1991. gada sākumā pēc A. Mielava uzaicinājuma grupai “Jauns Mēness” pievienojās bundzinieks Juris Kroičs un basģitārists Ilvars Zālītis, abi iepriekš spēlēja grupā “K. Remonts”. Atjaunotajā sastāvā pirmais skaņdarbs bija dziesma “Piekūns skrien debesīs”, kas kļuva par stūrakmeni jaunajam “Jauns Mēness” skanējumam, kuru muzikologs Artēmijs Troickis definēja kā “baltu (baltiešu) roku”. Dziesma sasniedza 3. vietu “Mikrofona ‘91” aptaujā, bet dziesma “Pārcēlājs” togad ierindojās 13. vietā.
Piesaistot menedžeri Ojāru Grasmani, tika nolemts iekarot par Latviju plašāku mūzikas tirgu, dziedāt angļu valodā. Par pirmo starptautisko startu kļuva Tallinas festivāls “Rock Summer ‘91”, kam augustā sekoja piedalīšanās Sopotas Starptautiskajā popmūzikas festivālā (Sopot International Song Festival) Polijā. Tur nevienam nepazīstamā grupa no Latvijas izcīnīja Grand Prix (25 000 USD), kā arī vairākas speciālbalvas no akreditētajiem žurnālistiem un uzņēmumiem Samsung, Yamaha un citiem. Septembrī “Jauns Mēness” piedalījās festivālā Viļņā, oktobrī Starptautiskajā popmūzikas festivālā (International Popsong Festival) Bregencā, Austrijā, grupa ieguva augstāko Golden Woge balvu un naudas prēmiju. Dziesmas “Piekūns skrien debesīs” videoklipu (rež. Andris Freidenfelds) parādīja kabeļtelevīzijas tīklā MTV un franču mūzikas kanālā MCM; veidojās daudzsološi starptautiski kontakti ar producentiem ārzemēs.
1991. gada nogalē tika izdota pirmā šā sastāva skaņuplate “Aizlaid šaubas negaisam līdz”, kas tematiski sasaucās ar toreizējo sabiedrības noskaņojumu, atgūto neatkarību. Liela nozīme grupas skanējumā ierakstos un koncertos bija skaņu režisoram Tālim Timrotam.
1992. gada sākumā “Jauns Mēness” sniedza koncertus Lielajā ģildē, kuros kā īpašie viesi piedalījās ģitārists Aigars Voitišķis un “Iļģi”. Martā grupa devās uz ASV, kur uzstājās tādās pasaulslavenās vietās kā CBGB (Ņujorka), Metro Cabaret (Čikāga), 1st Avenue (Mineapolisā) un citur. Kopā ar trimdas latviešu vides angļu valodas konsultantiem tapa jaunu dziesmu albums Show In The Mirror. Orientēts uz starptautisko mūzikas tirgu, tas tomēr savu mērķi nesasniedza. Pēc prezentācijas koncertiem Latvijā grupa ieturēja pauzi savā darbībā, lai pārstrukturētu ambīcijas. Folkroka stilā radītā dziesma “Kad mēness jūrā krīt” ieguva 4. vietu “Mikrofona ‘92” aptaujā.
Atguvis stabilitāti līdz ar diskžokeja darbu Radio SWH, A. Mielavs ķērās pie grupas “Jauns Mēness” darbības atjaunošanas. 1994. gada nogalē to pieteica dziesma “Tavs superveikals” ar rāmāku, melodiskāku noskaņu kā iepriekš. Albuma “100+1 vēlēšanās” (1995) materiāla pamatu divatā radīja A. Mielavs un G. Sola, kā viesmūziķi ierakstā piedalījās Ilga Reizniece, Uģis Prauliņš, “Rīgas kamermūziķi”. Tika izdota arī labāko dziesmu izlase The Best.
Pēc daudziem nelieliem koncertiem klubos 1995. gada nogalē Rīgas Kongresu namā notika iespaidīgs grupas “Jauns Mēness” “atgriešanās” koncerts ar viesu līdzdalību. Koncerta 1. daļā albumu “Krusta skola” prezentēja Kaspars Dimiters, ar kuru sadarbojās G. Sola.
Albuma “Sirdspukstu intervāls” (1996) tapšanas laikā I. Zālīša vietā basu spēlēja trimdas latviešu grupas “Akacis” dalībnieks Gatis Gaujenieks, vēlāk viņš piebiedrojās tobrīd jau par postfolkloras grupu kļuvušajiem “Iļģiem”. Ierakstos un koncertos vairākkārt piedalījās arī ģitārists A. Voitišķis. Albuma dziesma “Horizonts” kļuva par 1996. gada radiohitu. Albums “Sirdspukstu intervāls” tika ieskaņots un izdots arī krievu valodā ar cerību paplašināt auditoriju Austrumu virzienā, kas tomēr gaidītos panākumus nenesa. Arī tādēļ tika nolemts atkal meklēt iedvesmu latviešu folklorā – “Jauns Mēness” ieskaņoja divas M. Muktupāvela Sventājā pierakstītas tautas dziesmas “Ai, jel manu vieglu prātu” un “Kur tu iesi, jūras zeņķi”. 1997. gada pavasarī izdotais folkroka stilā ieturētais albums “Garastāvoklis” ar tautasdziesmām un to stilizācijām kļuva par vienu no gada visvairāk pārdotajiem diskiem, sagādāja grupai daudz jaunu cienītāju, par spilgtu skanējumu un koncertu atmosfēru gādāja atraktīvās dziedātājas un vijolnieces I. Reiznieces iesaistīšanās “Jauns Mēness” sastāvā. Togad tika atzīmēta grupas desmit gadu pastāvēšanas jubileja tūrē ar noslēgumu Rīgas Kongresu namā.
Dibinot ierakstu izdevniecību “Upe”, A. Mielavs koncentrējās uz izdevēja darbību, viņa dziedātāja un dziesmu autora ambīcijas ieguva jaunu virzienu – īstenojās sadarbībā ar komponistu Imantu Kalniņu un citiem. Radošās jaudas trūkums bija jūtams “Jauns Mēness” albumā “Dzīvotājs”, par kuru un pēdējo gadu koncertprogrammām pašiem mūziķiem par lielu pārsteigumu piešķirta Latvijas “Lielā mūzikas balva 1998”. Dažos koncertos kā basģitārists piedalījās Andris Alviķis. 2000. gadā “Jauns Mēness” vasarā vairākkārt uzstājās Latvijas brīvdabas estrādēs, taču A. Mielava soloalbums “Es nāku uz taviem smiekliem” (2000) apliecināja grupas darbības noslēgumu.