajā nāca “Odis” pirmā skaņuplate “Sātana radītā”, kuras ierakstā piedalījās Latvijas blūza veterāns Valdis Vanadziņš (ģitāra, vokāls). 80.  gadu beigās sastāvu papildināja trompetists Normunds Krastiņš un saksofonists Juris Trasūns, kuru nomainīja Bruno Priekulis.

1990. gadā “Odis” ieguva festivāla “Liepājas dzintars ’90” Grand Prix, A. Mednis – labākā solista, A. Lūkins – labākā instrumentālista laurus. Grupa piedalījās divās jauno talantu skatēs Maskavā – festivālā “Interšans” (Интершанс) un “Stupeņ k Parnasu” (Ступень к Парнасу). Togad A. Mednis un ģitārists E. Krinkeli apvienojās ar dziedātāju Olgu Rajecku un kā projekts “Tango” ieskaņoja albumu “Tev un man” ar Imanta Kalniņa un A. Medņa dziesmām, ierakstā piedalījās arī R. Macats, I. Orubs. Paradoksāli, projekts “Tango” arī piedalījās festivālā “Liepājas dzintars ‘90”, izcīnot 3. vietu, O. Rajeckai – labākās solistes tituls.

1990. gada Raimonda balvu sadalē grupa “Odis” triumfēja sešās kategorijās: labākais koncertskanējums, par labākajiem savā jomā tika atzīti dziedātājs A. Mednis, basists A. Lūkins, saksofonists J. Trasūns un taustiņinstrumentālists R. Macats.

03.1991. “Odis” ar blūzu programmu koncertēja Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) jau ar soloģitāristu Vīgantu Mureli. Notika 10 koncerti – Vašingtonā, Maiami, Ņujorkā un Filadelfijā.

Rīgas kinostudijas filmā “Depresija” (režisors Aloizs Brenčs, 1991) skanēja R. Paula mūzika “Odis” priekšnesumā. 1991. gadā grupu pameta A. Lūkins. Viņa vietā stājās Viktors Zeļenkovs, tobrīd “Odis”, transformējies par A. Medņa pavadošo ansambli, muzicēja ritmblūza stilā.

1992. gadā notika koncerti trīs koncertturnejas Dānijā, kur “Odis” uzstājās 85 reizes, tika sniegti koncerti  arī Austrijā un Vācijā.

1993. gadā A. Mednis kā vokālists ieguva 1. vietu konkursā Jūrmala un Sopotas festivālā Polijā. Skanējumu grupā uz laiku papildināja divas fona dziedātājas – Railija Orava un Jolanta Gulbe, nākošajā gadā notika basistu maiņa – to pārņēma Skrips (Ivo Stankevičs), grupā iesaistoties arī Valdim Indrišonokam. J. Gulbe un R. Macats 1993. gadā izveidoja paši savu grupu “Bāze 7”.

Par “Odis” 90. gadu daiļrades katalizatoru kļuva disks Shadows And Rain, tā tituldziesma iekļauta arī izlasē Latvian Rock’n’roll ’93. Solists A. Mednis saņēma Latvijas Lielo mūzikas balvu ’93 par saviem sasniegumiem mūzikā un gūtajiem panākumiem starptautiskajos konkursos.

Līdz 1996. gadam A. Mednis ar ansambli sniedza koncertus kā grupa “Odis”, ar šādu nosaukumu tā piedalījās arī Baltijas valstu blūzmeņu ierakstu izlasē Amber Blues, kuru producēja A. Mednis. 2005. gadā tika sākts darbs pie “Odis” dziesmu jaunu versiju albuma, ieskaņotas divas kompozīcijas; darbu pārtrauca A. Medņa negaidītā slimība (insults).

Uz Latvijas kopējā populārās mūzikas fona 80. gadu vidū un 2. pusē grupa “Odis” izcēlās gan ar neparasto mūziku – viņi vieni no pirmajiem Baltijā pievērsās ritmblūzam un fankmūzikai, gan ar spilgtu ārējo izskatu un atraktīvu, dzīvu skatuvisko sniegumu. Galvenā solista A. Medņa personība un muzikālās prioritātes noteica “Odis” darbības virzienu. Veicinošs faktors bija labā materiāli tehniskā bāze, kas ļāva iegādāties tam laikam labākos mūzikas instrumentus.

Grupas “Odis” mūzika augstāk tika novērtēta aiz robežām nekā pašu mājās, kaut gan profesionāļu aptaujās ansambļa veikums, kā arī tās dalībnieku, sevišķi solista A. Medņa veikums, allaž izpelnījās kolēģu atzinību. Gan “Odis”, gan tās līderis A. Mednis vairākkārt saņēmuši "Raimonda" balvas kā gada labākie savās jomās.

Ē. Vegners (vokāls, 1984–1985)

A. Mednis (vokāls, taustiņinstrumenti, 1984–1996)

E. Krinkelis (ģitāra, 1984–1991)

I. Orubs (sitamie instrumenti, 1984–1996)

A. Jurga (bass, 1984–1985)

Ē. Garkulis (taustiņinstrumenti, 1984–1988)

A. Lūkins (bass, 1985–1991)

R. Macats (taustiņinstrumenti, 1988–1993; turpmāk fragmentāri)

N. Krastiņs (trompete, 1989–1993)

J. Trasūns (saksofons, ģitāra, 1989–1991)

B. Priekulis (saksofons, 1991–1994)

V. Zeļenkovs (bass, 1991–1994)

V. Murelis (ģitāra, 1991–1996)

N. Skraucis (bass, 1994–1996)

LP*, Tev un man. “RiTonis”, Rīga, 1991.

LP, Sātana radīta. “Melodija”, Rīga, 1989.

LP,  Depresija (mūzika spēlfilmai “Depresija). “RiTonis”, Rīga,  1991.

CD**, Shadows And Rain, ODIS Ltd, Rīga, 1993.

* vinilplate

** kompaktdisks