Sākotnēji privātpersonu, vēlāk Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) Mūzikas biedrības, tad SIA “Remix producentu grupa” rīkota aptauja par gada labākajiem sasniegumiem latviešu populārajā mūzikā. Mūzikas profesionāļi vērtēja kolēģu darbu dažādās kategorijās, un kopš 1991. gada 1. vietu ieguvēji saņēma māla statueti – Raimonda balvu.

Iedvesmojoties no slavenās Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Grammy balvas, grupas “Remix” mūziķim Aivaram Hermanim un skaņu režisoram Andrim Grīnbergam radās ideja izveidot ko līdzīgu arī Latvijā. Pretēji radio pārraides “Mikrofons” dziesmu aptaujai, kur par savu mīļāko latviešu dziesmu balsoja klausītāji, tika lemts noskaidrot profesionāļu, proti, mūziķu un mūzikas žurnālistu, viedokli par aizvadītā gada labāko populārās mūzikas grupu, mūziķi, dziedātāju, dziesmu autoru, dzejnieku, aranžētāju, skaņu režisoru, mūzikas videoklipu, mūzikas žurnālistu un citus. Saskaņā ar ieceri mūziķi un industrijas darbinieki paši balsotu par saviem kolēģiem.

1987. gadā tapa darba grupa, kurā strādāja A. Grīnbergs, A. Hermanis un festivāla “Bildes” rīkotāja, Rīgas Politehniskā institūta studentu kluba vadītāja Tija Auziņa, lai īstenotu aptaujas ideju. Apzinoties, ka padomju okupācijas laika sistēmā bez oficiāla akcepta nav iespējams veikt publiskas aktivitātes, darba grupa vienojās ar LPSR Mūzikas biedrības priekšsēdētāju komponistu Imantu Kalniņu par sadarbību. Praktiskais darbs notika jaunatnes komercfirmas telpās Stabu ielā 6, grupas “Remix” birojā. Tika izstrādāts aptaujas nolikums, ko apstiprināja LPSR Mūzikas biedrība, sagatavotas anketas, kuras koleģiāli izplatīja rīkotāji un mūziķi. Aptaujā vietu secībā bija jānosaka labākie solisti, instrumentālisti, grupas, dziesmu mūzikas un vārdu autori, skaņu režisori ierakstā, koncertā, labākais videoklips utt., nebalsojot par savas grupas dalībniekiem.

1987. gada pirmajā LPSR Mūzikas biedrības aptaujā par labāko grupu balsotāji atzina “Remix”, labākais solists – Igo, labākā soliste – Ieva Akuratere, labākais komponists – Zigmars Liepiņš, labākais dziesmu vārdu autors – Kaspars Dimiters. Par labāko videoklipu tika atzīts grupas “Odis” dziesmas “Radio” klips (režisors Vladis Goldbergs), gada nozīmīgākais mūzikas notikums – “Liepājas Dzintars ‘87”. Aptaujā piedalījās vairāk nekā 100 dalībnieku; visvairāk godalgoto vietu ieguva grupas “Opus” dalībnieki.

1988. gada uzvarētāju vidū bija “Jumprava”, Igo, I. Akuratere, Z. Liepiņš, A. Hermanis, Vilnis Krieviņš, dziesma “Ziemeļmeita”, kuras video kļuva par labāko klipu. Tika noteikta gada labākā skaņuplate – togad “Jumpravas” albums “Jumprava”; rīkotāji saņēma vairāk nekā 60 aizpildītu anketu. Par 1988. gada būtiskāko muzikālo notikumu atzina rokoperu “Lāčplēsis”.

1989. gadā no 100 izsniegtajām anketām tika aizpildītas 49. Par labākajiem aptaujā tika atzīti: grupa “Zodiaks”, Igo, I. Akuratere, A. Hermanis, Andris Lūkins, Jānis Lūsēns, V. Krieviņš, Normunds Šnē, labākais dziesmu autors – J. Lūsēns, labākais tekstu autors – Guntars Račs. Labākā dziesma – “Putnu ceļš” (“Jumis”), gada lielākais muzikālais notikums – “Liepājas Dzintars ‘89”. Savā anketā Zigfrīds Muktupāvels ierosināja piešķirt labākajiem ceļojošo kausu Lielais Raimonds, kā arī naudas prēmijas; Jānis Šipkēvics ieteica noteikt gada labāko debiju, kas arī tika īstenots. Aptaujas kritiķi norādīja, ka nepieciešams vērtēt arī citus žanrus – džezu, kantrī, ne tikai roku un popmūziku.

Pirmos trīs gadus aptaujas rezultāti tika publicēti laikrakstā “Padomju Jaunatne” (no 1990. gada – “Latvijas Jaunatne”), ko veica laikraksta “Mūzikas kluba” redaktori Klāss Vāvere, Daiga Mazvērsīte. Par aptauju informācija tika sniegta arī citos tā laika medijos. Balvu pasniegšanas ceremonijas netika rīkotas.

1990. gadā aptaujas “Par gada labākajiem sasniegumiem latviešu popmūzikā” rīkošanā oficiāli iesaistījās jaunatnes komercfirma “Remix”, un uzvarētājiem svinīgā ceremonijā tika pasniegtas māla statuetes – Raimondi (autors – skulptors Gatis Felsbergs, tēlnieks-izpildītājs Romāns Nordens). Nosaukums izraudzīts par godu Latvijas slavenākajam popmūzikas komponistam Raimondam Paulam, kas netika afišēts, bet bija visiem mūzikas dzīvē iesaistītajiem pašsaprotami. 18 laureātu apbalvošana notika 15.02.1991. Latvijas Televīzijas (LTV) studijā; pasākumu vadīja Imants Vanzovičs. Uzvarētāju vidū bija dziesmu autors Aigars Grāvers, tekstu autors R. Dižkačs, solisti Olga Rajecka (Migliniece), Arnis Mednis, instrumentālisti V. Krieviņš, A. Lūkins u. c., labākā grupa – “Odis” (dalībnieki saņēma 6 Raimondus). Pirmoreiz tika noteikta gada labākā debija – balvu saņēma grupa “Nejautā”. Tika pasniegtas arī speciālbalvas par ieguldījumu latviešu estrādes mūzikā dziedātājai Margaritai Vilcānei un komponistam R. Paulam. 

No 1991. gada informācija par aptaujas uzvarētājiem tika publicēta mūzikas avīzē “Lifc” (redaktors Māris Papēdis) un LTV pārraidē “Lifc” (redaktors Jānis Rušenieks), kā arī citos izdevumos.

Balvas par labākajiem sasniegumiem latviešu popmūzikas attīstībā 1991. gadā tika pasniegtas 22.02.1992. LTV. Aptauju organizēja SIA “Remix producentu grupa” un firma “Rovex” (J. Rušenieks). Latvijas Mūzikas biedrība (no 1991. gada bez “LPSR”)  joprojām tika minēta informācijā un reklāmā kā līdzrīkotāja un izplatīja 300 anketu. Uzvarētāju vidū dominēja gada labākā grupa “Jauns Mēness”, labākie solisti – O. Rajecka, A. Mednis, labākā dziesma un videoklips – “Piekūns skrien debesīs” (“Jauns Mēness”), labākais dziesmu autors – A. Grāvers, labākais dziesmu tekstu autors – G. Račs, labākie instrumentālisti – Gints Sola, Raimonds Macats, Eduards Glotovs, Māris Muktupāvels un citi.

No 1992. gada aptauja ieguva jaunu nosaukumu – “Raimonda balva par labākajiem sasniegumiem popmūzikā”. Turpmāk tika rīkotas aptaujas uzvarētāju apbalvošanas ceremonijas, kas tika ierakstītas un rādītas LTV. 27.02.1993. par “Raimonda balvas par labākajiem sasniegumiem popmūzikā” īpašniekiem kļuva grupa “Odis”, A. Mednis, O. Rajecka, J. Lūsēns, G. Račs, Ainars Virga, E. Glotovs un citi. Gada debija – “Prāta Vētra”, gada dziesma – Shadows & Rain ("Odis”), labākais video – “Spēle” (“Linga”), tika noteikts gada labākais par mūziku rakstošais žurnālists – Marchello (Māris Krūmiņš, “Neatkarīgā Rīta Avīze”).

1993. gada aptaujā vairs nebalsoja mūziķi paši, bet viņu uzticības personas – ar mūzikas biznesu saistīti ļaudis. Raimonda balvu pasniegšanas ceremoniju vadīja komponists Valts Pūce, 13 uzvarētāju vidū bija grupa "Odis”, A. Mednis, O. Rajecka, R. Macats, Igors Novikovs, Indris Orubs un citi. Labākā dziesma – “Negribu lai” (“Linga”), labākais video – “Tu esi tik skaista” (“Rīgas Viļņi”), balvu par ieguldījumu latviešu popmūzikā saņēma A. Grāvers. Netika noteikta gada debija, labākais žurnālists, dziesmu autori.

Raimonda balvas aptauja (rīkoja Latvijas mūzikas producentu apvienība “LAMPA”, Tija Auziņa, atbalstīja mūzikas izdevniecības “Gailītis G”, “Mapl” u. c.) pēdējo reizi tika sarīkota 1994. gadā. Tajā balsoja 22 ar mūziku saistīti speciālisti, balvas pasniedza 1995. gada martā klubā “Bimini”. Par uzvarētājiem kļuva A. Mednis, grupa “Linga” u. c., balvu par ieguldījumu Latvijas mūzikas dzīves attīstībā saņēma A. Hermanis, “Līvi”, radioraidījums “Mikrofons”. Pasākuma ierakstu rādīja RBS TV.

Aptaujas, kas ar laiku ieguva nosaukumu Raimonda balva, mērķis bija noskaidrot gada labākos dziedātājus, mūziķus, skaņu režisorus u. c. mūzikas biznesā iesaistītos profesionāļus. Maksimāli objektīva rezultāta panākšanai kolēģi vērtēja cits citu pēc brīvprātības principa, nebalsojot par paša kolektīva dalībniekiem. Balsojuma rezultāti tika atspoguļoti presē, vēlāk televīzijā; kopš 1990. gada tika lietots personificēts nosaukums – Raimonda balva, uzvarētājiem pasniedza statueti, analogi Amerikas Kinoakadēmijas balvai “Oskars”.

Labākie tika noteikti dažādās kategorijās bez stilu un žanru ierobežojumiem. Vērtētas tika dziesmas, videoklipi, skaņu režisori – koncertā un ierakstā, gada debija un citi. Balva ātri ieguva augstu prestižu, tās saņemšana bija nozīmīga mūziķu biogrāfijā. 

90. gados nomināciju skaits bija mainīgs, tika arī pasniegtas speciālbalvas par ieguldījumu Latvijas mūzikā. Vērtēšana, kas sākotnēji bija pašu mūziķu ziņā, ar laiku nonāca mūzikas izdevniecību uzticības personu rokās. Pakāpeniski pasākums zaudēja savu sākotnējo jēgu, radās grūtības objektīvi izvērtēt situāciju mūzikas žanriskās daudzveidības rezultātā. 90. gados Raimonda balvas nominācijā “Gada labākais muzikālais notikums” vienmēr uzvarēja “Bildes”, visvairāk uzvaru šajā t. s. profesionāļu aptaujā guvuši A. Hermanis (labākais ģitārists), R. Macats (labākais taustiņinstrumentālists), grupa "Odis” un tās mūziķi.

No 1993. gada tika pasniegta Latvijas Lielā mūzikas balva, kuras iniciators bija R. Pauls; tas radīja būtisku konkurenci Raimonda balvas rīkošanai. Uz tās pamatiem apvienojumā ar “Mikrofona Gada balvu” 90.  gadu vidū tika izveidota aptauja “Latvijas ierakstu kompāniju Gada balva” (vēlāk “Latvijas mūzikas ierakstu gada balva”, kopš 2014. gada – “Zelta mikrofons”), kurā vairs nevērtēja dzīvo priekšnesumu, veikumu kalendārā gada ietvaros, bet tikai konkrētus ierakstus, saglabājot mainīga sastāva žūrijas balsošanas principu.